#################################################### MUKTABODHA INDOLOGICAL RESEARCH INSTITUTE Use of this material (e-texts) is covered by Creative Commons license BY-NC 4.0 Catalog number: M00022 Uniform title: īśvarapratyabhijñāvivṛtivimarśinī Volume 3 Author : abhinavagupta Editor : śāstrī m. k. Description: Text taken from Vol. 65 of the Kashmir Series of Texts and Studies, The īśvarapratyabhijñā vivṛtivimarśinī by Abhinavagupta Vol. 3 Volume 3 of 3 volume set. Notes: Data-entered by the staff of Muktabodha under the supervision of Mark Dyczkowski. Revision 0: 19/11/2005 Publisher : Research Department Jammu and Kashmir State Publication year : 1943 Publication city : Bombay Publication country : India #################################################### kāśmīra-saṃskṛtagranthāvaliḥ granthāṅkaḥ 65 īśvarapratyabhijñāvivṛtivimarśinī śrīmanmahāmāheśvarācāryavarya-śrīmadabhinavaguptaviracitā | śrīrājarājeśvara-mahārājādhirāja-kāśmīranarendra- śrīharisiṃhajībahādurājñayā risarca-kāryālayādhyakṣa-paṇḍita-madhusūdanakaula-śāstriṇā uddiṣṭakāryālayasthetarapaṇḍitasahāyena saṃśodhanādisaṃskaraṇottaraṃ saṃpādya mumbayyāṃ nirṇayasāgara mudraṇālaye mudrāpayitvā prākāśyamupanītā | (tṛtīyo bhāgaḥ) saṃvat 2000. kāśmīra-śrīnagara khraistābdaḥ 1943. (asya granthasya mudrāpaṇādyadhikārāḥ proktamahārājavaryaiḥ svāyattīkṛtāḥ santi) īśvarapratyabhijñāvivṛtivimarśinī | mahāmāheśvaraśrīmadācāryābhinavaguptapādaviracitā | kriyādhikāraḥ | atha prathamo vimarśaḥ | śivamamṛtavapuṣamamṛtakalācatuṣṭayatṛtīyabhāgajuṣam | praṇamāmi bhāsayantaṃ kramarahite'pi kramamanekam || evaṃ jñānaśaktirūpaṃ vitatya nirṇīya kriyāśaktisvarūpaṃ tathaiva nirṇetavyamiti kriyādhikāra ārabhyate | tatra ca ślokāṣṭakena ata eva yadapyuktam---------------------------------------| ityādinā tathā vijñātṛvijñeyabhedo yadavabhāsyate | ityantena bhagavati vastuto'kramāyā api kriyāyāḥ paśupramātṛgatakra- māvabhāsanayogāt sakramatvamiti upapādyate | tathāhi ekena uktapūrva- pakṣanivāraṇam, ekena sakramatvākramatvavivekaḥ, trayeṇa kramasva- rūpam, dvayena sakramatvākramatvayorviṣayavibhāgaḥ, viṣayavibhāge'pi tayostattvata ekatraiva viśrāntiriti ślokena,-iti prakaraṇasya arthaḥ, pratisūtraṃ tu nirūpyate | adhunā jñānaśaktitattvanirṇayopayoginā nyāyena prakṛtaṃ prameyāntaramapi siddhamadhikaraṇasiddhāntadiśā,- iti sūtram ata eva yadapyuktaṃ kriyā naikasya sakramā | eketyādi pratikṣiptaṃ tadekasya samarthanāt || 1 || (page 2) anubhavavikalpātmanā santānavṛttīni jñānāni eva prakāśante, natu eṣāmāśrayaḥ kaścit | smṛtiśca saṃskārata eva siddhā | jñānaṃ ca yadi jaḍaṃ, kasya arthaprakāśatā | ajaḍaṃ cet, na asya deśakālayogāt bhedāḥ,-ityātmanaḥ kathamanyat tat,-iti pūrvapakṣīkṛtaṃ tāvat | tatra yaduttarīkṛtam-bhinnānāṃ saṃvedanānāṃ na vyavahārāṅgatā, na saṃskāramātrāt smṛtiḥ, jñānaṃ ca asaṅkucitasya eva saṃvedanasya svaśaktinirmitajñeyoparāgasaṅkucitarūpaṃ-śaktiriti, dharma iti ca ucyate,-iti | ata eva hetukalāpāt kriyāviṣayamapi pratipakṣāyitaṃ pratikṣiptam | na kevalaṃ jñānaviṣayaṃ dūṣaṇamiti apiḥ | tathāhi yat coditam-ekā kramikā ca kathaṃ kriyā, āśrayasya ca tadyoge kathamekasvabhāvatā, sambandhaśca dviṣṭhādirūpa ekaḥ katham,-iti, tatra iyān saṅkṣepaḥ-ekamanekasvabhāvaṃ kathaṃ syāt,-iti | tatra darpaṇasya iva anekābhāsa-bheda ekatāmanapabādhamāno na virodhamāvahati,-iti ukternirbādha- pratyabhijñāpratyakṣaprasādhitaikabhāvaḥ padārtha ābhāsasārastathā- bhūtāneva viruddhānākārān svātmani upagacchan haṭhādeva kramikāṃstānābhāsabhedānātmani abhinne bhāsayan kriyāśrayaḥ,-iti yuktameva | sambandhāderapi ayameva siddhiprakāraḥ | evamekasya āśrayasya samarthanāt hetoḥ kriyāśakticodyāni api pratisamāhitāni,-iti sūtrārthaḥ | sarvatra iti bahirantaśca | icchanti iti kāṇādādyāḥ | iha tu iti ābhāsasāravastuvāde | pratītisāro hi yadi bhāvaḥ, tat pratītimullaṅghya bhedena kathaṃ śapathairapi vyavasthāpyeteti ākūtam || 1 || (page 3) nanu kramikatvameva kriyāyāḥ prāṇitam | kramaśca kālānavacchinne bhagavati kathaṃ syāt | etat samādhatte sūtreṇa sakramatvaṃ ca laukikyāḥ kriyāyāḥ kālaśaktitaḥ | ghaṭate natu śāśvatyāḥ prābhavyāḥ syāt prabhoriva || 2 || utkṣipati avakṣipati | hastamiti ye hastasya pūrvottare kṣaṇāḥ, te tāvat kramavantaḥ | tatra keṣāṃcit te eva kṣaṇāḥ kriyā ekā vibhāga- saṃyoganimittabhūtā, keṣāṃcit taddhastagatoktarūpabhedasampādikā nityānumeyā api kramikakāryabalāt kramikā eva anumīyata iti laukikyeva bhedaviśrāntā kriyā sakramā yujyate ābhāsavicchedotthāpakabhagavat- svātantryalakṣaṇayā kālaśaktyā hetubhūtayā | prabhostu kālānavacchinnatvāt yā kriyā, sāpi kālānavacchinnaiva prabhuriva śāśvatī sā yataḥ | etaduktaṃ bhavati-laukikajñānavyavahāramūla- jñātṛjñeyaprakāśane sāmarthyaṃ jñānaśaktirdevasya | tatraiva saṃyojanādisvatantratātmā vimarśaśaktireva vastutaḥ kriyā | uktaṃ ca etat kriyā ca paravāgvṛttyādikā----------------------------| ityādipradeśeṣu | sā tu vedyacchāyācchuraṇamacchatvādavacchedakama- bhyupayatī kramavatī bhāti vastuto'kramatve'pi,-iti sūtrārthaḥ | vṛtti- vivṛtī spaṣṭe | kālagrāsādapi iti kālānavacchedāt tāvadakramatvaṃ sthitameveti | kimatra ucyate | unmiṣite'pi vedyagrāme māyāpramātṛpada- mapi adhyāsīno bhagavān yāvadeva bāhyāntararūpaṃ vedyakulaṃ svātmani prakāśasyātmaviśrāntiḥ-----------------------------| (a. pra. si. 22) (page 4) idamityasya vicchinnavimarśasya-------------------| (a. pra. si. 15) ityādinayena grasate viśramayati, tāvat tanniṣṭho'vabhāsanakramo'pi grasta eva,-iti ahamiti yā saṃyojanādicitritasamastabhāvaprakāśopasaṃhāra- paryantadaśāviśeṣavimarśalakṣaṇā kriyā, sā niṣkramā eva || 2 || nanu ko'sau kālaḥ, yo bhāvānāmavacchedaka ucyate | yo hi kaiścit nityadravyaviśeṣātmā upagataḥ, sa ekatvāt saṃyogaviśeṣāt citrākāra- cirakṣiprādidhīhetuḥ katham | upādhibalāt tathābhidhāne te eva upādhayaḥ santu | kiṃ tena | guṇakarmādeśca tena asaṃyuktasya na kālāvacchedo bhavet,-ityāśaṅkya bhagavata eva śaktiḥ kramamavabhāsa-yantī kālaśaktiḥ | tadavabhāsyaśca māyāpramātṛlagna eva pradhānatayā bhavennetadviṣayīkaraṇīyabhāvaniṣṭhaḥ krama eva kālaḥ,-iti darśayituṃ sūtraṃ kālaḥ sūryādisañcārastattatpuṣpādijanma vā | śītoṣṇe vātha tallakṣyaḥ krama eva sa tattvataḥ || 3 || niyataparimāṇaṃ yat prativartakādi tena, kanakaṃ mīyate; naca atra anavasthā anyonyāśrayo vā | tadvat prasiddhaparimāṇayā kriyayā arkodayāstamayamayyā caitragamanam | taducyate-divasaṃ caitro gacchatīti | ādityakriyā api yadā parimitsitā bhavati, tadā prasiddhābhirnālikāsruti- bhirmīyate-triṃśataṃ nālikāḥ sūryo dṛśyate iti | tena yasya yatra yadā ābhāsavarga iyattayā pariniṣṭhitaścandrasūryaśītoṣṇakokilasaṃma- dādeḥ, tasya tatra tadā sa eva kālaḥ | tena sūryādigato yo niyataḥ svabhāvabhedaḥ, sa kramaḥ; sa eva (page 5) kālaḥ | tena sūryasañcārādibhiryo'nyo lakṣyate pravahaṇadharmā navapurāṇatādirūpaparatvāparatvatadvaicitryatadbāhulyādupakalpitayauga -padyetaraciraśīghratādyasaṅkīrṇabhāvasvabhāvotthāpako vaiśeṣi- kāṇāṃ dravyarūpaḥ, kāpilānāṃ rajaḥsvabhāvaḥ pravartanātmakatvāt, vaiyākaraṇānāṃ nityānāśritapravṛttisvabhāvaḥ, saugatānāṃ santanyamānabhāvaikaparamārthaḥ; so'pi vastutaḥ kramarūpatāṃ na atikrāmatīti krama eva nāma bahiḥ kālaḥ,-iti vyavahriyate | svapnasaṅkalpamāyendrajālaprāye cetanasya ābhāsavarge kramasya iyattāniyamo hariścandrarajanīvṛttāntakramasya iva | tadatra saṃvicchakti-reva pratapati tannirmitatvādābhāsacitratāyāḥ | tadāśrayatvācca kramasya yatrāpi kāraṇe kālākhyeti ucyate, tatrāpi divase jāto madhyāhne jāta iti arkasañcārakramasyaiva kāraṇatāpratītiḥ siddhā, natu nityadravyātmanaḥ pariniṣṭhitarūpasya kasyacit | dravyamapi tatpravahaṇadharmakameva navapurāṇatārūpaparatvāparatvatadvaicitryotthāpakamiti cet, tarhi punarapi kramarūpatā eva asya anubhavānusāreṇa vyavatiṣṭhate, na rūpāntaramiti krama eva ābhāsane'nupraveśātmā kālaḥ,-iti siddham | vakṣyamāṇāt iti kramo bhedā----------------------------------------------(2|1|4) ityādisūtreṣu | nālikādi iti muhūrtādeḥ kalpāvasānaparyantasya pari- grahaḥ | nanu yena kalati kṣipati paricchinatti, sa kālaḥ | kriyā paricchedyā, tat kathaṃ sā kālaḥ | atra āha viśiṣṭa iti | iyattayā prasiddhatvamanena lakṣayatā tasyāmapi parimātumiṣṭāyāṃ nālikāsrutyādikriyāntarameva kāla ityāha | anavasthādi ca kanakaprativartakavṛttāntena kṛtasamādhānameva | (page 6) prāksiddhadhruvakakalpyaprasiddhyantaropajīvanena ca kālo vyavahriyate | sarvo hi vyavahāraḥ prāksiddharūpopajīvanenaiva | tṛptilābho'pi hi pūrvaprasiddhatṛptiyogata eva | tata eva cinmaya eva iti | sarve vyavahārās- tasya eva purāṇatvena prākprasiddhatāyāmavivādāt,-iti darśitameva | saṃvideva hi prāṇanakriyayā prākkālamullāsayet | mahāpralaye ca brahmaṇi svapatyapi tanniḥśvāsocchvāsādikriyayā, uttaraviṣṇurudrapra- bhṛtikāraṇavargagatayā ca kriyayā kālavyavahāraḥ | bhagavati tu na kālavyavahāraḥ kaścit | tacchaktau tu māyāyāṃ prabhavantyāmābhāsa- bhedaścedutthitaḥ, tat kramātmā kālo'pi vijṛmbhata eva | nanu yadi sañcā-reṇa godohādirlakṣyate, natu ādigrahaṇena svīkriyate; tarhi sūtre kimarthaṃ tat | ucyate | anyagraha iti candrāderanyasya grahasya parigrahaḥ | yuktaṃ ca etat-godohādisaṅgrahāya cedādipadaṃ syāt, sañcārādiriti brūyāt | tat sarvam iti uktamupalakṣitam, ādiśabdopāttaṃ ca yat sūtre; tat saṅkṣepa-vṛttau vīpsayā vyākhyātam | natu vāśabdāstrayo vā kartavyāḥ pratyeka-saṅkrāntavikalpyamānatvadharmābhidhānāya, eka evavā vikalpyamāna-tāyā ekatraiva uktāyāḥ svabhāvamahimnā anekopakrāntaniṣṭhatvapra-tīteḥ | tat kathaṃ dvau vāśabdau sūtre | maivam | ādyo vāśabdo dvayoḥ pakṣayorvikalpyamānatāmācakṣāṇastulyavṛttāntatāmāha | tathāca prathamau pakṣau paricchedakriyopayogī kāla ityanena āśayena sthitau, tṛtīyastu kāraṇe kālākhyetyanena āśayena | tatra ca kāraṇasya (page 7) sato'vacchedakatvameva kālatāyāmupayujyate | avacchedakatve ca krama- rūpatā eva āgacchati,-iti vaktuṃ vāśabdaḥ | evaṃca akāraṇarūpo vā kāraṇarūpo vā astu kālaḥ iti pakṣadvayaśeṣatā eva paryavasyati,-iti vāśabdadvayameva prayoktuṃ yuktam | etadāha na kevalam ityādinā | siddharūpaḥ kriyātmā, ādipadāt svalakṣaṇasya upādānakāraṇamapi | etat iti sarvam | nanu svecchā api prasiddhimanavalambya vartate avacchedaka- kalpanāyai | satyam | prasiddhirapitu na ekaghanā,-ityāha prasiddheśca iti | śītādiḥ kāla ityamuṃ pakṣaṃ śodhayan kāraṇe kālākhyā,-iti sūtrasya uktarūpamarthaṃ vyācaṣṭe śītādīnām iti | śītāderapi avacchedakatā eva kālatāyāmupayuktā, sā ca pravahaṇadharmakramarūpa-tvāveśenaiveti tadgataḥ krama eva kālaḥ- ityuktaṃ bhavati | etacca iti avacchedakatvam | etena sarveṇa sūtroktena upalakṣyamāṇaṃ yatkiñcit kalpitamavacchedakam | sthirarūpam iti prasiddhaṃ vyavahartṝṇāmeka-rūpatvena, sarvatra ca kramasya tādṛśatvameva pravahaṇadharmaṇaḥ kālaliṅgāviśeṣāt,-ityekaṃ yat, tadeva kālaḥ | sa ca padārthānāṃ prameyāṇāṃ pratītimavacchinatti | prameyaṃ hi pramīyamāṇameva anyathā na bhavati yāvadāsīt, asti, bhaviṣyati,-ityamunā rūpeṇa kramātmanā na anugṛhītam | tena pratītidvāreṇa samastakriyāvaccheda-katvaṃ kālasya,-ityuktaṃ bhavati | sthirarūpapadārtha iti vā samastaṃ padam | krama eva iti | krama evahi viśiṣṭaḥ paratvāparatvalakṣaṇāṃ purātananūtanasthitiṃ darśayan santatābhyāṃ paratvāparatvābhyāṃ ciravyavahāram, anyathāca aciravyavahāraṃ, svarūpeṇa kramasthitiṃ, (page 8) bhāvāntaropāśrayeṇa anekabhāvaparicchedena yaugapadyaṃ mūrtikṛta- dūratvādūratvarūpābhyāṃ paratvāparatvābhyāṃ saṅkīryamāṇatayā bhāveṣu vidadhat kālaḥ,-ityucyate | tatraiva ca uktanītyā nityatvaikatve yadi vyavahriyete, dravyatvaṃ ca svātantryāropaṇena; tadā kāṇādamatasya api na kācit kṣatiḥ satyasmaddarśanaśaraṇabhāvopagamane,-iti ākūtam | nanu vasantādiḥ kālaḥ prasiddhaḥ, sa ca kathaṃ kramātmā | itthamityāha tathāhi iti | mīnameṣarāśisaṃcaraṇanimittā arkasya udayādikriyā varta-mānā vasanta ityanubhūyate | nanu sa vasantaḥ kālo'rkasya kramarūpaḥ sahakārodbhedasya kathaṃ kālaḥ,-ityāśaṅkya brūte tenaiva iti | vāśabdena asya eva pakṣasya dārḍhyaṃ dyotayati | yathā kanakasya svameva rūpaṃ māṣaka iti paricchinnamucyate, prativartakagataṃ tu tatra upalakṣaṇamātraṃ-natu anyatratyamanyatra saṅkrāmati-tathaiva sahakārābhāsasya āntaratvagrāhyatvabāhyatvābhāsānāṃ korakamu- kulavikasvarādivaicitryabhājāṃ yo nijaḥ kramaḥ, sa eva vasantaḥ | sa tu arkodayastasya upalakṣaṇamātram | evaṃ sarvatra mantavyam | nanu vasantādiśabdebhyo'kramameva siddharūpaṃ vastu pratipattipathamabhyeti, na kramaḥ | atra ucyate vasantādi iti | etacca ----------------------------tiṅvācyakarmavat | (1|5|17) ityatra vitatya uktam | ākhyātapadādeva hi yathā kriyā pratīyate, na anyataḥ; tadvat tata eva kriyāsvarūpahṛdayapraviṣṭaḥ kālaḥ | abhūditi hi bhāvāva-bhāsasya bhavanakriyā avabhāsasphuṭatvatadasphuṭatvakramopaśliṣṭā nirbhāsate | bhaviṣyadādayastu ghaṭāditulyameva arthamāhuḥ | tata eva bhaviṣyat, abhavat, idaṃ vartamānaṃ dinam,-ityādau na kālasya saṅkīrṇatā kācidabhavadityasya (page 9) eva atra kālatvena unmeṣāt, vartamānabhaviṣyacchabdārthasya siddharūpa- dinaviśeṣaṇataikaviśrāntisatattvatayā kriyāvacchedakatvāyogāt | etacca agre vitaniṣyate,-ityāstāṃ tāvat | yasmāt kriyāśarīrāntaranupraveśa- vaśonmiṣitaśarīraḥ krama eva kālaḥ, tat iti tasmāt hetorevamavatiṣṭhate- yat kila bhāvavikāraṣaṭkakramaparamārtha eva kālaḥ | nahi bhāvavikārādhikā kācit kriyā asti | yathāha tatrabhavān janmādayo vikārāḥ ṣaḍ bhāvabhedasya yonayaḥ | (vā. pa. 1|3) iti || 3 || nanu evaṃ bhāvānāṃ svabhāva eva kālaḥ,-ityastu | tataśca kālaśaktirnāma kā anyā, yena uktaṃ sakramatvaṃ ca------------------------------| (2|1|2) ityatra kālaśaktitaḥ iti | etat samādhatte sūtreṇa kramo bhedāśrayo bhedo'pyābhāsasadasattvataḥ | ābhāsasadasattve tu citrābhāsakṛtaḥ prabhoḥ || 4 || svabhāvabhedamātraṃ cet kālaḥ, aṅgulīnāmapi kālabhedaḥ syāt | tasmādābhāsanānābhāsanābhyāṃ yo bhedaḥ, tathābhūtabhedanimitta-kaḥ kālātmā kramoḥ; na bhedamātranimittakaḥ | ābhāsasadbhāvāsad-bhāvau ca yau vaicitryeṇa, tau svapnasaṅkalpanādau kramotthāpanadṛṣṭa-sāmarthyasya prabhaviṣṇoreva sakāśāt bhavataḥ | yaduktaṃ tatrabhavatā ekasyaiva tu sā śaktiryadevamavabhāsate | (vā. pa. 2|22) iti, tathā anyatrāpi tamasya lokayantrasya sūtradhāraṃ pracakṣate | pratibandhābhyanujñābhyāṃ tena viśvaṃ vibhajyate || (page 10) yadi na pratibandhīyāt pratibandhācca notsṛjet | avasthā vyatikīryeran pauryāparyavinākṛtāḥ || iti | anena hi svātantryamābhāsanānābhāsanayorvadatā aiśvaryamuktam | sa hi bhagavān citratayā ābhāsān karoti | tat yathā-dṛḍhalohitonnata- ghaṭābhāsān sāmānādhikaraṇyena, ghaṭapaṭābhāsau sahaiva pṛthak- tvāvabhāsena, svātmani ekarasena ābhāsena, anyonyaṃ tu ekarasena anābhāsena | iyati na kramaḥ kaścit | yadā tu vasantābhāsaṃ grīṣmābhā-sena, imamapi tena śūnyaṃ samābhāsayati; tadā kramasya unmeṣa ityevaṃ bhagavata eva ābhāsānābhāsaprathanasamarthatā yā, saiva kālaśaktiḥ | tato bhavan bhāvopādhibhūtaḥ kramaḥ kālaḥ,-iti sūtrārthaḥ | enamava-tārayati krama iti | paryālocanayā iti anyathānupapattyā kramasyeti ākūtam | vicitram iti ābhāsānābhāsayuktaṃ kṛtvā yat ghaṭapaṭādya-vabhāsakaraṇam | iyameva bhagavataḥ kartuḥ kalanakriyā | etadevaca bhāvopādhibhūtasya kramātmanaḥ kālasya āviṣkriyamāṇasya āviṣkaraṇasāmarthyam | ityādau iti asmin vākye yat avabhāsa ityādi śakalakaṃ, tat kartṛ, tat iti vivṛtiprārambhe yaduktaṃ, tat karmabhūtamāha,-iti saṅgatiḥ | asya iti sautrasya | ekāśrayatvāyogāt iti kramotthāpakayo-riti manyate | anyathā ghaṭo na ābhāseta, ābhāseta ca,-iti kimekāśrayatā na yujyeta ityanayoḥ bhedahetutvena ca iti kramotthāpakabhedanimittatayā | upādānāt iti sūtre | bhinnatvam iti kramaṃ prati upayogi,-iti bhāvaḥ | ata eva iti yato'smin (page 11) prakṛte krame dvayamupayogi | upātte iti vṛttau bhinnāvabhāsavaicitrya- śabdābhyāṃ napuṃsakaikaśeṣo'tra dvayasya upayogitāṃ darśayati | citratvam iti | bodhātmanaḥ iti citrajñānasya | tathāca iti citrabodhaikatva- bhedaikatvayośca virodhe vāgbharamāryavacanena karoti | ādyaṃ hi pādatrayeṇa atra uktam, anyat tu turyeṇa | etat vacaḥ saṅkṣepeṇa vyācaṣṭe nīlādīnām ityādinā | anena turyapādo vyākhyātaḥ bodhaḥ ityādinā śeṣaḥ | anyonyāparityāgena paricchedāt ityanena ----------------------------ananyabhāk | aśakyadarśanaḥ----------------------| (pā. vā. 3|220) ityasya prasaṅgasya yat viparītamabhīṣṭamarthatattvaṃ, tat vyākhyātam | taireva iti uktarūpairnīlādibhirbrahmavādibhirvā evaṃ tāvat vadadbhiranakṣaramakṣaramapi brahmatatvaṃ citramaṅgīkṛtaṃ bhavati | sarvajñabodhasya sārvakālikasārvadeśikabhāvābhāvābhāsa- citrasya svayaṃca bodharūpatayā deśakālānākalitasya aṅgīkaraṇāt yairdūṣayitumabhīṣṭaṃ, tat teṣāmeva saṃvitparāmarśakuśalaparipāka- prasannamaheśvaraprasādoditāvadātapratibhāpratilambhādeva sphuritamiti evakāraḥ | citraṃ kṛtvā yā viśvātmabhāvena bhagavataḥ sthitiridameva kālaprathane nimittam | nanu avabhāsarūpatāṃ muktvā ke pare bhāvā nāma, yena uktaṃ bhāveṣu iti | tatra āha māyā iti | ubhayarūpāpi iti | anena idamāha-sūtre vṛttau ca ubhayarūpo'pi ayaṃ deśakālakrama ābhāsānābhāsopakṛtabhāvabhedāśrayatvena tāvaduktaḥ, sūtrāntare ca vibhakṣyate | mayā tu vivṛtikṛtā-kriyāprasaṅgāyātaḥ kālaśaktivicāraḥ,-iti kālakramābhiprāyeṇa sūtravṛttī nīte iti || 4 || (page 12) citrābhāsakṛttvaṃ darśayati sūtreṇa mūrtivaicitryato deśakramamābhāsayatyasau | kriyāvaicitryanirbhāsāt kālakramamapīśvaraḥ || 5 || mūrtīnāṃ saṃvedyarūpāṇāṃ bhāvānāṃ yat vaicitryaṃ gṛhaprāṅgaṇavipaṇidevakulārāmāraṇyādibhedena, tato hetostat vaicitrya- mābhāsayan parameśvaro deśakrama vaitatyāvaitatyātmakamavabhāsayati | ekapratyabhijñābalāt tu yat svarūpeṇa abhinnaṃ hastādi, yadvakṣyati vimarśaikyenātirohitābhinnadravyātmanaḥ iti; tasya yadanyānyadeśatvamanyānyadharmatvaṃ svarūpaikatāmabādha- mānaṃ-gacchati caitraḥ, pacyate phalam,-ityevaṃbhūtaṃ kriyāvai- citryaṃ, tasya nirbhāsanāt hetorīśvaro virodhamavirodhaṃ ca svātantryāt nirbhāsayan kālākhyaṃ kramamekasya virūddharūpatayā anucitamapi avabhāsayati,-iti sūtrārthaḥ | anekasmin vastuni deśakramo gṛhāṅganavat, kālakramaḥ sahakāramallikādivat | ekasmiṃstu na deśakramo dūratādera-bhāvāt | vaitatyamapi aṃśānām | tadekatra kālakrama eva pacyamānāmra-phalavat,-iti vṛttitātparyam | vedye eva kālāvasthitiḥ, na saṃvidi | jñāne'pi vedyāṃśe eva kālaḥ, na svasaṃvedanāṃśe; naca vimarśa-rūpaśabdānāṃśe,-iti ghaṭayati svarūpamātram ityādinā | ākāśī-yasya iti prāṇapreraṇanairapekṣyeṇa eva icchāprayatnamātraprakṣobhite ākāśe hṛdayagagane ahamiti parisphurato grāhakarūpasya jñānabhāge vā paśyantīmadhyamātmanā sphurata idamiti grahaṇarūpasya | bhedābhāvāt iti avedyatvādityarthaḥ | yadāha tatrabhavān avyaktaḥ kramavāñśabda upāṃśu yo'bhidhīyate | akramastu vitatyaiva buddhiryatrāvatiṣṭhate || (vā. pa. 2|19) (page 13) iti | vāyavīyādeḥ iti ghaṭa-ityādervaikharīpadāpannasya śukaśukādeśca vāyavīyasya, dhagadhagādestaijasasya, chalachalādeḥ sālilasya, ṭakaṭakā-deḥ pārthivasya śabdasya dūrādibhedaḥ sajātīya vijātīyāpekṣayā bhavatyeva | vivṛtā iti natu asarvagatadravyaparimāṇamiha mūrtiḥ kāṭhinyaṃ veti āśayaḥ | atra kaścit śabdasya mūrtatvamasahamāno deśakramaṃ ca mṛśyamāno, na mūrtatā deśakramopayojikā,-iti pūrva-pakṣayati nanu iti | kārya iti śukaśukādi | kāraṇam iti śabdatanmātra-mapi hi vāyoḥ kāraṇam | śabdasparśajo hi vāyurāviśati,-iti na vāyureva asau yena mūrtaḥ syādityarthaḥ | nanu tasya asau dharmaḥ | satyaṃ dharmaḥ, natu śabda eva vāyuḥ | sparśaguṇāderbahirvāyurvilakṣaṇaḥ | etat darśayati āviśannapivā iti | tasya iti vāyavīyasya | anyasya iti taijasādeḥ | yadica mūrtirnibandhanaṃ deśakrame, śabdasya tarhi sa na syāt | asti so'sya,-iti darśayati yugapadevaca iti | anena sajātīyāpekṣayā sphuṭaṃ dūrādūrādi darśayatā na kāraṇādyupādhikṛtamatra taditi darśitam | evamanayā bhaṅgyā paramārthata ākāśe eva śabdo, na vāyvādau; yena tasya mūrtatvāt taddharmo'pi abhedena pratīyamānaḥ śabdo mūrto bhavet | tathāhi viśiṣṭaṃ hi aparaṃ pareṇa iti nyāyena vāyvādau tadupalambhaḥ | vāyvādi ca mūrtaṃ na ākāśamiti asarvagatadravyaparimāṇaṃ mūrti- mupagacchatā codite pratyāha astvevam iti | loke bhavatu amūrtavyavahāraḥ śabdasya, śāstrāntare vā | loko hi saṅgrahaparigrahadānādiyogyaṃ mūrtaṃ manyate, na śabdam | tadanusāreṇa eva paribhāṣitamasarvagateti | mūrtau ghanaḥ (page 14) (3|3|77) ityatra ca kāṭhinyaṃ mūrtiruktā, saca na iha prakāra iti darśayati viśeṣaṃ dyotayan ihatu iti | kriyārahitam iti | na atra deśakrame, kriyā upayuktā | sā astu mā vā bhūt, vedyasvarūpaṃ tu yat, tadeva mūrtirdeśa- bhedakramopakārāya ālambyate ityarthaḥ | anekasya iti padena anena mūrtirvivṛtā vedyavasturūpatvena | lakṣaṇe iti itthaṃbhūtalakṣaṇe tṛtīyā, jñāpakasya vā lakṣaṇayā hetutvavivakṣāyāṃ hetau | naca iyaṃ svamanīṣikā,-ityāha tatrabhavat iti | icchan iti anyairapi mūrtikriyāvivartāvavidyāśaktipravṛttimātram | ityādibhiḥ śrutyantavākyairvyavahṛtamabhyupagacchannityarthaḥ | nanu jñānavimarśāvapi na niḥsvarūpāviti tatrāpi syāt deśakramo mūrtipra- yuktaḥ | maivaṃ, na svarūpamātraṃ mūrtiḥ, apitu ābhāsyamānaṃ vedyāntareṇa tulyakakṣyatāṃ sahamānam | natu evaṃ jñānaśabdane, vidyoparakte hi te, natu vedye | etadāha jñāna ityādinā | athavā iti amūr- tasya api śabdasya mūrtāstāvat pavanādayaḥ āśrayāḥ | guṇideśakaśca guṇaḥ | tat guṇini vāyvādau mūrte yo deśabhedaḥ, sa tatrāpi saṃyukta- samavāyāt lakṣyate, na pāramārthikaḥ,-iti mūrtānāmeva deśakramaḥ, -iti śāstrāntarīyamūrtyupagame'pi na kiñcit khaṇḍitam | prathamaṃ ślokārdhaṃ vyākhyāya aparaṃ tu vyākhyātumupakramate saṃvedanāt- mana eva ityādinā | gauṇī kartṛtā ityatra hetuḥ kartṛtopacārāt iti | vedyasya vedanāntaḥprakāśamānatvena nimittena kartṛtādhyāropādupacāre (page 15) mukhyārthabādhaṃ hetumāha saṃvedanātmana eva iti | mūrtimatāmapi iti vedyatvena asaṃvedanātmanāmapītyarthaḥ | evaṃ paramārthasthityā gauṇatvaṃ nirūpya prasiddhyanusāreṇa āha yathā pratīti mukhyāṃ vā iti | kālabhedo'pi iti anekasya na paraṃ deśabhedaḥ, yāvadayamapi,-iti apiranekatāmākṣipati | ekasya kālakramo'gre vakṣyate ekasya punar ityādinā | taṃ kālaṃ vibhajati ābhāsānābhāsayogena tathāca iti | yasya iti pramātuḥ | yasya iti arthasya | tasya iti pramātuḥ | sa iti arthaḥ | vartamāno bhāti iti sambandhaḥ | vākyāntare yasya iti arthaparāmarśakamanuvartya sambandhaḥ kartavyaḥ | pramāturarthasya yasya anābhāsamānasya kāraṇasattāvabhāsanena vartamānāvabhāsatvaṃ kalpyate kāraṇāvabhāsasya vartamānasya pratyakṣasya vināśābhāsena saha, so'rthaḥ pramāturbhāti,-iti saṅgatiḥ | bhūtavartamānayoḥ prasiddhatvāt na udāharaṇamuktam, bhāvini tu bhaviṣyati pramāṇābhāvāt iti nyāyena karkiviṣṇvādivṛttānte bhaviṣyadudāharaṇe vicikitsurudāharaṇāntaramāha yathā iti | adyatanadinakaraṇīyamiva hyodinasaṅkalpitādyatanakartavyasya apratihatecchasya svāminaḥ sattāvināśau dvāviti bhāvavikārau dvābhyāmeva avabhāsabhāvābhāvābhyāṃ saṅgṛhītau,-iti darśayati | nanu kimatra pramātrā prayojanamavabhāsanena vā janmādibhāvavikāra- vaicitryakriyābalena ekakālakramasiddheḥ, tat kimarthaṃ pramātuḥ iti bhāti iti ca vivṛtau darśitam, yat vṛttau na spṛṣṭaṃ; kriyāmukhena iti iyatī vṛttiḥ | etat pariharati askhalita iti | vastucintā hi iyaṃ (page 16) prasiddhau tu nidānaṃ kṛmisarvajñādyapekṣayā yataḥ śāśvata eṣāṃ citsambandhaḥ | etat evakāreṇa sūcitam | vakṣyate iti kāryakāraṇatattva- vimarśaprakaraṇe ābhāsabhedādekatra-------------------------------------------| (2|4|19) ityādau sūtre mūrtivaicitryavato'nekasya kriyāvaicitryāt kālavaicitryaṃ vartitaṃ vivṛtaṃ ca | apiśabdasūcitaṃ tu tadvaicitryavikalasya api ekakālavaicitryaṃ yat, tasya yā vṛttiḥ ekasya ityādikā; tāṃ vivṛṇoti ekasya punar ityanena deśakramābhāvaṃ darśayatā tu vyākhyātā | gṛhe'pi yat vaitatyaṃ, tat na gṛhasya deśabhedaṃ karoti; apitu gṛhāvayavānām | bhedā bhinnā eva | ata eva avayavī na deśabhinna ekatvāt | tatastaddeśatvātaddeśatvacodanā tatra anubhavabahirbhūtā eva | paṭa iti hi niyataparimāṇe tatra pratyayaḥ | naca parimāṇameva vaitatyam | vaitatyaṃ hi bhūyodeśasaṃyogaḥ | deśasya bhūyastvaṃ bhedāt | bhedaśca asya ādheyabhedāt | ādheyaśca avayavī nāma ekaḥ, natu anekaḥ | anekatvaṃ tu tantūnām | teṣāṃ deśakrama eva vaitatyam | tantubuddhau ca na paṭaḥ parisphurati, paṭadhiyi ca na tantavaḥ | ābhāsanasāraṃ ca vastu | kaścit pramātā hi kvacidābhāse pratapati | tato'saṅkareṇa eva avayavā avayavī ca,-ityāstāṃ tāvat | mātrapadena deśakramam, evakāreṇa svarūpabhedaṃ nirasyati | teṣāmevaca iti kramavatām | tatrāpi kramo yāvadekaḥ kṣaṇaḥ | sa ca pūrvāparamadhyapātī (page 17) vyavahāryo, natu śuddhaḥ,-iti tatrāpi kramavattā eva | yat tatrabhavān pūrvottaraistathā kṣaṇaiḥ (dā bhāgaiḥ) samavasthāpitakramaḥ | ekaḥ so'pi tadadhyāsādākhyātairabhidhīyate || (vā. pa. 3|8|11) iti | acetanagatamapi pariṇāmaṃ bhedena vyācaṣṭe dāḍimādiphale iti | pākākhyo'yaṃ pariṇāma ityarthaḥ | udbhavantī iti avicchinnatvena abādhitatvaṃ darśayatā santānādhyavasāyaṃ sannivartakadharmaka- bādhakaśatairicchan bauddho'ṅgīkaraṇīya eva | kriyātattvapratibhāsa- mukhaprekṣiṇāveva hi virodhāvirodhau, natu śuṣkāveva aṅgulimoṭana- ṭaṅkitau vastusiddhiṃ kurutaḥ,-iti nirūpitam | ekāśrayatvena iti ekasminnapi pratyabhijñāpratyavamarśaikyena siddheryato bhavati, tato deśakramādanekatraiva vartamānāt bhidyate, na atra deśakramaḥ saṃbhāvanīyaḥ,-iti yāvat | natu ekāśrayatā eva kālakrame prayojikā vasantagrīṣmādau tasyāmasasyāmapi taddarśanāt | nanu bhavatu evaṃ kramarūpatā kālasya, vartamānādirūpatā tu katham | itthamityāha snāna ityādinā | uttarasūtravakṣyamāṇena nyāyena vartamānaḥ sa ābhāsa ucyate yasya sphuṭādirūpatā | tādṛśaśca kaḥ | yasya grāhakābhāsena śarīrādinā māyīyena sahaiva prathanaṃ, sa sahabhāvaḥ,-iti cet, āha antar iti | yadā sa grāhakābhāsaḥ, tadā tasya grāhyasya ābhāsanaṃ na; yadāca sa grāhyābhāsastadā tasya grāhakasya ābhāsanaṃ na,-ityevaṃbhūto yo'nyonyamabhāvasya ābhāsaḥ ābhāsasattvam ityevaṃ pūrvamuktaḥ; tena yo vyavadhānābhāvaḥ, (page 18) tamavalambya sā sahapratheti ucyate-ayamasau sahabhāvo nāma | etat lokena saṃvādayati sphuṭa iti | nanu evamabhāvavyavadhāne sati vartamānatvā- bhāve tulye kathaṃ bhāvibhūtatvabhedaḥ,-ityāśaṅkya tamupapādayati asattvam iti | evakāravyavacchedyaṃ darśayan bhūtakālamupapādayati bālaḥ ityādinā | bhavanadharmāpi iti evaṃ sphuritasya bāhyarūpasya eva bālyasya adhunā api saṃskāratayā antaraparikṣataṃ bhavanamityarthaḥ | avabhāsasya iti bāhyatārūpasya | idānīmetasya kālakramasya sakalaloka-siddhatvena svasaṃvedanasiddhatvena ca anapahnavanīyasya bāhyārthanaye bhedadṛśi samarthanā na kathañcit yujyate | tadavaśyasamarthanīye'smin-nābhāsavastuvāda eva śaraṇam, na bāhyavādaḥ,-iti darśayannīśvara-pratyabhijñopayogamasya kālaprakaraṇasya darśayati ata eva iti uktanayena yo'yaṃ kāla vyavahāro bhāvābhāvānupraveśe nimittatvena uktaḥ, tata eva hetorekasya tau viruddhau tannimittakasya api kālākhyasya kramasya virodhamutthāpayataḥ | tathā iti viruddhaḥ | syādetat-na ekasya kaścit kālakramaḥ | apitu sa eva bhūtvā na bhavati, abhūtvā ca bhavati | ayamevaca paramārtho bhūtabhāvivartamānavikalpairvyavahriyate | naivaṃ,-ityāha sataḥ iti | asataśca utpattiḥ,-iti mantavyamiha | etacca yadasat tadasat-----------------------------| (2|4|3) ityatra vakṣyate | yadātu na kaścidartho nāma paramārthataḥ, tadā tu kasya virodhaparyanuyogaḥ | yat kila asya tattvaṃ, tat cidrūpaṃ svatantraṃ ceti tasya api kaḥ paryanuyogaḥ | evaṃ prasaṅgādābhāsasāratvaṃ (page 19) vastūnāmabhidhāya, prakṛtameva nirūpaṇīyam,-iti darśayati yogināṃ tu iti | tuśabda āśaṅkāmimāṃ sūcayati-yadi sphuṭābhāsamānatā eva vartamānatā, tarhi yogino yadatītānāgatavastusākṣātkāri jñānaṃ, tatra tayoratītānāgatayoḥ sphuṭatvaṃ tāvat-sākṣātkriyā hi anyathā kā- tataśca tayorvartamānatāprasaṅgaḥ iti | atra nirākaraṇahetuḥ anyonya iti | etaduktaṃ bhavati-yogino'pi sarvadā parityaktamāyāpramātṛpadasya ko nāma atītādibhedaḥ | tattu aparityajata eva saṃskāra śeṣatayā bhavet saḥ | tadaparityāge ca dehābhāsena samādhānakālabhāvinā saha tasya hrāhyābhāsasya uktasthityā saṃbhavata eva ābhāsānābhāsau,-iti kathaṃ vartamānatā | nahi sphuṭatvameva sā sattvamiti uktam | atītagrahaṇaṃ bhāvino'pi upalakṣaṇam || 5 || nanu uktanītyā deśakālakramāvābhāseṣu eva syātām, na pramātari | nirābhāso hi asau | tasya hi sarvamābhāsate, natu kasyacit saḥ | naca asau kadācit na ābhāsate | anābhāsānupraveśanimittakau ca tāvuktau | tat satataprakāśasvabhāve kathaṃ syātām | kāraṇānupalambhāt hi tadabhāva eva yuktaḥ | dṛśyete ca etau-abhavam, bhavāmi, bhavistāsmi,- iti; gṛhe, grāme, araṇye tiṣṭhāmi,-iti; prāsādāt mañcakasthānam,-iti ca | pramātari ca tadabhāve bhāveṣu svātmano bhūtāderdūrādeśca ayogaḥ,-iti kṛtvā pratītiparyālocanayā tadapekṣayā eva bhāveṣu nirūpitau tau grāhyeṣu api kathaṃ syātāmiti kutra imau baddhaniveśāviti yo muhyet, sa pratyāyyate sūtradvayena | tatra kālakramastāvadupapādyate prathamasūtreṇa (page 20) sarvatrābhāsabhedo'pi bhavet kālakramākaraḥ | vicchinnabhāsaḥ śūnyādermāturbhātasya no sakṛt || 6 || apiśabdaḥ prameyaṃ samuccinoti | sarveṣu ekānekarūpeṣu bhāveṣu yaḥ kālakrama uktaḥ, tasya ya ākaraḥ prathamotpattinimittabhūta ābhāsasya bhedo bhavanābhavanavaicitryaṃ, sa śūnyadhīprāṇadeha- lakṣaṇasya pramātrīkṛtasya bhavati,-iti saṃbhāvyate, yato'sau vicchinnabhāḥ | tasya hi bhāsanaṃ na svarūpaṃ nīlādivadeva jaḍatvāt | saṃvitsphuraṇamevahi asya api bhāsanam, yadāhi na saṃvit tadātmatayā sphurati, tadā na asya bhāsanaṃ mūrcchāyāmiva | tatastasya anābhāsana- yogādasti bhūtādirūpatā, tadapekṣayā ca bhāvānāmapi | yastu sakṛdvibhātaḥ | ityanayā brahmavidvācoyuktyā satatamavicchinnaprakāśa- naikasvabhāvaḥ paramārthapramātā nirūpitaḥ, tasya na kadācidābhāsa- bhāvābhāvau | tato na kālayogastatra, nāpi tadapekṣayā bhāveṣu api sa iti sūtrārthaḥ | yadavicalaṃ bhāvasya, tat na anyāpekṣaṃ nīlatvamiva; naca avicalametat,-iti ananyāpekṣatvavyāpakāvicalatvaviruddhaṃ vicalatvamupa-labhyamānamananyāpekṣatāṃ vyāpyāṃ niṣedhati,-iti vicalatvamupa-pādayati tathāhi iti atītānāmāgāminām iti evaṃ hi sarvajñabrahma-viṣṇvādayo mantreśvarādayaśca vyavaharanti | aidaṃyugīno vyavahāro rāmāderāgāmitayā parisphuraṇayogyaḥ karkiviṣṇupramukhānāṃ ca bhūtatayā,-iti yadā tadā iti tasmādityarthe | vivṛtam iti bhāve ktaḥ | sūtrānupāttamarthapadaṃ vṛttau prakṣipya sūtrārtho vyākhyātaḥ | tadvyākhyānaṃ tata eva iti uktarūpamarthamabhipretya | sa hi iti | (page 21) śūnyadehādyābhāsaprākkāla iti bahubrīhiḥ | smṛtim iti smṛtau kevalaṃ bhāsate ityarthaḥ | aviśeṣeṇa iti pramātṛbhāgo vā arthabhāgo vā na atra uddiṣṭa ityarthaḥ | ābhāsābhāvaṃ dehāderddṛḍhīkaroti śarīrādeḥ iti | avasthābhāso yathā vicchidyate, tathā avasthāturapi svarūpam,-iti vakṣyate tāvanmātrasthitau proktaṃ sauṣuptaṃ pralayopamam | (3|2|15) ityatra | tathā iti | prakāśanamasya svabhāvaḥ | vāgrahaṇena vācoyuktidva-yasya āpāte bhaṅgībhede'pi phalatulyatāmāha | nanu ekatveka āvarta-nārthaḥ iti ekaśabdāt kathaṃ kṛtvo'rthapratyayaprayogaḥ, -ityāśaṅkāṃ nivārayati ekasyāḥ ityādinā | sthitireva āvṛttitvena upacaryate, nimittaṃ ca atra dvitīyatṛtīyādau sthitau; tadekabhāvaviśrāntakriyāyā yadāvṛttirū-patvamasti, tat sāhacaryaṃ nāma | dvitīyādikāṃ hi sthitiṃ niṣeddhuṃ yāvat tāmādyāṃ sthitiṃ vivakṣyati, tāvat sā prathamā sthitirdvitīyādi-sthitibhirniṣiṣitsitābhiḥ saha sphurati | prayojanaṃ ca upacāre āvṛttiprati-pattiḥ | ekā sthitirāvṛttiḥ,-iti hi ukte dvitīyā api āvṛttirūpatvena asti,-iti saṃbhāvyate | avaśyaṃ ca etadeva mantavyam, anyathā lokasthitiḥ prasiddhā viparyasyeta,-iti darśayati anyathā iti upacāre na aṅgīkṛte, āvṛttiśabdena dvivacanāntena āvṛttī ityanena dve sthitī na ucyeyātām | ādyā hi sthitireva, na āvṛttiḥ; dvitīyā tu sthitiḥ, ekā āvṛttiḥ; tṛtīyā sthitiḥ, dvitīyā āvṛttiḥ,-iti dvirbhuṅkte iti tisro bhojanasthitayaḥ pratīyeran | tadāha ekārabdhatvāt iti | dve hi sthitī ekayā āvṛttyā dvitīyasthitirūpayā (page 22) ārabdhe na dvābhyāṃ āvṛttibhyāṃ, evaṃca sakṛdityanena dve sthitī ucyeyātām | naca evaṃ laukikaḥ śabdārtha ityevamayaṃ grantho guru- pādaiḥ saṅgamitaḥ | dve iti dvayoḥ iti ca āvṛttiviṣayatvena cet spaṣṭena pathā vyākhyāyate, tat dvayorāvṛttyoḥ kā anupapattistisṛṣu sthitiṣu | tasmāt yathoktaiva gamanikā yuktā | tena iti uktena nyāyena aupacārika- vṛttyā sakṛcchabdārthaḥ iti lokaprasiddhaḥ,-ityāśayaḥ | yadi nāma iti śrīsadāśiveśadaśāyām || 6 || deśakramasya api eṣā eva vārtā,-iti sūtreṇa ucyate deśakramo'pi bhāveṣu bhāti māturmitātmanaḥ | svātmeva svātmanā pūrṇā bhāvā bhāntyamitasya tu || 7 || mitātmana iti hetuḥ, ṣaṣṭhyantaṃ ca idam | āvṛttyā tu lyablope pañcamī vṛttau vyākhyātā, natu pañcamī eva tatprakrame ṣaṣṭhīnirvāhe prakramavirodhe tuśabdasya asaṅgateḥ | svātmāpekṣaṣaṣṭhīyojane kliṣṭatā | svātmanā pūrṇā yataḥ prakāśamātrasvabhāvā aparimitasya pramāturbhāvā bhānti, tataḥ svātmatulyā eva, amitā eva, deśakramavi-hīnā eva bhānti ātmani; iti śuddhasvātmāpekṣayā na īśvarasya deśa-kramo, nāpi īśvarāpekṣayā bhāvānām | ghaṭādeḥ padārthasya svaṃ rūpaṃ deśaḥ, śarīraprāṇaśūnyāderevam; tataḥ parasparadeśaparihā-reṇa avasthānamiti sa śarīrādiḥ pramātā ghaṭādiṃ padārthavargaṃ svataḥ parasparataśca bhinnadeśaṃ paśyati | deśabhedameva bahudhā darśayati puraḥ ityādinā | saṃsthānaṃ vakrādirūpaṃ tasya prathate | tacca kiṃrūpam | āha, diśā pūrvāparādirūpayā, deśena vitatādinā yaḥ kramaviśeṣaḥ, (page 23) tasya ya ābhāsaḥ-etadeva rūpaṃ caturaśratādeḥ saṃsthānasya tathā ca catasṛṣu dikṣu samena deśavaitatyena yadābhāsanam-idameva cātura- śrayam | evamanyat | sa tarhi digdeśakramaḥ kiṃnimittakaḥ | āha citrābhāsakāritvalakṣaṇayā uktarūpayā saṃvicchaktyā yugapat samakālamupapāditau yāvābhāsasya nīlādeḥ sadbhāvāsadbhāvau- nīlaṃ bhāti, na bhāti ceti, tābhyāmānīto yo bhedo'nyatvaṃ; tannimitāko'sau | ata eva mayā stutam ābhāsapratibhāsatadvirahayościtrātmanoścañcalā svātantryādavabhāsvarasvavapuṣostyaktakramaṃ yā sthitiḥ | tatsaṃvedanasāgarasya vilasaccandrārdhaśobhābhṛto rūpaṃ bhāvavibhātṛtāmayamahaṃ nityoditaṃ saṃstuve || iti | na kvāpi aprakāśa iti vṛttivākyasya iyaṃ yojanā- sakṛdvibhāto'yamātmā pūrṇasyāsya na kvāpyaprakāśanasaṃbhavaḥ | iti sārasvatasaṅgrahasūtraikadeśārtho'dhyāsadṛṣṭyā śabde hetutvena ukte kathita eva bhavatīti āgamo'yaṃ, na svamanīṣikā,-iti ca prathitaṃ bhavati,-ityāśayena anukaraṇāt pañcamī vidhāya hetutayā vṛttāvuktaḥ iti | yathā na veti vibhāṣāyāmarthagrahaṇamiti vākyaikadeśāt pañcamī- vigrahe'pi nañaḥ paryudāsavṛttitvaṃ samarthayiṣyate itivā āśayena aprakāśasya asaṃbhavāt,-iti yojanā | ghanatā yadyapi kāṭhinyaṃ mūrtau ghanaḥ iti vacanāt, tathāpi tena iha asaṃbhavatā svasahacārivijātīyāvyavadhānaṃ lakṣyate | ciddhanamātmapūrṇaṃ viśvam-----------------------------| iti hi sūtram | kartṛtvāt iti bhāvatayā ayabhāsane svātantryādityarthaḥ | (page 24) poṣayati sahate idaṃbhāga iti pūrveṇa saṃbandhaḥ | kriyāprasaṅgāt kālaśaktau vaktavyāyāṃ taddṛṣṭāntatvena deśakrama iti mūrtivaicitryata-------------------------------| (2|1|5) ityatra sa pūrvamuktaḥ, caramaṃ tu kālakramo dṛṣṭāntasya pūrvaṃ vaktavyatvāt; iha tu upasaṃhāraśloke prakṛtaḥ kālakramaḥ prāguktaḥ || 8 || nanu evaṃ bhagavati na astyeva kriyeti āyātaṃ kriyāsvarūpavyāpa- kakālakramayogābhāvādityāśaṅkāṃ śamayannubhayamapi idaṃ kramarūpaṃ kriyāśaktereva vijṛmbhitamiti ca darśayannasya kālaprakaraṇasya īśvarapratyabhijñopayogamapi darśayati sūtreṇa kintu nirmāṇaśaktiḥ sāpyevaṃviduṣa īśituḥ | tathā vijñātṛvijñeyabhedo yadavabhāsyate || 9 || na etāvat deśakālakramatattvam, apitu anyadapi atra vaktavyamasti | taducyate tathā iti deśakālakramavāṃstata eva bhinnaḥ pramātṛprameya- vargo'vabhāsyate | etat yadavabhāsanaṃ, tat bhagavata eva nirmāṇasā- marthyaṃ kriyāśaktirūpam | tacca evamiti taṃ bhedaṃ viduṣastajjñāna- śaktimayasya tata eva tathā icchāśaktiyuktasyeti akṣarārthaḥ | etaduktaṃ bhavati-iha icchaiva bhagavataḥ kriyā, yadupasaṃhariṣyate -------------------evamicchaiva hetutā kartṛtā kriyā | (2|4|21) iti | caitrasya api pacāmīti yaiva icchā, saiva adhiśrayaṇādispandasahasre'pi anapāyinī svātmanā akramā api kramarūpabhāvābhāsarūṣitā bhāti, tathaiva parameśvarasya api jñātṛjñeyakrama ullasatu,-iti yā svātmani icchā īśe sphurāmi pratyavamṛśāmi ghūrṇe ityādiparamārthā, sā svayamakramā api pramātṛprameyabhedoparāgāt (page 25) sakramā bhāti, makuramaṇḍalamiva akramamapi nityapravahadvitatasarit- krameṇa udayamānavyayamānataḍitsahasrarūpeṇa ca uparaktaṃ sakramam | tataḥ sarvatraiva iyaṃ kriyā svayamakramā eva uparāgāt kramaṃ pratipadyate iti na asyāḥ śuddhameva kramarūpaṃ vyāpakaṃ yena vyāpakānupalabdhyā bhagavati sā niṣidhyeta,-iti sūtrārthaḥ | idameva saṃvedanasya saṃvedanatvam-yadevaṃbhūtābhāsanasvātantryamiti | yathoktaṃ paricchinnaprakāśatvam---------------------------------| (bo. paṃ. 8ślo.) ityādi | anena āśayena avatārayati tadatra iti atra uktaṃ tadadhikamucyate iti kintu iti vyākhyātam | evaṃ viduṣaḥ iti vyācaṣṭe sthitaiva ityantena | jñānaśaktirūpā hi śrīsadāśivādidaśā | tatra tu iti pūrṇatāyām, anyathāhi nāmamātreṇa pūrṇatā sā bhavediti bhāvaḥ | nirbharatayā camatkṛtimato yā parameśvaratā-eṣā śaktiḥ-iti vākyamadhye vṛttikhaṇḍayojanā | mahacchabdaṃ vyācaṣṭe yatra iti | apiśabdādanye koṭiśaḥ sṛṣṭisaṃhārāḥ | nanu saṃhāraḥ sṛṣṭau praviṣṭaḥ-iti kā bhāṣā virodhāt | na virodho'yamityāha saṃhāre'pi hi iti | bījātmanā iti saṃskāraśeṣataucityena | nanu evaṃ kaḥ saṃhārārthaḥ | āha kevalam iti | ābhāsānāṃ yojanāyojanayorayaṃ vyavahārabhedaḥ,-iti yāvat | asyāḥ iti mahatyāḥ sṛṣṭiśakteryo brahmādirūpatayā viśeṣo jñātṝṇāṃ prajāpatyādisthāvarāntānāṃ guṇamayānāṃ prameyānāṃ ca ghaṭasukhādīnāṃ guṇamayānāṃ tathā tathā sṛjyamānānāmekaghanasṛṣṭitāyāmapi iyaṃ sṛṣṭiśaktiḥ, iyaṃ sthitiśaktiḥ, iyaṃ saṃhāraśaktiḥ,-iti samuccīyamānaḥ, sa māyāśaktyā kṛtaḥ | tatra hi iti māyāpade īśvara (page 26) eva brahmādirūpeṇa sthitaḥ | anena mahāsṛṣṭikartṛtve'pi parameśvarasya sṛṣṭisthitisaṃhārakāritvena pūrṇameva sarvakartṛtvamupapāditam | sarvadā brahmarūpeṇa viṣṇurūpeṇa rudrarūpeṇa īśvararūpeṇa ca navatayā anuvartamānatayā bījāvaśeṣitāgamanena ca avāntaravaicitrya- mātrāt sṛṣṭisthitisaṃhāraśabdavācyā, apiśabdācca śuddharūpeṇa mahāsṛṣṭiśabdavācyā sṛṣṭirnāma yā ucyate; sā uktasya jñātṛjñeya- vibhāgasya yadavabhāsanaṃ, tadātmikā eva | tadeva mahāsṛṣṭyantar- bhūtaṃ sṛṣṭyāditrayaṃ sṛṣṭirūpaṃ vyācaṣṭe tādṛśāṃ ca iti vibhāgena avabhāsitānām | anayā bhaṅgyā sā mitasṛṣṭirvyākhyātā mābhūt punaruktatā,-ityāśayena | evaṃ trairūpyeṇa iti brahmādirūpa-tvocitena sṛṣṭyāditrayeṇa | nanu evaṃ devatātritayasya sadāsannihitatve rudrabhaṭṭārakoditaḥ saṃhāra ubhayavipakṣa iti na sṛṣṭisthitī dṛśyeyātām | atra ucyate tatra ca iti devatātrayamadhye | etaduktaṃ bhavati-ābhāsaparamārthavastuvāde yasya pramāturyeṣu yathā mama evamamī bhāsante iti vyavahāraḥ, tasya te tathā | kvacit tu ābhāsāṃśe bhagavadicchāta eṣāṃ melanamiti uktam | tataśca ādyatve bhagavadrudrapramātrapekṣayā paranirodhasamavasthitasuṣuptibhūmikā- rūḍhayogipramātrapekṣayā pralayākalavijñānākalapramātrapekṣayā gāḍhasuṣuptāpannajīvadapekṣayā ca bījabhāva eva bhāvānāṃ bhāti | te hi tatra ābhāse militāḥ | brahmaviṣṇubhaṭṭārakāpekṣayā jāgratsvapna-padacārisaṃsāripramātrapekṣayā ca nūtanatā anuvartamānatā ca bhāti te atra anyonyaṃ militā yataḥ | nanu anena vibhāgāvasāyena vibhāgasya eva avabhāsanāt prakāśāvibhāgo viccheditaḥ iti prakāśamānatvaṃ na syāt bhāvānāmityāśaṅkya yā vṛttiḥ naca ityādikā, tāṃ (page 27) vivṛṇoti maheśvarasya tu iti | vidyādiśivāntakatattvapañcakamayasya brahmādirūpatayā vibhāgaṃ kurvatastadrūpasya sato bhedanirdeśayogyā api svātmani ahantayā sāmānādhikaraṇyena ekalolībhāvagamanaparyan- tena avacchāditāstathāvidhasamāpattilakṣaṇaturyatadatītapadabhājāṃ ca bhāsante kartṛtāyā udrekāt mukhyatvaṃ kartṛtāyāḥ----------------------------| (3|2|12) ityatra vakṣyamāṇāt | etena iti naca ityādinā vṛttigranthena virodhaḥ parihṛtaḥ | ko'sau | yaḥ pūrvake vṛttigranthe sautrasya apiśabdasya vivaraṇe apiśabdena āśaṅkitaḥ sambhāvyamānatvena uktaḥ | kasya asau virodhaḥ | jñātrādivibhāgasya avāntaroktasya prakāśaghanatvasya pūrvasūtrārtha-prastāvādihāpi āpannasya | nanu bhagavantaṃ śivādividyāntamapekṣya yat bhāvābhāsanaṃ mahāsṛṣṭiśabdena uktam, tat saṃhāro'pi na kasmāt | āha, bhavatu asau saṃhāraḥ; yathāhi bījatopagamanaṃ saṃhāraḥ, tathā ahantāntarmagnatāpi | śivatve tu bhāvānāṃ nāma api nāsti,-iti natu sṛṣṭirna saṃhāraḥ | tadarthameva uktaṃ sadāśiva iti | uktiḥ iti vastu ekameva sṛṣṭisaṃhāravācoyuktyoratra | nanu pūrvāvasthāyāṃ sṛṣṭi-rūpatā, uttarāvasthāyāṃ saṃhārarūpatā; tat kathaṃ vastu atra na bhidyate iti | atra āha natu iti | nahi atra paurvāparye kiñcit paramārthatā | evaṃrūpaprathā ca anugrahaḥ, sthitisṛṣṭyavāntararūpa evaca vilaya iti kṛtyapañcakaprapañcanaśaktisāro bhagavāniti tātparyārthaḥ iti śivam || 9 || iti śrīmahāmāheśvaraśrīmadācāryābhinavaguptapādaviracitā- yāmīśvarapratyabhijñāvivṛtivimarśinyāṃ kriyādhi- kāre kriyāśaktivimarśaḥ prathamaḥ || 1 || (page 28) atha dvitīyo vimarśaḥ | saṃjīvanaturyakalākalitavibodhaṃ samastabhāvānām | dūṣaṇaviṣaśīrṇānāmamṛtodgāraṃ śivaṃ vande || atha kriyāsaṃbandha-------------------------------------------| ityādinā tena na bhrāntirīdṛśī----------------------------------| ityantena ślokasaptakena apratihatameva svātantryaṃ kriyāśaktirūpaṃ bhagavato nirvāhyate paradūṣitasya kriyāsaṃbandhādipadārthasya bāhyavāde anupapadyamānasya atra darśane pūrṇaiva upapadyamānatā- iti vimṛśatā | ekānekarūpaṃ kriyādi viruddhadharmādhyāsāt parair- dūṣitamapi avaśyasamarthanīyamiti ekaḥ samastavaktavyagrahaṇakasūtra- kalpaḥ ślokaḥ, ekastatra samarthanopapattisūcakaḥ, nirvikalpakānubhava- vedyo'pi ayaṃ padārthavargo vikalpāvasare eva sphuṭarūpa ityarthasūcaka ekaḥ, dvāvekatvānekatvaviṣayavibhāganirūpiṇau, prathamasūtroddiṣṭa- saṃbandhasvīkṛtakriyākārakabhāvādisvarūpābhidhāyī ṣaṣṭhaḥ, saptame arthakriyopayogameṣāṃ cintayati,-iti prakaraṇārthaḥ; pratisūtra- marthastu vicāryate | nirmāṇaśaktyā nirmīyamāṇasya avabhāsanaiva nirmāṇaṃ , na anyaditi uktam | sā ca dvicandrādernīlasukhādestanniṣṭhasya kriyā sāmānyāderaviśiṣṭā,-iti asatyaṃ, satyaṃ, saṃvṛtisatyamiti vibhāgena kathaṃ vyavahāraḥ | satyaṃ, saṃvṛtisatyaṃ na kiñcit sāmānyādeḥ satyatvāt, asatyaṃ tu bhavati dvicandrādi | tathāhi iyamatra upapattiḥ-iti sūtreṇa āha kriyāsaṃbandhasāmānyadravyadikkālabuddhayaḥ | satyāḥ sthairyopayogābhyāmekānekāśrayā matāḥ || 1 || (page 29) saṃvittattvādanyatra yā kriyābuddhiḥ kriyābhāsa ekānekarūpaṃ māyāśaktiviccheditaṃ kriyātattvaṃ viṣayatvena āśrayastallagnaḥ satya eva yataḥ sthiro bādhakena anunmūlyamānavimarśaḥ saṃvādavāṃśca abhisaṃhitāyāṃ grāmaprāptilakṣaṇāyāṃ kriyāyāmupayogī | bhāvo hi arthakriyāṃ kurvan bhedābhedaṃ svīkaroti saṃvādavāṃśca | tatra yat tasya avyabhicaraṇīyaṃ svarūpameva, sā mūrtiḥ; yadābhāsabalena asva- rūpamapi svarūpībhavati mūrtilagnameva, sā kriyā | tathāhi tattaddeśakā-lākārabhinnacaitramaitraśarīraṃ tadeva idamiti ekatāmatyajadeva nirbhāsate | tadeva kriyā-caitro gacchatīti | na tathābhūtāyāmasyāṃ vimarśo'nu-vartamāna unmūlyate kadācit, yathādhyavasāyaṃ caitragrāmaprāptira-khaṇḍitaiva arthakriyāḥ; dvicandrasaṃvedane tu unmūlyate eva anuvivarti-ṣito vimarśaḥ; āhlādodvegahetutve'pica ekacandrajātīyatayā adhikatimi- rāpasāraṇaprabhṛtyarthakriyopayogavaikalyādasatyo viṣayasya | evaṃ sambandhādiṣu kālānteṣu uttarasūtrānusāreṇa yojyamiti sūtrārthaḥ | kriyāśaktyaiva vyākhyātayā bāhyāpi kriyā vyākhyātaiva bhavati,- ityāśayena vṛttau kriyāśabdaḥ sautro dṛṣṭāntasya ayaṃ dvandvanirdeśaḥ ityeṣaṃ vyākhyātaḥ | sarvadopayoginām iti sthairyamuktam arthavattvena iti arthakriyopayogaḥ | sūtrārthamavatārayan prakaraṇena prācyena prakaraṇāntaraṃ yojayati tadevam ityādinā | kriyā atra dṛṣṭāntatvena upāttā,-iti sūcayati yathātathāśabdābhyām | asmaddarśana eva etadupapadyate ityāha tadekeśvara ityādi | naca etadasamarthya udāsituṃ yuktamityāśayena satatāvigītapadena sthairyam eka ityādinā svarūpaṃ nirvāhita ityādinā arthakriyāvattvalakṣaṇamupayogaṃ vyācaṣṭe | prakāśita ityādinā īśvarapratyabhijñopayogametasya sūcayati | (page 30) uktaṃ hi --------------------------------saṃbandhe sāvadhānatā | (vi. bhai. 106) iti | ābhāsamānataiva bhāvānāṃ rūpaṃ, natu arthakriyākāritvam; sāca eṣāmasti,-iti hṛdaye gṛhītvā arthakriyākāritvaṃ parīkṣate iha ityādinā uktaṃ vakṣyate ca ityantena bhūyasāsandarbheṇa | tatra arthakriyākāri- tvaṃ sattvasya tādātmyādavyabhicāridharmatayā vyabhicāridharmatayā ca svarūpaṃ vā lakṣaṇaṃ vā lakṣaṇasamīpavṛttitvena upalakṣaṇaṇ vā, -iti vicārayati | tatra svarūpatvamaupacārikamiti brūte upacārāt iti | tathāhi śākhādimattaiva vṛkṣateti ekavyāvṛttimātraṃ paryāyarūpatvāt na tathā asannarthakriyāṃ karoti iti loke paryāyatvena aviditatvāt | naca lakṣaṇatva-miti darśayati lakṣyate ca iti | hetumati liṅā lakṣaṇatāyā heturavyabhicā-raṇīyatā anyonyam, anyathāhi avyāptyativyāptī syātāmiti darśitam | yadyapi hi sākṣātkārijñānaṃ kalpanāśūnyaṃ vedanaṃ ceti na idaṃ paryāyarūpaṃ bhinnavyāvṛttiniṣṭhatvāt, tathāpi parasparamavyabhicārāt lakṣyalakṣaṇabhāvo'nayoḥ | anyeṣām iti jñeyānām | anena idamāha-yasyaiva yat sākṣātkārānubhavarūpaṃ jñeyasya, tasyaiva tat pratyakṣaṃ; tena vikalpaḥ svata eva pratyakṣaṃ; natu artha iti | prakṛte tu na ayaṃ nyāyo vyāpteḥ,-ityāha tattu iti lakṣaṇatvena abhimatam | tataśca iti arthakriyā-kāritvasya abhavanāt | co virodhaṃ darśayati | lakṣaṇābhāve lakṣyaṃ bhavati,-iti hi viruddham | kriyāvattvamapi na dravyasya lakṣaṇam | ananya-vṛttitāmātreṇa lakṣaṇatve ghaṭatvābhisambandho'pi asya lakṣaṇaṃ syāt | naca anyato vyāvartakatvamātrameva lakṣaṇasya svarūpam, apitu lakṣyate yena (page 31) tadrūpasarvasvaṃ niścīyate | naca etadavyāptimataḥ saṃbhavati | tasmāt kriyāvattvamupalakṣaṇaṃ, svātantryaṃ tu upalakṣitaṃ sat tasya lakṣaṇa- miti | atha upalakṣaṇatāṃ śaṅkate atha iti | etat dūṣayati tathāpi iti asmin vākye yaduktaṃ, tadapi na labhyate kiñcidityarthaḥ | tataḥ iti svarūpavyati- rekeṇa tasya anupalambhādarthakriyāviśiṣṭatāyāmeva tatsāmarthyasya upalakṣaṇaṃ saṃvedanaṃ syāditi saṃbhāvyate yadi param iti | aruciṃ sūcayannidamāha-jalaṃ snānapānādikāle'pi na jalatvādadhikena rūpeṇa lakṣyate, pramātā kevalaṃ tatkāryāṃvalokane sati karaṇamidaṃ, idaṃ samarthamiti vikalpayan vyavaharatīti | atha paro vyāptimapasārayan lakṣaṇatāṃ pratyujjīvayati nanu antataḥ iti anyasya jñāturabhāve ityarthaḥ | tadupalakṣitam iti tallakṣitamityarthaḥ | etadapi ativyāptyāpāda- nena dūṣayati tatrāpi iti | jñeyatvam iti jñeyatvabalena kevalaṃ kalpanīya-miti yāvat | tataśca iti jñeyatvabalopanataṃ jñānajananaṃ dvicandrakeśa-makṣikādāvasadabhimate'pi asti,-iti ativyāpakam | nanu na jñeyatvamātra-balena jñānaṃ prati janakatvamarthasya, apitu sati arthe pūrvabhāvini bhavati jñānamiti yo'nvayo'sati na bhavatīti ca yo vyatirekaḥ, tadātmakaṃ taddvāreṇa vyavaharaṇīyam | tadetadapi na dṛśyate jñeyatā ityādinā jñānāt iti kāryābhimatāt, anena anvayābhāvo darśitaḥ | nanu parvatasya upatyakāmāśrito dhūmādagnimanumāya yadā adhityakādhirūḍhastaṃ paśyati, tadā tasmāt darśanāt pūrvasiddho vahnirasti,-iti siddho'nvayaḥ | etat na sārvatrikamiti darśayati nahi iti sahacāryekasāmagryadhīnaṃ kapitthe mṛdusparśa iva nīlarūpasya | nanu nīlajñānaṃ (page 32) kādācitkaṃ tatra cakṣurādiṣu satsvapi na sadā bhavati, tato'nyanimittakena anena bhavitavyam | evaṃ yastadabhāve kāryasya vyatirekaḥ prasajyamāno- 'bhāvaḥ, tataḥ prasaṅgaviparyayadvāreṇa pūrvasiddho'rtho heturasti,-iti siddhaṃ jñānajanakatvaṃ sattvamiti | etadāśaṅkya dūṣayati kārya ityādinā | turbhinnakramaḥ | yadi tu iti yadi punarevamucyate-kāryavyatire- keṇa api bhavati anumānamiti, tadā bhavadapi na svārthaṃ puṣṇāti yatastādṛganumānaṃ kasyacideva bhāsanasamakālāt bhāsamānāt nīlādanyasyaiva kāraṇamātrasya syāt | tasyaiva iti ābhāsamānasya | bhāsanasamakālasya nīlādeḥ sattvaṃ kiṃ syāditi ca prastuto vicāraḥ, tadeva hi vicāraṇīyaṃ, na punaritarat naraśṛṅgaprāyam | tata eva ābhāsa- mānasya bhāsanādanarthāntaratve siddhe kṛtakṛtyamānī vijñānavādī yadāha bāhye'pyarthe tato bhedo bhāsamānārthatadvidoḥ | ityādi, tatra ca tajjñānakāritayā kāraṇasya kasyacidarthakriyākāritvaṃ sattvamiti sidhyati; natu ābhāsamānasya tajjñānasamakālasya nīlasya | nanu astu bhāsanasamakālasya api kāraṇatvam | atra etadeva tāvat vaktavyaṃ-tulyakālayoḥ kāryakāraṇabhāvaḥ iti, etat tu na uktaṃ prameyāntarapari-ghaṭanāyeti dūṣaṇāntaram | atra āha tulya iti bhāsamānataivahi tadānīṃ kāraṇatāvyavahāre nimittaṃ, tacca aviśiṣṭaṃ dvicandre'pīti bhāvaḥ | atha satoreva anvayavyatirekayoryat nirbhāsamānaṃ pratibhāsanatulya-kālaṃ, tadeva jñānakāraṇaṃ, tau nīle staḥ, tat vijñānāt pūrvamabhū-deva, natu dvicandre | etadāha tathā iti | nanu yo'sau bhāsanāt pūrvakālabhāvī nīlalakṣaṇo yadanvayavyatirekānuvarti (page 33) bhāsanalakṣaṇaṃ jñānaṃ, sa eva bhāsamānaḥ kṣaṇo na bhavati; tataśca sa eva prācyo doṣo bhavet tasyaivaca arthakriyā ityādiḥ | etat pariharati naca iti | tvaddarśane tāvadayaṃ doṣo na avatarati,-iti niṣpratyūhamuhya-tāṃ tvayā arthakriyākāritvaṃ sattvamiti dṛṣṭiḥ | tena bhavatpakṣe kāraṇaṃ jñānasya yat, tadeva nirbhāsate iti aviruddhameva | evaṃhi bhavataḥ saṃvedyasya dharmaḥ pārimityalakṣaṇaḥ kālaḥ, vedyaśca vedanameva, naca tatra kālasparśaḥ; svarūpamevaca kṣaṇa iti ca paribhāṣā nimeṣādikriyāntareṇa, tasya kaḥ sanbandhaḥ iti kā kṣaṇikateti | nanu bhavatā idānīmutsavakāriṇā daridreṇa iva paradarśanaparipūraṇaṃ kāmaṃ kṛtaṃ, nijā tu dṛṣṭirapūritaiva | pūritā ca,-ityāha kṣaṇabhaṅge'pi iti | santānābhiprāyeṇa tadeva pūrvottararūpamiti abhimānāt susamartho'yamartho yadyapi, tathāpi kimiyatā yatnena, yataḥ pūrvakṣaṇa uttaraṃ kṣaṇaṃ, so'pi anantaramityādiprabandhena arthakriyā-kāritvaṃ sidhyatyeva sattvamiti pareṇa samarthitaṃ svapakṣaṃ dūṣayati atra iti | anvayavyatirekānugṛhītaṃ nirbhāsamānaṃ jñānakāraṇaṃ nīlamityucyamāne dvicandro'pi kasmāt na evaṃvidhaḥ,-iti na niścitam | nahi anirbhāsane prācyasya nīlakṣaṇasya dvicandrakṣaṇasya vā viśeṣaḥ kaścit | atra aparamāśaṅkate nīlajñānam iti | anyat iti timirādi | nāsti iti vedavākyādestathā niścaya iti manyate | tathā iti pūrvabhāsi sat nirbhāsamānamadhunetyevam | nānyat iti vāsanāprabodhādi | nanu yadi dvicandro'pi pūrvakṣaṇe syāt bhāsanakṣaṇa iva, tadūrdhvamapi syāt; naca evamasti nivṛtte timire tadaiva tadadarśanāt | atra āha tathā iti jvālāvat niranvayavināśasya api saṃbhāvyamānatvāt ghaṭāderapi tathābhāvāt kapālādisthānīyasya (page 34) ca kāryamātrasya yādṛśatādṛśasya dhūlipavanapuñjaprāyasya militaika-piṇḍīkṛtacandrasyaivavā dvicandropādānakatayā sukalpatvāt | yacca api uktamuttarottarasvasantānagatakṣaṇakāraṇatvāditi, tadapi anenaiva pratyāha tathā iti | jvālāyāmantyaḥ kṣaṇo na kaṃcit sajātīyaṃ prasūte kṣaṇamitīyatā arthakriyākāraṇaṃ sattvamiti yat pratyāvartitaṃ, tat dūṣitameva | adhunā adhikadūṣaṇābhidhitsayā athāpi ityādinā tat pratyāvartayati | yaduktaṃ atha vyabhicāryatve'pi yathā kāka ityādi rūpameva iti sasvarūpataiva sattvam iti yuktam, tacca evamanusṛtaṃ bhavatīti evakāraḥ | nanu svarūpaviśeṣa eva cet tat, tarhi arthakriyā asya kimartha-mupalakṣaṇīkṛtā | ucyate tat kevalam iti | vivecanīyam iti śakye'rhe ca | niścīyate iti sattvāsattvavibhāgena | kecit iti ābālyādabhyastavyavahārāḥ pratibhānādiyuktāśca | etat prativakti atrāpi iti | maṇi iti vaidharmyeṇa | maṇerhi gaurasaṃsthānapramāṇavarṇaprabhāsparśaśabdaviśeṣayogāt jātyājātyavyavasthā yuktā, tacca evaṃ yena sā upadiśyate parasmai | keśasya tu rūpasvarūpalakṣaṇasvabhāvasya na vaicitryamupalabhyate vyutpannairapi | timiraparītanetratāyāṃ vyutpanno'pi keśaṃ keśāntarajā-tīyameva paśyati | timirānmamaivamityapi saṃvedayamāno na na paśyati tāvatā, apitu kāraṇāntaraprabhāvito'sau syāt, natu na keśaḥ | jñānaṃ tat tatheti cet, nīle'pi na durvacametat | nanu sa tāvat keśo'nya eva vyutpanna-sya pratibhāsate yo na spṛśya ityāśayena āha astu vā iti | tat iti svarūpa-vaicitryam | pāribhāṣikī iti svarūpe hi sati vaicitryaṃ, svarūpamevaca sattā,-iti yuktam tadekataravaicitrya eva sattvam, na anyatreti samayamātrameva idam | (page 35) etadeva ghaṭayati tathāhi iti añprayoge prasajyapratiṣedhāt tucchataivavā pratīyate asūryaṃpaśyeti yathā | atra hi dṛśyamānaviṣayadṛgabhāva eva tātparyam, śaṅkitaparākaraṇadiśā tatsadṛśatā vā abrāhmaṇena hutamiti yathā | atra hi kṣatriyapratipattiḥ | lākṣaṇikavirodhasambhave sati vastusva-bhāvapratipipādayiṣayā prasajyapratiṣedhayuktavastvantarapratipattiryuktā itinayena tadanyarūpatāmātraṃ vā yathā sarvatra anumānādau | dvairāśyakalpanāyāṃ nīlānīlāgnyanagnibrāhmaṇābrāhmaṇādau tridhā'pica asattā na upapadyate iti darśayati kiṃ sattā ityādinā | atha ityādi tṛtīyaprakāranirākaraṇam | yadi nāma iti abhyupagama eva ayamiti darśayati | nanu dṛśyatve astu evam, vikalpanīye tu kā vārtā | tatra āha yadapi iti | taduktaṃ bhaṭṭapādaiḥ tatrābhedo bhramaḥ iti avapuḥ iti ca | etaduktaṃ bhavati-na tāvadiha niḥsvarūpatā yuktā keśoṇḍukapītaśaṅ- khacañcalapādapālātacakrādisaṃvedanānāṃ mūrcchākalpatvena abhedaprasaṅgāt | bhedena sasvarūpatā cet, iyameva tarhi asāmayikī sadrūpatā,-iti sthitametat-prakāśamānataiva satteti | etat prameyamupa- saṃharan prakṛte upayojayati-------------mityādinā | nanu iyatā taimirikakaca- prabhṛtinā vikalpyarūpe ghaṭābhāsādinā tulyaiva sattā kriyāsambān- dhādeḥ pratipāditā bhavati | naca etadanaṅgīkṛtaṃ pareṇa | naca iyatā parīkṣaṇīyatā yuktā | arthakriyārthino hi vastu parīkṣante lokikāstadupa- deśodyatāśca parīkṣakā ityāśaṅkāṃ nikṛntati upayogitvena iti syādeva iti | tataśca dvicandrāderapi upadeśyatā syāditi codyaśeṣaḥ | ekasmiṃścandre yādṛśī dṛṣṭā tena arthakriyā, na taddviguṇā saiva dvicandrāt | tataśca aparaśaśisamānajātīyo (page 36) dvicandro na bhavati aparakeśasthānīyaśca taimirikakeśaḥ | ābhāsāntara- bhāvābhāvataśca evaṃ, na keśābhāsena | naca tathā tatra keśādinā khyātavyena rūpeṇa khyāyate iti bhrāntatvamasatyatā ceti | tena ābhāsasya eva sata ābhāsāntaramiśritādabhilaṣitāt keśābhāsādanyo yaḥ keśā-bhāsaḥ, tatra asatyasaṃjñā | tadāha uktā iti | satyābhāsāḥ iti vṛttau karmadhārayapakṣeṇa tāvat vivṛṇoti ābhāsasāratvāt iti | nanu sambandhādaya ekānekasvabhāvāḥ, natu tadviṣayāḥ | satyaṃ, yattu bāhyamekānekarūpaṃ sambandhādi, tat buddhyābhāsānāṃ viṣayaḥ; tato viṣayiṇo dharmaṃ viṣayeṣu upacarya itthamuktam | upacāre prayojana- māha ābhāsasāratām iti | evamupacāre sati yat pariniṣṭhitaṃ jātaṃ, tat darśayati sambandha ityādinā | agre iti svātmaniṣṭhā viviktābhā-----------------------------| (2|2|4) ityādisūtreṣu | satyapadasya vyavacchedyaṃ darśayati ābhāsamānatvā- deva iti | nanu satyatvaṃ viṣayasya vaktavyaṃ, natu ābhāsānāṃ viṣayi- ṇāṃ; tat kathaṃ karmadhārayaḥ | natu satyānāmābhāsāḥ iti ṣaṣṭhīsa- māso yukta ekatraiva vākye saṃbandhādīnāṃ mukhyopacāravibhāgena yugapadābhāsebhyo bhedābhedayogāt | etat pariharati ābhāsasatyatayaiva iti | na ayamupacāra upacāra eva, māyāpadāpekṣayā hi ayamupacāraḥ | yathā ucyate bhagavadadhiṣṭhitatvāt bhagavāneva sarvam | iti | tato na atra ābhāsādābhāsamānasya bhedaḥ kaścit | tadāha tadrūpatvāt iti | evaṃ māyāpade'pi paramārthapadamanujjhatā karmadhārayeṇa vyākhyātam | atha bahubrīhipakṣāśrayeṇa (page 37) māyāpadameva āśrayan vyācaṣṭe athavā iti | amīṣāṃ tu iti sambandhādīnām | so'pi iti upayogaḥ | ata eva iti asmatprasādhitaireva nyāyairyo'rthakriyopayogaḥ, tata eva hetoḥ,-iti vaiyadhikaraṇyena tasipañcamyau yojye, anyathā evakāradvayamasaṅgatameva syāt | ete iti sambandhādayaḥ | etadeva ghaṭayati saṃvṛti ityādinā | kena vacasā te aindriyikāt mānasācca bhramāt pṛthaguktāḥ | āha tathāca iti | yadihi bhramarūpato vailakṣaṇyaṃ saṃvṛtisato'bhimataṃ syāt, tat bhrāntiśab- doktāt mānasāt hi bhramāt taimiropalakṣitācca aindriyikāt na asya pṛthak nirdeśo yuktaḥ syāt | bhrāntereva prapañcāt tathā nirdeśaḥ kutaścit viśeṣaleśata iti cirantanaprāmāṇikavyākhyānaṃ dūṣaṇāya ācaṣṭe tatpunaḥ iti | anena svavyākhyānāt viśeṣo dyotitaḥ | etat na sahate evaṃ khalu iti | khaluśabda upahāsaṃ dyotayati | anena idamāha-bhrāntyantarāt viśeṣaleśo'tra vyākhyāne na labhyate yena pṛthagabhidhānārhatā bhavediti | nanu vikalpyena rajatena dṛśyaṃ kathamācchādyate | sāmānyā- dinā api tarhi katham | dṛśyāvaṣṭambhena adhyavasāyāditi cet, samānami- hāpi etaditi nirūpayati śuktideśa iti | nanu na taddeśāvaṣṭambhanamātra- mavacchādanaṃ, kintu bādhakayoge'pi sadātanaprasaratvaṃ yena tadvi- vikto'rtho nijena vapuṣā na kadācidavasīyate ityevaṃ bhūtamavacchā- danam | tacca sāmānyādinaiva vikalpanīyena dṛśyate, na rajatādinā,- ityetena leśena bhrānteḥ pṛthagupādānam | etat athāpi ityādinā anubhāṣya dūṣayati tadetat iti | iha kāraṇamavidyāśaktistimiramiva kacakūrcake, dūratāsādṛśyāpraṇidhānānīva ca rajate | nivartante iti na tāvatā viśeṣaleṣaḥ kaścit bhramatvasyeti mantavyam, natu pareṇa (page 38) uktaṃ-bhramavyavahāro'tra nāsti-iti | bādhajñāne'pi ityatra cchedaḥ | tasya iti bādhajñānasya | hiśabdena hetutvamasya dyotayatā ayamartha uktaḥ-jñātabādhatvena yataḥ pravṛttirna bhavati dvicandrādibhrāntitaḥ, tato'pravṛttasya visaṃvādanaṃ vipralambhātmikā viḍambanā na saṃbha- vati apravṛttatvādeva; tathāpi na tat satyarūpagrāhi,-iti bhrāntameva dvicandrasaṃvedanaṃ bhavanmate yuktam | yattu bhrāntitve cāvasāyasya-------------------------| (1|3|5) ityatra uktam-nahi aindrajālikasya asatyavastudarśanamasatyatvenaiva jñāyamānaṃ bhrāntivyapadeśyamiti, tat paradarśanābhiprāyeṇeti na pūrvāparavirodhaḥ | tādavasthyāt iti anyabhramebhyo nirviśeṣatvāt | anyathā iti saviśeṣatve yato bhrāntimātrarūpataiva | tat iti tato hetoḥ | nanu saṃvṛtibuddhirevamācchādikā bhavati yadi buddhyutthāpita eva na kadācidapi yo dṛṣṭaḥ, sa āropyate sāmānyādiriti ārope tulye'pi anena viṣayeṇa sāṃvṛtasya pṛthagupādānam | etat dūṣayati nāpi iti candrasya dvitvasya dṛṣṭataiveti cet, anekagrāhyasādhāraṇasya api ekasya dṛṣṭataiveti tulyo vidhiḥ | evamiyatā bhrāntitvasya na kaścidadhiko viśeṣa iti upāpādya bhrāntiviśeṣatā api na saṃmatā granthakṛta eva dvandvena nirdiśata iti brūte samāropya ityādinā | yugapadadhikaraṇatāyāṃ dvandvaḥ | sā ca tulyasvarūpayoreva | sāmānyaṃ ca sakalaviśeṣānāgūrya vartamānaṃ viśeṣāntaravantamapi vivakṣitaṃ viśeṣaṃ kroḍīkurvan pṛthagapratilabdha-śabdaniveśameva karotīti | āñjasyena iti lokapratītyā spaṣṭayā | dāntava-līvardādiśabdairevahi āryalaukikāḥ puṅgavānāhuḥ, gośabdena tu strī-gavīreveti tathaiva pratītiḥ | gomadidaṃ nagaramityuktau hi dadhikṣīrasampattireva (page 39) nirbhāti | sāṃvṛtatvam iti sāṃvṛtasya lakṣaṇametāvanmātramiti pareṇa anicchatāpi iyadeva aṅgīkartavyam | tallakṣaṇaṃ lakṣyapadena saha nirdiśati yattathā ityādinā | asmiṃśca lakṣaṇe avabhāsanopayogābhyāmapāsite anupapannatve asmākaṃ jayaḥ, anupapannatayā punarapākīrṇe upayoge parasyetyanena āśayena parāpekṣāṃ tāvadāha nanu iti | avayavinā suprasiddhena tulyayogakṣemaḥ sambandhādiḥ padārtharāśiriti avayavina-meva prasiddhaṃ puraskṛtya ayaṃ vicāraḥ | tathaiva iti ekasthūlarūpatayā | tathaivaca na ityatra hetuḥ sthūlasya ityādi | nanu paramāṇavo bahavaḥ, te kathamekāṃ niyamena arthakriyāṃ kuryuḥ | ucyate-rūpādayo bhinnā yathā ekaṃ jñānaṃ janayanti niyatāḥ, tathā paramāṇavo'pīti | vyaktaya evaca bhinnāstadevamupayuktanayena ekākārāṃ buddhiṃ janayanti | bhinnā eva ca kṣaṇā ekaudanasampattiphalāḥ pākavyapadeśyāḥ | nanu kasmādeṣaiva vyavasthā sarvatra,-ityāśaṅkya hetumāha nahi iti | indriyā-dayo bhinnatvenaiva saṃviditāśca adhyavasitāśca bījabhūmijalātapava-ditita eva ekaṃ jñānamaṅkurabuddhiṃ dadīranniti yuktaṃ nāma, ihatu ekamavabhātamadhyavasitaṃ ca svakāryakāri,-iti kathamanyasya prakalpa-nam | nīle'pi avabhātādhyavasite arthakriyākāriṇī pītamarthakriyākāri,-iti hi na nirbandhanaṃ kalpyeta | nanu iha anupapadyamānatā asti,-iti anyakalpanamityāśaṅkya tāmeva dūṣayati eṣaivaca iti | avabhātataiva atra nāsti,-ityāha paraḥ natu iti | atra upapattimāha sthūlāvabhāso hi iti | yuktaḥ iti vaitatyaṃ hi deśabhedaḥ, saca svarūpabhedamanvāyatate iti sarvataḥsaṅkucito mūrtitaḥ kālataśca yaḥ, sa eva viruddhadharmādhyāsavandhyaḥ paramārthaḥ paramāṇuḥ (page 40) kṣaṇaśca | nanu pratibhāsata eva sthūlatā | satyaṃ, sā tu nirantarabahutara- paramāṇupratibhāsanāntarīyakasvabhāvaiva dvitvamiva ghaṭapaṭāva- bhāsamātranāntarīyakam | nanu yadi vikalpa eva sthūlaḥ, tataḥ kim | āha nirvikalpaśca iti | etat dūṣayati tat iti | vikalpyatānibandhanamasatyatvamā- cakṣāṇena tadvyāpakaviruddhanirvikalpatvopalabdhyā vikalpyatvavyāptasya asatyatvasya haṭhādeva niṣedhaḥ kartavya iti dvicandrapītaśaṅkhādīnāṃ satyatvaprasaṅgaḥ | nirvikalpakatā ca na prāmāṇyasya vyāpiketi darśayati anumāna iti | syādetat | vastumūlaḥ ko'pi vikalpaḥ, ko'pi avidyāmūlaḥ | vastumūle prathamapratyakṣaṃ nirvikalpakameva pratapati, tanmūlameva tatra prāmāṇyam; dvitīye tu aprāmāṇyameva, avayavyādivikalpaśca avidyā-mūlaḥ | etadāśaṅkamāno dūṣayati yadica iti | tataḥ iti anubhavavāsanā cet tadvikalpotthāpikā, tarhi avidyāvāsanākalpane kiṃ nidānam | tataśca apiśabdo'nupādeya eva | etadeva ghaṭayati ataśca iti | yadi hi anubhavastyaj- yeta, tat nīlāṃśo'nubhūyamānaḥ, tadgataṃ ca avabhāsanaṃ anubhavasya yat svabhāvabhūtaṃ tadanubhūyamānātiriktasthūlātmakavikalpyaika-niṣṭhe vikalpe sarvathā parihīyeta | paraḥ satyapi anubhavavāsanāyā upayoge'sti avidyāvāsanāyā avakāśa ityāha tattu iti | ananusaraṇaṃ sphuṭayati anubhavo hi iti | viruddhadharmayuktā digbhedādibhedābhājo bahavaḥ paramāṇavo ghaṭādyākāreṇa sthūlasvalakṣaṇasvabhāvāḥ- anekadharmo hi sthūlatā, ekadharmastu paramāṇutvamiti avabodhamāha bāhyārthavādī-pratibhāsante yasmin; tathā ghaṭāntarādanyadeśakālāt viruddhadharmayogī ghaṭādyākāro yaḥ sthūlaḥ svalakṣaṇātmā, natu sāmānyākāraḥ, sa pratibhāsate yasmiṃstādṛganubhavaḥ; (page 41) etadviparītastu vikalpa iti brūte vikalpābhāsastu iti | ekatvam iti natu bahavaḥ | anugatatvam iti na svalakṣaṇam | nanu evaṃ sadaiva vikalpo- 'vidyāvāsanāmapi upajīvati, tataśca asāvapramāṇamiti anumāna- vikalpasya kathaṃ prāmāṇyamityāśaṅkya pariharati kevalam iti | atadgrāhiṇāpi iti | vastu agṛhṇatāpi atatkāriṇastadarthakriyākaraṇa- śūnyādarthāt yat vyāvartanamapohanaṃ vyavacchedātmakaṃ saṃvidrūpavidhivilakṣaṇaniṣedhasvabhāvaṃ, tadeva paraṃ kartavyaṃ yasya, tasya bhāvaḥ; tena hetunā yasya vastu vikalpena avasīyate; tato hetorbāhye'rthe aucitī sā vikalpasya | tāmeva ghaṭayati bāhye'pi hi iti | tatra ca iti vikalpe sati | yatra iti anumāne, pratyakṣānantarabhāvini ca adhyavasāye | anyatra iti svatantravikalpe | tadartha iti vikalpaḥ | tadartha iti yo'rthaḥ paramparāyātaṃ vikalpamajījanat, tasminnarthe | nanu vikalpyasya asatyatvam, asatyasya ca na upayogaḥ kvāpi,-iti sthāpite sāṃvṛtasya tarhi kiṃ lakṣaṇamityāgūrya āha tat iti vikalpaviṣayīkṛtasya pratītiḥ sārvatrikī sadātanī ca yato na nivartate | keśarajatādi tu na sārvatrikatayā sadātana-tvena vā parisphurati, tataśca bhrāntiviśeṣa eva sāṃvṛtaṃ dvandvastu bhrāntiśabdasya āsamañjasyena keśarajatādāveva prasiddheriti tvatpratisamādhānādeva labdhaḥ | nanu yadasmābhiruktaṃ lakṣaṇaṃ-kvacidupayujyate'pīti, tat kimiti tyajyate | āha upayogo'pi | iti anyathā iti anekatayā raktasya amatayā ca | sacāpi iti pradīpaḥ | tasya iti taimirikasya | tathā iti anyathārūpeṇa | abhīṣṭam iti vastuprakāśanādi | aparihāryatimirāvidyāderanivṛttau yat tatheti vicitraṃ (page 42) mithyādarśanaṃ tadupāyamātraṃ prāptaye yasya pradīpasya paramāṇu- sañcayasya vā, tasmādeva arthakriyā, natu avastuno vikalpāt | nahi vikalpe kiñcidābhāsate, abhimānamātraṃ paraṃ tatra, natu ābhāsaḥ kasyaciditi | atra pūrvapakṣe taditi samucitamuttaraṃ yat, taduktaprāyam, uktaḥ prāyaḥ prapañco yasya taditi vā uttaravākyārthaparāmarśaḥ | athavā yato'yaṃ pūrvapakṣa evaṃbhūtaḥ, tasmāt na atra adhikaṃ vaktavyam | anubhavasya ananusaraṇaṃ yat kathañciduktam, tat dūṣayiṣyannanubhavānusaraṇaṃ tāvadāha vikalpe'pi iti | ananusaraṇaṃ tu kathaṃ, kiṃ tāvat tatraiva ābhāte dharmabhedāt, anubhavāparigṛhītavastuvilakṣaṇavastvantarollekhāt vā | dharmabhedāt na anyatvamityāha sphuṭa iti | vicāritaḥ iti viśeṣo'rthāvabhāsasya------------------| (1|8|2) ityetasminvimarśe | vicārayiṣyate ca iti dūrāntikatayā-------------------------------| (2|3|10) ityatra | dvitīyamapi pakṣaṃ nirākaroti sāmānya ityādinā | yadeva hi anubhūtaṃ, tadeva bhāti vikalpe | ghaṭa iti hi vikalpe dṛṣṭasvabhāva eva bhāti anadhikaḥ pṛthubudhnodarākāro lohitaḥ | gauḥ pavitramityapi sāsnā- dimadrūpameva dṛṣṭam, natu dṛṣṭātiriktaṃ kiñcidavayaviśabdavācyaṃ sāmānyaśabdavācyaṃ vā laukikaṃ bhāti | nanu yadeva tat dṛṣṭaṃ bhāti, tadeva sāmānyaṃ tādātmyāt tatsamavāyādvā tādrūpyeṇa pravṛtteḥ; siddhāntadṛśā vā aviśeṣaṇacikīrṣitābhāsāntaravirahāt dṛṣṭameva nīlādi yat, tadeva sāmānyam | ādigrahaṇāt kriyāvayavyādi | evaṃ tarhi bāhyameva tat tathārūpamiti nirvilpakena api kiṃ na gṛhyate | saṃnihitaviṣayabalotpannaṃ (page 43) hi tat ghuṣyate | tataśca yaduktaṃ-na sambandhāvayavikriyāsāmānyādī- nāmityādikaṃ svoktakalpasamarthanāya, vikalpābhāsastu ekatvānugata- tvādinā sphurati, na anubhavābhāsaḥ-iti, tat svayameva tyaktaṃ bhavet yato bāhyarūpa eva sāmānyātmani upagamyamāne nirvikalpakagrāhyatā asya prasajati | ata eva hetorvikalpyarūpasya sāmānyasya bāhye'rthe anugamā-bhāvamavocat jñānādavyatiriktamiti ātmakhyātau jñānātmabhūtam, asadkhyātāvavastubhūtatvena jñānāt na anyat | nanu na vikalpena nīlagha-ṭādi vastu spṛśyate yena tasya samānādirūpatve nirvikalpakasya api sāmānyādiviṣayatā prāpnuyāt, kintu anartha eva tena spṛśyate vastuni punarabhimānamātrādāropalakṣaṇāt pravṛttiprāptī vikalpāt, tata eva asya kvacit prāmāṇyamiti yat pūrvapakṣe nirūpitaṃ kevalamanubhavaviṣayī-kṛtasya ityādigranthena, tat dūṣayati adhyavasāyo'pi ca iti | āropayatau nayatāviva dvikarmake pradhānakarma bāhyamajāsthānīyam, apradhāna-karma punarabāhyaṃ saṃbhāvyavyadhikaraṇatākaṃ grāmasthānīyam | abhiniviśate iti abhimanyate | etacca vācoyuktivaicitryamātram, natu bhinnārtham | naca asaṃvidrūpaḥ saṃvidrūpasya vyāpāro yuktaḥ | vyāpāro hi nāma tasyaiva phalāvacchinnaṃ svarūpamucyate | ata eva saṃvedanasukhādivadabhimāno dharma ityapi asat sukhādivadeva arthaṃ prati akiñcitkaratāpattiprasaṅgāt | atha ucyate dṛśyavikalpyayorvivekāpra- kāśa eva abhimāna iti ucyate, tatrāpi āha yadihi iti | avabhāsamāna eva iti saptamī prathamā ca śleṣeṇa āropyasya āropasthānasya ca prakāśamānatāṃ nirūpayitum | prāk iti (page 44) bhrāntitve cāvasāyasya------------------------------| (1|3|5) ityatra | seti abhimānaśabdena yaduktam, tatra mūrkhasya paṇḍito'hamiti yathā śabdaprayogaḥ; tathā ghaṭa iti vikalpe bhavet | etadupasaṃharan yat pūrvapakṣe kathitaṃ-upayogo'pi na vikalpapratītasya, apitu paramāṇū- nāmeveti, tat dūṣayati evaṃca ityādinā tadviparītamācakṣāṇaḥ | nahi anābhāsamānena arthakriyā kācit | ābhāsanaṃ ca na avimṛṣṭe | naca paramāṇuvimarśo ghaṭādipratītau kasyacit svapne saṅkalpe'pivā | vibhāge alpataraprasaṅge yato na alpīyastatra avasthānamityanayā tu nītyā bhavan-napi asau na ghaṭaviṣayaḥ kadācit, apitu tannāśotprekṣāyāṃ dūravyava-hitavastvantaraviṣayaḥ | naca anyena arthakriyādhyavasāyena anyasya sā kāryā,-iti yuktamatiprasaṅgāt | tadetat sarvaṃ vṛttipṛṣṭhe yojayati yuktamuktam iti | tadayaṃ prayogaḥ-na asatyaviṣayā dravyādibuddhayo-'bādhitārthakriyākārirūpaviṣayatvāditi asatyaviṣayatvaviruddhena satyaviṣayatvena vyāptasya asya hetorupalabdhiḥ | na ghaṭādyarthakriyāsu paramāṇavo'rthakriyākāriṇaḥ iti kadācidapi tathānadhyavasitatvāt | asya iyamarthakriyetyatra vyavahāre kāraṇaṃ tathādhyavasāyaḥ, tadviruddhaśca anadhyavasāyaḥ,-iti kāraṇaviruddhopalabdhḥ -----------------------------tena hetoḥ siddhirabādhitā | ityādeḥ, anyathā paramāṇūnāmarthakriyākāritvaheturasiddho bhavet || 1 || nanu tathāpi na hetoḥ siddhirabādhitatvaviśeṣaṇasya asaṃbhavāt, ekānekātmakā hi dravyādaya itivadatā bhavatā yadeva ekaṃ, tadeva anekaṃ; tacca kathamiti svayameva bādhakamuktamityākṣepaṃ pratikṣeptuṃ (page 45) tatraikamāntaraṃ tattvaṃ tadevendriyavedyatām | saṃprāpyānekatāṃ yāti deśakālasvabhāvataḥ || 2 || tatra kriyādau kriyādeḥ satyatve vā sthite sati kriyādervā ye ekatvā- nekatve ukte, te vṛttiguṇīkṛte api pradhānaprameyatayā iha samarthanīye iti parāmṛśya nirdhāraṇam | tayorekatvānekatvayormadhye ekatvamevaṃ samarthyate, anekatvaṃ ca evamiti nīlādīnāṃ bhāvānāṃ pāramārthi- kaṃ yadāntaraṃ saṃvinmātralakṣaṇaṃ tattvaṃ, tatra na kalanā kācida- bhedaghanatvādekatāyā api tatra abhāvāt | yattu āntaramābhāsāntarā- nāmiśramantaraṅgam, āntaraṃ ca antaḥkaraṇamātravedyaṃ tattvamekam; tadekam | tadeva punaratyaktaikatākaṃ bāhyendriyavedyatāṃ prāpya iha- amutreti adhunā-tadeti kṛśo'kṛśa iti ca deśādibhedādanekatāṃ yāti | naca virodhaḥ pratīterakhaṇḍanāt kāraṇatvākāraṇatvayoriva vyavahāra- mātraparamārthatayā viṣayabhedasya api suvacatvāt | tasmādekatvāne- katvanekatvayorna virodhaḥ kaścit caitraścalatīti kriyāyām, evaṃ samban- dhādau vācyamiti sūtrārthaḥ | antarabhinnaṃ tattvaṃ saṃvinmātratayā, māyāpramātuḥ punarantaḥkaraṇābhāsāt bāhyakaraṇābhāsācca bahir- bhedāt vastu phalata ekānekam | anekatve hetuḥ bahiḥ ityādītivṛttisaṃgatiḥ | evaṃ sati iti vidyamāne kriyādau tadgate ca satyatve iti sādhāraṇī uktiḥ | evam iti yathā ślokapādena uktam parataḥ iti yathā pādatrayeṇa śiṣṭena | prathamaṃ kalanāśūnyatvena abhinnatvaṃ vyācaṣṭe sarveṣām ityādinā | yadi yattacchabdau, tadā evaṃ yojanā- yadeva āntaratvam, ayameva ekatvā-vabhāsaḥ | yadātadāśabdapāṭhe tu spaṣṭam | anantāni iti ekaghaṭādya- nyatamābhāsabhitticitrīkaraṇenetyarthaḥ | raso madhurādiḥ ṣoḍhā, avāntarabhedena anantaḥ | vīryaṃ (page 46) jaṭharāgnisambandhaja uṣṇādisparśaḥ, prabhāvaviśeṣaśca; jaṭharānala- saṃbandhakṛtaṃ tu rasāntaraṃ yat madhurādi, sa vipākaḥ | guṇā anye gurutvasnehādayaḥ || 2 || nanu viṣayabhedādekamanekaṃ ceti yaduktam, tat kena grahītavyam; cākṣuṣānubhavena tāvat caitro deśabhedabhinna eva nirbhāsate, na asya ābhāsabhedamiśrīkaraṇasāmarthyamavicārakatvāditi hi āhuḥ, vikalpena tu mānasena vastu naiva spṛśyate | tadatra ucyate sūtreṇa taddvayālambanā etā mano'nuvyavasāyi sat | karoti mātṛvyāpāramayīḥ karmādikalpanāḥ || 3 || iha yadyapi avikalpe'pi sanniti vā ghaṭa iti vā sattāmātraghaṭa- mātrāvabhāsādau sāmānyāderābhāso vitatagrahaṇe ca yoginaḥ karmā-vabhāsaḥ kālāvabhāsa ityucyetāpi, tathāpi tadā tat sāmānyādi nijaṃ jīvitaṃ na pratilabhate | tathāhi sāmanoparañjakatā, sambandhibhedodrekaḥ, santanyamānakṣaṇabhedaikyagraho'vayavarāśīkaraṇamavadhyavadhimad- bhāvāvabhāsa iti sāmānyasaṃbandhakriyādravyadigābhāsānāṃ jīvitaṃ, tacca vikalpane sphuṭamabhivyajyate | vikalpanaṃ ca manaso'nuvya- vasāye yadavasare māyāpramāturabhivyaktiḥ | tena manaḥ kartṛ anuvyava- sāyaṃ sākṣātkāravimarśasya paścādbhāvinaṃ vimarśaṃ vidadhat kriyāsaṃbandhādiviṣayāḥ kalpanā vikalpajñānāni svatantrapramātṛ- vyāpāraprādhānyena karoti taduktapūrvaṃ dvayamekānekalakṣaṇamā- lambanaṃ yāsāṃ, tādṛśīḥ tena vikalpadhiyaiva ekānekātmakarūpa- dvayasparśaḥ, natu vastuspṛk vikalpaḥ | pramātuḥ kila ayaṃ vyāpāraḥ | pramātā ca pūrvānubhavāntaḥsvasaṃvedanarūpo vikalpane'pi pūrvātmatāṃ na ujjhati | tasya tu māyīyatāvyaktau mano'nuvyavasāya eva (page 47) avasaraḥ | tatraivaca vyāvahārikaṃ kriyāsambandhādi, na śivatādaśā- yāṃ, nāpi sadāśivādibhūmau, nirvikalpakāle ca śivasadāśivādirūpa- samudāya iti sūtrasya tātparyam | etadavatārayati bāhya ityādinā ekībha- vantaḥ ityantena | tāvatyāṃ bhūmau pratyuta bhedo vigalatīti na pramātṛ- tāvasara ityācaṣṭe taddaśāviyogaṃ ca uttaradaśāyāṃ śatrevābhyām | svasmin nijanije pramātari pratyāsannaṃ yat manolakṣaṇamantaḥkaraṇama- sādhāraṇapramitikāritayā, tadeva sādhanaṃ yasya anuvyavasāyavyāpā- rasya, tatra pravṛttāḥ | lokayātrām iti lokavyavahāram, yatra kriyāsamban- dhādikameva niviḍamupayujyate iti manyate | manasi ayaṃ kasmāt bhara iti cet, āha yadyapi iti tāvatī na sukhādau, tata eva atra na pūrṇā śuddhiriti avyavahārayogyā eva iyaṃ daśā aśanakriyāyāṃ bhasmasūtakādidaśāvat | aṃśabhedaiḥ iti ekābhidhānaviṣaye mitiḥ------------------------------| (2|3|2) iti hi vakṣyate | anuśabdaṃ vyācaṣṭe paścāt iti | mana eva parikalpanāḥ karotīti sambandhaḥ | tasya svarūpaviśeṣaṇaṃ karaṇam ityantam, śatranta-dvayaṃ tu hetutāgarbhaṃ kalpanākaraṇe | kayormadhyasthaṃ mano vṛttā-vuktamiti śaṅkitvā grāhyagrāhakayoriti darśayati bahiḥ ityādinā tasya ityantena vākyena | pramātrā saha bhedasaṃbandhau vyatirekaviśrāntī vyavahartumaśakyau yeṣām | tasya iti pramātuḥ | atra hetumāha pramātuḥ iti | pramātā bāhyamāntaraṃ ca vikalpyaṃ viṣayaṃ yadadhyavasyati vicitrābhiryojananābhiḥ, tadeva ucyate kriyāsāmānyādi | vyavaharati iti vṛttiyojanāṃ karoti mānasītvam ityādinā | hetuḥ iti vākyatrayaśeṣaḥ | nanu ko'nyaḥ pramātā nāma yasya vyāpāratayā kriyādivikalpā (page 48) uktāḥ, anubhavavikalpātmakasaṃvedanasantatimātrameva hi antastattvamityāśaṅkya āha pramātaiva hi iti satyapramātā maheśvararūpa evetyarthaḥ | prāk iti na cedantaḥkṛtā--------------------------------------| (1|3|7) ityantaḥ prabhṛti | saṃskārajā iti saṃskāro hi pramātrekatāparyavasāyīti uktam | tato bauddhā yathā anubhavasaṃskārajanyatāṃ manyante, tathā atra na bhavati,-iti mantavyam | cakṣurādiṣu ca ityādeḥ niṣṭhatvāt ityantasya tātparyaṃ vyākhyātaṃ sūtravyākhyānārambha eva | atra ca sāmānya-grahaṇena sarvaṃ sambandhādi upalakṣayati | sāmānyarūpā api iti asphuṭaprāyā iti yāvat | sāmānyamucyante iti na sāmānyamiti vyavahri-yante | atra hetuṃ teṣāṃ ityādikaṃ vakṣyamāṇaṃ sāvakāśīkartuṃ sāmānyasvarūpāviṣkaraṇāya āha viśiṣṭānāmanugāmi ityantam | nanu atra avasare sa ekākyābhāsaḥ kimucyatām, na tāvat sāmānyamiti tvameva avādīḥ | naca aviśeṣatvena arthaṃ loko vyavaharati | satyaṃ na vyavaharati, avyavaharaṇe tu nidānam-arthakriyārthī hi lokaḥ, naca ābhāsa-mātramarthakriyākārīti | etat darśayati tadarthakriyā ityādinā, ca uktā-śaṅkādyotakaḥ, yogiprāyasya syurapi,-ityāśayena viralatvamuktam | natu abhāva eva abhilaṣaṇīya iti sat vastraṃ paridadhātīti | nanu gṛhe kiñcidasti navā,-iticintāyāṃ sadābhāsamātreṇa api arthakriyā hṛdbhaṅgaparihāralakṣaṇā kriyate eva | vakṣyateca etat tathaiva sadghaṭa------------------------------------| (2|3|5) ityatra | tat kathamuktaṃ ābhāsāntaramiśratāyāmeva arthakriyā iti | atra uttaramāha deśa ityādinā | iha idānīṃ (page 49) sannitīyataiva sadābhāsasvalakṣaṇībhūta iti rūpanīlādyābhāsairbahi- raṅgaiḥ svalakṣaṇatāyāmaprayojakaiḥ kiṃ tatra kṛtyam | deśakālābhā- sābhyāṃ vinā na ābhāsasahasraiḥ saṃbhede'pi svālakṣaṇyaṃ parya- vasyati nīlaṃ vastraṃ vitataṃ kārpāsaṃ mṛdu tanvityādau sāmānya- rūpatāyā eva sphuraṇāt | idaṃ taditi tu deśakālābhāsasaṃbhedaḥ sāmānyarūpatāmapahastayati | tataḥ sa eva antaraṅgaḥ svālakṣaṇyāpattau | etadeva upapādayati tayoreva iti deśakālayoḥ pūrvāparādirūpatvena | deśo dūratvādūratvādilakṣaṇaṃ paratvāparatvavaicitryamullāsayati, kālastu navapurāṇatādilakṣaṇam | nanu parasparamābhāsānāṃ tulyame-lane ko'tra niyamo yat sadābhāsastābhyāmābhāsābhyāṃ militaḥ svalakṣaṇamarthakriyākārīti ca ucyate, natu jātu deśābhāsaḥ kālābhāso vā ābhāsāntaramiśritaḥ iti | atra ucyate nityameva iti | yat kila prathamā-nirdeśyaṃ pṛthakparāmarśapadavīmavatīrṇaṃ, tadeva vastu pradhānaṃ dravyamarthakriyākārīti yuktam | deśakālayośca tathātve diśyate'nena, kalyate'neneti yadanyaparatantraṃ rūpasarvasvaṃ, tadeva vighaṭitamiti svatantrābhāsarūpatve tayordeśakālābhāsāntarasaṃbhedenaiva svalakṣaṇībhāva ityeṣa eva unmīlati pakṣaḥ | tau ca upasarjanībhūtau kiṃ kuruta iti cet, āha vyāpinitya iti ābhāsaṃ mūrtitaḥ kriyātaśca prasisīrṣuṃ saṅkocayataḥ, saṅkucitaśca upayujyate saṅkucitasvabhāvasya pramātuḥ | evaṃ melanaṃ nāma yat, tadeva svalakṣaṇam | nanu yasya sadābhāsasya unmīlanaṃ svalakṣaṇaṃ, sa sadābhāsastasya svalakṣaṇasya bhedakatāmāpanno bhedyaśarīratādātmyena vartamānaṃ yuktaṃ yat bhedyavṛttāntamudvahet | bhedaśca saṅkucitasvalakṣaṇātmā, tatastenāpi yuktaṃ saṅkucitumiti vinaṣṭaṃ sāmānyaṃ syāt | tataśca kathamucyate nityavyāpirūpaṃ sāmānyamiti | etat (page 50) samādhatte viśeṣaṇatve iti viśeṣyabhāgo hi pradhānam, tatraiva ca viśeṣaṇakṛta upakāro yuktaḥ, natu upasarjane viśeṣaṇabhāge | tato nīlaḥ paṭo mṛduriti mārdavaṃ viśeṣaṇaṃ nīlatāṃśe viśeṣaṇe yathā akiñcit-karam, tathā sāmānyātmani ābhāsavarge viśeṣaṇabhūte deśakālaviśe-ṣaṇaṃ na saṅkocaṃ vidhatte | tatra iti viśeṣaṇatve | tasya iti sāmānyasya | kimato jātamityāha tadāca iti yaduktametat, tato hetorityarthaḥ | khyāpyante iti ekalolībhāvena bhāsanāt | bhāsanasya tu pradhānabhūtaṃ yat vimar-śākhyaṃ jīvitaṃ, tadviśeṣarūpaṃ vikalpo yadādiśati; tadbhāvastattva-miti darśayati tathāpi iti | prāyeṇa iti vākyārthavikalpo'pi ayamadhunā iha ghaṭa iti yadā yadā puro'vasthitaghaṭābhāsaḥ tadā tadā itthamudeti,-iti prātisvikadeśakālatattvasvīkārāyogāt sāmānyaviṣaya eva | ata eva āha syāt iti | tatra hi tatkālasannihitavaktṛśrotṛpratyakṣādipramāṇāntarasa- civāt tato vākyāt vivikṣitaviśeṣapratipattiḥ kāmaṃ saṃbhāvyate, natu vākyārthavikalpo niyatatatsvalakṣaṇasvīkārākṣamaḥ | tata eva camasenāpaḥ praṇayanti vrīhīn prokṣati ṣoḍaśinaṃ gṛhṇāti | ityādau laḍapi na viśiṣṭaṃ vartamānāvabhāsamavagamayitumalamiti śabdāt pratīyamāno'rtho'ṅgulinirdeśādisāhāyyakamantareṇa deśa- kālānavacchinna eva pratīyate iti ayatnasiddho'yamarthaḥ | etacca pramāṇa- lakṣaṇe bhaviṣyati | iyatā anuvyavasāyavyāpāra eva sāmānyakriyādi- tattvaṃ pratyujjīvayati | yat prakṛtaṃ, tat nirūpitamiti upasaṃharati evaṃca iti | asmin iti yatra svalakṣaṇasāmānyarūpatā cintanayogyā, tādṛśe | na tadā iti mānasāvasāyakāle | sāmānyam ityatraiva cchedaḥ | atra hetuḥ (page 51) deśādi ityādi sambandho'pi tadā iti kriyāpi tadeti sambandhaḥ | granthāntaraṃ heturūpam | uktam iti mano'nuvyavasāyi iti kalpanāḥ iti ca | vakṣyate iti ----------------------------------ālambante vikalpanāḥ | (2|2|5) iti || 3 || evamiyatā saṃvṛtau vikalpabuddhau sphurataḥ sāmānyādeḥ saṃvṛtisattvaṃ nāma sattvaviśeṣa eva avatiṣṭhate, na dvicandrādivadasatya-teti upapāditam | tatra ayamavataraṇakramaḥ saṃvidaḥ-sarvamidaṃ svātan-tryāmarśanalakṣaṇāyāḥ kriyāśaktervijṛmbhitam-yat saṃbandhasāmā-nyādi | tatrāpi sambandharūpataiva anekaikarūpatālakṣaṇā sarvatra tāttvikaṃ rūpam | tatra tu asādhāraṇarūpāntarayoge nāmāntaram | aneka-vyaktigrāmasya ya aikyātmā sambandhaḥ, tatra gāva iti vyapadeśāntara-sahiṣṇutvaṃ; tatra sāmānyavācoyuktiranekakṣaṇapravāhe āśrayabalā-dekībhavati spandate iti vyapadeśabalāt kriyāvyavahāraḥ, tantūnāmaikye paṭo'yamiti dravyavyavahāraḥ, bālyādyavasthānāmaikye avasthātṛvyava-hāraḥ | evamanyatra | vyapadeśāntaragranthivandhyatāyāṃ tu nirviśeṣā saṃbandhabhāṣaiva, prātipadikārthāt tu yadatiriktaṃ bhāti, tat sambandha eva sarvam | tata eva bhedābhedātmasaṃbandhasahasarvārthasādhitā | lokayātrā----------------------------------------------|| (ślo. 1) iti uktaṃ sambandhasiddhau bhinnasāmānyavādibhirapi samavāyasya sambandhasya anugṛhṇāti sambandhaḥ iti nītyā sambandhena vā anugṛhītasya aṅgīkaraṇāt | sambandhaśca ekānekatāmayaḥ pramātṛsvā-tantryātmakakriyāśaktimahimnā | tataḥ sambandhaḥ eva pramātraikyasiddhau mūlaṃ (page 52) -----------------------sambandhe sāvadhānatā | (vi. bhai. 106) ityukteḥ | tatstameva vicārayituṃ sūtraṃ svātmaniṣṭhā viviktābhā bhāvā ekapramātari | anyonyānvayarūpaikyayujaḥ saṃbandhadhīpadam || 4 || rājā puruṣaśca viviktatvena yato bahirbhāsete, tataḥ svātmanyeva samāptau tathāvidhāveva yadā ekasmin pramātari aikyaṃ bhajataḥ | tacca na aikyamātraṃ svarūpavigalane sambandhāyogāt, kintu paraspararūpa- śleṣasamakālanimajjadunmajjadbhedābhedakoṭidvayadolāyantrarūpaman- vayalakṣaṇam; taccāpi na pramātraiva saha, apitu anyonyaṃ rājñaḥ puruṣaḥ, yadivā tasya rājeti | kevalaṃ tadbhāvagamane saṃvitsparśaḥ eṣāmupāyamātratvena aṅgīkriyate kanakapṛṣatamelane agniriva svarūpa- malumpanneva | tādṛśena aikyena yujyamānau tau tau bhāvau sambandha- buddheḥ rājñaḥ puruṣa ityādikāyāḥ padaṃ viṣayaḥ | sarvatra dviṣṭha eva saṃbandho yadyapi kathitanayena, tathāpi sambandhavyaktīnāmānantya- mabhidhātuṃ bahuvacanamiti sūtrārthaḥ | nanu amāyīye pade abhedasya ekarasatā, māyāpade bheda ekarasaḥ; bhedābhedajīvitastu sambandhaḥ kāṃ daśāmadhiśetāmityāśaṅkya māyādaśāmeva śuddhadaśā- kṣepeṇaiva vartamānāmiti darśayati kartṛkarma ityādinā buddhiḥ ityan- tena | antaḥkaraṇapravṛtteravasare māyāpramātari ullasite lokavyavahārāḥ pravartante, natu pūrvam | tadāhi saṃsāripramātā anabhivyaktaḥ | nanu tadāpi samastabāhyendriyakaraṇam, tacca paraśuriva cchedakapuruṣasaṃ- sargaṃ chedyasaṃparke'pi pramātṛsaṃsargaṃ prameyasaṃsargaṃ ca na ujjhatyeva,-iti bahirapekṣayā bhedo'ntarapekṣayā ca abhedo'styeveti bhedābhedātmasambandhamayo vyavahāraḥ kasmādanabhivyakto'bhidhī- yate,-iti codyamanūdya pariharati (page 53) tāvatī iti | sā hi paśorapi sadāśiveśvaradaśeti pratipāditameva | tasyāṃ ca abheda eva viśramo bhedāṃśasya ācchādanāt | nanu māyāpramātari abhivyakte bheda eva ekarasaḥ,-iti punarapi kathaṅkāraṃ bhedābhedamayā vyavahārāḥ | etadapi pariharati mukhya iti | prakāśamayatvaṃ hi na bhāvāt kadācit vicalati | prakāśaśca tadā dehādisaṅkocābhāsabhāgī api svarūpādapracyuta eva | yadajaḍapramātṛsiddhiḥ tadātmanaiva tasya syāt kathaṃ prāṇena yantraṇā | (ślo 21) iti | tato māyīye sthite'pi bhede prakāśamahimnā na abhedo vicyavate | ekaika iti eka eva asau māyāpramāturvyāpāro yena saṃbandharūpaṃ tat bhāvadvayaṃ sṛjyate ca prakāśyate ca vimṛśyate ca | vibhinnam iti pūrvasyā asaṃbandhāvasthāyā vilakṣaṇamityarthaḥ | ata eva vikalpa- vyāpāreṇa pramātṛsaṃbandhinā ullāsitatvādantaḥkaraṇagamyatvena asādhāraṇatvāt pramātṛbhedena bhāvasya sambandhavaicitrye sambandhā-vasthā ca bhavantī na duṣyati | kvacana ābhāsāṃśe hi parameśaḥ kadāci-dāmiśrayati pramātṝn, anyāṃśca viyojayati,-iti uktaṃ bahuśaḥ | nanu bhedābhedamayatvameva sambandhalakṣaṇamiti guṇapradhānatādinā sambandhinorvaicitryaṃ kutaḥ, kutaśca sāmānādhikaraṇyādibhedena ṣaṣṭhī, daṇḍakapaṭhitabhedasaṃbhāreṇa ca saṃbandhavaicitryam,-ityā-śaṅkāṃ parākaroti tacca iti | na khalu ekarasatayaiva ābhāsānāṃ saṃyojanamiti hi uktam | nanu mānase vikalpe'bāhye bāhyaṃ rūpaṃ na sphuratyeveti śaṅkāṃ parihartuṃ svadarśanaṃ smārayati manasāpi iti | ata eva iti yaduktaṃ bahirantaśca iti tato hetoridamavatiṣṭhate ityarthaḥ | parihṛtaviruddhadharma iti yaduktaṃ, tadeva spaṣṭayati bāhyāntaratayā (page 54) iti | nanu evaṃ bhinnaviṣayatayā kāmaṃ virodhaḥ parihṛto bahirbhinnaṃ antarabhinnamiti, iyatā tu ekasya etadrūpamiti na siddhaṃ bāhyāntaratvena ābhāsayorbhedāt | etadapi pratisamādhatte vimarśabalādeva iti || 4 || atha sambandhānugrahādaikyānaikyamayatve'pi yathā vailakṣaṇyaṃ jātyādyavabhāsānāṃ, tathā bhedāntaramabhidhātuṃ prakramate jātidravyāvabhāsānāṃ bahirapyekarūpatām | vyaktyekadeśabhedaṃ cāpyālambante vikalpanāḥ || 5 || jātyavabhāsānāmābhāsaparamārthānāṃ jātīnāṃ yā grāhikā vimarśikāśca kalpanā vikalpabuddhayaḥ, tā na kevalamantareva aikyaṃ bahiśca anaikyameva viṣayayanti; yāvat bahirapi ekagotvānugamā- daikyamekaprātipadikaprayogaprayojanaṃ bahuvacanaprayogopayoginaṃ ca āśrayabhūtavyaktiparigrahāvaśyaṃbhāvinaṃ vyaktigataṃ bhedamālam- bante prakāśayanti vimṛśanti ca imā gāva iti bahirmukhatayaiva abhedasya viśeṣaṇatayā bhedasya ca viśeṣyatvena uparañjanīyatayā pratīteḥ | evaṃ dravyāvabhāsānāṃ kalpanā bahirapi ekatāmavayavabhedaṃ ca ālambante ghaṭa iti niḥsandhibandhanatayā ekasya vaitatyena ca anekāvayavasya prati-pattiryataḥ | ābhāsasāratayā ca citrasaṃvedanavat na virodhaḥ kaścit raktāraktādibhede'pi,-iti sūtrārthaḥ | enamavatārayati saṃbandha iti | nanu cākṣuṣe mā nāma ābhāsāntarāṇi ābhāsiṣata, deśakālābhāsau tu iha adhuneti kathaṃ vyapagacchataḥ | itthamityāha yadā iti sāmānyena deśakālānavadhānena ca yadā prakāśaḥ | paśorapi ghananidrāmūr-cchāmadānantaraprathamaprabodhādyavasareṣu tadā vastumātrāvabhāsaḥ | svarūpabhedaṃ hi yuktvā na tatra aparo bhedaḥ pratibhāti | svarūpaṃ ca ābhāsamātrameva | (page 55) sa iti gomātrāvabhāsaścākṣuṣaḥ, cākṣuṣe iti saptamyā pāṭhe vyavahāre iti mantavyam | prathamāpāṭhastu spaṣṭaḥ | sa iti yaḥ sāmānya- sya lakṣaṇatvena uktaḥ samānānāṃ bhāvaḥ | tadāpi iti na ekābhāse, nāpi anekābhāsa ityarthaḥ | sampadyate iti kāṇādadarśane'pīti manyate | tathā ca hetuḥ ayuta ityādi | tathāhi tatrabhavān ātmāntarasya yenātmā tadātmevāvabhāsate | (vā. pa. 3|3|9) iti | ata eva iti yaduktaṃ-ekānekarūpatā īdṛśī cākṣuṣe na avabhāti-iti vistareṇa, tato hetorityarthaḥ | syāt iti yuktyā saṃbhāvyate tāvat sannihita- vastvavabhāsitatvāt cākṣuṣasya sāmānyāvayavyādeśca sarvasādhā- raṇatayā spaṣṭasya tadāpi sannidhānāt | yadāha kaṇavratamuniḥ rūpidravyasamavāyāccākṣuṣāṇi sāmānyāni | (4|1|11) iti | anabhivyakteḥ iti bhedātmakarūpalakṣaṇaprādhānyenaiva pratītiviśra-maṇādityarthaḥ | caitra iti | yadyapi ghaṭādikamapi avayavisaṃmatameva tathāca vakṣyati tilasyānyatastilāt ityādi, tathāpi ayamahametāvat gacchāmi tiṣṭhāmi veti ekatāparāmarśasya na kathañcit jīvaśarīre vyabhicāro'sti,-iti darśayitumevamuktam | ghaṭo hi gṛharathagrāmasenādi-vat samudāyasvabhāvo'pi ekārthakriyākārī syāditi bhavedapi saṃbhāva-nā | bālādyavasthā iti | na atra avasthānāmaikyānusandhānaṃ vivakṣitaṃ tasya avayavibuddhāvaprayojakatvāt, apitu etāvānahamayamadya pūrvarūpādetāvatā bhinnavaitatyo niḥsandhibandha itīyati atra tātparyam | ata eva bheditairavayavirūpairāviṣṭa eka iti uktam, evaṃ prameyasya rūpasaundaryamevaṃbhūtaṃ yat kalpanābuddhau, tadavabhāsa iti (page 56) uktam | adhunā tu pramātṛsvarūpaparyālocanāto'pi evameva yujyate iti darśayati pakṣāntaraṃ parigṛhṇaṃn athavā iti pramātā ca iti māyocitaḥ | sambandhamukhaprekṣi ca sarveṣāṃ jātyādyābhāsānāṃ rūpamiti vyāpakamukhena api vyāpyasya itthameva yuktamiti tṛtīyaṃ prakāraṃ darśayati samuccayadvāreṇa sambandhādīnāṃ ca iti | tatprasaṅgādapi iti ekapraghaṭṭakatvena ekarasatvāt | saṃbandhavadeva atra yuktaṃ kalpanāviṣayatvam | sambandhasya ca vyāpakatvāt vyāpyasya tadeva rūpaṃ prasajyate ityapi mantavyam | nanu ekavacane tarhi sāmānyamekameva avamṛṣṭaṃ, na svalakṣaṇabheda iti tatra na syāt samānānāṃ bhāva ityevaṃrūpasya sāmānyasya pratītiḥ | atra ucyate yatrāpi iti svalakṣaṇā-saṃsparśe hi kā saṅgatirānayetyādeḥ | nanu na bahūni svalakṣaṇāni sphuranti pratipattuḥ prayokturvā atra imā gāva ityādāviva bahutvasya apratīteḥ | etadāha yadyapi iti | atra samādhiḥ tathāpi iti | chāyāpi iti sāmānyamātrameva śuddhamiti | kiṃ tarhi parisphurati | āha eṣām iti govyaktīnāmekatamā vyaktiryā hṛdaye parivartamānā kṛṣṇā ca ānataśṛṅgā ca utthitā ca anyādṛśī vā yathā yathā saiva parisphurati atra prayokturanyasya ca na sā sphurantī saiveti niyamena proktā prakāśate, apitu tatpramukhīkāradṛśā, sā yatheti sāpīti saivetyabhāvarūpā ceti amunā rūpeṇa aniyatameva tat vastu bhātaṃ bhavati aniyatatvādeva svalakṣaṇebhyo vilakṣaṇamapi tāni svalakṣaṇāni abhedena svīkurvāṇam | aniyatatve yuktyantaramapi āha ataśca iti | yadi nāmapadamavyutpannamidaṃ tama-----------vā, tadā ekatamamiti vā pāṭhaḥ | atha ekācca prācām (pā. sū. 5|3|94) iti ḍatamajayaṃ, (page 57) tadā ḍatarādipāṭhādaḍḍādeśe ekatamaditi | pratipattā iti prayoktā prati-pattā ca atra vivakṣitaḥ | pratītānuṣṭhātṛtā prayoktari, pratītapratipāda-katā pratipattari, pratītā ānetṛtā | etaduktaṃ bhavati- prayoktrā kṛṣṇa-cchāyopakrame gavi hṛdayasthe yadā śabdaprayogaḥ kṛtaḥ, tadā śukla-cchāyamapi puraskṛtya pratipattā gāṃ pratipattuḥ kapilavarṇamapi yadi ānayati, tadubhāvapi kṛtimāninau bhavata eva | tat yadi aniyamo na syāt, kathamitthamupapadyate | aniyamācca aśeṣasvalakṣaṇapratipattirayatnasiddhā | yatra iti rathapratibhāse | anantarameva iti rājapuruṣādisambandhanyāyena | saṃyogena iti asamavāyikāraṇatayā nirbhāsamānena saṃyogābhyāṃ saṃyogairvetyarthaḥ | kāryadravyam iti yasya na kevalamāntarameva ekatvaṃ dvitīyamapitu bāhyam | etadeva sphuṭayati yasya iti | etadvailakṣa- ṇyaṃ tu rathādau darśayati rathādiṣu hi iti | saṃyogo'pi antar iti | evaṃhi tatra pratipattiḥ-aho suśliṣṭamidaṃ, suyojitamidaṃ sughaṭitamidaṃ carmaṇā saha kāṣṭhalohamṛdādi-iti, natu ghaṭe eṣa pratibhāsaḥ-kapā-lāni imāni yojitāni bhānti-iti | nanu ghaṭacaitrādiprakāśe'pi kapālapā-ṇyādikameva pratibhāti, tacca evaṃ yena digbhedabhinnavastugrahaṇakṛ-tyaṃ vaitatyaṃ nirbhāsate | atra āha caitra ityādi | na asmābhiravayavapra-kāśo'pahnutaḥ, apitu ekaghananiḥsandhibandho'vayaviprakāśo bhavanneva avayavaprakāśākṣepeṇa bhavati,-iti brūmaḥ | nanu ta eva avayavā ekārthakriyākaraṇopādhibhedāt rathādivadekatayā nirbhāntu, kimanyena ekena avayavinā kalpitenetyāśaṅkya ekapratibhāso'tra anapahnavanīya iti darśayati yadica iti | atyanta iti | anena dṛṣṭasajātīyatayā (page 58) tatrāpi aikyābhāsa iti vacanāvakāśaṃ vyudasyati | ekadeśamātrakam iti dākṣiṇātyo hi na karabhasya grīvāmātraṃ smarati | sa iti ekadeśaḥ | pratheta iti pratyakṣe | pratyuta iti | vaitatyāvabhāso yaḥ pareṇa avayava- mātramatra prakāśa ityatra hetūkṛtaḥ, tena pratyuta avayavino'pi prakāśa ākṣiptaḥ | vitataṃ hi bhāsamānamekabhavabhāsate | yatratu bahuṣu ghaṭeṣu vaitatyapratītiḥ, tatra bhrama eva ekatvākṣepeṇa yato vitatatā bhāti | tadayaṃ viruddho heturiti | bāhyavāde'pi iti śuddhe kāṇādadarśane evaṃ, kiṃ punarasmaddarśane iti yāvat | atra bāhyavādaśabdamākarṇya svaṃ pakṣamudgrāhayan pūrvapakṣitvena śaṅkyate atha ityādinā syāditi ityantena | asambhavam ityādinā naca parisamāptyavadhirasti iti samādhī-yate | tadā'pivā ityetat atyantādṛṣṭapūrvam ityasya samādhānam | tāvatparamāṇupuñjātmā karabho hi dākṣiṇātyasya vismayasvabhāvaṃ sukhaṃ, bālakasya vā trāsasvabhāvaṃ duḥkhaṃ janayet | tadarthakriyo-pādhibalādeva ekatvamaupādhikam | svapakṣamupasaṃharati sarvathā iti | nanu niviḍatā sthūlatvaṃ ca yat bhāti, tat paramāṇuṣu nāsti tāvat; tadetat kutratyaṃ bhātu | atra āha anekasya iti aṅgulipañcakaṃ hi yugapat gṛhya-māṇaṃ ekakapratibhāsavilakṣaṇasthūlarūpatayā bhāti antarālasya ca asattvādevavā pratibhānaṃ nīlarūpamadhye śuklāderiva sata evavā rasāderiva atadindriyavedyatvāt | tadantarālasya apratibhānādeva idamekaghanamiti pratibhāso -----------------------dūrādekaghanaṃ vanam | itivat | anekasya yugapadgrahaṇe antarālasya ca agrahaṇe evameva pratibhāsa upapadyate aucityāt sthūlamekaghanamiti, natu anyathā | (page 59) tataḥ pratibhāse sati bāhyasya ayaṃ dharmo bhāti, pratibhāsasyaivavā sākārasaṃvedanavāde jñānākāralakṣaṇasya eṣa dharmo, na bāhyasya, -iti tathābhāso'yamavayaviprakāśa iti na yuktaṃ gaditum | evaṃ pratyakṣaṃ pramāṇaṃ yat pareṇa darśitamavayavisiddhau sarvāgrahaṇamavayavyasiddheḥ | (nyā. 2|1|34) iti sūtreṇa, tat nirākṛtam | atha dhāraṇākarṣaṇopapatteśca | (nyā. 2|1|35) iti yadanumānamuktaṃ, tadapi nirākaroti hetumanyathāsiddhīkurvan paramāṇusañcaya ityādinā | svabhāvavaicitryāt iti, ghaṭādīnāṃ ye paramāṇavasteṣāṃ svahetubalena tatsattānurūpānubandhitayā utpādāt, ghaṭādīnāṃ ca ye bhoktārastatkarmāṇi tatra adhipatipratyayaḥ | vāśabdaḥ samuccaye | etacca avayavivādināpi saṃyogānāmasamavāyi- kāraṇānāṃ parirakṣaṇāya pavanasaṃyogādisaṃbhāvyamānodayavi- bhāgārambhakakarmānutpāde nidānamavaśyopetamiti | evaṃ prasādha- kaṃ pramāṇaṃ parākṛtya bādhakamavayavini darśayati eka ityādi | eṣa svarūpāgato bādhakaḥ | dhāraṇaguṇapūrvaprakramadharmamukhena api tamāha dvyaṇukādi iti | tathaiva tantugatāni rūpāṇi paṭagataṃ ca rūpa- miti pareṇa gṛhyamāṇe rūpavattva-------------------------ca svakāryāpātama- dhikaṃ vidadhyuriti tattattulāvamānāt paṭe adhikādhikaṃ tulāyā namanaṃ bhavediti | atra pūrvapakṣe pratividhānamucyate | tatra saṃkṣepeṇa tāvat sarvametadayuktīkaroti syāt ityādinā arthāḥ ityantena | eṣa doṣaḥ iti sādhakābhāvabādhakasadbhāvarūpaḥ | atha etadeva sphuṭayati evaṃca iti asmin saṃkṣepe sthite ityarthaḥ | pareṇa ca paramāṇūnāṃ samūha eva itthaṃ bhāti,-iti yaduktaṃ, tatra samūhapratibhāse (page 60) prasiddhaṃ yat vibhaktāvabhāsatvamantarālāgrahaṇotthāpitasaṃyogaṃ nāma sahakṛtādeva vyāpakatvādekarasabhedodbhidyamānaṃ vyāpakaṃ, tat darśayati rāśi iti | tadanupalabdhiṃ prakṛte ghaṭayati yo'yaṃ caitrāva-bhāsaḥ ityādinā | nanu yadi eka eva, kathaṃ tarhi uktaṃ- ekānekātmā avayavīti | etadāha vibhāgānavabhāsāt punar ityādi | atra uttaraṃ tathāpi iti | tat iti pāṇyādīnāṃ pṛthak yo'nekatvāvabhāsaḥ, taṃ vyabhi-carati yo vaitatyāvabhāsastadrūpo yataścaitrāvabhāsaḥ; tasmādekāneka-tvam | tata eva uktaṃ - vaitatyamavabhāsamānaṃ sati eva vāstave ekatve bhāti-vitato'yamekaḥ paṭa iti | vitataṃ vanamityādau tu ādhārabhūta- dharaṇīgolakagatādekatvādevamavabhāsaḥ | etadeva sphuṭayati caitre hi iti | tasyaiva iti avayavigatasya | ekāvayavivyāptatayā eva bhāntaste avayavatvena bhātā bhavanti, itarathā tu svatantrā eva ayogolakanikarakalpāḥ kasya avayavatayā bhāseran | etat saṃkṣipati ata eva vibhakta ityādinā | āntaram iti natu bahiḥ | evaṃ pratyakṣameva pramāṇamavayavisiddhau pariśodhya anumāne bharamakṛtvaiva svarūpagataṃ bādhakaṃ nirasyati ata eva iti | tathaiva iti nahi tat raktaṃ, araktaṃ vā kiñcit | citrameva tu tadavayavino rūpam | aparamapi parāsyati tulya iti svapnamāyāsaṅkalpagata iva ghaṭa- paṭādirdvyaṇukādiprakramamanādṛtyaiva utpadyate iti vakṣyate nirupādā- nāmicchāmātropādānāṃ vā bhāvasṛṣṭiṃ nirūpayatā | niyativaśāt tu tathākramāvabhāse'pi paramāṇuṣveva gurutvamavayavinipātakāri bhavatu nityam, natu gurutvamavayavini utpadyate | yadivā sadapi gurutvaṃ tathā na utpannaṃ yena pātādhikyaṃ kuryāt | vicitrā hi bhāvasvabhāvāḥ | ghanāvasthāsthaṃ lavaṇaṃ jalasaṃyogi (page 61) karoti tulānativiśeṣaṇam, tadeva tu drutaṃ na karoti sadapi rasātiśayopalam-bhāt | makṣikāsahasramalikulamapi ca kṣaudrapūrṇapātre na tulāmadhi-kaṃ namayatīti | ata eva iti yato'vayavānām, ato'tra bahutvam | uktam iti yadupakrāntaṃ ekānekāśrayāḥ iti, tadiha sūtre nirṇītaṃ prāgevetyarthaḥ | vivṛtam iti vṛttau || 5 || kriyākārakasambandhe'pi bhedābhedau vimṛśyete sūtreṇa, tatprasaṅgena ca digādisvarūpaṃ kriyāvimarśaviṣayaḥ kārakāṇāṃ samanvayaḥ | avadhyavadhimadbhāvānvayālambā digādidhīḥ || 6 || ananyatrabhāvalakṣaṇā nimittatā atra viṣayārthaḥ | vṛttigranthe'pi evam | kārakam iti dravyaṃ śaktiśca | tadiyaṃ yojanā-śaktyādhārā- ṇāṃ dravyāṇāṃ yaḥ samanvayaḥ, sa saṃśleṣakajatusthānīyakriyā- parāmarśanimittako yathā pramāṇaprameyayoḥ pramānimittakaḥ; pramā ca pramātṛviśrāntatā,-iti kartari cidrūpe yadabhedagamanaṃ bhinnānā- mapi kārakāṇāṃ, sa eva samanvayaḥ | evaṃ kāṣṭhasthālyādīnāṃ paktari vācyam | evaṃ kārakaśaktīnāmapi samanvayaḥ kartṛviśrāntipar- yanta eva kriyāmukhena tadullāsāt kriyāyāśca kartari viśramaṇāt | evaṃ kriyāyāḥ svalakṣaṇāpekṣayā ādikārakāpekṣayā ca yo bhedo, yaśca ekakartṛviśrāntyā phalaikyena ca abhedaḥ; sa eva samastasambandhajīvita- bhūtaḥ | asmādidaṃ paramaparamiti ca yā dikkālabuddhiḥ, sāpi avadhima- vadhimantaṃ bhinnameva santamantarabhedapurvakaṃ bhedāvamarśana- madhyamabhedaparyantatayā melayantī sambandharūpatvapradhānaiva | tatrāpica cetanasya yā parāmarśakriyā, saiva vijṛmbhate iti kriyāśakterbhagavatyā ayaṃ sarvaḥ (page 62) sphāra iti tātparyamiti sūtrārthaḥ | grahaṇakasūtraṃ kriyāsambandha-----------------------------------| (2|2|1) ityādi | tatra kriyāyā eva tāvat bhedābhedau kārakamukhena upapādayan bhedaṃ tāvadāha kārakāṇām ityādinā | tadrūpoparāgāveśena ca kriyā bhātā,-iti bhedarūpatvamasyāḥ | tathā āha kārakavārtike bhinnaṃ paceḥ svarūpaṃ kārakabhedena tadbuddheḥ | iti kriyābuddheḥ | atha abhedamapi āha pacatīti ca iti cakāreṇa bhedena saha abhedaṃ samuccinoti | pacati-iti amutra parāmarśe kriyābuddherabhinnaviṣa-yatā, yata etadrūpaḥ pākasvātantryamayo yaḥ kartā, tadekāviṣṭatayā sā kriyā tayā buddhyā viṣayīkriyate | tasya ca karturekarūpatvaṃ paramārthaḥ | etaduktaṃ bhavati-kāṣṭhaiḥ sthālyāmodanaṃ caitraḥ pacatīti vākya-gamyo'rthaḥ, sā tattvataḥ kriyā, tata eva ākhyātaśabdo vākyamiti ucyate atrabhavatā | tatra ca kāṣṭhagataṃ jvalanādi, sthālīgataṃ santapanādi, taṇḍulagataṃ vicaṭanādi ca yat; tat pākarūpamityevaṃ bhedena āmarśe sphuratyapi caitracetanasvātantryaviśrāntyāmabheda eva paryavasyati | etat- prameyamupasaṃharati kriyāmatirapi iti | na kevalaṃ sambandhadhīraneka- viṣayā,-iti apiḥ | nanu pūrvameva uktametat sakramatvaṃ ca laukikyāḥ kriyāyāḥ---------------| (2|1|2) iti | satyam, idaṃ tu anyathā bhedasya nirūpaṇam | tadāha na kevalam iti | kartraikyācca iti na kevalaṃ phalaikyāditi yāvat | evaṃ kriyāmekāneka- rūpāmupapādya vṛttigranthasya matiḥ ityantasya tadvyākhyātasya ślokārdhasya ca prakṛtamarthaṃ tātparyeṇa vyācaṣṭe tatra iti vṛttigranthe ślokārdhe ca | kārakatābuddhirapi (page 63) yā, sā bhinnānāmapi kārakadravyāṇāṃ bhavantī ekaviṣayā api aneka- viṣayā kārakatāyāṃ buddhirityetadatra uktam | kriyākārakatābhāvaprati- patteḥ śeṣasambandhapratipatteśca ekānekaviṣayatāyāṃ tulyāyāṃ vailakṣaṇyamāha rājñaḥ iti pratipatturityarthaḥ | nanu śeṣasambandhe'pi kriyākārakapūrvakatvamuktam,-ityāśaṅkya āha atrāpi vā iti natu tasya pṛthakparāmṛśyateti bhāvaḥ | digdeśakālā vimṛśyamānā āntarameka-tvamāśrayante yataḥ prāgvyākhyātayā sambandhapratītyā viṣayīkriyante | te hi dvitīyasambandhyapekṣayā pūrvāparatvena vyavatiṣṭhante | etadeva udāharaṇena darśayati eṣo'sau ityādinā, madhyamadūranikaṭāvamarśo-'yaṃ krameṇa | kālo'pi ityādi kālodāharaṇam | adhunā iti pṛthakkāla-parāmarśaḥ, ayamiti tu bhāvagatāvasthānakriyayā ekaśīlasya vartamā-nasya, sa iti atītānāgatayoḥ | ubhayatrāpica vimṛśyamānaḥ iti hetuśāna-jantaṃ sambandhanīyam | evaṃ yato deśaḥ kālaśca vimṛśyate, tataḥ sarvathā ete digādayo vimṛśyamānapūrvāpararūpatvena vyavatiṣṭhante, tato bahirbhinnaviṣayā āntaramabhedamāśrayante iti saṅgatiḥ | anuktamapi iti sūtre | nanu evaṃ bhedābhedamayatvaṃ sarvatra tulyamiti sāṅkhyādī- nāṃ ko bhedaḥ,-ityāśaṅkāṃ śamayituṃ na ekarasatayaiva sarvatra ābhāsānāṃ pramātṛviśramagamanam, apitu pramātuḥ svātantryādanan-takalpena vaicitryeṇa,-iti darśaṃyati saṃkhyāti iti | saṃkhyāyamāna eva arthaḥ saṃkhyā parasparavyavacchedane yadā pratīyate, naca vyāvṛtti-mātrarūpatayā nīlānīlavat, apitu parasparāpekṣayā, naca tayaiva kevalayā itaretarayogapratītivat, apitu parasparavyavacchedakatveneti | (page 64) etaduktaṃ bhavati-iha bhāvābhāse yadā ābhāsāntaraśaṅkāśamanaṃ kartvavyaṃ bhavati, tadā ābhāsāntareṇa nirākriyamāṇena avacchidya- māno bhāva eka iti ucyate | tata eva ekavacanāt śabdasaṃskāramātreṇa api caritārthīkartuṃ śakyādekaśabdena abhidhāne viśeṣaḥ pratīyate-ekaḥ śivaḥ śaraṇaṃ asmākamiti | evamarthāntarāvacchedenaiva idamarthāntara-miha kārya iti dvitvasaṃkhyā | tata eva dvāveva puruṣāviti prayogaḥ | tatra hi na anyaḥ praveśaṃ labhate iti pratipattiḥ | dvāvapūpau tu uktāviti anyā-praveśaḥ kathañcidapi na tatparivarjanaṃ tena vinā na anyasya tatkriyopayoga ityevamābhāsān melayati pramātā | evaṃ traya ityādau parārdhānte para-sparāvacchedena tadupayogo bahuśākho mantavyaḥ | tatra ca āścaryānāś- caryaharṣaviṣādādyarthakriyāsahasrasaṃbhedaḥ | tata eva samyagiti prādhānyena cet bhāvasya ākhyānaṃ, tadavaśyamāgacchati svarūpasya ābhāsāntareṇa apekṣyamāṇena anapekṣyamāṇena vā cchedaḥ | tata ucyate na vinā saṃkhyayā kaścit sattvabhūto'rtha ucyate | iti | tatra tu prātipadikārthasya saṃkhyābhāsa upasarjanabhāvaṃ pratipadya-te | vibhaktyarthasya hi svabhāvo'yaṃ-yat prātipadikārthe guṇībhāvaḥ | tata ekādiśabdaiḥ parasparāvacchedābhāsaḥ prādhānyena avamṛśyate | tena ca vasturūpameva saṅkhyātadvibhedātmakam | saṅkhyā tu bhedagaṇanātmiketi ucyate | parimāṇamapi iti aṇu mahat hrasvaṃ dīrghaṃ ca | iti yat parimāṇaṃ kāṇādānāṃ prasiddham, tatra hrasvaṃ dīrghaṃ ceti adastāvat āyāmastu pramāṇaṃ syāt-----------------------| (page 65) iti pramāṇalakṣaṇāpannam | pramāṇaṃ ca nāma paricchinnavastvantarā- pekṣamiti caturviṃśatyaṅgulatayā prasiddho yo hastābhāsaḥ, tena yaḥ samīkaraṇābhāsaḥ, na bahiḥ saṃyogamātraṃ; tat | ata eva āha parimāṇa-mapi antaraikyabhāgeva parimeyasya vastrasya apekṣyamāṇena hastena samanvayagamanāt iti diṣṭya (yaṣṭyu)pādānaṃ hrasvadīrghavibhāgotthā-panārtham | aṇu, mahaditi tu yaducyate, tatra aṇutvaṃ yadi abhāgatāmātram, tat guṇakarmādīnāmabhāgānāṃ syāt | atha dravyasya abhāvatvamaṇu-tvaṃ, tadākāśasya api syāt | tasmādatisūkṣmatayā prasiddhena sarṣapaka-vāṭapiṭikapeṭakebhyo laghīyastamameva yat paritaḥ paricchedayogyatvaṃ, tadeva aṇutvaṃ, anyat mahattvamiti | tadetat -----------------------parimāṇaṃ tu sarvataḥ | ityanena gṛhītam | tadāha prasthaḥ kuḍavaḥ iti parimeyasya tilāderapekṣya-māṇena kāṣṭhasamudgakaprāyeṇa sarvatra saṃmīkaraṇābhāsalakṣaṇaṃ yat parimāṇaṃ, natu saṃyogamātram; tadapi antaraikyabhāgeveti | yattu unmānaṃ nāma ūrdhvamānamiti lakṣitam, tat kāṇādairgurutvameva patanakarmakāri uktam; natu tathā na bhavati gurutvamātre mānavyavahārā-bhāvāt, apitu prasiddhaṃ yat prativartakādigurutvaṃ; tatsamīkaraṇameva unmānaṃ yuktamiti vaiyākaraṇāḥ | tathāca mānatā nāma tritaye samānā; prakṛṣṭeti, parita iti, ūrdhvatayā vā māno'tra mānarūpatayeti viśeṣaḥ | etadevaca yuktamityāha māṣako raktikā iti | parimeyasya kanakāderapekṣyamāṇena prativartakena gurutvasamīkaraṇābhāsalakṣaṇa-miti parimāṇamantaraikyabhāgeva vyavahāre krayavikrayādau prakarṣā- pakarṣābhyāmeva parimāṇamupayujyate iti sandhānena dve dve nidarśane likhite | pṛthaktvamapi bhedagrahaṇapūrvakamantaḥśaṅkyamānābheda- madhyaṃ bhedābhāsarūpam | (page 66) tadeva saṃkhyāvacchinnamekapṛthaktvādiparārdhapṛthaktvāntam | saṃyo- go'pi aśliṣṭarūpayoḥ śliṣṭatābhāsaḥ, vibhāgo'pi śleṣābhāsapūr- vako neti ya ābhāsaḥ, yato viviktatā bhāsate; sa eva paratvāparatve dikkāla-vyākhyānena vyākhyāyate | anyadapi yadatra sasaṃgṛhītamanyāpekṣaṃ bhāti, tat yathā-itaretarayogo dvandvapadārthadharmaḥ, samuccayaścādi-śabdāvaśeṣaśca; tat sarvaṃ sambandhasya visphāramātramiti darśayati dhavaḥ ityādinā | vikalpaviśeṣānvācayaprabhṛti yadapi atya--------nta cādinipātapadārtharūpaṃ, yadapi samanvayarūpameva kevalaṃ pāśava- sṛṣṭirūpaṃ; tat sarvaṃ sādhāraṇībhāvaniyamādityāśayena kāṇādairi-taretarayogādi pṛthakpadārthatve na gaṇitam | sukhādivadasādhāraṇatā-yāmapi yuktameva gaṇanamiti tu ācāryo manyate | tata eva dharmapadārtha-vādibhirvaiyākaraṇaiśca evamādi na na gaṇitamiti | etat darśayati kimadhi-kena ityādinā | ata eva iti yato bhinnānāmapi yadabhedāvabhāsanaṃ, tanniṣṭhā eva vyavahārāḥ; tatoḥ hetoḥ tatra iti kāṇādadṛśisamavāya iṣṭaḥ | sahi ayutasiddhānāṃ bhavaṃstānayutasiddhān pṛthag jatiyogyatā-śūnyānekarūpatayā abhedena avabhāsanaśīlān karoti | nanu samavāya-lakṣaṇe sambandhe bhavatu abhedaviśrāntatvaṃ, yutasiddhasambandhe tu saṃyoge tat nāsti | atrāpi āha daṇḍī iti | saṃyogo hi daṇḍapuruṣayoḥ samavāyena vartamānaḥ saṃyogena abhinnau tāvābhāsayan paryavasyati | nanu evaṃ taiḥ kāṇādaireva yadiṣṭam, tadeva yuktamiti kimamunā darśanāntarapakṣapātena | ucyate teṣāṃ punar iti | dravyādayo hi padārthā yadi bhedena iṣyante ābhāsanāt, tadā dravyaṃ dravyatvābhi- saṃbandhāditi samavāyasya aikyāt sarvapadārthasaṅkarastāvat dravyena upalakṣitaḥ samavāyo (page 67) viśeṣaka ityapi śabdamātram | tathāhi upalakṣaṇamātraṃ gṛhakākavat vā syāt, utpalanīlavat vā, sphaṭikaraktatāvat vā | prathamapakṣe na kaścit tadbhedādupalakṣyasya bhedaḥ | kākacaṭakaśyenopalakṣaṇatrayeṇa kramāt yugapadvā upalakṣyamāṇaṃ hi gṛhaṃ tadeva | dvitīyapakṣe viśeṣaṇavi-śeṣyabhāvo'pi adṛṣṭarūpe dharmarūpe vā samavāyenaiva vivṛtta iti tasyāpi na bhedaḥ | tṛtīye dṛśyabhāgaḥ samavāyaḥ sarvarūpoparāgacitrī-kṛto yat yadanugṛhṇīyāt, tat sarvaṃ sārvātmyaśavalatāsaṅkīrṇamava-bhāsayet samavāyeṣu bhinneṣu upagamyamāneṣu, tatrāpi samavāyatvaṃ sāmānyaṃ, tatrāpi samavāya ityādyanavasthā | pramāṇasiddhabhedāṃ-śca bhāvānabhedena samavāya ābhāsayati cet, satatabhāvitayā bhāsa-mānamabādhitaṃ muktvā kimanyat pramāṇamasti yataḥ siddhabhedā dravyaguṇādayo bhaveyuḥ | anumānaṃ tadasti,-iti cet, tat tarhi abādhita- pratyakṣabādhitatvādananumānameva | atha abhedena bhāsanaṃ bhrāntaṃ, tarhi bhramotthāpakaḥ samavāyaḥ | tataśca niyamena pratītivaicitryaṃ kutaḥ | yacca ucyate tādātmyena iva bhāsanaṃ samavāyāditi, tatrāpi ivārthaḥ sādṛśyam, utprekṣā vā | sādṛśyaṃ ca kalpitam, akalpitaṃ vā | kalpanāyāṃ vikalpamātrasāratvam, utprekṣāyāmayameva vidhiriti alaṃ vastucintayā | akalpitaṃ kasya kena sādharmyaṃ ghaṭatvaghaṭayoḥ, ghaṭalauhityayoḥ, ghaṭotkṣepaṇayośca sādharmyābhāvāt | atha ayamaparyanuyojyaḥ samavāya evaṃ karotīti, tarhi śrutyantopakalpitā anirvācyākārā iyamavidyā samavāyavācoyuktyā vyavahṛtā bhavet | atha samavāyasya evaṃvidhaṃ svātantryam, tarhi parameśvara eva, tacchaktirvā anena nāmnā abhihitā,- iti asmaddarśanameva śaraṇīkāryamiti alamavāntareṇa (page 68) bahunā | tadetadāha bhedābhedādivirodhāpattidūṣaṇaiḥ iti || 6 || iha sattāsambandhaḥ sattvamiti avyāptyanavasthāvyarthatvopahatam, arthakriyeti tu vyadhikaraṇaṃ, tatkaraṇatvaṃ na sadātanam, jñānajananena tathātvaṃ sadātanamityapi na yuktamaṅkura iva bījasya svajñāne janita- vyābhimate anvayavyatirekagrahaṇābhāvena kāraṇatvāniścayādartha- kriyākaraṇayogyatvaṃ satyāsatyayorduravadhāram, arthakriyāntareṇa ca anavasthā; sarvasya ca asya aprakāśe śaśaśṛṅgasadṛśatā,-iti prakāśa- mānataiva anunmūlyamānavimarśā sattvam | sā ca sambandhādīnāma- nātaṅkaiveti sthite'pi yadi durgrahāt kaścidācakṣīta-lokastāvadartha- kriyāmabhilaṣati, sā kimasti sambandhādīnāmiti | tasya hṛdayamāśvāsayati sūtreṇa evamevārthasidhiḥ syānmāturarthakriyārthinaḥ | bhedābhedavatārthena tena na bhrāntirīdṛśī || 7 || yadi satyaṃ pratyeṣi, tat bhedābhedamayena sambandhena vinā na kācit vyavahārabhūmāvarthakriyā | yatrāpi sa na saṃvedyate, tatrāpi avaśyamantaḥsphuranneva āste | tathāhi sukhādi arthayamāna evamarthayeta yadi tat jānīyāt | evaṃca jānīyāt, yadi tadeva tat syāt tathāpica anartha-nīyaṃ bhavet tasya niṣpādāt | ata idamāpatitamanatilaṅghanīyam-yat tadatadrūpayorbhedābhedamayatā saṃbandhasāmānyādirūpeti | etacca yadi asatyaṃ, kimidānīṃ satyamucyate | tena yo'tra bhrāntivyavahāraṃ karoti, sa eva paraṃ bhrāntaḥ | tat grahaṇakasūtritau sthiratvopayogau yuktāveveti sūtrārthaḥ | enamavatārayati pratibhāsānāmeva iti prakāśamānataiva satteti yāvat | bahiṣkaraṇaṃ bāhyendriyam | tadapiceti ekamabhilaṣyatāṃ (page 69) smaryamāṇākāratayā āha, aparaṃ tu yadityanena saṅgatam | māyīyam iti bheda eva atra paramasatya iti yāvat | sa vā iti | asyāṃ vyākhyāyāṃ bhāvasya arthakriyāṃ kurvata ekānekarūpatāsvīkaraṇamitikartavyatā,- ityevaṃbhūta upayoga uktaḥ, sthairyaṃ tu saṃvādaḥ; uttaravyākhyāne tu sthairyaṃ bādhakābhāvaḥ, upayogastu saṃvādaḥ iti bheda iti śivam || 7 || iti śrīmahāmāheśvaraśrīmadācāryābhinavaguptaviracitā- yāmīśvarapratyabhijñāvivṛtivimarśinyāṃ kriyādhi- kāre bhedābhedavimarśo dvitīyaḥ || 2 || atha tṛtīyo vimarśaḥ | (page 70) ekamanuttararūpātprabhṛtitrikaśaktipūritānandam | amṛtāsyamasya jagataḥ pramāṇabhūtaṃ śivaṃ vande || kriyāśaktivijṛmbhā iyamiti abhidhātuṃ sambandhopakramaṃ sāmānyādīnāṃ tattvamupapāditam, adhunātu sambandhatattvameva upapādyate vitatya | tatra paramārthato dvividha eva sambandho jñāpyajñā-pakabhāvo yo jaḍājaḍaniṣṭhaḥ, kāryakāraṇabhāvaśca yo jaḍaniṣṭhaḥ | tatra pūrvo mānameyātmako yanniṣṭhitamuktaṃ vakṣyamāṇaṃ ca siddhyati | pramāṇādhīnā hi vastusiddhayaḥ iti prasiddhametat | ata uktavakṣyamāṇavastusamarthanopayogitayā sambandharūpatayā ca avaśyanirṇetavyaṃ mānameyavyavahāraṃ nirūpayituṃ vimarśāntaraṃ saptadaśabhiḥ sūtraiḥ idametādṛk----------------------------------| ityādibhiḥ ----------īśādivyavahāraḥ pravartyate | ityantaiḥ | ślokadvayena ca atra pramāṇatatphalasvarūpaṃ nirūpyate; tataḥ prameyatattvanirūpaṇāya pratyābhāsaṃ pramāṇavyāpāraḥ, natu niyamena svalakṣaṇātmakavastvekaviśrāntaḥ,-ityamunā tātparyeṇa vimarśabalādābhāsavyavastheti daśakena; tatprasaṅgato mithyājñāna- tattvamekena; prameyatattvaṃ ca prakṛtameva īśvaravāde ghaṭate iti ekena; mānameyaphalavibhāgaḥ sati eva uktarūpe pramātari upapadyate, tata eva na asya prameyatvaṃ yena bhagavatyapi pramāṇaṃ upayujyeta āñjasyena, vyavahāramātrasādhanaṃ tu atra pramāṇamiti trayeṇa,-iti prakaraṇārthaḥ | pratisūtraṃ tu artho nirūpyate | yaduktam- kriyādibuddhayo (page 71) na bhrāntāḥ-iti, tat nirṇetuṃ pramāṇatatphalasvarūpaṃ prasiddhameva anūdyate ślokadvayena idametādṛgityevaṃ yadvaśādvyavatiṣṭhate | vastu pramāṇaṃ tatso'pi svābhāso'bhinavodayaḥ || 1 || so'ntastathāvimarśātmā deśakālādyabhedini | ekābhidhānaviṣaye mitirvastunyabādhitā || 2 || vastu bāhyaṃ nīlādikaṃ, āntaraṃ ca sukhādi yadvaśāt yasya sāmarthyāt vyavatiṣṭhate vibhaktāṃ niyatāṃ maryādāṃ na ativartate idamiti svarūpeṇa, etādṛgiti nityatvādiviśeṣaṇabhūtadharmāntarayogena; tat pramāṇamiti tāvat prasiddhaṃ loke | tatta kiṃ syāditi vivecako yāvat vimṛśati, tāvadidamāpatati-iha vastu svavaśādeva na vyavatiṣṭhate, tadāhi mama nīlaṃ prakāśate caitrasya veti na syāt; tadidamanyavaśena vyavatiṣṭhate | anyaśca yadi jaḍaḥ, tadidamandhena andhasya mārgadarśa- nam, tasmādanyo'sau saṃvidrūpaḥ | so'pi nirviśeṣo nīlapītādi kathaṅ- kāraṃ vibhāgena avasthāpayet, tadasau nīlopahito nīlonmukho nīlaprakāśa iti sa ābhāso nīlasya vyavasthāpakaḥ | nīlaprakāśasvabhāvatāyā hi na aparā vyavasthāpakatā kācit | nīlasya ca avyatiriktasya cet prakāśastathā bhavet, sa tarhi pītāderapi na kiṃ bhavet saṃvittattvatādātmyāviśeṣāt sarvasya | tato vyatiriktasya nīlasya sa ābhāsaḥ prakāśaḥ | itthaṃca asya vyatiriktatā yadi mahāprakāśādavyatireke pāramārthike sthite'pi vyatireka ābhāsate | tataśca idaṃ jātam-śūnyādyupādhisaṅkoca eva yaḥ prakā-śasya, ayameva ekayaiva sṛṣtiśaktyā pramātṛpramāṇaprameyollāsaḥ | yathoktaṃ siddhapādaiḥ udetyekaḥ samālokaḥ pramāṇārthapramātṛjaḥ | (page 72) iti | tena dehādyapādhisaṅkocavato'nantakālāntarmukhasaṃvedanala- kṣaṇāt māyāpramāturyatiriktīkṛta iva sa ābhāso bāhyaprameyonmukho yāvat vartate, tāvat prameyagatadeśakāloparaktatayā kṣaṇe kṣaṇe anyā- nyarūpatayā navanavodayaḥ saṃstasminneva svaśabdavācye ekasminneva anantakālavyāpini māyāpramātari sambandhitvena nirbhāsamāno mama nīlādyavabhāso yasyaiva pītādyavabhāsa ityādinā rūpeṇa yaḥ, sa eva pramāṇamiti yataḥ sa ābhāsaḥ pramāniṣpattau savyāpāraḥ | kā khalu pramā,-iti cet, āha sa eva bodhātmā ābhāso mitiḥ pramāṇasya phalamiti sambandhaḥ | naca paryāyatā, yato bāhyonmukhatvena prakāśarūpatayā tat pramāṇam, antarmukhātmanā vimarśarūpeṇa kevalaṃ viṣayoparāgasaṅ-kucitena śabdanātmanā phalam | ekaniṣṭhe hi śūratvavijayitve vivekinā hetuphale iti nirūpyete, tathā nīlaprakāśatadvimarśarūpe | tata eva uktaṃ tadvaśāt tadvyavasthānāt-----------------------| (pā. vā. 3|308) iti | vyāpārātmakameva hi karaṇasya prathamasādhyatvāt phalam | vyāpā- raśca vyāpriyamāṇāt karturvyāpāryamāṇāt vā karaṇādananyātmaka eva yukta iti mukhyatvena pramāṇaphalayorabheda eva nyāpyaḥ, phalaphalena tu prayojanāparaparyāyeṇa pravṛttiprāptyādinā vyatiriktena bhūyatāṃ nāma | ato vimarśa eva phalam | tadbalena bodhaḥ pramāṇam | vimarśaśca śabdaṃ deśakālaviśeṣābhāsānāliṅgitasāmānyarūpābhāsa-viśrāntaṃ jīvitatvena apekṣate | ayam ityapi hi yat vartamānaṃ puraśca, tāvanmātramāha | kiṃ bahunā, caitro'yamiha adhunā tiṣṭhati,-ityapi yāvat śabdagocaraḥ, tāvadeṣaiva saraṇiḥ | proktṛgatapratyakṣātmakavastu- svālakṣaṇyabalāt tu viśeṣaniṣṭhatā,-iti ābhāsamātre pramāṇasya vyāpāraḥ | svālakṣaṇyābhāse'pi (page 73) miśraṇābhāsasvabhāve śuddhe eva pramāṇaṃ vyāpriyate | tat tu vimiśra-ṇābhāgiṣu anantareṣu gṛhītagrāhitvādapramāṇam | tataḥ pramāṇaviṣa-yatābhājaḥ pṛthageva ābhāsavargasya vastutvam | saca vimarśo dvicandra-bodhādutpanno'pi unmūlanamante sahiṣṇuḥ pūrvamapi unmūlita eva | antarmukhena hi vapuṣā sa eva asau, na anyaḥ | svasaṃvidevaca atra sākṣiṇī tadaiva idaṃ na rajatamitipratīteḥ | dvicandramapi parasya vismayāya darśayan paropahāsāvajñākṛpādipātrīkriyamāṇa eva dvicandravimarśaṃ prācyaṃ tadaiva vartamānatatprakāśabalopanatamapi evamunmūlitameva abhimanyate iti | tata uktaṃ so'ntaḥ iti | evaṃ sūtrārthamavatārayati idānīm ityādinā | ata eva iti yata evamuktamādisiddhasūtre iti vyavahita- mupajīvanīyam, tarhi ādau mā bhūt (?) tannirdeśaḥ, etatsthāne tu kimarthaḥ | āha ānuṣaṅgika iti kriyāśaktivisphāraṇaprasaṅgātmakā- danuṣaṅgādāgatā ekapramātṛtattvaviśrāntilakṣaṇānuṣaṅgaprayojana- kāśca ye jātyādayaḥ, teṣāṃ vyavasthāne ādisiddha iti yena anavasthādi na āpatati iti vyavahriyate iti na prameyavat ityante pṛthagbhūtastata eva dharmatayā asau yukta ityarthaḥ | nanu nityatvādi vastuno viśeṣaṇaṃ sarvapratyakṣeṇa gṛhyate, kāmaṃ katipayaṃ gṛhyatāṃ, tat kathamuktaṃ viśeṣaṇaṃ ca iti | atra āha nityatādi iti | nanu viśeṣaṇavyatiriktaṃ kimanyat svarūpamityāśaṅkya āha vastumātreṇa iti | saṃsargaikānta- vādināpi hi dharmādhārarūpaṃ svarūpamabhyupetameva yadekaniṣṭha- tayā taddharmasahasrasāmānādhikaraṇyapratipattiḥ-ayaṃ ghaṭo rakto raukmo mahān hṛdya iti | nanu avisaṃvāditvaṃ pramāṇasya yat lakṣaṇaṃ, kimiha tyaktameva tat, na tyaktaṃ lokikatvāditi darśayati vastu iti | vastu (page 74) vyavatiṣṭhate iti hi anena tadeva uktam | pramātradhīnam iti pramātradhī- natāṃ tasya prakaṭīkartuṃ vṛttau ṇicprayoga iti yāvat | pramātradhīnatāṃ sphuṭayati vimarśodaye hi iti vimṛśyate iti ṇijartho darśitaḥ, vyavatiṣṭhate iti ṇijartho'pi prakṛtyartha eva pradhānamiti sautramapi vyavasthānamanu-sṛtam | asyaiva iti prameyatāṃ māyāśaktyā nītasyetyarthaḥ | vyākulīka-raṇāt iti bahirmukhatvādaraṇena antarmukhatāyā avabhātāyā api anupa-lakṣaṇāt | atra ca iti sambandhitvena siddhāvudgacchanneva hi avabhāsaḥ svaprakāśatayā itthaṃ prakāśate | nanu bādhitametat svasaṃvedanamiti kiṃ na saṃbhāvyate | naivamityāha dvicandrādi iti | bhrāntabodhe'pi sva- saṃvedanamabhrāntaṃ sarvatreti ghaṭayati | atra hi iti | bāhyaṃ prati iti cakṣurālokabodhaiḥ saṃbhūya janite'pi bodhe bodharūpatā bodhādeva, indriyāttu viṣayākārateti; tato yathā kumbhakārabuddhiprabhavo doṣaḥ kumbhasya sanniveśaṃ paraṃ dūṣayet, na mṛdaṃśamapi; tathā cakṣurupa-rañjakaviṣayāṃśameva, na bodhāṃśaṃ bhrāntīkuryāt | cākṣuṣaṃ bāhyaṃ prati bhrāntaṃ svasaṃvedanaṃ tu sarvadaiva abhrāntamiti vākya-sambandhaḥ | madhyagranthastu bāhyaṃ prati bhrāntatāsamarthanāya | yataścakṣurvikṛtaṃ, tato bāhyaṃ prati bhrāntamiti kutaḥ | viṣayākāratā hi arthāt, na indriyāt | āha naca iti | pramā hi viṣayoparāgayoginī tathā bhavati | viṣayaśca indriyeṇa sannikṛṣṭo vā indriyavṛttinipatito vā tathā kuryāditi indriyavikāre satyeva na aindriyiko vibhramaḥ | nanu gacchato marudarśanādau na indriyavikāraḥ, athaca iṣyate asya vibhramasya aindriyi-katvam | ka evamāha-na indriyavikāro'treti darśayati tāvanmātra iti indriyavikāra eva kevalo'kṣavibhramasya hetuḥ | (page 75) avikṛte hi indriye bhavan kathamaindriyiko vibhramaḥ syāt | tadeva ghaṭayati nauyānādibhiḥ iti | āśubhramaṇanauyānavātaprakopādibhirindriyameva bhramarūpārūḍhamaśaktaṃ ca saṃpādyate,-iti cakṣuṣa eva tatra vikā- raḥ | nanu svasaṃvedanaṃ na bauddhavadiha svatantram, apitu mahābodha- paryantapaśupramātṛlagnam | tataśca bodhamātratā svasaṃvedanena siddhyet, na dvicandrabodhatā dṛṣṭe; nāpi prakṛte nīlamābhāti ityevaṃrū-patā,-iti | etat pariharati avyabhicarita ityādi abhinno'tyantaṃ pṛthaktā-bhūmimaprāpto'pitu sādāśivapadamadhyāsīno yaḥ ābhāsaviśeṣo dvi-candranīlādistadviṣayo yastathābhāvaḥ saṃvedanarūpatāprakāśatvaṃ, tadavyabhicaritamabhrāntamanapāyi ca yasya, tat tathā | etaduktaṃ bhavati-bhinnābhimataṃ yat nīladvicandrādi, tadavaśyamabhiśaṅkanīyam | yattu bodhe darpaṇa iva nirbhāsate, tat bodhasiddhyaiva siddhamiti dvicandranīlā-dyābhāsarūpe atra svasaṃvedanamabhrāntameva | dvicandrapratibhāsa iva iti dṛṣṭāntaṃ nirūpya dṛṣṭāntāntaraṃ samuccayena āha yathāca iti yathā sādhāraṇyena nīlābhāsavikalpakāle svasaṃvedanādeva pratipadya-te; yathā mama evamābhāsate ityapi yat prakṛtaṃ, tat svasaṃvedanādeva pratipadyate iti yojanā | atraca arthe svasaṃvedanaṃ yat pramāṇamuktam, tat sākārabodhavādinā api avaśyābhyupagantavyamiti darśayati ata eva iti | yathā svasaṃvedanaṃ muktvā bodhasya ākārabhūtāḥ iti, bodhasya sambandhinaḥ iti, bodhasya niyamena karmatāvyavasthayā viṣaya iti ca yaducyate, tat svasaṃvedanādeva siddhyati, na anyataḥ pramāṇāt | tathāpi sambandhitvena siddha eveti yaduktam, tatsiddhyā prakṛtamapi prameyāntaraṃ siddhyati,-iti adhikaraṇasiddhāntatāmapi anenaiva granthena (page 76) darśayati | ata eva iti bodhasambandhitvena siddhatvāt bodhamātraparamār- thatvaṃ nīlādīnāmiti yat prakṛtaṃ prameyaṃ, tadapi siddhameva bhavati saṃbandhasya abhedaviśramaprāṇatvena tādātmyaparyavasānāt | evamiti hi yat nīlātmakaṃ rūpaṃ, tadavabhāsate iti sāmānādhikaraṇyena ava- bhāsabruḍitam | sa ca avabhāso bodhasya sambandhī san bodhatādātmyā- pannaḥ | tat kimanyadavaśiṣyate yat bodhātiriktaṃ nīlasya svarūpaṃ syā- diti | nanu evaṃ svasaṃvedanasiddho nīlābhāsavikalpo bāhye nīle kasmāt na pramāṇamityata āha yataśca iti | caḥ śaṅkāṃ dyotayati | āntare vikalpe nīlaṃ mama avabhāsate ityetāvanmātramasti, natu bahirmukhākāratve | bodhāvabhāsa eva etat nīlamityevaṃrūpaḥ iha tu asti | yata evaṃ mama ābhāti, tat etat nīlamiti | tataśca bahiṣkaraṇapratyakṣeṇa pramitaṃ gṛhīta-metaditi nīlādi bāhyamucyate, natu vikalpasvasaṃvedanapramitaṃ tat bāhya-mucyate | evaṃ svabhāsamanyathā vyākhyāya abhinavodayaḥ ityasmin vyāvartyamapaśyato mohamapahartumāha sa ca iti punaḥpunariti kālabhe-dena sarvadaiva abhinavatvādanavodayo na kaścidābhāsaḥ, kintu vedyoparā- gādanyatvānanyatve tatra, vedyasya api te pratyavamarśabalāditi tātparyam | vāstavābheda iti avabhāsa eva sthitaḥ iti vṛttipadairābhāsavyatiriktaṃ na anyat sthitaṃ rūḍhaṃ satyaṃ kimapi asti,-itivadadbhirabheda ukta iti yāvat | evaṃ pramāṇasūtre vṛttiṃ vyākhyāya phalasūtre vyācaṣṭe sa evaca iti | atra iti vṛttivākye | atrāpi iti na kevalaṃ pūrvamiti arthasiddham | bauddhā-dṛśi darśanādhyavasāyayoḥ kālabhedāt kathamaikyamiti na pramāṇa-phalayorabhedaḥ, taddṛṣṭāviva tvaddarśane'pi kathamasāvityāśaṅkate (page 77) cakṣurādi ityādinā yadyapi ityantena | tathāpi ityādinā atra uttramāha | bauddhadṛṣṭyā api vikalpā hi pratyakṣāyante iti darśanādhyavasāyayore- katvavyavahāraḥ | evaṃ paradṛṣṭyāśayena upapādya sthitadarśanāśayena upapādayati athavā iti atraiva ekaghane prakāśavimarśātmani rūpe | uktaṃ hi sākṣātkārakṣaṇe-------------------------------| (1|5|19) iti | tadeva ghaṭayati ekaivahi iti | ekasyāṃ pratītau cinmātrarūpatayā tāvatā pramārthapramātṛrūpā vedyacchāyoparaktā saṃvidrūpā ca īśvaratā pramāṇātmikā | vakṣyate iti āgamādhikāre | nanu śivatā pramātṛdaśāḥ; īśvaratā tu pramāṇadaśā, phaladaśā tu kā | āha tadevaca | iti ayam iti svasaṃvedyaḥ | savyāpāravimarśaṃ vyāpārasaṃ- pattyā pramātṛtāyā ullāso vidyātattvātmā vimarśo bhāvasvarūpa- mātre viśeṣaṇe vā dvaye vā yaḥ, tadeva pramāṇasya phalaṃ; saṃsāra- bhūmau tu sarvametat māyāspṛṣṭatvāt malinamiti āśayaśeṣaḥ | nanu vastuno viśeṣaṇaiḥ iti upakrāntā vṛttiḥ, tata evaṃ vṛttyantareṇa bhavi- tavyam idamiti nityamiti vā, tat puṃnirdeśe ka āśayaḥ | ayamityāha ābhāsa eva iti | sa evaca ābhāsaḥ iti hi vṛttigranthe ya ābhāsaḥ pramāṇatvena uktaḥ, tameva atinikaṭamapekṣya nirdeśaḥ prakṛtaṃ pramāṇaprameyayorabhedaṃ tāttvikamācaṣṭe ityarthaḥ | nanu evaṃ pratītiḥ pramātṛpramāṇamayī,-iti katham | pūrvaṃ pramātā, tato'pi tadvyāpāryamāṇaṃ karaṇaṃ, tadviṣayaśca prameyamiti hi yuktam | naiva- mityāha sati iti | nanu evaṃ cet, kathamayaṃ lokavyavahāraḥ-pūrvaṃ pramātetyādi | ucyate anyadā tu iti | yat vyākhyātamasmābhiḥ- māyāspṛṣṭametat sarvamiti, (page 78) tadeva bhaṅktvā nirūpayannevam ekābhidhāna ityādivṛttiṃ vyācaṣṭe sāṃvyavahārikasya ca iti saṃbhūya saṃvṛttya saṃkocena ca vyava- hāraḥ, tata āgatastatprayojanastatrabhavaśca yaḥ pramātā; tasya | prāk iti tadatatpratibhābhājā-----------------------------| (1|6|3) iti prakaraṇe | abhilāpena sādhāraṇo ya eva abhilāpaviṣayaḥ, sa eva artho yasya tadbhāvastattā; tayā | abhilāpasādhāraṇaśca abhilāpena saha tasya yaḥ prathate, so'bhilāpasaṃvalita iti yāvat | yadyapi abhilāpasādhāraṇār- thatvamekasāmānyaviṣayatāyāṃ hetuḥ tathāpi pūrvapratipādanamātra- tātparyeṇa samuccitya anayorabhidhānaṃ tat yathā śabdasya kṛtakatvamani-tyatvaṃ ca uktamiti | iyatā vimarśaviśeṣamanusarati avaśyaṃ ya ekaikaḥ śabdastadvācya iti yā vṛttiḥ, sā vyākhyātā | ata eva iti yata ekasāmānye pramātṛvyāpāraḥ | ekaikamevaca sāmānyaṃ vastu pramātradhyavasāyā-darthakriyāyogācca,-ityāha bhinnābhinnasandhāna iti kaścit pramāṇa-viṣayaḥ | vastu iti pradhānaṃ dravyam | bhavati iti vidheyaṃ vastu apekṣya sthityā nirdeśaḥ, evamuttaratra viśeṣaṇamapekṣya | tadeva kuto'sya viśeṣyatvam | ucyate tadantar iti | tadvicitrīkaraṇavyāpṛtaireva taiḥ pṛthu-budhnodarākārasādhyairvā arthakriyā nirvāhyate | yadyapi ca teṣāṃ nijanijā nānā asti sā, na ca na arthyate bhinnābhisandhānādeva; tathāpi citrapaṭena ātānavitānātmanā yaiva āvaraṇarūpā kartavyā, tasyāmeva śobhābhimānādi anupraviśat citratādhāyakam | nahi rahasi kāntasametā ramaṇī citrapaṭaṃ paridhatte śobhāmādhātum, narapatirāsthānamaṇḍape vā racayati śirasi maṇinicitamapi kanakakalaśamityāśayena (page 79) āha prāyeṇa iti ata eva iti pṛthaganarthyamānatvena | atra iti tu viśeṣyapra-dhānabhūtadravyavācī | yathā pūrvamuktaṃ kiñcit vastu bhavati | iti ātmā vastu svabhāvaśca śarīram | iti ca | agre iti tathaiva sadghaṭadravya----------------------------| (2|3|5) ityatra | vikalpasyaiva iti, anena vimarśabhedānusāritvameva draḍhayati | kadācit iti sannihitānāmapi madhye ekaiva arthyate, tāvatā tu na tāvatīnā-masannidhānamiti bhāvaḥ | sarvathā iti ekasmin sāmānye tatsamūhe vā bhavatu vimarśaḥ, idaṃ tu aheyaṃ māyāpade iti vyavahārapadena āha | ata eva iti yato'rthakriyāprāpakatvamasya, tataḥ | nanu arthakriyāprāpakatvaṃ ca astu bādhyatvaṃ ca, ko virodha ityāśaṅkya virodhaṃ darśayati artha-kriyā iti | arthakriyākāri bāhyaṃ sādhāraṇametat na bhavati,-iti bādhasya rūpam | etadviparītaṃ ca pramāṇapratilabdhasya arthakriyākṣamavastuprā-paṇasya,-iti yukto virodhaḥ | nanu arthakriyākṣamarūpasya bādhakaṃ kiṃ karoti | ucyate aindriyikamānasavibhramabhedena udāharaṇadvayamuktam | no ruṇaddhi iti jhagityevavā utpannamapivā āntaronmūlanena | evakārārthaṃ svayameva sphuṭīkaroti anuvṛttibhaṅgakaraṇena hi unmūlanaṃ prāyaśo vimarśasya, bādhakena tu utpattivirodha eveti spaṣṭayituṃ nanu ityādinā | ata eva iti yat sampannaṃ pratibhāsanaṃ, tat kiṃ bādhakaśatairapi śāpa-śatairapivā na sampannaṃ bhavati,-iti yataḥ, tato hetorabādhitatvamiti pramāṇatāyām, bādhanīyatvamiti apramāṇatāyām | (page 80) anena virodho bādhapramāṇatvayornirvāhitaḥ | māyāpade ca avaśyameta- dupayujyate iti darśayati pramāṇaṃ hi iti jñānameva pramāṇam | upayu- jyate iti pramāṇatayā upayujyate | evamartham iti anvayadvāreṇa prayoja- naṃ darśitaṃ tanniścāyitaḥ iti vyatirekopakrameṇa | tena visaṃvādabhī- rubhiḥ pramāṇamarthyate iti saṃvādakameva pramāṇamiti | nanu kiṃ saṃvādanena, pravartakatāmātreṇaiva tathā astu | na,-ityāha pravṛttiḥ iti apiśabdādajñasya api viparītavedino'pi arthitātāratamyāt | matto'pihi pravartate saviṣe'pica anne jñāte mūḍhaḥ, anyathā dṛṣṭapratyavāye'pi parasvaharaṇādau kathaṃ pravarteta anarthaniścayavānapi | evamiyatā māyāpade bāhyadarśane iva prāmāṇyaṃ yadupapāditaṃ, tat vijñāna- vādī vighaṭayati siddhāntimate madhya eva anupraviśya evaṃ tarhi ityā- dinā pratipattavyam ityantena tvayā kutaḥ prakārādetadaṅgīkartavya- mityarthaḥ; siddhāntī vā pūrvāparavirodhamāśaṅkyamānaṃ parihartuṃ svadarśanameva vimṛśati anena granthena, śiṣyo vā vimarśayati evaṃbru-vāṇaḥ | niścīyeta iti arthakriyāsamarthatayā api bhāsvarataiva niścīyate iti saṃbhāvyetetyarthaḥ | niyatiśakteḥ iti pañcamī, tayā hetubhūtaya arthakriyāsamartha iti pūrveṇa sambandhaḥ | uktaṃ hi cinmayatvasūtre arthakriyāpi bāhyatve sā bhinnābhāsabhedataḥ | (1|8|6) iti, vakṣyate ca arthakriyāpi sahajā nārthānām---------------------| (2|3|12) iti | bhavati iti yat saṃbhāvyate | tathāca iti evaṃ satītyarthaḥ | keśāderdar-śanamātrāt viśeṣo na avadhāryaḥ, ayamityādirityantaśca viśeṣasya ākāraḥ kāmamiyatyapi yaduktaṃ, tadapi (page 81) vighaṭayati arthakriyājñānāvasare'pi iti | etadavabhāse iti keśārtha- kriyāvabhāse yo lokākarṣaṇādiḥ kāntāyāḥ | kūṭakārṣāpaṇādapihi mūlyaprāptirbhavati | vidhivaśato'narthakāriṇo'pi iti arthakriyākāri- tvena yo na abhimataḥ, tasya api | tato'pi iti sukhādyarthakriyāto'pi na artha- kriyāsamartho'vadhāryate ayameva tathā, ayaṃ tu na tatheti | naca yuktaṃ vaktuṃ-pramātṛvyavasitārthaṃkriyākāritvena satyatvamiti pramātrabhima-tatvasya bahudhāvighaṭanadarśanāt | sa evahi rūpakaviśeṣaḥ kadācit tṛṇa-śataṃ prāpayet, kadācit tṛṇapañcāśatamiti bhūyānaniyamaḥ | ata eva tadarthakriyākāritvaṃ yathāniyataṃ, tathā tatkāraṇajanyatvamapi | tathāhi araṇilohayantragalvarkendhanapāṣāṇaprabhaveṣu vahniṣu katamaṃ vahni- mācakṣīmahi | atastajjanyatvaṃ bhāvābhāsasya svabhāva iti ayuktam | nahi yāvān vyāvṛttivarga ekadā bhāvābhāsasya dṛṣṭaḥ, tādṛśena tena sadā bhavitavyaṃ taddeśatvatatkālatvādyābhāsānāmapi anyatānuvṛtterayuk-tāyā api prasaṅgāt | atha yāvatā vyāvṛttivargeṇa sāmānyasamūhena vā tat bhāvaśarīramavaśyaṃ vyāpyate, tāvat tasya vapuḥ | tatrāpi na iyattāṃ vidmaḥ | pratītiparyālocanayā ca bhāvasya ābhāsamānarūpatātyāgena rūpāntaramupapadyate iti | tadasatyābhimate'pi keśe keśatayā pratibhāsa-māne kathaṃ na satyateti | evamarthakriyāsamartharūpāvadhāraṇasya aśakyatvamupapādya vyarthatvamupapādayati uttarakālam iti | aniścitaprā-māṇyādevahi pravṛtteḥ paścāllabdhāyāmapi arthakriyāyāṃ pramāṇaṃ parīkṣaṇamiti na tatra prāmāṇyaniścaye sā upayoginīti pravṛttisāmarthyādarthavat pramāṇam | iti vātsyāyanīyamapi ayuktameva | evaṃ pratyakṣamupaplutīkṛtya anumānamapi (page 82) tathā karoti tat iti | pratyakṣasya prāmāṇyamaniścitaṃ cet, tarhi pakṣadhar- matvasapakṣasadbhāvavipakṣavyāvṛttiprāyaṃ svarūpaṃ pratyakṣeṇaiva mūle niścetavyaṃ yasya liṅgasya, tadapi na siddhamapramāṇagṛhītatattva- sya aliṅgatvāditi liṅgato'rthadṛk iti yadanumānaṃ, tadapi na kiñciditi na pramāṇavyavasthā kācit | prāmāṇyāvadhāraṇasya aśakyatāmupagamya yat niṣphalatvamuktam, tat tāvat pariharati aśakyatā hi pūrvapakṣavādinaiva abhyupagamaṃ darśayatā śithilīkṛtetyāśayena | iha ityādinā vibhagavyut-pattaye prāmāṇyamavadhāraṇīyam | sā ca yatnahātavye yatnopādātavye ca avaśyamupayujyate | tadāha kadācit iti | vināpi iti grāmāt svaveśma pratyāgacchan na dagdhaṃ, na luṭhitaṃ, na tato dhanasutadārāḥ kenacit nītāḥ iti kathaṃ niścinuyāt | tathāca iti tena prakāreṇa yo'bhyāsastato hetorityarthaḥ | yuktaṃ ca etadityāha tathāhi iti sanniveśāntare tu iti dūradeśaviguṇendriyāspaṣṭālokādau sati | arthāḥ iti arthaviṣayajñāna-svarūpamevaṃ bhavati,-iti saṃbandhaḥ | tena hi iti saṃvādena | tatsvarū-paṃ darśayati yattat iti lokaprasiddhameva, natu apūrvaṃ svaparibhāṣitaṃ kiñcit pramātraiva kriyate iti | pramātuḥ svātantryaṃ yaduktam, tat darśayati avyabhicāryarthāntara ityādinā | vyavatiṣṭhate iti parokṣe'rthe jñāna-miti siddhantaḥ | etaduktaṃ bhavati- pratyakṣamarthasāmarthyāt, anumāna-marthāntarasāmarthyāt, āgamaḥ pramātṛsāmarthyāt tathā vitatāvitata-pramātrantarasāmarthyāditi viśeṣaḥ | tiraścāpi iti | te hi daṇḍamudyataṃ dṛṣṭvā prahāramanumimate, upadeśaṃ gṛhṇanti, svajātiprasiddhiṃ ca ādriyante | asakṛtpariśīlite'pi avadhānarakṣaṇā bhavati upadeśe (page 83) iti dṛṣṭāntena ghaṭayati asakṛt ityādinā | tadarjanopāya upadiśyate iti saṃbandhaḥ | parasya lokāyatasya sambandhinaṃ ślokoktamākṣepamā- śaṅkya nanu prāmāṇyaviṣayo'navadhānajanito mohaḥ kimiti yatnanivarta-nīyaḥ | āha adṛṣṭe ca iti | dṛṣṭe'pi tāvat prāmāṇiko janaḥ pravṛtto viphalatayā viḍambanātastrasyati, adṛṣṭe punarmahān pratyavāyo duḥkha-vedanīyanarakātmā, anantaṃ ca kramatāratamyena svargāpavargalakṣaṇa-mānandarūpamavaśyaṃ hānopādānaviṣayaḥ prekṣāvatām | anartha iti dṛṣṭaviṣaya iti mantavyam | tathāhi rājilasarpaṃ mālātvena niścitya upā-dadāno maraṇe narakapātānubandhinā prayujyate iti pratyakṣaṃ vivekta-vyam | anumānaṃ ca tatra anusaraṇīyam- evaṃvidhe mahati kāntāre kutaś-citrakusumombhitasraksambhavaḥ iti | evamiyatā pratyakṣānumānayordṛṣṭa-viṣayatayā sātiśayānveṣaṇīyaṃ satyādau citrādau dṛṣṭaviṣayatāyā-māgamamapi anugrahītumasti sāmarthyamiti darśayatā parasparānugraha-tantratvaṃ pramāṇānāmuktam | tathāhi pratyakṣadṛṣṭamapi arthakriyāsu śiṣṭairyojyamānāmāgamalakṣaṇāṃ prasiddhimapekṣate eva-iyaṃ sā gauryasyāḥ kṣīraṃ pathyaṃ pavitraṃ ca, iyaṃ sā gardabhī yasyāḥ payo'gnisādanamapavitraṃ ceti | tata eva pramāṇasamūhādeva pravṛttiriti vakṣyate sā tu deśādikā---------------------| (2|3|9) iti | saca ekāntarmukhasvatantraparāmarśasaṃyojitaviyojitābhāsasvasaṃve- danarūpaparameśvarasvātantryavāda eva yujyate,-ityetadapi agre bhaviṣyati | iha āstāṃ tāvat | tataśca iti yadavaśyānusaraṇīyamuktam | idaṃ ca asmābhirādivākya eva vyākhyātam, vivṛtikṛttu pūrvamākhyātamadhunā saṃkṣepato vyākhyātuṃ paṭhati (page 84) prasiddha iti | pratīternirūḍhirdṛḍhatā | śabdanarūpatvaṃ vimarśanaṃ yadāntaraṃ citsvabhāvasya antaraṅgaṃ rūpaṃ pratyakṣāderapi jīvita- kalpaṃ, tena yat vimṛṣṭaṃ, tat tathaiva bhavati,-iti na atra vivādo yathā garuḍa eva ahaṃ krīḍāmi pannagairviṣamamṛtīkaromīti | tathāca āhuḥ ātmānaṃ yādṛśaṃ yo'tra bhāvayettādṛśo hyasau | iti, ātmānaṃ yādṛśaṃ veda devā enaṃ tathā viduḥ | iti ca | tataḥ sa eva vimarśa āgama iti ucyate mukhyatayā, tadupayogitayā tu upacāreṇa tajjanako'pi śabdarāśiḥ | parokṣe ca arthe tasya prāmāṇyam | pratyakṣapramite hi tatphalamakiñcitkaramiti dhūma iva agnerityādikaṃ kevalamapramāṇam | etat hi pramāṇamadhye niṣedhyatvena vā upayogānta- reṇa vā deśakālabhedasṛṣṭyantarādinirūpaṇena vā pramāṇatāṃ bhajatāṃ nāma añjanādi iva pratyakṣatām | yatra yadā iti vyācaṣṭe yathā yasya arthasya iti | anena ca etat parihṛtam-yadāhureke vaktavyaṃ ko'sāviti vṛddhāmbhiriti, tathā kasya ka āgamaḥ iti parasparaviruddhopade- śino hi āgamāḥ, naca ya ekasya āgamaḥ, so'nyasya anāgamaḥ iti yuktaṃ pramāṇasya apakṣapātitvāditi | tathāhi apakṣapātitvaṃ kīdṛk pramāṇa- sya | kiṃnu khalu bhoḥ pratyakṣānumāne caitrīye maitrasya nīlavahnyādika-mavabhāsayato yena apakṣapātinī syātām | caitraṃ prati vā yaḥ siddhā-deśaḥ prāptaḥ-te nidhilābho bhāvitā-iti, sa kiṃ maitrasya āgamaḥ | atha tathājātīye pratyakṣānumāne maitrasya api kadācit bhavata iti apakṣapā-titā, sā tarhi āgamasya api aviśiṣṭā | avaśyaṃ hi saugatacārvākāderapi (page 85) kvacana pratyayitapuruṣavacasi pratītinirūḍhirbhavedeva | tathāhi dṛḍhavi- marśarūpaṃ śabdanamāgamaḥ ā samantādarthaṃ gamayatīti tatra yathaiva apramāṇabhūtadvicandrasaṃvedana upayogamupagacchadālokendri-yādikamapramāṇam, naca iyatā samyak pratyakṣasya pakṣapātitā prasajyate kācit; tathā jyotiṣṭomādivākye śūdrādīnāmanadhikāriṇāmadṛḍha-vimarśarūpa āgamābhāse upayogaṃ vrajannapramāṇabhūto'pi śraddhādaravati dvije dṛḍhavimarśātmakasamyagāgamarūpaśabdanopa-yoge prāmāṇyamāsādayan na pakṣapātādivācyatārhaḥ | sarva evahi āgamo niyatādhikārideśakāladaśāsahakāriprabhṛtīnāmṛśya vidhiniṣe- dhādivimarśamayaḥ | tataśca kaścit puruṣaḥ kaṃcideva devasiddhādyanya-tamakaraṇīyocitavimarśaṃ svātmasaṃyojanena vimṛśan bhagavatā sṛṣṭaḥ, anyastu anyaṃ vimarśamiti riktasya jantoḥ iti asadetat | dṛḍhanirū-ḍhirevaca tattadadhikārilakṣaṇaṃ mukhyamiti darśitaṃ śrutyaiva yaścaina-mevaṃ veda | iti vidvān yajet | iti | tadarthamevaca uktaṃ śraddhāmayo'yaṃ puruṣaḥ | ityādi | etacca agre sphuṭībhaviṣyatīti | yuktimān ityādi vyā-caṣṭe tasyāśca iti pratītinirūḍheḥ | nyāyaḥ iti anumānam | īśvarasad-bhāve hi sanniveśakāryādiliṅgajamanumānamastyeva, tattvabhuvanādī-nāṃ tu iyattāyāṃ nāsti anumānamiti āgama eva tatra śaraṇam; evaṃ śāstranibaddhāyāmubhayaṃ vyākhyāya lokaparasparāpratiṣṭhitāyāṃ vyācaṣṭe loke'pi iti | kaśmīreṣu iti madhyapūrvakāladeśādau hi dhī- varā eva gṛhakaraṇīyaṃ bhūyasā vidadhate; śāstrāśritāyāṃ śāstreṇa gṛhītavyāptikā yuktiranumitiḥ, tayā anugamaḥ saṃvādo mukhyamiti tenaiva vastuno niścaye kṛte yuktergṛhītagrāhitvam | nanu viparyayo na kasmādityāśaṅkya āha yataḥ iti | pratyakṣeṇa (page 86) hi tāvadindriyajena svasaṃvedanena yogābhyāsajena ca nīlasukhabrahmalo- kādirarthaḥ sākṣādeva avabhāsate | tatra saṃśayābhāvāt yujyate iti na yujyate vaktum | yatra hi parokṣatvaṃ tata evaca saṃśayāspadatvam, tatra yo niścayo viṣayabhāvo'rthasya; sa yujyate iti vyapadiśyate | tatra hi adrau dṛṣṭe pareṇa kimatra agnirnavā,-iti pṛṣṭe agnirasti atreti prayukte kathamiti punaḥ pṛṣṭe dhūmāditi ukte prathama āha yujyate iti heturna upapādya iti yāvat | tathāca tatrabhavānāha prasiddhanyāyakaraṇo yujirbhāṣye udāhṛtaḥ | iti | ato yujyate yayā sāmagryā arthaḥ, sā yuktiranumānameva ucyate | yattu kaiścit buddhiḥ paśyati yā bhāvān-----------------------------| iti yuktiryuktireva iti amandatvaṃ prajñāyāḥ iti anumānaparikara iti yukti- svarūpamuktam, tadagre parīkṣiṣyate yoginirmāṇatāsūtre pratibandhacin- tāyām | nanu yuktiranumānaṃ yadi, tathāpi kathamiyamamukhyā | āha tacca iti anumānam | kāryādi iti kāryasvabhāvadvayarūpaṃ kāryaṃ, kāraṇaṃ saṃyogi samavāyi virodhi ceti laiṅgikamiti vā pañcakarūpam | idamasya kāryam, asya svabhāvaḥ; asya kāraṇaṃ asya saṃyogi asya sama- vāyi asya virodhi niyamena,-ityevaṃbhūto yaḥ kāryādibhāvaḥ, sa durlakṣaḥ sannapi avadhārayitumaśakyo yasya, tathābhūtaṃ liṅgam | tataśca suvivecitam ityādi yaduktam, tadaśakyānuṣṭhānameva śeṣaśiro- ratnadhāraṇasaṃpādyavyādhividhvaṃsavat | evaṃ sadapi niyataviṣayaṃ kāryāditvamanavadhāraṇīyamuktvā tadapi na saditi darśayati yogi iti | yoginirmitaṃ vā idaṃ syāt, itarat (page 87) vā laukikamityapi na avadhārayituṃ śakyam | prāk iti arthakriyāpi bāhyatve sā bhinnā--------------| (1|8|6) ityatra | nanu dhūmasya pāṇḍuratvodgacchattvādivadagnijatvamapi rūpam, tadanagnijo dhūma eva na bhavati; yadi syāt ihāpi anagnijatvameva asya āpatediti agnerna syādasāvityāśaṅkya āha kāryakāraṇabhāvaśca iti āsvābhāvika iti | yadihi kaścidagnirnāma bhavet dhūmo vā, tadā tayoryo niyamaḥ paurvāparyalakṣaṇaḥ; sa svabhāvo bhavet yāvatā tāveva na kaucit saṃvidvijṛmbhāṃ muktvā | saṃvidevahi tathā prathate svapnasaṅkalpayogi-nirmāṇādāviva | kevalaṃ saṃvidvijṛmbhāvaśādeva yatra niyatiśaktyā ānantaryaniyamo'vabhāsyate, tatra jāgradvyavahāraḥ kāraṇatāniścaya-śca | tatra kuto'yaṃ niścayaḥ-agnyanantareṇaiva dhūmena bhavitavyaṃ tātkālikasya darśanasya sarvatra avyāpārāt bhūyodarśane'pi anāśvā-sāt | bhūyodarśane ca sāmagrīmadhye svātmasannidhānasya praveśitatvāt mayi etāvaddeśaviśeṣāṃśamātramanadhitiṣṭhati adraṣṭari na bhavati dhūma ityapi syāt, paradarśanopajīvanena tathā niścaye āgamo'ṅgīkṛto bhavet | nanu evaṃ dhūmasya kiṃ rūpam | āha ekapratyavamarśa iti dhūmasya hi dhūmābhāsataiva prayavamarśadārḍhyamāpannā rūpam, na agnyanantaratā, nāpi kṇṭhākṣivikārapūrvatā | evaṃhi sati vahnerapi kiṃ rūpaṃ, yadi indhanādyantaratā, dhūmādipūrvabhāvitā ceti; anena krameṇa anavasthā anyonyāśrayatvaṃ ca | evaṃ kaṇṭhākṣivikāre'pi dhūmāpekṣayā anyonyāśrayatvaṃ, svakāryāpekṣayā ca aviśrāntiriti na kadācit dhūmo dṛṣṭo bhavet | tataśca sarvo'ndho badhiraśca bhavet bhāva-tattvādarśanāt | naca yāvatyo vyāvṛttaya ekadā dṛṣṭāḥ, tāvatyaḥ sarvadā bhavitumarhanti deśakālāntarāyogaprasaṅgādekasvalakṣaṇāva-śeṣatāpatteḥ | (page 88) katipayavyāvṛttiyojanaṃ ca paribhāṣitaṃ bhāvasya rūpaṃ syāt, katipaya- tve ca avadhirdṛśyaḥ, parāmarśa eva avadhiniyamaheturiti cet, tadidamasma- duktameva āpatati dhūmapratyavamarśanīyo dhūma iti, natu etatkāryametat kāraṇamiti | etaddeśa etatkāla etaddṛśya iti hi yathā na bhāvāṃśapra- viṣṭametadābhāsāntaratvāt, tathā kāryakāraṇābhāso'pi kevalaṃ nitya-tābhāsabhedavyāmiśraṇayā svalakṣaṇotthāpanaṃ kriyatāṃ nāma, natu tadakāraṇatve tadakāryatve vā dhūmābhāso na dhūmābhāsaḥ | atra udāharaṇamāha yathā iti | lokasya hi pratipattiḥ-aho maṇimantrādeḥ prabhāvo yadagnirapi ayamavikalo na dahatīti | evaṃ yathā kārye na niyamo bhāvasya, tathā kāraṇe'pi, iti darśayati śālūkaṃ ca iti utpalakandam | śālūkaparāmarśānivṛtteśca tajjātīyameva tat | tat kathamiti | kāraṇabhe-dāt kāryabheda itinaye bījāt yat kandaṃ kandācca yat kandaṃ kadalījanma vyavadhinā udbhinnameva kandadvayamiti, tatkandadvayodbhave kadalyāvapi bhidyeyātām, tadbhedācca kadalīphalādīnāmapi bhedaḥ syāt | tataśca yaducyate-anantaraṃ kāraṇaṃ kāryamanumāpayati tattulyarūpāṇāṃ tulyaṃ yathā prabaddhayoḥ kadalyoḥ kandodbhavaḥ; yatra tu sākṣāt hetu-bhedaḥ, tatra rūpabhedo'pi yathā tayoreva bījakandodbhavayoḥ-iti, tat vighaṭitaṃ syādādyena hetubhedena sarvatraiva kārye sākṣāddhetubhe-dasya samānatvāt | yathāca marudeśanivāsī gomayameva vahneḥ kāraṇa-tvena niyamayan mūrkhaḥ, tadvat dhūmasyāpi angniṃ so'pi hi kalpayet; yadi agomayo'gniḥ syāt, ayamapi syāt; naca asti, tasmādanyo'pi agnirgomaya eva bhavati | atra indhanamātrameva tena kāraṇatayā kalpyam, dhūmasya (page 89) api anantaraṃ kiñcit vastumātramiti ko viśeṣaḥ | nanu tayorapi kadalyorastu bhedaḥ | etadapi anuvadati dūṣaṇāya tadastu iti | asmadāpāditamaṅgīkṛtya api na phalasiddhiriti darśayati tathāpi iti | asau iti bhedaḥ | tathāhi kimidaṃ rāgāduditāyā vaktukāmatāyā vacanam, uta karuṇāta iti yathā sannapi kāraṇabhedāt kāryabhedo durjñānaḥ, tathā sarvatreti suvivecitatvopāyā-bhāvādaśakyānuṣṭhānopadeśo'yaṃ yat bhavadbhireva śakyeta jñātuṃ so'tiśayo yadi | iti | kiṃca sāmagrī sarvatra kāraṇam, tasyāṃ ca sahakārivargo'pi vicitro bhavan kāryabhedaṃ yadi vidhatte, tat phūtkārāt pavanajavāt nigharṣācca utpadyamānā anya eva te vahnayaḥ iti kiṃkāryasya idānīṃ dhūmateti na vidmaḥ | tasmāt durlabhamanumānamiti | dhīvarasparśo hi pāpasparśatvāt pāpādhāyīti kāraṇāt kāryānumānametat yogyatānumānaṃ vā | tatra ca pratibandhakasambhavāt niyativijṛmbhāderna bhavedapi pātakahetuteti tatra anumānamanādṛtya sparśaparihāre aṅgatāmagama eva āgacchati svaccha-prasiddhirūpaḥ | tadāha tat iti | prasaṃkhyānavatāmeva iti sāvadhānā-nāṃ vivekināṃ viḍambanabhīrūṇāṃ ca | āgamo hi nāma ayaṃ śabdanasaṃkrāntiśarīraḥ | yathāha bhagavānanantaḥ paratra svabodhasaṃkrāntaye śabdena upadiśyate | iti | tatra svabodhaḥ pratyakṣeṇa svasaṃvedanātmanā, śabdaśca śrotrendri- yādhyakṣeṇa prameya iti pratyakṣasya cet prāmāṇyaṃ prati daurbalyaṃ syāt, tadā āgamasya api tadāpatedityāśaṅkāṃ śamayati pratyakṣaṃ ca iti | etat saviśeṣaṇaṃ kartṛ, sāmānyaṃ tu avasthāpyamānaṃ karma | atra udāhaṇaṃ yathā iti | pratyakṣādeva iti pratyakṣeṇa hi gṛhābhāsaḥ prāptiprepsāviṣayatvena niścita eva | nanu evaṃniścaye (page 90) kathaṃ tadviruddhaḥ saṃśaya iti kathamavādi saṃśayādapi iti | atra āha kevalam iti ābhāsāntare'pramāṇābhimate sa saṃśaya iti yāvat | guḍa iti, nahi madhuramātre kaṭhinamātre raktamātre vā guḍavyavahāro madhuni loṣṭe lākṣāyāṃ ca tadabhāvāditi milite eva rūpādyābhāsavarge tadvya-vahāraḥ | tata eva iti | pratyakṣāt | nāsti iti abādhitavimarśenahi pratibhā-sena tadavasthāpitaṃ sākṣāt, tat kathamanyathā bhavet | nanu evaṃ rajataṃ syāt vā, na veti, rajatameva idamiti, natu rajatamidamiti kathaṃ sakṛdeva rajatatattvagrāhiṇā pratyakṣeṇa avadhārite rajate saṃśayaniścayaviparya-yavibhāgaḥ; niścayarūpatayaiva hi ekarasatayā yuktaṃ bhavitum | satyame-vaṃ, rajatābhāsāṃśe saṃśayaviparyayau tu deśakālābhāsāntarami-śraṇapuraḥsaro yo'rthakriyābhāsastanmahimnā bhavata iti traidhaṃ na anupapannam | tadāha sarvatra ca iti | pūrvavat iti | yathā pūrvamuktaṃ sukhādiṣu ca saukhyādihetuṣvapica------------------| (1|8|3) ityatra prakaraṇe grāhyatvabāhyatvādyābhāsāntarasaṃbhedādicintanam, tathā atrāpi anusaraṇīyam | yadvā pūrvamatraiva vivṛtigranthe yaduktama- nantarameva kevalaṃ deśakālabhedāpekṣayā iti, tadatidiśyate pūrvavat iti | nanu sāmānyamātre tāvat vimarśodayaḥ iti uktam, tat kimanena deśādiviśiṣṭaṃ punaḥ svalakṣaṇam ityādinā | āha niścite ca iti | yadyapi pratyakṣeṇa ekasāmānyaviṣaya eva prāmāṇyamāsāditam, tathāpi miśraṇābhāsāṃśe prāmāṇyamakhaṇḍitameveti sāmānyaṃ sarva-deśakālagataṃ siddhyati, svalakṣaṇaṃ tu asarvadeśakālamiti vibhāgo-'yaṃ siddheḥ kṛtaḥ sarvadeśakālagāmitve'pi | tathaiva iti deśādiviśiṣṭam | (page 91) punar iti vākyadvayena | viṣaya iti sāmānyādau iti ca vaiyadhikaraṇyena | anekasāmānyamelanena iti tata eva siddhyati ityantaṃ yaduktam, tadeva vyavahāre svabhāvahetusamarthanāya hetutvena upajīvati ata eva iti | atra iti śiṃśipātve | tasya iti vṛkṣatvasya | saca iti yadetat niyatimahimnā traikālye-'pi śiṃśipātvamantarbhāvitavṛkṣatvam, eṣo'sau tanmātrānusambandhaḥ śiṃśipātvamātra samākṛṣyatvam | yadāha tanmātrabhāvānvayiniḥsvabhāvo heturātmani | iti | syāt iti nanu saṃbhāvyametat bhinnatvādanayorābhāsayoḥ | nanu vṛkṣatvaṃ samujjhya bhavantī śiṃśipā niḥsvabhāvā kathaṃ bhavet | atra āha agre iti yoginirmāṇatāsūtre | tathā iti pratyakṣāgamavaditi yāvat | lokasaṃvyavahāre tu kā pīḍā (?) nyāyena upayujyate | tata eva parameśva-rāgamaprasiddhimūlatvena deśadaśāpuruṣaviśeṣāntare'pi yā prasiddhi-rabādhitā niyati svarūpānuvartinī, tanmūlānāmeva anumānānāṃ karaṇakartranumānānāmiva nirvivādaṃ prāmāṇyam; natu svayaṃkalpa-notthāpitānāṃ sadvitīyānyataratvādīnām | ā janmano'nantapūrvajan-makoṭisahasrāvadhervā yat vyavahārapariśīlanaṃ, tadbalena vā; parakīya-paripakvapratibhopajīvanena arthakriyālābhena vā pratibhāparipāke jāte pramāṇasya sārvatrikavastutathātvaniścaye vyāpāro'khaṇḍitaḥ | tadāha abhyāsāt iti | ata eva iti | yato'bhyāsādevaṃ bhavati, tato yaduktaṃpaś- cātsaṃvādena kiṃ kṛtyamiti, tat nirastaṃ bhavati abhyāsāṃśe tasya upayogāditi tātparyam | tadā iti sākṣātkārasamaye | etasmāt vastusiddhirjātā, sa sākṣātkāraḥ svasamaye (page 92) pramāṇamiti yo niścayaḥ, sa tadā tadvastusiddhiniścayaḥ | anyathā iti ana- bhyāsena arthakriyārūpaniścayābhāve | tathāhi tadā saṃvādāntarama- pekṣante | saṃvādo'pica iti tasya arthakriyādeḥ | kāryasahacāriprabhṛ- teryā prāptiḥ, sa saṃvādaḥ iti sambandhaḥ | etat sarvaṃ bāhyarthasiddhi- saṃmatamapi taddarśane na kathañcidupapadyate abhyāsādeḥ saṃskāra- sāratvāt tasya ca pramātrekatāyāmupapatteriti hi darśittaṃ dṛksvābhāsaiva------------------------| (1|3|2) ityādyuddeśeṣu | tadasmaddarśane tu upapannamityāśayena punariha vitatya darśitaṃ mantavyam, niyatiśaktistu mahābhāsasāratayā tatra praveśanīyeti adhikamiyat | tathāca iti yedetaduktaṃ prameyaṃ, tena hetuprakāreṇetyar-thaḥ | tāvat iti saṃvyavahāre dṛṣṭaviṣaya iti manyate | ka iva iti ekapramā- tṛrūpasaṅkucitaprakāśāveśinīlādyavabhāsavimarśanarūpāt pratya- kṣāt samastāvigītavimarśanarūpaparicchedaśūnyāsaṅkucitaprakāśa- viśrāntabhāvatattvāvabhāsavimarśanasvabhāva āgamo balavāniti yāvat | enamāgamamavigītaprasiddhilakṣaṇaṃ vibhajati tathāhi iti | vedaśaivavaiṣ-ṇavādīnāṃ hi yo'rtho vimṛśyamānaḥ parasparānuṣṭhānena prasiddhaḥ; so'nenaiva uktaḥ, anenaiva utpāditaḥ, amuṣmāt kālādārabhyaiva pravṛtta iti na avacchedabhāgīti anavacchinnaprakāśadharmo vimarśātmā parame-śvara eveti anāditvameva tatra | kaṭhādibhirbhārgavamataṅgādibhirnārada- prabhṛtimiśca prasiddhānuṣṭhānamanādi eva nibadhyate yataḥ śabdanaṃ samāsavyāsopakalpitavākyayojanābhiḥ | naca asyā yatnasādhyaṃ pārameśvarītvamiti darśayati sarvaiva iti | upapāditam iti tatra jñānaṃ svataḥ siddham------------------------| (1|1|5) (page 93) ityādau | upapādayiṣyate iti itthaṃ tathā ghaṭapaṭādyābhāsa-------------------| (2|4|21) ityādisthāneṣu | yadi sarvā mānasī vāṅmayī vā pravṛttiḥ pārameśvarī, tarhi, manorājyādāvapi sā pravṛttiḥ kathaṃ visaṃvādinī | āha tasyāstu iti | bāhyārthaparyantībhāvena satā asatā ca upalakṣito yo'syāḥ pravṛtte-rādyāyā aiśvaryāḥ sambandhini pāśavavāṅmanasavyāpāre rūpavaila-kṣaṇyabhedaḥ prātisviko viśeṣaḥ saṃbhavannapi durlakṣa iti pravṛttirupa-pannā lokasya, pravṛttau ca visaṃvādo'pi upapannaḥ pāśavavāṅmanasa-vyāpārabhāvāpattau, tatra ca bāhyārthaparyantībhāvābhāvābhyāṃ rūpavailakṣaṇye tasya durlakṣatvam, tataśca pravṛttāvapi visaṃvāde parameśvarecchayā iti hetutvena yojyam | nirudhyamānāpi iti niroddhu-miṣṭā apītyarthaḥ | niścalaiva iti nirodhecchayā cālyamānā api avicalā | pratibhāsaṃjñā iti pratibhānalakṣaṇā iyaṃ śabdabhāvanākhya āgama eveti yāvat | bhāvitam iti | atthivisaṃṇatthivisaṃṇatthitihu aṇesa ale | ityādyupadeśaviśeṣaiḥ śabdanarūpairotaprotīkṛtaṃ vyāptamantaḥkara- ṇaṃ saṅkalpābhimānaniścayavṛttitrayamayaṃ yasya, mantrā apihi śuddhasaṃvidrūpaparameśvarasambandhipurāṇatamasiddhaikarūpavi- śiṣṭavimarśasvabhāvā yasyaiva pramāturvimarśamātmanā abhivyāpnu- vanti; tasyaiva tathārūpatāṃ balādeva ullāsayantastathāvidhaviśiṣṭaphala-dāḥ | tata eva uktaṃ sahārādhakacittena---------------------| (spa. kā. 27) iti | nanu paśupramāturyo'bhimānātmā śabdanaviśeṣaḥ, sā kathaṃ pārameśvarī vāgityāśaṅkya parameśvararūpatā sarvatraiva aniruddhā, kevalaṃ tadicchayaiva tasyāḥ kvāpi aṃśe vicitre pronmajjananimajjane bhavata (page 94) iti darśayati saṃsāriṇo hi iti | tadānīm iti parameśvaratāparihārakāle loṣṭādivadasvātantryāt | pramātṛtā iti prāṇādeḥ pramātṛtā kathyate vyavahriyate param, na tāttvikīti yāvat | pāramaiśvaryasya aśeṣaprakāśa- vimarśamayasya yogastataḥ | etaduktaṃ bhavati-yathaiva viśvaprakāśāt- mā parameśvaraḥ, tathā viśvavimarśātmā | tatra bāhyatvagrāhyatvārtha-kriyātatsahakārivargasya yathā prakāśaḥ, tathaiva vimarśaḥ | tata īśvare-cchayaiva yo yatra vimarśāṃśe ekīkṛtaḥ samujjhitumicchurapi na ujjhituṃ śaknoti, tata eva rudrāṃśo rudrabhaktastu-----------------------------------------| ityādinā bhāvāṃśakaprādhānyamāgameṣu upadarśitam | sā iti pratīti- stādṛśī sārvajñyaṃ pratyetavye vastuni tathābhāvaniścāyakateti yāvat | nanu īśvarecchayaiva yat yasya nirūḍhaṃ śabdanaṃ, sa eva tasya āgama iti ka idānīṃ prāmāṇikānāṃ protkarṣaḥ | āḥ ke varākāḥ prāmāṇikāḥ | īśvara evahi tathā bhāti vimṛśati vimarśayati ca | nanu evaṃ tūṣṇīma-vasthīyatām, kiṃ śāstrapraṇayanopadeśaśravaṇānuṣṭhānaiḥ | satyama-vasthīyate yadi sa tathā avatiṣṭhāsīta parameśvaraḥ | tat sudhākandarodvahanamapi īśvarecchaiva | tathāca śivadṛṣṭiḥ sa eva śāstrakartṛtve-----------------------------------| (3|75) ityādi -----------------------yāvattadanuṣṭhānatatparaḥ | ityapi | iyatā mānasīṃ vṛttiṃ vicārya vāṅmayīṃ vicārayati vāgapi iti | tathāca iti yataḥ prarūḍhā satī pramāṇam, tataḥ parayūthyeṣu prarohā- bhāvalakṣaṇena bādhanena avimarśīkṛtā naiva pramāṇam | nanu nirūḍhatvāt na pramāṇam, apitu pramāṇopapannatvāt | (page naivamityāha yuktyaṃśastu iti | na tāvat sarvatra nyāyo nirvahati; yatrāpi nirvahati, tatrāpi pūrvoktadṛṣṭyā kāryādirūpasya durjñānatvāt durbalaḥ; svagṛhe balavānapi vādyantarotthāpitanyāyāntaradṛśi durbala- tarībhavati | tathāpi ca ādyāpi yāvadāsaṃsāraṃ pravahatāṃ kartaṣaṭka-tadbhedasahasrotthāpyamānānāṃ nyāyānāṃ na paryavasānaṃ kiñcidapi labhyate | yadāha yatnenānumito'pyarthaḥ-------------------| (vā. pa. 1|34) iti sarvaḥ phalocitānarthānāgamāt pratipadyate | viparītaṃ ca sarvatra śakyate vaktumāgame | (vā. pa.1|142) iti ca | parakīya iti kramayaugapadye kramakāryakāritvasya vyāpake iti yaducyate, tat kiṃ vastu apekṣya; atha saṃbhāvya, na tāvat viruddhe dve ekasya vyāpake vastuno bhavitumarhataḥ, anyatarasya api evaṃ kathaṃ vyāpakatvam, kramaśca na asakṛt vā karaṇaṃ, tacca asaṃbhāvyeva vastuta iti tadapekṣayā dvitīyo'pi rāśirna kaściditi tadatadrūpaparicchedavyava- cchedābhyāṃ tṛtīyarāśyabhāvaniścayo nāsti,-iti gatyantarakṣayo'pi na kaścit | saṃbhāvanā tu vikalpamātraṃ, na tayā samutthāpito vyāpyavyā- pakabhāvo vastu āviśati,-iti kṣaṇiko'pi na tāvat krameṇa karoti ananuvṛtti-dharmakatvāt, na akrameṇa ekena vapuṣā kāryakaraṇe tadbhedāyogāt, anekena api karaṇe yaugapadyāyogāt, sahakārisaṃpātāt tathā karaṇe tasyaiva vyāpakatvaṃ syāt na kramākramayorityādiko naiyyāyikokto durbalībhavati nyāyaḥ | eṣā piśācoktiḥ, anyoktā śakyaparihāreti sarvathā tarko'pratiṣṭha eva | tathaivahi parameśvareṇa sa sṛṣṭaḥ | tata eva iha śaktisaṃvardhanakrameṇa antaḥsaṅkucitavimarśaśaktisamākarṣaṇena (page 96) tathaiva bhogāpavargopayoginā upayujyamānaḥ prameśvareṇa sṛṣṭastarka- saṃsāraḥ kāvyasaṃsāravadapara eva | vicitrā hi amī saṃsārāḥ | apra- tiṣṭhitatve'pitu tarkasya na asmaddarśanasya khaṇḍanā kācit | ābhāsamā-navastuvāde hi parameśvarecchayā ayamābhāsaniyamaḥ | sā ca vaicitryeṇa ābhāsānutthāpayantī tatsaṃyojanaviyojanavaicitryeṇa ca pramātṝn vicitrīkurvāṇā aparyanuyojyā,-ityetāvadeva nyāyamavatiṣṭhate | tadaya-malabdhagādha eva tarkaḥ śobhate | atra tu svabuddhigarveṇa pratiṣṭhāṃ paśyan svagṛhaprāṅgaṇamdhyakalpitaniḥśeṣabhūgolakamadhyadhruvakas- thānavat mūḍho vā ḍimbaviḍambako veti āstām | sarvathā anumāne na āśvasitavyam, apitu āgama eva | sa ca yo yasya hṛdaye nirūḍhimupagataḥ, sa eva | nanu evaṃ yasya na kiñcit nirūḍhaṃ, tasya kim | nanu evaṃ yasya cakṣuṣī na staḥ, tasya kim | tatkartavyahānopādānaviraha iti cet, ihāpi āgamaviśeṣasaṃpādyabhogāpavargopādānanarakapātādiparihāraviraha eveti | yadāha mīmāṃsakāgraṇīrbhaṭṭanāyakaḥ mahānti pātakānyāhuryadājñāvaśataḥ surāḥ | pāvanāni namastasmai svacchandāya harāya te || iti | atra tridhā vidhyanuvādayogo vyākhyātavya iti | nirūḍhatayā āgamo mānam | tadāha prasiddhaṃ tu iti yat yadā yathā yatra ityanena krameṇa sarvāgamānāṃ prāmāṇyam | mlecchādyāgamo hi tāvati pramāṇaṃ bhavannapi anāryasaṃparkasaṃbhāvyamānamlānirāgamābhāsaḥ | tathā śrutyukteṣu eva mahājaṃ vā mahokṣaṃ vā--------------------------| ityādikartavyeṣu madhyāt tadicchāvaśāt mahokṣaprokṣaṇe'tyantaviru- ddhe'pi (page 97) cirajīvināmṛṣiprāyāṇāmevaṃ buddhirjāyate adya etat yuktamiti adya na vidhīyate, natu pūrvamayuktakāriṇo vayamiti | yatra tu anyāgamasaṃvala- nayā pramātuḥ pūrvameva ahamayuktakārī abhavamiti pratyayo jāyate, tatra na āgamatvameva | tatrāpi bhagavanniyatyā pārameśvarāgame evaṃ- vidhabuddhyutpāde vilayavyavahāro'nantapratyavāyaphalaḥ, anyatratu tathātvodaye pārameśvarāgamasamāśvāse'nugrahavyavahāro''nantā- bhyudayalābhāt | tatrāpi ca tadāgamatyāgapratyavāyaparihāro liṅgoddhā-rādidīkṣayā parameśvareṇaiva nirūpitaḥ, natu śaivāgamādyasamāśvas-tavaiṣṇavādau tathā darśitamiti vastutattvānusāriṇa āgamāḥ | puruṣapra-jñāstu svotthāpitapakṣapātayuktāḥ svabalena utkarṣāpakarṣāvutthāpa-yantyaḥ saṃbhāvyamānabādhāḥ,-iti alamatijalpitena | natu evaṃ yadi aniyatakartṛkaiva vāk pārameśvarī, tarhi siddhāntaśrutyādeḥ prāmāṇyaṃ syāt adṛṣṭavigrahācchāntācchivātparamakāraṇāt | nādarūpaṃ viniṣkrāntaṃ śāstraṃ paramadurlabham || iti amūrtādgaganādyadvannirghāto jāyate mahān | śāntātsaṃvinmayāt tadvacchabdākhyaṃ śāstram------|| ityanena krameṇa anāditvāt parameśvare prakāśavimarśasvabhāve kālā- nullāsāt, buddhādipraṇītatvāttu na bauddhāgamādīnāṃ bhavet | atra samādhiḥ bauddha iti | nahi buddho nāma niyataḥ kaścit, api tu bhāvanā- balapratilabdhakṣaṇikādidṛḍhavimarśaḥ | tasya kṣaṇikādibhāvanopadeśī guruḥ pūrvabuddhaḥ, tasyāpi anyaḥ,-iti krameṇa aniyatavaktṛkatvāt pāra- meśvaravimarśamayataiva vastutaḥ | evaṃ caturviṃśatitattvabhāvanābhā- vitaḥ kapilo mantavyaḥ | ata eva sarvāgamā (page 98) anādaya eva | tathāca pārameśvareṣu api śāstreṣu tadvṛttāntāḥ śrūyanta eva buddhitattve sthitā bauddhā avyakte pāñcarātrikāḥ | iti yatkiñcidvāṅmayaṃ loke bauddhamārhatavaidikam | vaimalaṃ pāñcarātraṃ ca lākulaṃ sāṃkhyameva ca || tadgrāhayenna sandeha-----------------------------------------| iti ityevaṃvādināṃ teṣāṃ vādināṃ tu śatatrayam | triṣaṣṭyabhyadhikaṃ ca-------------------------------------| (sva. 10|680) iti etatpuruṣavijñānaṃ kapilāya mahātmane | mayā proktam--------------------------------------|| ityādi ca | tena kaṇṭhoktivat sugatoktistatra, natu tatkṛtaṃ prāmāṇyam | tat- kṛtatvamevahi prasiddhimantareṇa kiṃpramāṇakamiti prasiddhireva ekā pramāṇam | parameśvarechāvaśācca sugatakapilādayo'pi tatprasiddhyanu- praviṣṭāḥ kṛtā anugrāhyāstāneva anyāṃśca anugrahītum | lokaprasi- ddhiḥ iti yo yatra vyavahāre vyavahartā, sa tatra lokaḥ | deśe iti tattadvyava- hārasthāne | etat saṃvādayati kāmam iti | kenacidāgamaniścayena yadyapi nirmitamanyalokācāreṇa ca viruddhaṃ tathāvidhamapi caraṇaṃ ceṣṭitaṃ yat; tadapi pratipadyante kāmaṃ bahavo'pi ekavākyatayā aṅgīkurvanti, natu tatra eṣāṃ vicikitsā bhavatītyarthaḥ | tatra hi iti tathāvidhaviruddhavyava-hāranimittabhūtā vāgityarthaḥ | yadi pārameśvarī vāk pramāṇaṃ, tadā vedaḥ katham | āha īśvarājñā hi iti ā samantādapratihatam, (page 99) ā ca phalasiddhervyāpriyamāṇam, āvinayaṃ hṛdayaṃ vyaśruvānaṃ vimarśarūpamājñā numastvāmṛgyajuḥsāmnāṃ śukrataḥ parataḥ param | yasya vedātmikājñeyamaho gambhīrasundarī || (sta. ci. 69) iti, yasyeti ṛgādīnāṃ śukraṃ sāraṃ vīryaṃ vāktrayaṃ pūrvaṃ vyākhyātamicchādiśaktitrayamayaṃ, tato yatparaṃ paraśaktyātmakamā- nandadhāma; tataḥ paraṃ samastaśaktipratiṣṭhārūpaparamaśaktiviśrānti-dhāma; tat numaḥ | aho iti gāmbhīryasya saundaryasya ca atiśayaṃ dyotayan- nadhyātmādhibhūtādhidevādiviṣayārthasahasragarbhatvamācakṣāṇaḥ sarvāgamāvisaṃvāditāṃ vedāgamasya āha | yathoktaṃ --------------------------sarvajñānamayo hi saḥ | iti | ubhayī iti nibaddhā, anibadhā ca | viparyayo viruddhā prasiddhiḥ prāmāṇyalakṣaṇamaśnute iti saṃbhāvyate iti sambandhaḥ | tathāca ------------------śukrātprabhṛti madyasyāpeyatā dvijaiḥ | ityādi śrūyate iti sāpi prasiddhireva | sāpica anādiḥ | anādikālabhāvinyo hi sarvāḥ prasiddhayaḥ | tatra tu kācit kadācidunmajjati, kācit nimajjati,-iti unmajjananimajjane eva udāharaṇena spaṣṭayati tathā ca iti | tadupacāra- vastu iti nāmākṣarāṇi śrotramanogocarīkāryāṇi api lipau yataḥ upacar- yante ciratarabahujanmābhyastavyavahāraparicayadṛḍhanirūḍhena parame- śvarājñānuvartitayā śrīmatsarvavīrabhargaśikhādyanugatayā tathaiva satyena sāmānādhikaraṇyena dṛḍhavimarśavaśāt vyavahriyante | dṛḍhasya ca vimarśasya satyatvam | tatasteṣu āpyāyakasantāpakādirūpa- varapramukhavarṇopacaritarūpalipyakṣarayuktyaivavā āpyāyakasantāpakādirūpakṣīrāvasekakhadirāṅgāratāpanādiyuktyā (page 100) vā āpyāyanādikarmapraiṣādyabhidhāyivarṇopacaritarekhāyogena vā āpyāyiteṣu athavā santāpiteṣu tallipyakṣaratādātmyavimṛṣṭavarṇarūpa- pratyavamarśābhedaprāptaprakāśasvabhāvo'sau puruṣa āpyāyitaḥ, tantāpito vā bhavatīti | tatra īśvarecchayā sa bhāvo yathiva prakāśe prati- bimbātmanā sṛṣṭo viśiṣṭarūpādiprakāśamayaḥ, tathā viśiṣṭarūpopa- rāgavicitravimarśaviśeṣamaya iti kathamevaṃprāyāṇāmarthāsaṃspar- śitvaṃ śabdānām | tadeva draḍhayituṃ nidarśanāntaramāha tannāma- nakṣatre ca iti | ṣaḍṛkṣopatāpādivicāre janmanakṣatrādapi mukhyanā- mākṣaradvārāyātaṃ nakṣatramavakahaḍādiṣu cakreṣu svarodaye mukhya-tayā gaṇyate | tacca atīvasaṃvādi dṛṣṭam | evaṃ śāstradiśā kāryakāri-tvena tasya śabdasya tadarthātmakatvaṃ pradarśya lokapratibhāmukhena api āha tathā iti | paśormātāpitṛprāyasya yadyapi icchā tatra vyāpṛtā, tathāpi īśvarecchaiva atra mukhyatvena vijṛmbhate vāstavatātparyāt | udāharaṇasphuṭīkṛtamāgamalakṣaṇaṃ sarvatra saṃcārayati evam iti | atra iti vyavahāre | tena iti īśvareṇa | anyathā iti tadadhyāsaṃ vinā | etacca ghaṭo'yamityadhyavasā--------------------------| (1|5|20) iti sūtre vivecitam | nibaddhaḥ iti viśiṣṭavākyaracanābhiḥ, anibaddhastu yatra tathā nāsti | mahājano yatra kartavye yaḥ prasiddhiṃ yāto vargaḥ, sa eva mantavyaḥ-yathā vedānuṣṭhāne cchāndasaḥ, vaiṣṇavānuṣṭhāne bhāgavatākhyaḥ | yathāha varāhamihiraḥ viṣṇorbhāgavatā maghāśca savituḥ śambhoḥ sabhasmadvijā mātṝṇāmatha mātṛmaṇḍalavido viprāstvatha brahmaṇaḥ | śākyāḥ sattvahitāya buddhavapuṣo nagnāstathaivārhato yairyo deva upāsyate svavidhinā taistasya kāryā kriyā || (page 101) iti | te te hi tattadvimarśatādātmyapratipattisaṃvedanāstattatphalamayatnata ullāsayituṃ samarthāḥ | kaścit punarāgamo maheśatāvibhāgalakṣaṇa- paramanirvāṇaphalo bhavannanantasāmānyanikurumbasvīkārighaṭābhā- savadanantābhāsasvīkāreṇa vartamāno'dharaśāsanābhihitabhogāpa- vargasamartho'pi bhavati, natu adhara ūrdhvaphaladānasamarthaḥ | tata ucyate śaivavaiṣṇavabuddhārhadāgamārthavyavasthitāḥ | uttarottarasāmarthyāḥ pūrvapūrvavighātinaḥ || tasmācchaivāgame tiṣṭhannanyānugrahaṇecchayā | vaiṣṇavādyāgamajñebhyastattadāgamayenmatam || natu vaiṣṇavadīkṣādisaṃskṛtasya kadācana | śaivāgame'dhikāro'sti vinā taddīkṣayā punaḥ || iti | tena yathā iti prasiddhirūpeṇa vādena | tena iti pratipattrā | tatra iti deśe | tadā iti kāle | evakāreṇa śāstrāntaralokācāravirodhe'pi na vicikitsita-vyamityāha vigāne iti tadviruddhavimarśodaye | anibaddhāpi iti mahājanā-nuṣṭhānaśeṣatayaiva sthitā | nanu adṛṣṭaviṣaye prasiddhyā paryantaphalo-dayayā bhavitavyam, natu asāvarthasaṃsparśinīti kutaḥ prāmāṇādavase-yamityāśaṅkya āha nirvicikitsā iti | yathāhi vṛkṣatvaṃ śākhādimattva-rūpaṃ pratyakṣeṇaiva sakṛdudgatena madhye bādhakavaidhuryamanāsāda-yatā traikālye trailokye ca niścitam | evaṃ nirvicikitsaprasiddherbāhyārtha-paryantatvaṃ nāmanakṣatrādau viṣabhūtagrahādau ceti pratyakṣeṇaiva prāmāṇyaniścayaḥ | nanu madhye bādhakaṃ na udeśyatīti katham | atrāpi āha adṛṣṭaviṣaya eva iti | dīkṣāto mokṣaḥ iti (page 102) nāsti dīkṣāsamo mokṣaḥ---------------------| (sva. 11|119) ityāgamāt nirūḍherbādhakasaṃbhāvanā nāsti, madhye tu udite bādhake vilayayogādaprāmāṇataiva | ata eva iti yataḥ prasiddhirūpa eva āgamastato hetoḥ | tadāha anye tvevamajānantaḥ śrutvānyebhya upāsate | te'pi cātitarantyeva mṛtyuṃ śrutiparāyaṇāḥ || iti | idaṃ puṇyam-------------------------------------------| ityādimunivacanaṃ bhartṛhariṇā (vā. pa. 1|40) āgamapramāṇyadār- ḍhyāya upanyastamiti tanmukhena iha likhitam | tathā prastāvadārḍhyārtha- meva śāstraśabdena viśiṣṭavākyaracanā atra ukteti darśayati nanu iti | evaṃ pratibhārūpeṇa nibaddhānibaddhaprasiddhidvayātmanā ca trividha- māgamaṃ pradarśya rūpāntaramapi asya darśayati anyo'pi iti | etāsu tisṛṣu prasiddhiṣu pramāṇāntaramūlatvaṃ na anveṣyam, āptavāde tu tadanveṣaṇīyameva | āptirvaktavye vastunyadhigatistataśca vaktavyavastvadhi-gatiḥ, sā vidyate yasya, sa āptaḥ | ata eva tadā lokavacanarūpo vā śāstra-vacanarūpo vā niyatākāraṃ kartāraṃ ca apekṣya api vartamāno'pi śaṅkanīya eva mūlabhūtatatpramāṇasaṃbhave vicikitsābhāvāt | tadāha āptaśca iti | nirvicikitsā iti vyastaṃ pratīterviśeṣaṇam, samastaṃ vā anuṣṭhānasya | tenāpi iti āptasaṃmatena | astyeva iti, natu nāstīti anubha-vasya anapahnavanīyatāmāha | ya upadeśyo yasya āptasya saṃbandhi jñānaṃ pramāṇāntaramūlatayā utpannaṃ na abhiśaṅkate, naiva saṃśayaviparyayājñānarūpatayā abhimanyate; tamupadeśyaṃ tathā- bhūtāptavākyopadiṣṭavastusaṃvedanādanuṣṭhānaparopadeśaparyantāt (page 103) nivartayituṃ na kenacitprakāreṇa anyo bhavati śaktaḥ | yato'sāvupadeśyas- tatra āptasambandhini jñāne pratyakṣapakṣāśrayeṇa sthitaḥ | yadāptena uktaṃ-mayā sākṣādetat jñātamiti, tatra asāvupadeśyo'bhimanyate- mayaiva etat sākṣātkṛtamiti | naca bālo'pi sākṣātkṛtāt yuktiśatairapi śakyanivartanaḥ | yathāhuḥ pare'pi nirupadravabhūtārthasvabhāvasya viparyayaiḥ | na bādhā yatnavattve'pi buddhestatpakṣapātataḥ || (pā. vā. 1|223) iti | buddhipakṣapātena hi dṛḍhatamatayā anunmūlanīyavimarśatvameva prāmāṇyasya nibandhanaṃ vyāpakamiti tatsadbhāvo yatra yatra, tatra tatra prāmāṇyameva | tata kriyāsambandhādidhiyaḥ satyāḥ iti āveditaṃ prāk (2|2|1) | āgamaḥ pramāṇamabādhitavimarśatayeti svabhāvaḥ | nanu āptatvamasya kathaṃ niścitamiti cet, āha ceṣṭāviśeṣaiḥ iti | tatrāpihi kāryasya suvivecanā kiṃ na sahyate | praticaraṇam iti śāstrāptavādaḥ | tathāhi pāṇinivararuciprabhṛtervyākaraṇe āptatā prasiddhā, na akṣapā- dādeḥ | puruṣāptavādena tu lokāptavādaparigrahaḥ | tadāha caraṇāpta- vādaḥ iti | ayaṃ ca āptavādaḥ pūrvoktamāgamabhedaṃ yathāyogaṃ vyākhyānādidvāreṇa anugṛhṇāti | tata eva sarva āgama āptopadeśaśab- dena bhagavatpatañjaliprabhṛtibhiḥ saṃgṛhītaḥ | āgamasya svarūpamabhi- dhāya pratyakṣasya āgamasya ca anumānāt balavattvaṃ yat pradarśitam, tadeva saṃvādayitumupasaṃharati tadevam iti | sarvameva iti bhrāntāvapi svasaṃvedanasya prāmāṇyānapāyāt | uktakrameṇa iti abhyāsādinā | ārṣam iti pratibhārūpavedādiprasiddhirūpasadoditalokaprasiddhyātmaka- mṛṣiṇā samyak draṣṭrabhimatena āptena utthāpitamanumānasya bādhakameva | pratyakṣāgamayorhi (page 104) yat prakāśyaṃ ca vimṛśyaṃ ca, tat yathākramaṃ prakāśavimarśamukhe-na anyāpekṣāśūnyam | pratyakṣe hi prakāśadvāreṇa vimarśo'nyatratu viparyayaḥ | anumāne tu nāntarīyakavastvantaraprakāśavimarśāpekṣānu-meye prakāśavimarśayoga iti sāpekṣatvāt dūrā iyaṃ pramitiḥ prameyāt | tatrāpica nāntarīyakatājñānaṃ durlabhamiti uktaṃ | naca vācyamāgame- 'pi śabdavimarśanapūrvakamarthavimarśanamiti tatrāpi sāpekṣatādi bhavediti | nahi śabdavimarśanādaparamarthavimarśanaṃ kiṃcit śabdasya svaparavimarśātmakatvāt ghaṭo'yam-----------------------------------| (1|5|20) ityatra upapāditāt | nanu na sarvairāgamasya prāmāṇyamabhyupetaṃ tat kathamasya vimatipadapatitasya anapekṣatvaṃ bhavatā uktam | abhyupetame- vetyāha prasiddhiḥ iti | nanu lakṣaṇena jñāyiṣyate chāgādiśabdārthaḥ, kimatra prasiddhyā | atrāpi āha catuṣpāttva iti | so'pi iti lakṣaṇāntargataḥ | nanu iti hāsapurāṇādivyavahārāt jñāsyate iti cet, tatrāpi prasiddhiśara-ṇatvaṃ na vighaṭate ityāha purāpica iti | tathāca āha lokeyeṣvartheṣu iti | prāgapi iti prathamasūtra eva | na kevalaṃ dṛṣṭānumitārtha eva āptaḥ, yāvadāptāntaropajīvyapi,-ityāha upadeśa iti | āgameṣu hi gurava āptāḥ paṭhyante evaṃ vai tat | nanu śāstrite'rthe ye svayamaśāstrajñāḥ, param-parayā ca tadarthavedinaḥ; teṣāṃ tatra pramāṇyaṃ bhavati vā na vā bhavatītyāha upadeśapāramparyepi iti | āgamagranthāvabhodhena vināpi upadeśaparamparāyāṃ kevalāyāmapi āptāgamasyaiva tatra prasa"gādāp-tāgamatā prasajyate prasiddhirūpatā ca paryavasyati, yena āptatayā madhya-vartinyā maulikyā ca pārameśvarānādiprasiddhirūpatayā tādṛśā api (page 105) guravo'nyasya upadeṣṭāro bhavanti | yata evaṃ samasteṣu āgamagrantheṣu paṭhyate mukhānmukhāgataṃ jñānaṃ karṇātkarṇamupāgatam | ityādi | samastāgamagranthapāṭhāditipāṭhe nañamanye paṭhanti vyāca- kṣate ca-nahi samastamāgamagranthaṃ kecitpaṭhanti, apitu guruparampara- yaiva upadeśena vyavaharanti,-iti; yadivā yadyapi kecitpaṭhanti, tathāpi na samastāḥ paṭhanti, te'pi ca guravo bhavanti; yadivā itthamavatāraṇā- āgamarūpatā kācit svamātropakāriṇī yā samayyāditrayasya, tatra upadeśapāramparyameva kevalam; yā tu svaparopakāriṇī gurutve sati, sā samastasya āgamagranthasya arthāvabodhe yaḥ pāṭhaḥ, tata eva; anyathā punarāptāgamatvaṃ tatra na prasajyate, nāpi prasiddhiḥ paryavasyati | tata eva tatra tatra āgame ucyate catuṣpātsaṃhitābhijñaṃ gurutve yojayetpunaḥ | iti, sarvalakṣaṇahīno'pi jñānavān gururiṣyate | iti, yataśca mokṣadaḥ proktaḥ svabhyastajñānavān guruḥ | iti | evametat lokaprasiddhasamastavyavahāropayuktaikadeśagurutābhiprā- yeṇa pūrvaṃ vyākhyātam, anyattu prakriyākramāyātaśāstroktasamasta- gurutābhiprāyeṇeti ubhayathā api idamasmadgurubhirnirūpitam | madhyagata āptaḥ, prasiddhiśca mūlata iti pradhānam | yataḥ samasteṣu āgamagrantheṣu guravaḥ paṭhyante evaṃ paramparākhyātamidam-------------------------| iti, (page 106) mayāpyetatpurā prāptamaghorāt-----------------------| ityādiceti | etatpramāṇaṃ yaduktaṃ, tatkiṃ nityamuta anyatheti vivecayati tacca iti yat pramāṇatvena uktam | kevalaṃ bhinnasaṃvedya-----------------------------------| (1|5|21) ityatra ca idaṃ pūrvamuktam | pratyakṣasyevaca iti ābhāsāṃśaḥ pramā- ṇaṃ, vimarśāṃśaḥ phalamiti | nanu anumāne etadastu jñānātmake, āga-mastu śabdarūpatvāt jaḍaḥ; tatra kathamiyaṃ vyavasthā,- ityāśaṅkya asmannaye tasya api ajāḍyamiti upapādayati āgamo'pi iti | nanu astu evaṃ prasiddhirūpe nibaddhānibaddhe, āptopadeśe tu āptasambandhi yat śabda-nātmakaṃ jñānaṃ, tat kathaṃ parasya saṃvedanarūpaṃ pramāṇaṃ syāt; pratipattari tu tadudīritaśabdadvāreṇa yadutpannaṃ, tasya pratipattreka-viśrāntasya āptāt bhinnasya kathamāptasambandhitā bhavet | ubhayathā api na doṣa iti darśayati | āptasyāpi iti | ca uktāśaṅkādyotakaḥ guṇapra-dhānatāstu ca ityuktaḥ | ata eva iti yatastadānīṃ tayorabhedāpattistato hetoḥ | pratipādayitari hi asau sakramaḥ śabdo'kramavimarśātmakapratīti-mūla iti tathaiva pratipādye saṃkrāman pratītiparyavasāyī tato'nanyatvāt tasya | upayogaḥ iti āgamatveneti śeṣaḥ | śrotrajñānagamyatve hi asau rūpādivat viṣayamātraṃ, na pramāṇarūpaḥ | nanu vācakaḥ sannāga-maḥ, saca pūrvaṃ vaktari, tataḥ śrotarīti bhinnakālayoḥ kathaṃ tādātmyam | naivamityāha pramātṛtā iti | antaḥsaṃvedanabhūmau vācakatvaṃ, sāca kālāspṛṣṭā; dehādyupacārāttu kālabhedavyavahāra iti sarvamanavadyam | tadiyatā nityaṃ saṃvedanarūpaṃ yat bhagavati, tat na pramāṇamiti upapāditam, nahi bhagavati vidyātattvāntaṃ prameyasya pṛthak prakāśaḥ kaścidahamityevaviśrānteḥ | (page 107) sarvajñānāmapi kālasparśe tatpramātṛtāsaṅkocādaśeṣaprameyaniṣṭha-mapi jñānaṃ kālaspṛṣṭameva, yadi paraṃ nityapravṛttavartamānatodreke-ṇaiva teṣāṃ jñānaṃ vyavahriyate, tadā sarvaṃ vidantīti || 2 || nanu ekābhidhānaviṣaye mitiḥ-------------------------| (2|3|2) iti uktaṃ, tatra svalakṣaṇaṃ cet tathā, tarhi pratyābhāsaṃ pramāṇamiti kathaṃ yujyeta; ābhāsamiśrīkāre hi svalakṣaṇamitiśaṅkāśāntyai sūtraṃ yathāruci yathārthitvaṃ yathāvyutpatti bhidyate | ābhāso'pyartha ekasminnanusandhānasādhite || 3 || ghaṭa iti āpāte yadyapi eka eva artha iti lokasya abhyāsādavivekitayā prasiddhistathāpi asau vivekena pṛthagnirbhajyamānatāṃ na na sahate | vive- kaśca tridhā-svātantryeṇa, arthitvānusāreṇa, pūrvaprasiddhyupajīvanena veti | tarhi ekatvamarthasya katham | āha ābhāsānāṃ pṛthagbhāsamānā- nāṃ prakāśapramāṇabhūto vimarśaḥ kadācit pratyābhāsaṃ viśrānto yatra sāmānyavyavahāraḥ, jātucit guṇapradhānatayā atredamitthamitivyā-miśraṇāprāṇo'nusandhānanāmā | tatra antyena sādhite ekasminnapi sva-lakṣaṇātmani arthe ruciṃ svātantryaṃ vā, arthakriyārthitvaṃ vā, vṛddha-vyavahāraṃ vā anatikramya ābhāsā bhidyante iti sūtrārthaḥ | vṛttāvevena apyartha eva ākhyāta ekatvaṃ tatra na na yuktamityācakṣāṇe-na | ata eva avatāraṇikāyāmavicāritatvamekaniyamaṃ prati nimittaṃ mantavyam | agre iti pṛthagdīpaprakāśānām--------------------------| (2|3|7) ityatra yasmādevaṃ vakṣyate, tasmāt kathaṃ tat svalakṣaṇaṃ sanniveśa- buddhimātraviṣayaḥ, kathaṃca tat mṛnmayatāmātrarūpam | nahi ābhā- sāntaragamyamābhāsāntaragamyena ekarūpaṃ bhavitumarhati ghaṭasya api (page 108) paṭena ekatāprasaṅgāditi yo doṣaḥ śaṅkyate, sa na | atra hetuḥ pūrvatara iti tātkālikākṣa----------------------------------| (1|8|1) ityatra prakaraṇe tāvadābhāsavaicitryamupapāditam tatsaṃyojanaviyojana- svātantryaṃ bhagavataḥ iti | yena iti yena vimarśasāmarthyena sā evaṃ- bhūtā bhavati pṛthvāditā yā sanniveśamātre mṛṇmayatvarājatatvādya- napekṣiṇi vyavahṛtā | kīdṛśī bhavati | āha anyairābhāsairmṛṇmayo lohita unnata ityādibhirviśiṣṭairekarūpe viśeṣyarūpatvādeva kevalaṃ sannive- śasāmānyābhāsāt vilakṣaṇābhāse'pi bhavantī pūrvapratipannāt sāmānyāt sanniveśamātrākārāt rūpādabhinnā | evaṃ mṛṇmayatā | etadanyatra atidiśati evam iti mahattvādi | yadekaikamanāmiśramanekaṃ bahusaṃkhyākaṃ sāmānyaṃ, tadviṣayatvena ye niścitāḥ parāmarśāste punarekasmin svalakṣaṇe pravartamānāstaṃ sāmānyātmānaṃ viśeṣī- bhūtamapi pūrvaṃ sāmānyapratipattivyavahārakāle pratipannena viviktena anāmiśreṇa bahusaṃkhyākena tadekaparāmarśaviṣayeṇa sāmānyena ekatāṃ nayanti | tadevaca iti ekatvāpādanam | iyatā ekasmin ityādau sūtrāṃśe vastuni ityantā vṛttirvyākhyātā | śeṣasūtrāṃśavṛttiṃ vyācaṣṭe punar iti | hiśabdena asya arthasya pūrvasūtrārthe pratyābhā-saṃ pramāṇavyāpāraḥ ityasmin hetutvamāha | svecchā bahiṣkaraṇe vyāpriyate, antaḥkaraṇe veti darśayati bhāgaśaḥ iti prayatna iti ca | atha iti yadiveti yāvat | sanniveśe'pi svecchāto vaicitryāntaraṃ darśayati citra iti pṛthubudhnāditāvaicitryaṃ sanniveśatāmātraṃ vā tatsāmānyaṃ bhāti | atra dṛṣṭāntamāha tathāhi iti bhittiriva svalakṣaṇaṃ rekhāvibhāga iva sāmānyavibhāgaḥ | evaṃ yathāruci bhavatyekatrāpi (page 109) bhinna ābhāsa ityatra arthe bhitticitrarekhādṛṣṭāntena sphuṭīkṛte yathār- thitvam iti vibhajati arūpamātratayā iti etadīyāvayavavibhāgānādare- ṇeti yāvat | yathāvyutpatti iti vyācaṣṭe aviśeṣeṇaiva iti | idamapi śākhādimat svalakṣaṇamidamapi, tata eva śākhādimanta ete arthā iti pratipattiḥ | tatrāpi vṛddhavyavahāranaipuṇena vibhāgollāsaḥ- dhavo'yaṃ, khadiro'yaṃ, kadaro'yamiti sphuṭīkaraṇārthaṃ rucyarthitāvyutpattaya udāharaṇabhedena nidarśitāḥ | ekatrāpitu ghaṭasvalakṣaṇe trayamapi śakyayojanameva || 3 || dīrghavṛttordhvapuruṣadhūmacāndanatādibhiḥ | yathābhāsā vibhidyante deśakālāvibhedinaḥ || 4 || tathaiva sadghaṭadravyakāñcanojjvalatādayaḥ | ābhāsabhedā bhinnārthakāriṇaste padaṃ dhvaneḥ || 5 || prasiddhena jaḍājaḍagatena rucyādyutthāpitena bhedena sāmānyā bhāsātmanā prathamaślokoktena aprasiddhamābhāsabhedaṃ ghaṭagataṃ ślokāntareṇa sphuṭīkarotīti sūtradvayasya tātparyam | vṛttikāro dvayaṃ dvayaṃ bhinnaviṣayaṃ vyācakṣāṇo jaḍarūpaṃ dṛṣṭāntadvayamajaḍa- rūpamekaṃ vyācaṣṭe | ghaṭa evahi ūrdhvāvayaveṣu eva avahitanetrasya dīrghaḥ pratibhāsate | tadāha bhāgāntara iti bhāgāntarāṇāṃ yo deśas-tānyevavā deśastatparihāreṇa tatra cakṣuṣormanasaśca praṇidhānena | tryaśra iti dvigurmatvarthīyājantaḥ | yathāruci iti pūrvasūtroktamudā-hṛtaṃ (dantodāharaṇaṃ kṛtaṃ) dīrghavṛtta itīyatā | yathārthitvamapi udāharati ūrdhvapuruṣa iti, vyutpattau tu udāharaṇaṃ dhūmacānda-natā iti | tatra ca na vṛttau nidarśanāntaraṃ darśitamityāha vyutpattau iti | na kevalamatra udāharaṇaṃ, yāvadudāharaṇe'pi prasiddhaṃ nidarśānāntaramuktamiti apiśabdaḥ | nanu (page 110) pratyakṣajñānamatra vicāryate, tat kiṃ nidarśane saṃbhavati,- ityāśaṅkya saṃbhavatyeveti bhartṛharivacanena darśayati pareṣāmasamākhyeyamabhyāsādeva jāyate | maṇirūpyādiṣu--------------------------------------| (vā. pa. 1|35) iti | anena āptoktatvamānumānikatvaṃ ca neti darśayatā ābhyāsikapratya- kṣatvamuktam, tata eva vyutpattāvetaditi sphuṭaṃ nidarśitam | atra ca iti udāharaṇatraye'pi | natu svalakṣaṇāntaratvam ityatra htuḥ deśa ityādiḥ | na spṛśati iti vyācaṣṭe atra iti | ekasvalakṣaṇatvam iti dīrghavṛttādidva-yaparāmarśāvasthā | sadhūmatvaṃ jātiḥ, cāndanatvamiti vyaktiḥ | ekatvam iti ekasvalakṣaṇatā | evaṃ dṛṣṭāntaślokaṃ vyākhyāya dārṣṭāntikaṃ vākyaṃ vyācaṣṭe evam iti | dārṣṭāntikatāṃ samartha-yate anupalakṣya iti upalakṣayitumaśakyaḥ, tata eva aprasiddha ābhāsā-nāṃ bhedo yatra svalakṣaṇe, tatra dharmabhedeṣu ābhāsabhedeṣu avabhā-savadasya prakāśanabhedasya saṃbhavo dṛṣṭāntānusāreṇa anusaraṇīyaḥ | katham | āha avadhitsādi iti rucyādibhedatrayāśrayeṇetyarthaḥ | evamiha ghaṭa eva ūrdhvatādīrghatādyavabhāsena prasiddhabhedena dṛṣṭānta uktaḥ, aprasiddhabhedena tu sattvaghaṭatvādinā dārṣṭāntikaḥ | nanu na atra ābhāsasya vailakṣaṇyaṃ, śabdaḥ kevalamanyaḥ sanniti | etat na sahate nahi iti | evaṃhi paryāyamātrataiva bhavet-san ghaṭa iti, naca evamityāśayaḥ | nanu sannityābhāsena ghaṭe'pi viśrāntena yataḥ paṭaśakaṭādikamābhā-sāntaramākṣipyate, tato ghaṭābhāsāt bhidyate; natu sadābhāso nāma kaścidanya ityetadapi niṣedhayati nāpi iti | tadevahi iti yat tvayaiva upagatam | asmaduktadṛśi tu etat yujyate ityāha yadāhi iti yatra (page 111) abhyupagamāvasare | teṣām iti paṭādyābhāsānāṃ madhye ghaṭādeḥ kasyacidekatamasya aniyatasya arthasya sannityasyāṃ dhiyi avabhāsaḥ saṃbhāvyate yataḥ satsvalakṣaṇena sādhyā sā arthakriyā prastutā, natu paṭenavā ghaṭenavā | tat yathā dvayoḥ paṇapūrvake vivāde gṛhe'tra na kiñcidasti kiñcidastītivacanāt saṃbhāvyā atra arthakriyeti darśayati sattā iti sadityābhāsasya deśādyavacchedena viśeṣībhūtasya tadabhāvena vā sāmānyarūpasya parasparaṃ vilakṣaṇā anyataśca paṭadyābhāsādastye-veti śeṣaḥ | nanu sadityābhāsāntarvartī satparāmarśaḥ, sa kathamarthakri-yeti uktaḥ | arthakriyā hi kāryaṃ, natu svabhāvaḥ | atra āha parāmarśa ityādi | hṛdbhaṅgaparihāranimittabhūtā yā dhṛtiścittasya, sā api artha-kriyā | sadābhāsasya paunaruktyaṃ śaṅkyamānaṃ vṛttau pratihanti mahāsāmānyam iti | ekapadaprayoge hi sāmānyaviśeṣatā api gamyate | nanu ca vṛttau vakṣyamāṇeṣu ghaṭakrāñcanādyābhāseṣu anyātmatā- parihāro vakṣyate-tatraiva ghaṭe ghaṭa ityābhāso yaḥ paṭādiṣu nāsti, kāñcana ityābhāso yo mṛṇmayādiṣu nāstīti, tadvat sattābhāso'pi kasmāt uktaḥ | atra ucyate bahiṣkaraṇa iti | sadityavabhāso hi ghaṭādyābhāsebhyo nikṛṣṭaḥ kevalaṃ ------------------------mano'nuvyavasāyi sat | (2|2|3) ityuktanītyā antaḥkaraṇena ābhāsyate, natu bahiṣkaraṇena śuddho'sāvā-sādayituṃ śakya iti teṣāṃ sadvyatiriktānāmanyeṣāmabhāvābhāsā-nāṃ parihāro na ukto vṛttau | sannityābhāso yo ghaṭādivivikteṣu abhāveṣu nāsti itinaiva ukto vṛttāviti yāvat | tat iti paṭādipratiyogitvaṃ vṛttāvuktam | sāmānyaśabdaḥ iti vṛttigataḥ | tatra iti mṛdvikāreṣu | ūhāpohābhyām (page 112) iti anugamānanugamasaṃvedanābhyāmityarthaḥ | nahi yadeva anugamabu- ddhigrāhyaṃ, tadeva vyāvṛttisaṃvedanasya viṣayaḥ,-iti ukta ābhāsabhe- do'tra syādeveti bhedaprasiddhiriti saṃbandhaḥ | svātmanaḥ iti svasaṃveda-nena siddhe'napahnavanīyatāmāha | evamābhāsabhedā bhinnārthakā-riṇaḥ iti vivṛtya te padaṃ dhvaneḥ iti vivṛṇoti tathā śabdairapi iti | sautramādipadaṃ leśato vyākhyātuṃ yā vṛttiḥ caitraḥ ityādikā, tāṃ vyākaroti avasthā ityādinā | svalakṣaṇaikarūpatvena api yaḥ saṃmatas-trāpi itthaṃ sāmānyarūpatvena caitraśabdapravṛttiriti darśayati svalakṣa-ṇaikā ityādinā | ekasantānatāmātreṇa pratyabhijñā bhaviṣyati, alamatra sāmānyena yathā saugato manyate | etat niṣedhayati anyathā iti sāmānya-rūpatānaṅgīkaraṇe | hyodṛṣṭena iti yatra sadṛśāparāparodayaprabandha-pratyayo'vicchinna iti yāvat | nanu evaṃ sarvatra sāmānyarūpatānuprave-śo'stīti śuddhaṃ svalakṣaṇaṃ kadā bhavatītyāśaṅkāmapāsyati sāmānyatva ityādinā | anabhivyakteḥ iti uditasya asya asphuṭatāyām, anudite tu sarvathā māyāpramātari sarvamidamahamiti śrīsadāśivabhū-mikā svalakṣaṇarūpatā | tata eva āha sahajedantā iti anena samayānupa-yogādanumānupayogamāha | anyadā iti avasthāprādhānyābhāve | vita-tāvayavivat iti avayavī deśavitato bhāti, avasthātā punaravasthābhedānu- sandhānaikatāvivakṣāyām-aho khalu ayaṃ cirajīvī dṛṣṭavyavahārasa- tattva iti ābhāsanīya ekaḥ kālavitataḥ avayavyābhāsavaditi ekasminneva kṣaṇe śiraḥpāṇyādimanekamavayavamavabhāsayantyeva yathā ekaghana- rūpagrāhiṇī avayavibuddhistathā janmaprabhṛti vā svakānantāvasthābhāsanamaṅgīkurvatī (page 113) ekaghanarūpagrāhiṇī avasthātṛbuddhiḥ | nanu evaṃ yathā ekakālavitate pratyavasthaṃ bhedenaiva vyaktitayā gṛhīte satyeva ekānusandheḥ sāmānyarūpatā avasthārūpavyaktyanuyāyinī kalpitā, tathā deśavitate- 'pi kasmādekakṣaṇe'pi sā na kalpyeteti bhramaṃ bhinatti nanu iti | tatra hi avayavena avayavānusandhānanirapekṣaiva pratyekaṃ caitrabuddhirna udeti śira eva caitra ityapratīteḥ | bālyāddyekatamāvasthābhāji punaravasthātu- ranusandhānavandhyatāyāmapi udeti caitrabuddhiḥ, śirobuddhistu bhavantī pāṇyādikamavayavāntaramavaśyamanusandhāpayati; tato bhavatyapi śirasi tādṛśī caitrabuddhiḥ, natu sarvathā na bhavatīti mukhyagrahaṇam | tadeva- mābhāsādekaikataiva arthakriyā | tatra tu ābhāsāntarasya anveṣaṇanānta-rīyakatayā vahnyarthitāyāmiva pātrasya tata eva aniyatasya anveṣaṇamiti pratibhāsavimarśārthakriyābhirābhāsa eva vastviti prasiddhataraprasiddhā-prasidhāśayena eko'pi artho vicitratayā vibhaktaḥ sūtre dīrghavṛtta iti dhūma iti sadghaṭa iti || 5 || nanu evameko'rtho ghaṭatvalohitatvādyātmā na vastu bhavet, bhavatītyāha sūtreṇa ābhāsabhedādvastūnāṃ niyatārthakriyā punaḥ | sāmānādhikaraṇyena pratibhāsādabhedinām || 6 || ābhāsānāṃ miśratve kaścidābhāsaḥ pradhānam, so'nyeṣāṃ samānamadhikaraṇam | tena saha yasteṣāṃ sambandhastatsāmānādhika- raṇyam, tadupalakṣito yaḥ pratibhāsaḥ svānurūpeṇa eṣa iha-idānīṃ ghaṭo'stīti vākyārthavimarśena anuprāṇitastato nimittāt ye'bhedina ekasvalakṣaṇatāmāptāḥ svaṃ bhedamanujjhantasteṣāmanyā arthakriyā samudāyarūpā, ābhāsavimarśabhede punaranyā niyatā (page 114) ekaikamātrasvabhāvā | punaḥśabdo viśeṣadyotakaḥ | bhedāparityāgācca svālakṣaṇye'pi yadābhāsamātrarūpatvaṃ, tadeva samānavyaktyuparañ- jakaṃ paramārthataḥ sāmānyam, śuddhaghaṭābhāsamātrāvamarśe tu yogyatāmātreṇa sāmānyarūpateti sūtrārthaḥ | anekasyaikatā itivṛttau saṃbandharūpaṃ smāritam | nanu anekāmarthakriyāṃ kurvat kathamekam | āha pramāṇena iti ekāṃ kurvadekamityapi hi na pitṛbhyāṃ prīṇitamiti aṅgīkāryam, apitu pramāṇena | tacca ābhāsapratyavamarśātmakam, naca pratyavamarśonmūlanamityāha balagrahaṇena | vṛttitātparyaṃ vyācaṣṭe pratyābhāsam iti | atra iti ekasmin ityādau vṛttigranthe | nanu tatha prathanaṃ cedantarlīnatvaṃ vastūnāṃ kuta iti mohamapohati prathātma- katvācca vastutattvasya iti | nanu yadi tā eva arthakiryāstebhya ābhāse- bhyaḥ, tarhi bhinnā eva te santuḥ; kimeṣāmupari vṛthaiva idamekatvāmā- ropyate | vṛthaivetyāha ekaprathā iti | vakṣyate iti pṛthagdīpasūtre (2|3|7) tato'pi iti ābhāsanavimarśanābhyāṃ tāvadekatvaṃ siddhamekārthakri- yākāritvamapi paralālitamanayorhastaṃ dadātu ko doṣa iti apiḥ | niruktaḥ iti nirbhajya vyākhyātaḥ | punaḥśabdena iti bhedapṛṣṭha eva abhedātmā viśeṣo dyotito bhūyastāvānekatvābhyāmābhāsasya yaugapadyena, natu dvitīyavāravācī punaḥśabdo'tra punarbhuṅkte ityādāviva | tadāha natu iti | nanu pṛthaktvāvabhāsāt kathamadhikaraṇavyavahāra ityāśaṅkya āha adhikaraṇaṃ ca iti | tathātvam iti samavāyaḥ | etadvivakṣita ityādi samā-sapadam | ekādhikaraṇatvaṃ samānādhikaraṇatvamiti yadyapi śabdaprayogo na vivakṣitaḥ, tathāpi arthabheda eva vastuto nīlotpalaśabdayoḥ sāmānādhikaraṇyaṃ caitramaitrayoḥ (page 115) samānamadhikaraṇamitipratītyoratyantavailakṣaṇyāt | nanu vikalpotthāpita- metat sāmānādhikaraṇyādi, natu vastu; tattu asya na kiṃcit | āha buddhi iti yadyapi samavāyādi eva sambandharūpaṃ, tathā saṃbandha evaca anekasya ekatā; tathāpi samavāyaḥ pṛthakpadārthaḥ | sāmānādhikaraṇyādyapi adṛṣṭarūpaṃ vastvantaraṃ vā dharmātmakaṃ pṛthageveti yeṣāṃ dṛṣṭi-stadāśayena sambandhasya sarvānugrāhakatvamabhidhātuṃ pṛthaguktame-katvamapica anekasya vāstavamiti | tathāhi tatrabhavān samavāyasya rūpamabhidhāya abhyadhāt tāṃ śaktiṃ samavāyākhyāṃ bhedābhedapradarśinīm | anugṛhṇāti saṃbandha iti pūrvebhya āgamaḥ || ( vā. pa. 3|11) iti śaktīnāmapi sā śaktirguṇānāmapyasau guṇaḥ | (vā. pa. 3|5) ityādi ca | etadartha iti svalakṣaṇavācī, natu ābhāsamātravācīti yāvat | ekatvaṃ viruddhaṃ matveti saṃbandhaḥ | tathābhimāne hetuḥ samarthanāya aśaktatvam | hetau śatā | parvatāt luṭhan yathā kuśakāśamavalambamā-nastenaiva saha patati, natu tadasya pratanukāmapi rakṣāṃ vidhatteḥ; tathā yannyāyāvalambanaṃ kriyamāṇamapi na prakṛtaparipuṣṭaye prabhavati, tadevamucyate | kuśakāśāvalambanaṃ ca teṣāṃ samavāyādervyatirikta-padārtharūpatā gaṅgodakapavitratāvacca svayaṃ vṛttisvabhāvatetyādi | atra hi pakṣe tau ca bhāvau tadanyaśca---------------------| iti dūṣaṇaśalyamaśakyoddharaṇameva, ihatu darśane na virodhaḥ kaściditi nirūpayati buddhi iti | buddhipratibhāsitvaṃ sato lakṣaṇam | tatrāpi artha- kriyākaraṇopādhitve sattvasya viśeṣo vastusattvamityetadadhikaṃ nāma | tadetāvat vivecyaṃ-prakṛtaṃ yadekasya anekatvaṃ (page 116) tadvastusat syāt na veti | atrāpi ucyate evaṃ vastvavastunoḥ ityādi | prati- bhāsāsaṃbhavaṃ darśayati bhāve hi iti ā samantāt rupyate iti tathā naca sarvato yadrūpitaṃ tat na kathañcana rūpitamiti bhavati | ekaprathā iti ekatayā prathetyarthaḥ || 6 || nanu na atra ekā kācidarthakriyā yatkriyāyai svalakṣaṇamekamaṅgī-kriyate | arthakriyāḥ kila bahvyo bahubhya ābhāsebhyaḥ ityetāvadastu, pratyuta ābhāsā bhinnā miśrībhavanti,- ityucyamāne niyamanidānaṃ vaktavyaṃ yena jalāgnyābhāsayorghaṭapaṭādyābhāsānāṃ vā na miśrībhāva iti vadantaṃ pratyāyayituṃ sūtraṃ pṛthagdīpaprakāśānāṃ srotasāṃ sāgare yathā | aviruddhāvabhāsānāmekakāryā tathaikyadhīḥ || 7 || pṛthagvartinyaḥ pradīpaprabhāḥ sūkṣmatamā avalokanaśaktyā- dhānaṃ na akārṣuḥ, ekabhavanasaṃmūrcchitāstu kurvate | tatra na bahvyo'rthakriyā yāḥ prāk pṛthagapi bhavanti | sāgarapatitāni srotāṃsi bahutarataraṅgasaṃbhārabhāvitatayā adbhutasaṃrambhārambhīṇi bhaṇyantāṃ, ko'tra arthakriyāṇāṃ samudāyaḥ | tadvat ghaṭaḥ kāñcano lohito mahāniti, ataḥ śivaliṅgasnapanocita iti tīvraprītirūpāmekāmeva arthakriyāṃ viddhatte iti kathaṃ tatkāri ekaṃ svalakṣaṇaṃ bhavet | arthakri-yākāritayā hi lukikaṃ vastusattvamiti uktam | yattu uktaṃ niyamanidānami-tyādi, tatra ucyate-yeṣāmeva avirodhasteṣāmeva miśratā, na rūpābhāsa-pavanābhāsādīnāṃ; virodho'pica niyatiśaktimahimnaiveti | pṛthak ye dīpaprakāśāsteṣāṃ saṃbandhi yadekaṃ vastu gṛhe tanmelanātmakaṃ, sāgare ca mahatyāśaye srotasāṃ saṃbandhi yadekaṃ vastu mahājalāvayavirūpaṃ; tena ekena kārya yathā (page 117) aikyadhīriti aikyabuddhistadupalakṣitaśca ekavimarśaḥ, ekāca artha kriyā; tathaiva aviruddhā ye'vabhāsā ghaṭalohitonnatādayasteṣāṃ sambandhinā ekena svalakṣaṇātmanā melanena kāryā aikyadhīrvyākhyātarūpā,-iti sūtrārthaḥ | ekadhā iti ekasya bhāva aikadhyamityakārāntatā upapannā, anyetu amuñantātsvārthe'nudarśanamityatra dhyamuñantādapīti smaranti | vyākhyānena vṛttigatena itīdamuktaṃ bhavatīti sambandhaḥ | kiṃ tat | āha sūtra ityādi | nanu vṛttau cakāraistribhirbhāvyamekena vā | atra āha cakā-reṇa iti ekaena avibhāgena ityādikā kriyā samuccitā cakāreṇa ākṛṣṭeti, dvitīyena tu dravyasamuccaya iti āśayaśeṣaḥ | tadgatatvenaiva iti cintāgata-mavastvapi bhavet, vastu ca iha dṛṣṭānta ityarthaḥ | nanu nīlaṃ pītamiti dṛṣṭaṃ viśeṣaṇatvaṃ yathā nīlaṃ vastraṃ tava asti, pītaṃ tu hṛdyatama-miti; tadapi sajjyatāṃ tvayeti kenacidukte pratyāha nīlameva mama pītamiti | etat samarthayati guṇaguṇyādi iti | guṇyate āropyate hṛdyatādidharmeṇa sādharmyāditi guṇa āropyamāṇaḥ; yatra āropyate, sa guṇī | tata aupacāri-kamevamādi sāmānādhikaraṇyamiti uktaṃ bhavati | ādigrahaṇāt niṣe-dhyādi tathā pītaṃ nīlamiti neti upacāre dṛṣṭāntamāha siṃha ityādinā | nanu ekavicitracamatkārātmakārthakriyābhāve'pi pānakabuddhirdṛṣṭā | netyāha avyutpanna iti | vṛtti vākyaṃ vyācaṣṭe śauklyādyābhāsāḥ ityādinā | prathamaprasiddhyanurodhato vākyabhedena vṛttiṃ vyākhyāya ekavākyatayā śāstranyāyāvalambanena vyācaṣṭe atha iti | na brāhmaṇo-'brāhmaṇaḥ iti vṛttisamānārthatvāt vākyasya anityasamāsatvācca naña-samāsasyeti manyate | śiṣṭāśca prayuñjate evam | tathāhi akṣāpādamuniḥ (page 118) teṣāṃ mohaḥ pāpīyānnāmūḍhasyetarotpatteḥ | (4|1|6) iti avocat | ayaṃ hi atra arthaḥ-amūḍhasya itarānutpatteriti | yadyapi anekā- bhāsayoga uktastathāpi na pūrṇatā svalakṣaṇasyeti tasyāpi iti apiśabdaḥ | tataśca anyadapi deśakālābhāsarūpaṃ tatra yojyamiti dvitīyo'piśabdaḥ | tadyojanaṃ vinā tu na pūrṇatā, tadyojane tu anyāyojane'pi pūrṇatā sva- lakṣaṇasyetyāha deśakālabhedādeva iti | nanu uktena prakāreṇa ya ekā- bhāsaḥ, sa bhrānto'stu,-iti sāmānyābhāsā eva vastusanta iti kaścit | taṃ niṣedhati tathāca iti caḥ śaṅkādyotakaḥ | tathā iti tena prakāreṇa | tathā śauklyena dārṣṭāntikatā tathāśabdena sūcitā | sa ko'pi arthakriyāviśe-ṣo'sti,-iti saṃbandhaḥ | tataśca iti arthakriyāviśeṣasaṃbhavāt | anyadā iti dvayorviruddhayoryugapatsamakakṣyatayā pratipattumekaviṣatvenāyogya- tvāt | tathāpi iti na samakakṣyatayā pratipattiḥ, apitu guṇapradhānabhāve- neti tātparyam | anyathāvā iti samudāyāsamudāyitvādinā na atra darśa- nāntarasamarthane'smākamabhiniveśa iti yāvat | anyathā iti yadi tadāpi tathāpratibhāso na bhavet, tadā tāvato vimarśāt bhedaṃ na sahate yaḥ prakāśaḥ, sa na syāt | atra dṛṣṭāntaḥ yathā iti | ananubhūyamāno'neko raso yena pramātrā yasya pittādyanyatamodrekāt kaṭureva madhura evavā bhāti, na tasya pramātuḥ pānakarasaḥ pratipanno bhavati | nanu pratyakṣe'pi yadi ekamanekaṃ ca bhāti, tarhi taddvayālambanā etā mano'nuvyavasāyi------------| (2|2|3) iti kathamuktamityāśaṅkāṃ nikṛntati kevalam iti | yena hi pramātrā maricaguḍādi na āsvāditaṃ kadācit, pānakamevatu (page 119) āsvādyate iti; tasya sa bhinno raso vikalpena vyavahāryatāṃ na netuṃ śakyaḥ pratyakṣāvabhāto'pi, aparasya tu śakyastata ucyate- pūrvasaṃskā-rāpekṣatvādvikalpena sphuṭīkriyete bhedābhedāviti | na kevalaṃ tāvat vimarśasahatvaṃ yat prakāśasya, tadeva anekapratibhāsasambhavaheturyā-vat kāryakāraṇagatasya vailakṣaṇyasya bhāvo'pīti darśayati kāryakāra-ṇabhāvo'pi iti | anyasya iti mṛddaṇḍādikāt | nanu aneka eva ābhāso'stu vimarśabhedāt kāryabhedāt kāraṇabhedācca, ekābhāsatā tu kutaḥ | āha ekābhāsaśca iti tadanekābhāsapṛṣṭhe so'pīti caḥ | na kevalamanubhava- vimarśabalāt, kāryabalādapi ekābhāsa ityāha arthakriyābhedaḥ iti | teṣām iti vivekinām | tadā iti ekābhāsāpahnave satye'rthakriyā | nanu jvarādiśamana ityādinyāyena anekasmādapi ekā sā bhaviṣyati | netyāha naca iti | nanu jvarādiśamanaṃ pañcamūlādeḥ katham | ucyate dravyān- tara iti | tatra hi pṛthak rasavīryādinā doṣāṃśaśamanaṃ yat yasya prasiddhaṃ dravyasya, tadeva dravyāntarasaṃparkeṇa upabṛṃhyate doṣāntaroddīpakatvaṃ parirakṣyate iti nyāyaḥ || 7 || nanu maricādīnāṃ guḍādidravyāntarasaṃparkāt rasāntarameva udeṣyati rūpāntaramiva tāmbūlīdale cūrṇakasitakhadirāṇām | naitadiha samamiti darśayati tadāvirbhāve vā iti | asti ca kuśalasya pātustathā pṛthaktvena parijñānaṃ maricādinā etat kṛtamitipratyayāditi bhāvaḥ | kāraṇamapi ekasāmagryābhāsarūpamasti prasiddhamiti tu na darśitam | nanu na maricādiṣu śauklyābhāsādiṣviva sāmānādhikaraṇyamasti pṛthagbhūtāntyāvayavidravyasvabhāvatvena eṣāṃ prasiddheḥ | satyam, sāmānādhikaraṇye tu na (page 120) ayaṃ dṛṣṭāntaḥ | kva tarhi | āha ekatāpatterupapattau iti | nanu na dṛṣṭā-ntamātrāt vastusiddhiḥ | ucyate pṛthaganekābhāsatve vimiśratāyāṃ ca ekābhāsatve yataḥ sādhanaṃ prakāśavimarśakāraṇakāryabhedābhedā-bhāsalakṣaṇamasti, tena hetunā; na dṛṣṭāntena | dṛṣṭāntena tarhi kim | āha maricādīnām ityādi | aneko vilakṣaṇo rūpasparśarasādirguṇo yasya dravyasya, tadrūpāṇām; pṛthagiti pṛthagdeśānāṃ maricādināṃ dravyāntareṣu guḍadadhyādiṣu pṛthagdeśeṣu tathaiveti vilakṣaṇaguṇeṣu bhinnajātīyeṣu anupraveśe vyāmiśratāyāṃ satyāmāpanna upanata aikyāvabhāsastāvadupalabhyate, naca kākatālīyena, apitu asakṛt | evaṃ yatra upalabhyate vyavahāre sati tasmin sattvādīnāṃ vyavahāre kadācidapi pṛthagananubhūtasvatantrabhāvānāṃ kā vimatiraikyāvabhāsa iti parasya asaṃbhāvanāṃ nirākartuṃ dṛṣṭānto'yaṃ satyapi hetau nanu iti | etadeva ghaṭayati nahi iti | maricaguḍadadhnāṃ na dharmadharmibhāvena guḍa eva dadhi maricameva guḍa iti vā na prakhyā, na upākhyā pānakabhūmau gaṅgāyamunāvitastādīnāṃ sāgare | guṇa iti lauhityasya ghaṭadravyasya ca paṭatvādeścetanagatasya dharmapadārthamadhye gṛhītasya caitrasya dharmadharmibhāvo vāstava evetyāśaṅkāpūrvakaṃ sūtramavatārayati tatrāviśiṣṭe vahnyādau kāryakāraṇatoṣṇatā-| tattacchabdārthatādyātmā pramāṇādekato mataḥ || 8 || ekaika iti, co'pyarthe śaṅkyamānatvamarthasya āha | adyapi pratya- kṣasya pratyābhāsaṃ prāmāṇyamupagataṃ, tathāpi aviśiṣṭe vahnyā- bhāsamātre pratyakṣeṇa gṛhīte'pi indhanakāryatābhāso dhūmakāraṇa- tābhāsa ityādivastvantarāpekṣo ya ābhāsavargaḥ uṣṇatābhāsa iti anapekṣa ityetāvānakṛtrimaḥ sarvadeśakālagato niyatiśaktyā (page 121) kṛto, yaśca tasya tasya śabdasya ayamarthastattacchabdābhidheyatābhāsaḥ katipayadeśakālaniyataḥ saṅketābhivyaktyapekṣī niyatyā kṛta ātmā svabhāvaḥ ādigrahaṇādurdhvadiksaṃyogitā rasagandhābhāvaviśiṣṭatā jalavirodhitvamiti; sa ātmā ekasmādeva niyativadanāvalokinaṃ pratyakṣāt mataḥ siddha iti sūtrārthaḥ saṃkṣepeṇa vyākhyātaḥ sarva ityādinā | sarvaśabdena yathocitaniyatiniyamitadeśakālakārtsnyamucyate | sūtre dvitīyatṛtīyapādau samastāveva | vṛttau hi samāsa eva sphuṭīkṛtaḥ | ardhayukpādavṛttānte viśrāntiḥ--------------------| iti tu kāvye'yaṃ samayo, na śāstre; apekṣānapekṣāpauruṣeyatvādivibhā-gapradarśanāya vibhāgena bhāvapratyayaḥ | nanu pratyābhāsaṃ saṃvya-vahāre pramāṇasya pravṛttirna anubhūyate deśakālābhāsayoḥ sarvatra antato vyabhicārābhāvādityāśaṅkāmanuvadan pariharati prācuryeṇa yadyapi iti | nanu kimarthaṃ prakārāntareṇa vastusvabhāvaṃ jijñāsate | āha tat iti | tasminneva vyavahāre upayoginī sā pratyābhāsaṃ jijñāsā bhavet tattatkāryādyaṃśasiddhaye | tattatkāraṇāṃśasaṃbharaṇaṃ hi ūhāpohābhyāmabhyaste vibhāge sati saṃbhavati, na itarathā | kadācit iti jijñāsāvasare iti yāvat | vṛttau deśakālābhāsāveva tyājyatvena kasmā- duktāvityāśaṅkya āha deśa iti | tāvevahi ākārasya ākriyamāṇasya arthasya bhedamanyatra anyadā ca ananugāmitāṃ pratiṣṭhāpayataḥ, tada- bhāve hi ābhāsāntaramiśraṇā viśeṣarūpatāṃ viśrāṇayantī api na svālakṣaṇyamākṣipati | tat nidarśayati tathāhi iti | śāvaleyādiḥ iti sattvadravyatvaprāṇitvapaśutvagotvābhāsānantyamavyabhicarannapīti bhāvaḥ | tena mahāviṣayatvālpaviṣayatvābhyāmāpekṣikābhyāṃ (page 122) sāmānyaviśeṣarūpatvamaniyatam, svālakṣaṇyaṃ tu niyatam | evaṃ svā- lakṣaṇyasya deśakālābhyāṃ vyatirekamābhāsāntaraiśca tadabhāvaṃ pradarśya, tasyaiva tābhyāmanvayaṃ, taiśca tadabhāvaṃ darśayati deśa- kālābhāsa ityādinā | etadeva ghaṭayati deśa iti | tat iti deśakālatyāge | iyati ca niyatireva anuprāṇiketi ghaṭayitumuktapūrvameva smārayati deśa- kālabhedo'pi ityādinā | atra ca idaṃ tātparyam-iha tyāgo ya uktaḥ, sa kayoḥ; deśakālayoriti cintāyāṃ svarūpībhūtayormūrtyavabhāsakriyā- vabhāsātmanormantavyaḥ | sahi bhedasvarūpanāntarīyaka eva | tataḥ sadā- bhāso'pi asadanābhāsāt mūrtibhedarūpa eva | tatra tu ghaṭa ityasti mūrtyābhāsāntareṇa saṃbheda iti sāmānyataiva | iyatica atra sāmānyavi-śeṣatā sarvatra prakāśāpekṣayā | yatra tu paryantavartini mūrtikriyābhā-se'nyasaṃbhedāsaṃbhavaḥ, sa viśeṣa eva | tadetadāha ābhāsabhāvā-bhāvau ca iti | svalakṣaṇaṃ svarūpamābhāsāntarādauṣṇyādyābhāsāt vyāvṛttaṃ yeṣāṃ rūpādyābhāsānāṃ, te tathābhūtā eva sṛṣṭā iti svarūpībhūtadeśakālātyāga eva bhavet vyatiriktadeśakālayogastu tyā- jyaḥ | so'pi viśeṣarūpatayā śakyatyāgo, na sāmānyarūpatayā | nahi etat bhavati-bhāsvararūpābhāso na kenacit deśena kālena vā viśiṣṭa iti | anena āśayena āha iti ca yat vṛttāvuktaṃ taddeśakālasāmānyayoge'pi tasya rūpādyābhāsasya sāmānyarūpatvaṃ na hīyate iti pratipādayitumiti | nanu deśādisāmānyābhāsaḥ kasmādaheyaḥ | yata ityāha svarūpa iti svarūpabhedāvabhāsena ākṣiptatvātsa eva asāvuktaḥ | tadeva ākṣipta- tvaṃ darśayati nahi iti | vasturūpau iti pṛthagarthakriyākārī bhūtalādirādityodayādiśca bhavatyeva deśakālātmā | atra (page 123) āha yadyapi iti | upacaryeta iti vyavahriyeta, yadivā gauṇavṛttyā ucyetetyarthaḥ | bhedāvabhāsenaiva iti svarūpabhedaparyavasāyeneti yāvat | taṃ bhedāvabhāsaṃ darśayati bhinnena ca iti ekaśco hyarthe | etadupasaṃharati tat iti tasmāt | svātmābhāsasya rūpādilakṣaṇasya viśiṣṭadeśakālayogābhāve na bhedastadavaśyaṃ kvaciddeśe kāla iti vā sarvatreti vā tatsāmānyāvabhāsaḥ, bhinnena tu yogo daṇḍena iva puṃso bhavan svarūpameva bhindaṃstathā bhavati | etaduktaṃ bhavati- svarūpameva saṃkoci deśakālau, tatrāpitu madhye saṃkocāntarāt sāmānyatā, yāvatsaṃkocāntaraṃ mūrtibhedāntaramasahamānaṃ viśeṣa eva, na sāmānyam; mūrtibhedagarbhatāsahaṃ tu mahāsāmānyaṃ sattā | etat sphuṭayati tathāhi iti | deśo dūrādibhedānapi sandadhānaḥ sphuṭatādhānenaiva upakārīti smaryamāṇatvamasya divasādivat na nidarśitam, kālastu tridhā bhavan vartamānātmā sphuṭatayā, anyastu asphuṭatvena bhavatyupakārītyāha athavā iti | smaryamāṇena ata eva asphuṭābhāsena sahitaḥ kriyāviśeṣo yasya avabhāsate, sa bhūtaḥ | prāk iti kālacintāyām | atra ca smaryamāṇena utprekṣyamāṇo'pi upalakṣitaḥ | cakāreṇa ca anāgataḥ saṃgṛhītaḥ, yadivā anāgate'vabhāsanaṃ prācuryeṇa niścitaṃ na saṃbhavati,-iti na asau darśitaḥ | nanu sūryasaṃcārāderapi vartamāne iva gatirasti, sā katham | itthamiti darśayati svātmanyeva iti | dehāvasthānāṃ prāṇagamāgamānāṃ ca vaicitryāt kālabhedaḥ sūryāderiti yadyapi, tathāpi paryante prāṇādīnapi ayaṃ parityajya buddhāvapi cittarūpāyāṃ pramātṛtvābhimānena prameyatayā vā yadā viśrāmyati, tadā (page 124) vyutthānanirodhasaṃskārayorabhibhavaprādurbhāvau | (yo. sū. 3|9) iti śāntoditau tulyapratyayau | (yo. sū. 3|12) iti ca nayena avaśyaṃ sphuṭāsphuṭarūpatvaṃ saṃbhavatyeva | nanu cittavyāpārasya kena rūpeṇa sphuṭatvamasphuṭatvaṃ ca | cittaṃ vyavasāyarūpam, avasāyaśca vimarśaḥ; saca prakāśasya ātmā, prakāśaśca adeśakālakalitaḥ | atra āha viṣayāvabhāsa eva iti | viṣayoparāgasaṃkucitatvādevahi tat cittamucyate, anyathātu cideva, natu cittaṃ kiñcit | viṣayaśca vedyarūpaḥ, dhyeyādyākāro vā cittapralayādavasthitasvarūpa eveti tadātmanā sphuṭāsphuṭatvayogo yukta eva | tadevamiyatā rūpādyābhāsānāṃ sāmānyadeśakālayoge'pi tadviśeṣāyogāt sāmānyarūpataiva, tasyāmevaca pramāṇavyāpāra iti upapāditam | nanu yatra ekavyaktirūpatvaṃ caitro maitra ityādau, tatra sāmānyāyoge kiṃniṣṭhaḥ pramāṇavyāpāra iti codayituṃ vismaraṇaśīlatāṃ darśayati ekāvayavi ityādinā | avasthātṛrūpṃ hi tatra ekaṃ sāmānyamiti upapāditam | ekamekaikasāmānyasvarūpamupapādya prakṛtaṃ sūtrārthaṃ tatra yojayati tathābhūte ca iti bhittikalpe te svabhāvā dharmyavaicitryātmānaḥ | nanu yat rūpagrāhi pramāṇaṃ cākṣuṣaṃ, tadeva kathamauṣṇyagrāhi | auṣṇyaṃ hi spārśanaṃ, na cākṣuṣam | atra āha ekatvaṃ ca iti | na asmābhiruktam-yenaiva bhāsvaraṃ rūpaṃ gṛhyate pramāṇena, tenaiva auṣṇyamiti; apitu evamucyate-yenaiva prathamaprathamapravṛttena pramāṇena bhāsvarasanniveśaviśeṣarūpamauṣṇyādi avyabhicāritayā gṛhītam, tenaiva trailokye traikālye ca bhāsvararūpasaṃniveśaviśeṣasya tadauṣṇyāvyabhicāritvaṃ niścitamiti na tatra pramāṇāntaropayogaḥ | (page 125) evamauṣṇyaviśeṣo'pi tathārūpāvyabhicāritayā yenaiva pramāṇena prathamaṃ niścāyitaḥ, tenaiva sārvatrikastathaiva vyavasthāpita iti | tat tu katamat pramāṇaṃ syāt yadevamavyabhicāraniścayāya abhiṣicyate iti adūre eva vitaniṣyate | atra iti vṛttau | nanu svabhāve evamastu, kāryakāraṇādiyoge tu parāpekṣake katham | kathaṃca na syādityāha kāryatvādi iti | pramāṇena na viṣayīkṛtaṃ taditi tāvadaśakyavacanaṃ pratītyapahnavāpatteḥ; viṣayīkṛtaṃ cet, svabhāvabhūtameva tat jātamanyāpekṣamapi vyavahriyamāṇam | atraiva upapattiṃ sūcayaṃstattacchabdavācyatve'pi ayameva nyāya ityāha ata eva iti ekavārapravṛttaṃ pramāṇaṃ yadi sārvatrikatayā bhāvaniścaye mandībhavet, tadā ayamagniriti mahānase gṛhītasaṅketaḥ śmaśāne kathaṃ vyavaharedagnirayaṃ jvalatīti | yatra ca sāṅketike'pi ayaṃ mandastatra akṛtrime tatkāryatvatatkāraṇatvādau kā nāma anavakḷptirityevaṃ vaktumata eveti madhye nirūpitam, natu ekarasameva uktamagniśabdavācyatāpītyādi | ādigrahaṇāt iti vṛttigatāt, ṭīkāgatādapi ādiśabdāt pavanasakhatvādergrahaṇam | svabhāvaśabdena iti vṛttigatena | adhunā tat vitanoti yaduktaṃ katamat pramāṇaṃ tat syāditi | tatra pūrvapakṣaṃ tāvat karoti atra ca iti | caḥ prameyasamuccaye | atra sūtre yadevaṃvidhaṃ vaktavyāntaramupayogi, etat kathaṃ vyavasthāpanīyamiti atidūreṇa saṃbandhaḥ | kā asya vyavasthāpane durghaṭateti cet, āha ekasmāt iti sandhigdhasattākamarthāntaraṃ bhūtalāntarnidhānādi | paraspara iti yat sat, taduṣṇamiti | evamekaikasya parasparasvabhāvatāgrahaṇe kuṇṭhaśakitvamupapādya samūhasya api upapādayati anekenāpica iti śikharasthasaṃvedanenaiva (page 126) gṛhāpaṇarathagajādi | nanu pramāṇasamūhānantarabhāvi vikalparūpaṃ saṃkalanājñānamanyonyasvabhāvatāṃ vyavasthāpayiṣyati | neti brūte saṃkalanā iti | daṇḍapuruṣapratisandhānavadetadapi bhaviṣyatīti uttaraṃ -----------------tadasiddhaṃ yadasiddhena sādhyate | ityupālambhena bhinatti daṇḍa iti avabhāsa iti avabhāsena | nanu anekābhāsaṃ yat vijñānaṃ, tat viṣayamelanāṃ kurvadeva ekaṃ pramāṇaṃ bhavet | uktamatra gajaturagarathādermelanaṃ naikadṛṣṭau | iti | tāvat doṣāntaramapi āha anyathā iti | parasparaṃ viṣayasvarūpamapekṣamāṇameva yadi pramāṇaṃ syāt, tadā dvicandramapekṣyaiva nabhogrāhi pramāṇaṃ nabhasi pramāṇaṃ bhavet, na dvicandro'stīti apramāṇameva syāt; gaganamapekṣya vā dvicandre pramāṇamiti gaganasya vastvantarasya ālokādirūpasya vā saṃbhavāt tadapekṣayā dvicandre'pi syāt pramāṇam | atha dvicandre'sya pṛthak vyāpāraḥ pṛthagavagamaviṣayīti, tarhi satyeṣu api prameyeṣu pṛthageva asya prāmāṇyam, na anyonyāpekṣayeti | nanu ekaikatā astu prāmāṇyamekaikaṃ tu svalakṣaṇarūpamucyate, tacca anekavyāvṛttikalpanīyadharmatāmātramiti tenaiva rūpasaṃniveśordhvagāmitātmakaṃ vahnisvalakṣaṇaṃ gṛhītam; bhavanmate'pi ekaṃ svalakṣaṇamanekasāmānyamelanarūpamiti ekasvalakṣaṇatāgrahaṇabalādanekasya tasya anyonyāpekṣā api siddhyedeva | etat nirākurute anekāvabhāsitve'pica iti jñānasya parāmṛśata eva prāmāṇyāditi saṃbandhaḥ | atra hetumāha bauddhamate kṣaṇikatvādau bhāte'pi aniścite'dhyakṣasya mābhūtprāmāṇyamiti aparāmṛśato'pi hi prāmāṇye kṣaṇikatve'pi--------- (page 127) vā vyatirekitayā gṛhīte syādeva pratyakṣaṃ pramāṇam, naca etadiṣṭaṃ parasya | nanu parāmṛśata eva prāmāṇyaṃ cediyatā kim | āha parāmarśānāṃ ca iti | yāvanto'rthasamāropāstanniṣedhe'pi niścayāḥ | tāvanta eva--------------------------------------------------|| (pā. vā. 1|51) itinaye prativyāvṛtti bhedena vartamānaḥ parāmarśaḥ pramāṇamapi ekaikasyāṃ vyāvṛttau sāmānyarūpāyāṃ pṛthageva vartamānaṃ paryavasāyayati | nanu tena pramāṇena samastatāvadvyāvṛttirūpasāmānyābhāsānāmekasvalakṣaṇaviśrāntā -vabhāsānāmabhedo gṛhītaḥ | satyaṃ gṛhītaḥ, kintu taṃ gṛhītamapi avadhīrya pṛthageva prāmāṇyaṃ yuktam | avadhīraṇe heturyato'sāvavabhāso grahaṇātmā vimarśavaśenaiva upayujyate pravartakatvādinā prāmāṇyaṃ bhajate | prameyamupasaṃharati tataśca iti pṛthakpṛthagvyāvṛttau prāmāṇyādityarthaḥ | svaviṣaye ekavyāvṛttimātraṃ viśeṣaṇaviśeṣyatvaṃ yat bhāsvaraṃ, taduṣṇaṃ; yo dhūmajātīyaḥ, so'gnikārya ityevaṃbhūtaṃ jñātumaśakyam | tataśca pūrvoktā iti etatsūtradarśitā anantarasūtradarśayiṣyamāṇā ca pravṛttirna bhavet viśiṣṭārthitayā viśiṣṭasya pramāṇena kvacidapi apradarśitatvāt | nanu arthitābalāt pravṛttiriti uktaṃ, satyam, arthitāpi sati arthasaṃśayādau bhavedyatra kvacidarthitākṛtapravṛttyabhāvaḥ | naca kvacidapi kadācit viśiṣṭaṃ dṛṣṭamanena kiñciditi arthasaṃśayādyeva asya na bhavediti prekṣakaścet na pravarteta kvacidapravṛttereva prekṣakatā tadānīm | tadāha prekṣa iti | kiṃca arthitātāratamyena pravṛttimān mūḍhaloko bhavati, na prāmāṇikaḥ | so'pi ca vartamāno dṛṣṭa iti tatpravṛttirna bhavedeva uktakrameṇa | tadapi āha prekṣa ityādi | yeṣām iti (page 128) saugatakāṇādādīnām | aparihāryaḥ iti sarvathā atra nāsti parihāraḥ | tathāhi yaducyate taiḥ-agnirdhūmakāraṇatāṃ, dhūmaśca agnikāryatāṃ tyajannakāraṇako bhavedauṣṇyādikaṃ ca tyajan niḥsvabhāva eva syāditi, tat siddhena kāraṇakatvādyābhāsena saha dhūmābhāsādestādātmyena bhaṇyate nāma | tadeva tu pṛthagābhāseṣu pramāṇeṣu na siddhyati | tathāhi-grāhakaṃ kiyatīti parāmarśabalātparāmarśācca pṛthageveti darśitam | ekagrahaṇagṛhītavastuviṣayā yāvantaḥ parāmarśāstadadhyavasitatāvadvyāvṛttimaya eko'rthātmeti cet, etadeva durjñānamekagrahaṇena kiyadgṛhītamiti | etāvantaśca parāmarśā etadgrahaṇapūrvakā ityapi durjñānataram | uktaṃ hi dṛk svābhāsaiva------------------------------| (1|3|2) iti | tataśca kena etat tṛtīyena jñeyaṃ grahaṇānantaramayaparamarśātmādhyavasāya iti | svasaṃvedanatayā hi ubhe api jñāne svātmānaṃ jānītāṃ nāma, na adhikaṃ tu jñātumarhataḥ | ata eva idamapi ayuktamuktamanagnau bhavan dhūma eva na syāt | agnyanantarasvabhāvo hi saḥ, atathātve punarekavāramapi tathā na syāt | yadihi ekavāramapi etat sidhyet, sārvakālikatā yāvagatā, tadgale granthirlagna iti na śakyaṃ kiṃcidauṣadhamupayoktumākraṣṭuṃ vā doṣajātam | tata eva tanmātranimittatvaṃ tanmātrasvabhāvaṃ tanmātraprāpaṇatvaṃ tanmātrānubandhitvaṃ tanmātralakṣaṇatvaṃ dhūmavattvādervahnimattvādinā,-ityādivācoyuktisahasramapi vairāṭairiva raṭitaṃ balavadbhirupacite grahe'kiṃcitkaramiti asmaddarśanameva aiśvarānugrahārjitārjunatejo'tra śaraṇīkartavyam | tadāha asmābhiḥ punaḥ iti upapannaṃ yuktamabhinnaprakṛtitvaṃ pāramārthikamekasvasaṃvedanātmakatvaṃ yāsāṃ, tādṛśyaḥ samarthitāḥ saṃvidaḥ | naca śuṣkeṇa ekatvamātreṇa api etat (page 129) nirvahati | tata ābhāsamelanāṃ niyatāṃ kartumaiśvaryamupeyamiti khyāpayati pratyavamarśa iti | sā iti saṃvit | pramāṇam iti svasaṃvedanalakṣaṇam | nanu aikyaṃ gṛhṇatyā tayā saṃvidā svālakṣaṇye na gṛhīte'bheda eva tāttvikīkṛta iti sāmānyātmāna ābhāsā eva paramārthā iti ābhāsavastuvādastruṭyati | na truṭyatīti darśayati aikyamapica iti aparāgniśabda iti vācyabhāga iva vācakabhāge'pi abhedātmā sāmānyarūpatayaiva pradhānamityarthaḥ | sāpi saṃvit sāmānyaviṣayaiva yata aikyamapi sāmānyarūpatayā pramimīte iti saṅgatiḥ | evamevaca iti svasaṃvedanarūpatayā deśena saṃbandho dharāyāṃ vahniriti, kālena grīṣme dāvāgniriti, dravyāntareṇa pavano'sya uddipako jalavirodhīti; ādigrahaṇādūrdhvajvalanādikriyādyātmanā dharmavargeṇa saṃbandhaḥ | itthamevaca iti idaṃ ca asakṛt nirūpitam | nanu yat saugatairatyantānanugāmi svalakṣaṇamucyate, tatra kā vārtā | āha yat punaḥ iti | tatra māyāśaktivaśādatyantānanugāmitābhimānaḥ param, anugāmitaiva tu paramārthaḥ | tahāhi-yadā tāvadayaṃ bhāvātmā māyīyaparāmarśapadavīmeti, tadā ayamidānīṃ viśiṣṭo ghaṭo mayā caitreṇa iha mīyata iti vākyārthaparāmarśo'pi evaṃjātīyatayaiva punaḥpunarudayocitaḥ | tataḥ sāmānyarūpataiva tāttvikī | māyīyatvānudaye'pi ahamidamiti śuddhā api idantā yā saṅketānapekṣiṇī tata eva kālāntarānuvṛttyādiśūnyasvālakṣṇya- mātraparyavasitā, sāpi ahantāyāmabhinnāyāṃ līyate māyīyatāyā anabhivyakteriti ko'sya avasaraḥ kutra bhedastāttvikatāṃ pratītyanusāreṇa avalambate muktvā tadabhimānamātraṃ māyotthāpitam | sarvatra hi (page 130) idamityasya vicchinnavimarśasya-----------------| (a. pra. si. 15) itinayena pramātṛtāyāmeva viśrāntaṃ svarūpaṃ sarvaṃ, pramātṛtā ca abhinnā | etadāha yatpunaḥ ityādinā upapāditāvibhedatvam ityantena | bahubrīherayaṃ bhāvapratyayaḥ | nanu satyaṃ pramāturabheda upapāditaḥ, kintu māyīye pramātari nīlasvalakṣaṇapratītirviśrāmyati; saca nīlāvacchinna iti kathaṃ tasya abheda ityāśaṅkāṃ nirākaroti tathāvidhārtha iti | nīlasvalakṣaṇapramātṛtā api uktavākyārthaparāmarśarūpā deśakālasādhāraṇī eva | tathāvidho'pi iti svalakṣaṇātmā api | tāttvikaḥ iti māyīyābhimānamātrakṛtastu bhedaḥ pūrṇasvātmarūpākhyānamātrasāra iti yāvat | tadāha satyāsatyau tu yau bhāgau pratibhāvaṃ vyavasthitau | satyaṃ yattatra sā jātirasatyā vyaktayaḥ sthitāḥ || (vā. pa. 3|32) iti | etadupasaṃharati tena iti svalakṣaṇamapi yatnena yathā upapāditaṃ, tathā darśayati sāmānyapadena | atraivaca iti svalakṣaṇatāyām | bhedamātrāt iti svalakṣaṇatāvyatirekādityarthaḥ | prasiddhaṃ hi samānoparañjakatvaṃ, lakṣaṇaṃ tadeva | evaṃ svadarśane tattvamupapādya, paraḥ svadarśanamevaṃ yadihi utpādayet-nanu mā bhūdadhyavasāyabalena prativyāvṛtti prāmāṇyaṃ, niraṃśa eva astu svalakṣaṇe bhāsvarordhvagāmirūpe prāmāṇyamiti, tat ko'sya doṣaḥ | ayamityāha tadekatraiva iti | taditi tasmādabhyupagamāt hetoḥ kṣaṇikatvāṃśe na pramāṇaṃ, sthairyāṃśe tu pramāṇamiti hi viṣayabhede sati śobhate, natu ekavastuviṣayatāyām | taduktānyeva iti yāni sarvavādyantaropamardanaparamāstrāṇi viruddhadharmāpādanāni | (page 131) nanu mā bhūdeṣā pramāṇāpramāṇādivibhāgaprakriyā, kim hi anena vādāntaragamanena | prakṛtaṃ hi tāvat siddham-vahnirekasvabhāvo, natu vyāvṛttātmā pramāṇāt sidhyatīti | prakṛtameva na siddhamiti darśayati taiśca iti saugatairbhāsvaratvasanniveśordhvagāmitvādāvekendriya- grāhyasya eṣa kramo, bhinnendriyagrāhyasya tu ekena jñānena grahaṇāsambhave kathaṃ bhāsvara uṣṇo'gnirityekasvabhāvatāvyavasthā-panaṃ; tataśca bhāsvaraḥ śītamapanudatīti avidite bhāsvaraṃ dṛṣṭvā api śītāpanodārthī kathamupasarpediti tathāpi vyavahāralopaḥ | yadi nāma iti viśeṣaṇaviśeṣyatātmakasambandhapratītau nāsti vyāpāro'dhyakṣasya, kiṃca ekaghanādhyavasāyodayo nāsti,-iti ka ekaghano gṛhīta ityetadevābaddhaprāyamiti | atrāpi avajñāṃ darśayati manovijñāne iti vikalparūpe | tat hi kāmamekasminneva kṣaṇe'nekaṃ rūpādikamatadvyāvṛttimātreṇa sāmānyarūpamaniyataṃ viṣayīkuryāt, natu anyonyayojanāmavikalpakena akṛtapūrvāṃ kartuṃ yogyaṃ bhavati | ektatra iti ekatvena saṃmate'rthe na syādevamākārā prattipattiryata evaṃbhūtaṃ vijñānasya svarūpamiti saṅgatiḥ | saptamī nimittārthe | atra parābhiprāyaṃ śaṅkate atha iti | rūpāśraya iti rūpasya āśrayo'dhikaraṇaṃ samavāyidravyaṃ tatra, rūpamevavā āśrayo'tinikaṭa iti rūpasannikarṣa iti sādhāraṇyuktiḥ | ata eva upasaṃhariṣyati natu ekadeśatā sannikṛṣṭatāsannikṛṣṭatā vā iti hastasannikarṣe sparśagrahaṇaṃ rūpaṃ ca tatraiva upalabhyate iti | eṣā ca sā tṛtiyā saṃvit siddhāntimate pāramārthikī sthitā lokasya, parantu etat na upapadyate iti vikalpayati paramākṣipan nanu iti | atrāpi iti asminvastutattve sthite'pi tava kathametaditi yāvat | hasto hi (page 132) rūpasparśātmā vastutastatra vikalpyate yo hastasya sparśa āntaro nairmalyādviṣayasparśagrahasamartha iti indriyatayā uktaḥ, sa tannairantaryeṇeti tāvadyuktam | etena āśayena vikalpadvayaṃ kṛtvā antyaṃ vikalpaṃ ghaṭayati sparśa eva hi indriyam, anumeyatā tu tasya yato niyate deśe niyatena karkaśasukumāraśītādinā rūpeṇa avadhāryamityevaṃ yadyapi uktaṃ, tathāpi yāvadgati vicāraṇīyamiti darśayati tatra yadi iti | enaṃ pakṣamasambhavenaiva pratikṣipati kena iti | rūpasparśobhayagrāhiṇā rūpasparśanairantaryaṃ gṛhyate, naca tadvijñānamasti | nanu rūpamupalabhyaiva sparśamupalabhate, viparyayo vā sakṛt satu dhiyaḥ | iti dṛśi vā yugapadrūpasparśopalambhadvayam | bhavatu evaṃ tāvat, prakṛtaṃ tu na prasiddhyatīti darśayati kevalam iti paurvāparyāt niyatāt kāryakāraṇatā yaugapadyādekakāryatā siddhyet, naca ayaṃ niyamaḥ-kāryakāraṇayorekakāryayorvā niyamena ekadeśatvaṃ saṃnikarṣo vā-iti dharmādharmādīnāṃ bhasmadhūmādīnāṃ ca pūrvāparasamānakṣaṇātmano viśvasya apivā kāryakāraṇasamānasāmagrīkarūpasya api saṃnikṛṣṭatayā darśanāt | etadeva ca asmaddarśana eva upapadyate pratyakṣānupalambhānām---------------------| (1|7|4) ityuktayuktyetyāśayena abhyupagamamātrametaditi sūcayati yadi nāma ityanena | atha hastasya yaḥ sparśaḥ, sa na indriyaṃ sparśagrāhakam; apitu tadvijñānāśrayarūpaprasādāccakṣurādayaḥ | (a. ko. 1|9) iti ābhidhārmikanītyā hastasya yadrūpaṃ tat sparśagrāhi, rūpaṃ ca cākṣuṣapratyakṣeṇa upalabhyate hastasya ca agneśca; agnirūpasannikarṣa- parigṛhītahastarūpasannikṛṣṭaśca tenaiva hastarūpeṇa sparśanendriyasaṃ-jñābhājā (page 133) sparśāgnisparśa upalabhyate iti | etadapi dūṣayati tatparokṣam iti hastarūpaṃ hi yadindriyīkṛtaṃ, tat na upalabhyate iti tasya agnirūpasaṃnikṛṣṭatā durjñānā abhyupagamyā adhyāhāryāpīti | hastarūpaṃ hi cākṣuṣeṇa jñānena gamyamagnirūpaṃ ca, agnisparśaśca sparśanendriyatābhiṣiktahastasvarūpajena jñānāntareṇeti dvigrāhakaṃ na jñānaṃ samarthitaṃ kiṃcit | evaṃ rūpasparśayoḥ saṃnikarṣamekāśrayatāṃ vā grahītuṃ na kiṃcit saṃvedanakuśalamiti upapādya jitakāśitayā hastasya nairantaryamagnisparśasyetyetadapi durupapādamiti darśayan hastanairantaryeṇaiveti bhāṣāmātrameva tava na yuktamiti darśayati athāpi iti yuktamapi pakṣamupagacchatā duṣṭaṃ ca tyajatāpi bhavatā durupapādamiti yāvat | anena iti karaṇasya adhyakṣatāmāha | naca iti tena rūpasya karaṇatā sparśaṃ pratītyayuktapakṣatyāgaṃ brūte | tena iti hastasparśena indriyabhūmikāmāśrayatā | sparśāntaram iti agnisparśaḥ | nahi iti āntaratā hi tasya ātmābhedena vartamānatā,-iti ātmani avidite kathaṃ viditā bhavet | tataśca iti tato'pītyarthe | tadayamarthaḥ- pratyakṣamindriyaṃ svaparaprakāśakamiti tāvadatyantamalaukikam, tato'pitu aṅgīkṛtādagnisparśo hastasparśena nirantara iti siddhyet, na hastarūpeṇa nirantara iti | atha iti lokapratītimātrāvalambanena idamucyate | ekasya iti hastasya sparśena saṃnikṛṣṭaṃ rūpamiti agnerapi tathā tajjātīyatvāt, kiṃca ekasyeti hastasambandhinaḥ sparśasya yat sannikṛṣṭaṃ hastarūpaṃ, tadasya api sparśasya agnisambandhinaḥ sparśajātīyatvāt | tataśca idaṃ jātamityāha yena iti evaṃvyavasthāpanena | atra mūlameva nikṛntati tatrāpi iti | tajjñānayoḥ iti hastasambandhirūpasparśajñāne (page 134) hi svātmaniṣṭhe eva, evaṃ rūpasvalakṣaṇe sparśasvalakṣaṇe ca deśakrameṇa nairantaryamāntaratvādinā avadhārayitumaśakyaṃ paramate iti upapādya kālakrameṇa api avadhāraṇamaśakyamityāha yathāca iti kālakrame ca bhinnākṣajñānaviṣayatvaṃ na upajīvanīyam | tathaiva iti svarūpaniyatisthitikatvena | ekatra iti kramo hi yayorvicāryate, tau kathamekatra jñāne bhāseyātām | tatrāpi iti vikalpe na iti vāstava iti bhāvaḥ | nanu ekavikalpapratibhāsyataiva astu krama ityāśaṅkya āha nahi iti | evaṃ prasaṅgato madhye kālakramaṃ paramate nirākṛtya deśakramameva prastutaṃ vicārayati devadatta iti | yadihi kaścit brūyāt- bhāvayoḥ prātisvikasvarūpadarśanameva deśakālādibhedagrahaṇamiti tadanena vihatamohaḥ kriyate tathātvena iti vāstavena nairantaryeṇa | sa eva iti ya āvṛttaḥ, athavā sa eva yo dṛṣṭapūrvo, natu anya iti śaṅkayā dvitīyatā ? naiva niścayo deśaviśeṣeṇa saha apekṣāyā agrahaṇe ghaṭamātrasyaiva ucitatvāt | dvitīya iti dvitīyasya yat kila darśanaṃ nakṣatrasya, tat na apekṣyate nakṣatrāntaradarśane tena jñānena | pṛthagevahi sve sve viṣaye ekasyāpi jñānasya prāmāṇyamiti uktam | anena yugapadgrahaṇe'pi paramate na kathaṃcit samarthyo'yamarthaḥ iti darśitam | nanu nakṣatradvayanirantaratāpratyayo bhrānto'tidūravyavahitatvāt nakṣatrāṇām | atra āha nairantarya iti vikalpo'pi iṣyamāṇa iti saṃbandhaḥ | sarvadaiva iti manorājyādāvapi | tataśca ābhāsavastuvādo'yaṃ syāditi āśayaḥ | etadupasaṃharati tasmāt iti | vyavasthitam iti vastusthityā deśakālakramavadapītyarthaḥ | evaṃ kramacintāyāṃ kramo bhedāśraya------------------------------| (2|1|4) (page 135) ityatra ya ukto nyāyastena upalakṣite ye ābhāsasadasattve, tābhyāṃ sādhyo yaḥ, sa na sidhyet tayoreva aniścayāt paramate | yasmādevaṃ tayoraniścayastasmātparasya naiva sidhyediti hiśabdena āha | tasmāt iti pravṛttapūrvaghaṭābhāsābhāvopalakṣitaṃ tādṛśaṃ santaṃ paṭamapekṣyaṃ nirantaraḥ pūrva iti lokadṛśaṃ padārthavādidṛśaṃ ca āśritya viśeṣaṇadvayam | kāṇādadarśane hi paratvāparatve diksaṃyogakārye | agrea.pi evaṃ mantavyaṃ bhūtatā pūrvatā ca ityādau | kramaḥ paurvāparyam, vyavadhānaṃ sāntaratvam; ādipadāt dūratvādikam | iyadeṣāṃ ghaṭādīnāṃ pramātṛśarīrādikamanapekṣyaiva svagatamanyonyābhāsābhāvamanyonyatra ekapramātṛsvatantraprakāśavimarśamahimnā utthāpitamapekṣya bhavatīti uktam | paurvāparyādi tu iti pūrvamidaṃ, paścādidaṃ, dakṣiṇata idam, uttarata idamityādi | apiśabdādanyonyābhāsasadasattvakṛtatvamapi anujānāti ghaṭasya dakṣiṇataḥ paṭa ityapi vyavahārāt | evaṃ deśakrama ekapramātṛtattvādhīna iti upapādya kālakramo'pi upapādyate kāla ityādinā evam iti deśavadeva ābhāsasadasattvāpekṣatvādityarthaḥ | evaṃ svatantradravyāṇāṃ vicārya, dharmarūpāṇāmapi taṃ kramaṃ vicārayati rūparasādīnāṃ ca iti ādipadādekasāmagryadhīnataikārthasama-vāyitvāvirodhitvādi | evaṃ jaḍagatatvena vicārya, cetanagataṃ vicārayati jñānānāmapi iti rūparasādīnāṃ ca kramo bodhyaireva sādhyaste'pi ca vicāryā iti darśayati | tataśca prāk yadyapi evamanyonyabhinnānām----------------------------| (1|3|6) ityatra prakaraṇe nirūpitam, tathāpi ekapraghaṭṭakāvasthitaṃ prameyaṃ kartumatra smārayati kadācit iti yugapajjñānasattopagamapakṣe | tasyāḥ iti asattāyāḥ na svayaṃ prathā śakyā iti jñātumasatteti (page 136) pūrveṇa sambandhaḥ | tat iti tasmāt rasajñānāt | sarvadaiva iti rasajñānasattopagame'pi | sarvadaiva iti satyapi rasajñāne nāsti vyatiriktaṃ rasajñānamiti asattā asya niścīyate | tat iti rasajñānasyaiva yat svarūpeṇa abhāvaḥ, sa eva tarhi abhāvavyavasthāyā abhāvaniścayasya hetustadanvayavyatirekānuvartanāt | sa ca nīlarūpo na prathate iti uktam | atra parakīyamāśaṅkate atha iti | tasya iti rasajñānasya | etat dūṣayati tat iti | tasmāt tvaduktādeva vacanāt hetoretādṛk cet rūpajñānasya sāmarthyaṃ -yat rasajñānābhāvaṃ niścāyayati, tat pūrvoktaṃ dūṣaṇamavighaṭitameva | pradeśa iti nāsti iti saṃbandhaḥ | svarūpamātraniṣṭhito hi sadā bhāvaḥ | nanu pradeśajñānaṃ yathā ghaṭena sahitaṃ ca saṃmiśraṃ ca bhavati, tathā ihāpi bhaviṣyatīti | etat parāsyati na tatheha iti | atra hetuḥ svaprakāśasya iti | syāt iti tatra asaṃmiśratve rasajñānābhāvaniścayo yujyeteti āśayaḥ | etat nigamayati tasmāt iti | nanu kena indriyeṇa rūparasau tatsaṃvedane vā melayedasau | āha praṇālikā iti na asya indriyādhīnaṃ kartavyasarvasvaṃ svātantryaśaktyaiva tannirvāhāt, māyāpramātṛtāparigrahe tu niyatirasya vijṛmbhamāṇā pramukhe tāvadindriyopayogaṃ karaṇabhāvena ādarśayati; paratastu tadindriyajñānānuprāṇakavimarśaśaktivisphārarūpeṇa vikalpaśabdavācyena pramātṛvyāpārarūpeṇa bhāvān vyavasthāpayati | tadetadāha sa hi iti ekaḥ pramātā | ātmani iti svarūpe | vyatirikta iva iti jñānaśabdavācye dharmarūpe kathaṃ tulyakālatāṃ tayo rūparasayorna vyavasthāpayedanyathāca bhinnakālatāṃ kathaṃ na vyavasthāpayediti saṃbandhaḥ | bhinnakālatāyāṃ (page 137) hetuḥ anyathāvabhāsanāt iti | nanu paradarśane vikalpa eva evaṃ racayiṣyati, rūparasavastuspṛktvaṃ ca asya na duḥsamartham | anubhavāyante hi vikalpāḥ | etadeva tarhi prakṛtamapākarotītyāha rūpānubhava eva iti ātmakālamanubhavakālamapekṣya | tathā iti tadanubhavasamānakālatvena adhyavasyet | nanu svasaṃvedane vikalpānāṃ pūrvānubhavāpekṣā kācit, tat kathamuktaṃ-nijaṃ jīvitameṣāṃ nāstīti | atra āha svasaṃvidaṃśa iti svayam iti saṃvedanarūpatāyāṃ vedyadharmaḥ kālo na unmiṣati, unmiṣannapivā rūparasayorakiṃcitkara ityāha bahirmukhatvābhāvācca iti svasaṃvedanaṃ rūparasavikalpasaṃvedanavikalpasya yat, tadeva kariṣyatīti cet, āha svasaṃvedanaparipāṭyā api na tulyātulyakālādivyavasthāpakatā yuktā | nahi tatrāpi svasaṃvedane kalpite rūparasadvayaviṣayamekakamanubhavāntaramasti bhinnendriyavedyatvāt tayoḥ | nanu ca sa vikalpa eva anubhavāyate | satyam, yatra asya vikalpatā svasaṃvedanātmakasvarūpātirikte rūparasāṃśe, tatra anubhavāyatāmanubhavāyaiva tu prakṛtoparodhinī tadetadāha yatra punaḥ iti | anena iti vikalpena anayo rūparasayorna kālapratītisaṅgatiḥ | sāhi anyonyāpekṣaṇena bhavati | tacca nāsti ayojitayoreva tayostena vikalpena avabhāsanāt | svānubhaveneva iti sādharmyadṛṣṭāntaḥ | svena svena anubhavena yathā tāvayojitāveva gṛhyetām, tathaiva tadanusāriṇā vikalpena adhyavasāyabalādavabhāsyete, natu anyathā | asādayet iti natu iti saṃbandhaḥ | nanu vikalpo yena vikalpāntareṇa vikalpyate, tenaivaṃ kariṣyate rūparasau pūrvaṃ vikalpitau yau tāvekakālāviti | netyāha vikalpasya iti rūparasaviṣayamaindriyikaṃ (page 138) maulameva anubhavamanusarati so'pi aparo vikalpaḥ | nanu vikalpo'nena vikalpyate, na anubhavaḥ; taṃ kasmādanusarati | ita ityāha naca iti vikalpasya vikalpanavyāpāraṃ vikalpayati vikalpo na svasaṃvedanam | etacca aśakyasamayo hyātmā---------------------------------| (pā. vā. 3|249) iti vadatā pareṇa upagataṃ vikalpavyāpāraśca paramāṃśaḥ iti tadanubhavasya mūlabhūtasya avaśyamapekṣyam | tataśca tatra yat nāsti lālāṭe iva tarjanayatnasahasreṣu ? iva tat vikalpanasahasreṣu api kutaḥ | tadāha anubhavena avabhāsitasya arthasya rūpāderyā vṛttiryo vṛttānto nirūpito'nyonyāpekṣakālabhedaśūnyatvaṃ, tasyāmeva paryavasāne viśrāntau satyāṃ vikalpaparamparāśate'pi udite'nubhavādatirikto'rthāvabhāsanavyāpāro nāsti, anubhavaśca na evaṃkārī,-iti punaḥ punaḥ smārayati naca iti | nanu tvatpakṣapātito'pi vikalpaḥ kathamevaṃ kuryāt | satyaṃ kuryāt | asmanmate hi asau prāṇitāntarameva pratipannaḥ | yadabhinavabhāratī prabhuparicayāddharmaṃ dhairyaṃ dhiyaṃ ca parākramaṃ parijanajano dhatte nāsya svakaṃ sphuritaṃ kvacit | rajaniśaraṇāḥ śocyatvaṃ ye tamobhiraśiśraya- nnaharabhi sṛtāḥ paśyaite kiṃ bhavanti muhūrtakāḥ || iti | tadāha syāt punar iti | idanīmeva bhavatpakṣapātitvaṃ dūṣitaṃ vikalpasyeti apiśabdaḥ | ayam iti vikalpaḥ | kālāvibhāgena iti deśo'pi atra upalakṣitaḥ | svātmanā deśakālāspṛṣṭo'pi māyāpramātṛbhūmikāvatīrṇaḥ svātmani kālaṃ deśaṃ ca avabhāsayaṃstena saha bhāvasya taddeśatāṃ tatkālatāṃ nirbhāsayanneva tasya bhāvasya bhāvāntareṇa saha tāmavabhāsayati,-iti na kiñcit (page 139) duḥstham | kālāvabhāsaṃ ghaṭayati tathāhi iti, deśabhedaṃ tu deśabhedo'pi iti | ekadravyātmatām iti dravyabuddheḥ satyatve samarthitatvāt | apiśabdaḥ saugatasaṃmataṃ sannikarṣaṃ sūcayan paradṛśi dūṣitaṃ svadṛśi samarthayitumāha yaḥ punar iti | sannikarṣo hi nairantaryamantarābhāvaḥ | tasya ca itthaṃ saṃvedanaṃ yadi tasya antarasya vyavadhāyakasya upalambhalakṣaṇaprāptatvaṃ bhavet, naca tadastīti tātparyam | nanu evaṃ pṛthaganubhūtayorgṛhayoryadi deśakramo na saṃcetyate, tarhi tau kramaśūnyāveva kiṃ nirbhāsete | satyamevameva, deśakramāpekṣayā yo hi kramo'vabhāsate tatra, sa kālato, na deśataḥ | etaṃ darśayati pṛthak iti | nanu pṛthaganubhave kālakramo'pi kathaṃ bhāsate tasyāpi parasparāpekṣāprāṇitatvameva nanu, kiṃ sahānubhave kālakramaḥ kaścit, tarhi kathamayamupapādayitavyaḥ | itthamiti darśayati vikalpa iti vikalpakāle ye saha bhāsete, naca ekarasatayā, apitu sphuṭatvena ekamaparaṃ ca asphuṭatvena; tayoḥ pṛthaganubhavabalādeva tathābhūte sati ābhāsabhede kālakrama eva bhāti, na deśakramaḥ | kaśmīrakānyakubjādestu sahānubhavābhāve deśakramo'numīyate, natu pratyakṣaḥ | etena tadapi pradarśitaparamārthaṃ kṛtaṃ yaduktaṃ nirantarayorghaṭayoḥ iti | tatra hi kālakrame'nubhavakriyāpekṣe prāṅnirūpitasthityapekṣayā paścāttanastathānubhavāpekṣo vikalpo deśakramamanumāpayati yadi sa pūrvo ghaṭo'pasāritaḥ, anyathā paścādbhāvisahānubhavabalenaiva pratyakṣatayā vikalpyate'nayordeśakramaḥ | atha yaduktaṃ nakṣatradvayam iti | tatra āha nakṣatrayośca iti viprakṛṣṭatvena yāvabhimatau pūrvapakṣe nirūpitau, āgamādinā vā tathā saṃmatau nakṣatrarūpāvarthau; tayoḥ sahaprathane sannikarṣo nairantaryaṃ yadavabhāsate, tat tathaiva iti satyarūpameva | yadihi (page 140) upalambhalakṣaṇaprāptamantaraṃ bhavet, tadupalabhyeta; naca evamiti asadeva antaram, sadapitu piśācādikalpaṃ; na sāntaratā vyavahārahetuḥ | ata eva āgame'pi evamucyate anayoradya samāgama ekarkṣagatatvam------------------| ityādi | evaṃ svadarśanamupapādya tīvraṃ vyāmohasthānamidaṃ mūḍhānāmiti manvānaḥ svadarśanaparadarśanayormahadantaraṃ bhavadapi aniścinvānān parān pratyāyayituṃ tulārohaṇapaunaḥpunye- naiva tayorantaraṃ kartukāmaḥ punarapi paradarśanānupapattiṃ darśayati anubhavāt ityādinā yadi paramiti tau tathābhūtau bhāvāveva dvau dṛśyamānau saṃnikṛṣṭatvaviprakṛṣṭatvavartamānakālatvaṃ cetīyataivottareṇeti manyate, natu atrāpi parasparāpekṣā nirvahatītyāśayaḥ, kālaviśeṣasya vartamānatāmātrasyeti mantavyam, natu prājñasya avyavahitasyāpi ca pratipattuṃ śakyo deśakālaviśeṣāvabhāso deśabhede kālabheda indriyabhede vā satīti saṃbandhaḥ | nanu indriyabheda ityeva avaśyam | netyāha ekendriya iti | atra hetuḥ arvāk ityādi | nanu vikalpayannapyekārthaṃ puro'nyadapi paśyati | (pā. vā. 3|207) itinyāyena ghaṭaṃ ca anubhavet paṭaṃ ca asphuṭaṃ vikalpayedayameva tayoḥ kālabhedaḥ | naivamityāśaṅkāpūrvakamāha yadyapica iti yena iti svātantryeṇa | svakālo vikalpanasya vartamānatā sphuṭatvena, svadarśane tu nāyaṃ doṣa ityabhimatatvādanubadhnāti sarva ityādinā | sarveṣāmanubhavajñānānāṃ yadāntaraṃ saṃvedanasvarūpatvamekaṃ, tadeva svātantryādanubhavamayīṃ tāṃ bahirmukhatāṃ parāmṛśat svarūpasya anubhavasya ca ekībhāvāt svayaṃkṛtamanubhavakṛtaṃ ca svayaṃkṛtamabhimanute iti vastu eva idaṃ, na anyathā | etadeva ghaṭayati sahi (page 141) iti vikalpaḥ | anyathā iti anubhavarūpānapekṣayā | yogī hi na prācyānubhavāntarasāpekṣapratipattikaḥ | nanu iti bhinnatvena saṃvedanebhyaḥ prācyebhyo'bhimato yo vikalpaḥ, sa kathaṃ viṣayonmukho bhavet viṣayavedī ca | yadevaṃbhūtaṃ vastu uktaṃ vakṣyate ca ata eva hetubhūtādasya darśanasya parābhyupagamādviśeṣaḥ | tat vastu darśyati yasyaiva iti saṃvedanalakṣaṇasya āntarapramātuḥ | aneka iti anubhavabhūmikāparigrahe | sa eva iti vikalpabhūmikāvagāhane | natu iti saugatādivadityāśayaḥ | kāṇādadṛṣṭiṣu api duḥsamarthametat jñānānāmekarūpatvābhāve satyekasaṃvidrūpāśrayamātrayogasya akiṃcitkaratvāditi uktameva prāk | svadarśanaṃ krameṇa pūrayati sa evaca iti | tathāca iti kiṃcetyarthaḥ | anekātmakam iti rūpasparśādimayam | bahutaraprameyataraṅgāndolitaṃ sūtrārthaṃ sthirīkṛtatvena unmīlayati evam iti natu anyatheti yāvat | arthasvabhāvaḥ iti ekaikābhāsarūpa ityarthaḥ | etat tāvat iti | anena sūcitaṃ prameyāntaramapi upapannamadhunetyāha yadapi iti vastu iti anekābhāsātmakamekamiti yāvat | saiva iti dāhakādirūpaikāgnipratītiḥ | ubhayatrāpi iti ābhāsabhedeṣu, tadekābhāse ca | tataḥ iti pramātuḥ | ataḥ iti yata evaṃ vastutaḥ pramātaiva pramāṇaṃ, tata eṣa sidhānto jāyate ityarthaḥ | saṅkocataḥ sa pramātā cākṣuṣapramāṇarūpatāṃ pratipadyate iti saṅgatiḥ | svātmāpekṣayā iti pramātṛprakāśatādātmyavṛtterābhāsasya aikyāpekṣayā | evameva iti tasya ca nāma kriyamāṇaṃ yuktiriti samucitaṃ pramāṇaparigṛhītābhāsabhedayojanātmakatvāt gandhayuktivat | ata eva anekapramātṛgatābhāsabhedayojanaṃ yathā yathā sphuṭībhavati, tathā tathā (page 142) prājñatvaṃ prakṛṣyate, aparathāca viprakṛṣyate | etadapica bhagavatsvātantryamayyā icchāśaktereva vijṛmbhitamiti saiva sarvatra śaraṇam | taduktaṃ buddhirjñānamasaṃmoha-----------------------------| (10|4) ityādi | atrāpi iti anantarūparasādyābhāsamiśrīkaraṇābhāse | etat iti anekātmakaikasākṣātkārātmakaṃ pratyakṣam | na kevalaṃ sākṣādanubhavayojanātmikaiva yuktiḥ, yāvat smṛtidvāreṇa api anubhavayojanātmikā seti darśayatā vitatasvabhāvavastuvyavasthāpanamiva vitatakālavastuvyavasthāpanamapi itthaṃ yujyate iti darśyate śarat ityādinā | pramātraiva tatkāle ekapratyakṣarūpatāṃ pratipādya evaṃbhūtā vitatākārā paripāṭī pratīyate iti saṃbandhaḥ | parasya tu etat na saṃbhavatītyāha nahi iti | tat iti nirantaraparipāṭyābhāsātmakaṃ vastu sat | nanu pareṇa cedetadurarīkṛtam, kastarhi svapakṣe pakṣapātaḥ | āha taccaitat iti pareṇa upagataṃ yat, tat kramikebhyo'nubhavebhyastadvikalpe-bhyastatsmaraṇācca vyatiriktena ekasaṃvedanātmanā yuktivācoyuktyuktena nirūpayituṃ śakyam, na anyatheti | etat iti yadeva tadaikyābhāse sākṣātkārarūpe, tat puṣpasvarūpaṃ puṣpasmaraṇātmakam | evaṃ vitatakālavastuvyavasthāpanena muhūrtādermahākalpaparyantasya ābhāsasya vastutāṃ vyavasthāpya vitatadeśavastuvyavasthāpanayā krośayojanādeḥ samastakālānalabhuvanaprabhṛtisadāśivāntabhuvana- vargagatasya api abhedātmana ābhāsasya satyatāmavasthāpayati sannikarṣa ityādinā | arthāntarāṇāmalpatvaṃ mahattvaṃ ca ābhāsamānaṃ vidyate yayorarthayoḥ sannikṛṣṭaviprakṛṣṭābhimatayorābhāsyamānayostāvā-bhāsete yasmin jñāne, tena yathāsaṃkhyaṃ sannikarṣetarau vyavasthāpayituṃ (page 143) śakyau | yastu manyate-vastunī eva te dve sannikarṣo'nyo veti, tasya antarālavartiṣu vastvantareṣvapi agṛhyamāṇeṣu tadgṛhyamāṇavastudvaya- mātraniṣṭhitau tāvapi vyavasthāpanayogyāvabhaviṣyatām | naca evam | tadāha natvantarāla iti | sarvatra ca dūratādigrahaṇe'ntarālagrahaṇaṃ prayojakaṃ mantavyamiti upapādayati yattu iti | niśīthasamaya iti yatra antarālavartināṃ nadīparvatādīnāṃ grahaṇamasaṃbhāvyamityāśayaḥ | sannikarṣamādigrahaṇāt viprakarṣaṃ, tatrāpi ca tāratamyaṃ vyavasthāpayataḥ pramāturyat pravṛttau vaicitryamiha śīghraṃ gantavyaṃ na gantavyamityādi; tatra antarālasya na agrahaṇamapitu grahaṇameva | tat darśayati yataḥ iti | dvayaṃ iti digdvayādutthitam | tasya iti śabdapravāhadvayasya | nanu na deśadvayavartitayā pravāho gṛhyate, apitu śrotraśaṣkulyavacchinna eva nabhodeśe gṛhyate yathā kāṇādā manyante, utpattideśa evavā gṛhyate yathā kāpilā manyante śrotravṛttiḥ śabdotpattideśa eva śabdasākṣātkārātmanā pariṇamatīti, natu ubhayatra grahaṇaṃ, nāpi antarālagrahaṇam | etat dūṣayati anubhavaṃ pramāṇayan śrotradeśa evaca ityādinā | tadaiva iti utpattikāle | tataśca kālabhedena pratipattirna bhavet, sāca astītyāha na caivam iti utpattideśasya dūratve utpattikālamatikramya cireṇa pratipattirdṛṣṭā, atidūratve ciratareṇa; ata ubhayadeśamadhyavartī pravāhasvabhāvo'sau śabdo'vagamyate iti upagamyam | yo'pi āha utpattideśe śabdasya śrotreṇa na grahaṇam, apitu śrotrākāśāvakāśāśrityā antyaśabdaviśeṣaṇaliṅgena anumānata iti, tenāpi ānumānikaṃ tāvadantarālagrahaṇamupagatameva; tena digviśeṣadigdvayāgatatvaṃ śabdasya durjñānam | śabdasya hi (page 144) viśeṣaḥ kāmaṃ dūratādi jñāyatāṃ, natu digādiviśeṣaṇaṃ sambandhigrahaṇakāla eva tadaparijñānāt cakṣuṣā bherīdaṇḍādisaṃyogaprabhṛtikāraṇāvalokane'pi nāvaśyaṃ kāraṇāni--------------------------| iti nyāye'nyakāraṇatāsaṃbhāvane saṃśayānivṛtteḥ | naca digviśeṣajena śabdena janitasya antyaśabdasya viśeṣeṇa bhavitavyaṃ kṣaṇikadṛśi iva dakṣiṇottaraprākpaścimadigāgatānāṃ puruṣāṇāṃ puro netrapātināmiti alamavāntareṇa sarvathā tāvadutpattideśe'pi gṛhyate śabdaḥ, natu antya eva mandatamaḥ | ataśca evaṃ-yadatidūrādapi gītamākarṇayannavaiti-tāratāraṃ gāyatīti, tat tīvratā api tatra anyā gṛhyate | yathātu dūrāt gṛhyamāṇo'ntarālapatitarajaḥprabhṛtibhāvānta- rāvaraṇavaśādasphuṭa iti pratīyate, tathā sa tīvranādena ārabhyate yastīvro'pi madhyavartirajaḥsthānīyasaṃbhāvyamānavāyavī- yādiśabdāvaraṇavaśādasphuṭaḥ pratīyate; antya evatu sphuṭaḥ | anubhavasākṣikaṃ ca idaṃ-yat niḥśabdāyāṃ rajanyāṃ yata eva dūrāt dhvanirākarṇyamānaḥ spaṣṭavarṇatvena avabhāti tata eva pravṛttajanasaṃpātavacasi divasadhāmani aspaṣṭavarṇa eva nādamātratayeti | tadetadupasaṃharati tasmāt iti | dṛśyate iti pramāṇopapannā avalokyate ityarthaḥ | nanu kimarthaṃ śabdāntarārambhaṇamiṣyate, tadapica deśāntare yena pravāhadvayamityuktam, tāvantaṃ kālaṃ sa eva śabdo'vasthāsnurastu; ārabhamāṇo vā tatraiva ārabhatām; ārambhe vā ko'sya virāmāvasaraḥ; sarvataśca ārambhe cartudikkamapi śabdaśravaṇaprasaṅgaḥ-ityāśaṅkāḥ śamayati agrasthita eva ca iti | tena na carturdikkaṃ śravaṇam | apratihata iti vāyvādipratīghātādeva viramatīti yāvat | yena iti śabdāntarajananena (page 145) dūrasthitāḥ pramātāro yāvati kāle śabdaṃ śṛṇvanti, tāvantameva kālamutpattideśasthā api pramātāraḥ śṛṇuyuryadi sthiro'sau bhavet, tatraivavā śabdāntaramārabheta | ubhayathāpi hi asau tatrasthastatrasthapramātṛśrotragamyatāṃ na ativartate | naca evaṃ kāṣṭhaparaśusaṃyogāddhi śabdaḥ sa tatrasthaistadaiva śrūyate, dūravartibhistu punaḥ paraśorudyamanakāla eva | tena antarālavartiśabdagrahaṇapūrvakameva śabdasya api dūratādigrahaṇamiti sthitam | yattu uktaṃ śabdasparśetyādi, tatra tatpravāhātiriktasya śabdasya apratītiruktā mantavyā || 8 || evaṃ pratyābhāsaṃ viśrāntena pramāṇena bhāvasvabhāvavyavasthāpanaṃ kriyate | parasparasvabhāvaniyamo'pi ābhāsānāṃ tadābhāsaniyatabhinnapramāṇānuprāṇakāntarmukhabahir- mukhatobhayabhājā svasaṃvedanena pratyābhāsaṃ gṛhītagrāhiṇā api miśraṇāṃśe pramāṇabhāvabhājā pramīyate ityevaṃ mānasyāṃ pravṛttau pramāṇopayoga uktaḥ; kāyapravṛttau tu yathā pramāṇavyāpāra upayogī, tathā darśayituṃ sūtrāntaraṃ sātu deśādikādhyakṣāntarabhinne svalakṣaṇe | tātkālikī pravṛttiḥ syādarthino'pyanumānataḥ || 9 || tuḥ pūrvato viśeṣakaḥ | arthakriyākāriṇāmapi viśeṣāṇāṃ prakāśaparāmarśamayacitsvarūpaviśrāntyā yadyapi viśeṣarūpatā viśīryate eva, tathāpi māyāśaktyā dṛḍhīkriyate iveti viśeṣasādhyayā arthakriyayā yo'rthī, tasya yā tasmin svalakṣaṇe tatkālamātropayoginī, natu bhāvasvabhāvavyavasthāpanavat kālāntare'pi upayujyamānā vāṅmanaḥkāyapravṛttiḥ; sā deśe kāle svarūpe svarūpāntarānusandhānādau ca yāni adhyakṣāntarāṇi bahūni pratyakṣāṇi, teṣāṃ bhinne bhede sati saṃbhāvyate; na anyathā, pramāṇasamūhādevaca, natu ekaikataḥ pramāṇāditi yāvat, yadivā deśādikāni yāni adhyakṣāntarāṇi (page 146) pratyakṣībhūtāni ābhāsāntarāṇi, tairbhinne svalakṣaṇe sati tannimittā pravṛttiriti saṅgatiḥ | atrāpi prameyabahutvamukhena pramāṇasamūha eva nimittatvena ukto bhavati, yadivā pāramārthikarūpābhiprāyeṇaiva yojanā | deśādikeṣu adhyakṣeṣu satsu ābhāsayojanayā viśeṣarūpatāyāmapi satyāṃ teṣāmeva adhyakṣajñānānāmantariti pramātṛbhūmāva- bhinnaṃ yat svalakṣaṇaṃ, tatra pravṛttiriti | na kevalaṃ pratyakṣakṛtāyāṃ pravṛttāvayaṃ kramaḥ, anumānato'pi yā pravṛttistātkālikī, sāpi pramāṇasamūhādeva | tat yathā-parvatagrāhi pratyakṣamagnigrāhi anumānaṃ, śītāpanodagrāhi anumitānumānaṃ, caurādyupadravaviraha- grāhi āptavacanamiti | ataḥ pramāṇasamūhādekāntarmukhasvasaṃvedana-niṣṭhā pravṛttiriti sūtrārthaḥ | tamavatārayati yatra iti | punaḥ iti | turvyākhyātaḥ mātraśabdena apiśabdena ca | sarvathā vastusvabhāvavyavasthāpanaṃ na niṣiddhamityāha sambandhe yadi kāyīyā pravṛtiḥ syāt, sa tarhi ekenaiva prayojakena pramāṇena gṛhīta iti pramāṇasamūhāt pravṛttiriti kāmaṃ hīyeta; natu sambandhe pravṛttiḥ | atra hetuḥ antar iti | pravartate bahiḥ, saṃbandhaśca antaraikyam | yathoktaṃ --------------------------bhāvā ekapramātari | anyonyānvayarūpaikyayujaḥ----------------|| (2|2|4) iti | svalakṣaṇameva kasmāt vicitrāmarthakriyāṃ karoti | āha sāmānyasya iti bhāsvaratayā hi prakāśeta paraṃ, na dahet pacet vā | yadātu bhāsvaratā auṣṇyābhāsena milati, tadā dāhapākādi | tadāha yadā punaḥ iti teṣāṃ svabhāvānāmābhāsātmanāṃ yadaikyaṃ, tadviṣayaṃ yat pramāṇaṃ yojanāgrāhi; tena sahabhāvīni ekātmatābhāñji api na sarvathaiva galitabhedāni ābhāsāntarāṇi (page 147) apitu kaṭakatalamilitavicitrasanniveśotthāpakakanakapṛṣatakalpāni pravṛttiṃ kurvate | apyanumānataḥ ityaṃśaṃ vyākhyātumanumānavṛttāntaṃ saṃkṣepeṇa tāvadāha anumānaṃ ca iti śabdavācyatvaṃ pratyābhāsamiti kathitamasakṛt | nanu deśāyogavyavacchedāya yadukta-matrāpīti, tat yadi na darśyate; ko'numānasya doṣaḥ | na kaścit, apramāṇaṃ tu tat bhavediti nirūpayati dhūma ityādinā kāryasvabhāvayorudāharaṇadvayam | nāpi iti pratyakṣeṇeti śeṣaḥ | niyate iti deśe tata eva pravṛttiyogye | tadbalāt iti | taddeśapratipannāgnyavyabhi-cāridhūmabalāt | tat iti yā pratītirevaṃbhūtā, tadanumānamityarthaḥ | etadeva pariśodhayati nahi iti sarveṣāṃ saṃbhāvyamānānāṃ pratyakṣāṇāṃ sambandhino vyāpārasya yato na viṣayastato'numānenaiva gantuṃ jñātuṃ śakyor'haśca | nanu evaṃ pratyakṣasya naiva atra vyāpāraḥ | maivamityāha pratyakṣa iti dhūmagrāhiṇā pratyakṣeṇa atra ākṣipyate'gnyābhāso vyāptigrāhipratyakṣasāmānyāditi tayorapi asti vyāpāraḥ | satyapi tasmin svato nijarūpamahimnā yadi so'gnyābhāsaḥ sphuret, na pṛthaganumānaṃ pramāṇatvena udaghoṣiṣyata, natu evaṃ; tena anumānaṃ pramāṇāntaram | nanu tarhi samūhena na kiṃcit kṛtyam | kathaṃ na kṛtyamityāha naca iti | ādipadāt vyāptiliṅgādi | yatra iti svayameva niścayasvabhāvamananyāpekṣamanumānamiti yatra gīyate, yatra ca etadvaktuṃ kaścidudyacchet-nanu dharmyādigrāhakaṃ pratyakṣādi yat pramāṇāntaraṃ, tadanumānasyaiva tāvatparikara iti; tatrāpi yāvat pramāṇasamūhādeva pravṛttiḥ kimaṅga pratyakṣe iti | tathāhi sambandhamātre'numānaṃ pramāṇamatra agniriti | naca tatra pravṛttirapitu sambandhini; tatrāpi deśaviśeṣādiniyata ityevamābhāsāntaraviśrāntāni pratyakṣāṇi (page 148) kathaṃ na pravṛttyaṅgībhaveyuḥ | parikararūpamapi ca na tadeva bhavitumarhati tasyaiva tatparikaratvāyogāt | bhinnaṃ cet, jaḍamajaḍaṃ vā; jaḍaṃ cet, prameyamityavaśyaṃ tadgrāhipramāṇāntarāpekṣā; ajaḍamapi asaṃkucitaṃ cet, na asya niyataparikaratā yuktā; saṃkucitaṃ cet, pramāṇāntararūpamiti vidhināpi aśakyabhaṅgā iyaṃ paramārthakathā | tena pramāṇasamūhamayī eva sarvatra yuktiḥ pravṛttau prayojiketi sthitameva aneka ityādinā pratyakṣoktameva nyāyaṃ mandabuddhīn prati anusandhatte | ekatāmātra iti āntarasambaddharūpe | nanu evamekapravṛttikāritvādeka-meva tat kiṃcit pramāṇamasti | netyāha natu eṣām iti | viṣayabhedena kālabhedamākṣipatā avaśyaṃ svarūpabhedo'pi ānetavyaḥ | nahi dharmagrāhakaṃ pratyakṣaṃ liṅgajavahnijñānamātrarūpasya anumānasya śarīrībhavitumarhediti samūhādeva pravṛttiriti yuktam || 9 || evaṃ vimarśabalādeva bhedābhedavyavasthā | saṃvidrūpasya hi bhagavatastadeva svātantryamaiśvaryam | dūrāntikādau ca arthābhedo yaḥ parairucyate, sa vimarśabalādeva upapadyate; natu ābhāsamātrabalāditi ślokadvayena āha dūrāntikatayārthānāṃ parokṣādhyakṣatātmanā | bāhyāntaratayā doṣairvyañjakasyānyathāpivā || 10 || bhinnāvabhāsacchāyānāmapi mukhyāvabhāsataḥ | ekapratyavamarśākhyādekatvamanivāritam || 11 || pratibhāsamātreṇa vyavasthāṃ kurvan dūrādūrādau sakalāsakalāvṛtānāvṛtaspaṣṭāspaṣtaraktakṛṣṇasaṃmukhaparāṅmu- khāderbhinnapratibhāsagamyasya kathamekatāṃ bhajet | nanu vimarśo'pi pratyābhāsaṃ jīvitakalpo bhinna eva | satyam, aparastu tatra yo vimarśo ya eva mayā (page 149) dūrādasakalo dṛṣṭaḥ, sa eva nikaṭe sakalo dṛśyate iti ekastena pramāṇarūpeṇa ā samantāt khyānaṃ prathanaṃ yasya pūrvābhāsāpe- kṣayā mukhyasya tadekavimarśatādātmyāvasthitāvabhāsasya, tamavalambya bhinnāvabhāsacchāyānāmapi bhāvānāmanivāritamekatva-miti saṅgatiḥ | bhinnā avabhāsane prakāśane ccyāyā, natu prakāśanasya svarūpaparamārtho vimarśamayo bhinno yeṣāṃ, te tathā teṣām | sarvadā iti satyatvāvasare'pītyarthaḥ | tadeva iti ādyābhāsarūpam | tasya ca iti vimarśātmanaḥ phalasya | ata eva iti yataḥ pramāṇābādhayā na satyāsatyabhāvavyavasthā, apitu vimarśābādhayaiva; tato hetoḥ | te iti saugatāḥ | tathātvam iti natu tadagrahaṇamiti hi śapathaśaraṇameṣāṃ, na pramāṇavṛttopanatam | naca ativyāpakametaditi brūte śuktikāyām iti vimarśastatra unmūlya eveti yāvat | unmūlanaṃ ca yā netyābhāsena svavartinā paravartināpivā tāvati pramātraikyabalopanatena yojanā saṃbodhyate netyābhāsasya yojanīyāntaronmūlanarūpatvāt | sādhāraṇye eva ca unmūlanaṃ, tata eva sukhādāvāntare nābodho'sakṛduktaḥ | anyādṛśābhāsādapi iti pūrvaṃ yā mṛṇmayatābhāsamiśritādavalokitā, sā rājatatvāvabhāsamiśritādapi upalabhyate tāvadākāśadeśavyāpakajaladhāraṇādikā arthakriyā | tasya iti sāmānyābhāmasya | dūrāntikatayā iti vyākhyāya tatprasaṅgāt anyathāpivā iti vyākhyātam evam ityādinā | adhunā parokṣa ityādi vyācaṣṭe dhūmādapi iti | pramātrantaraiḥ iti vanecaraiḥ, sarvajñairmantreśvarādibhiḥ, yogibhirbhāvanāprabhāvodbhūtaparokṣa- saṃvedanaiḥ | etat nigamayati tat iti tasmāt | bāhyāntaratayā iti (page 150) vyākurute tathā iti | pūrvoktanītyā iti sa naisargika evāsti-----------------------------| (1|6|10) ityatra uktayā | doṣairvyañjakasya iti vivṛṇoti sūrya ityādinā | raktotpalaṃ nīlamiti dīpena dṛṣṭaṃ yat, tadeva sūryālokane raktamityeva bhāti | yathā iti yena nyāyaprakāreṇa | tathā iti tena pramāṇavṛttaprakāreṇa | idaṃ yujyate iti vṛttimadhunā sūtreṇa saṃgamayati parokṣasya ityādinā anyathāśabdārtha ityantena | na vyākhyāta iti vṛttau | naca saṃkṣepamātrametat, apitu prauḍhirapi nyāyavyutpādiketi darśayati avabhāsamātra ityādinā | adhika ukta iti sūtre | anena dūrāntikatayā ityasya bāhyāntaratayā ityasya ca paunaruktyāśaṅkā śamitā | ata eva iti yato bāhyāntarate sphuṭāsphuṭatvaṃ tacca vṛttāvuktaṃ yena sarvadharmasaṃgrahastato hetoḥ | na vivṛta iti vṛttikṛtā | tadapi iti vyañjakabhedābhede'pi parāmarśaikyādaikyamityevaṃbhūtasya tattvato'tra vākyārthasya parāmarśāt napuṃsakanirdeśaḥ | nāpi sautrasya anyathāśabdasya artho vivṛtaḥ | ata eva hetoriti samanvayaḥ | tanmukhya ityādikāṃ vṛttiṃ vivṛṇute mitiḥ ityādinā pūrvoktaṃ vastu anuvadan | ābhāsasya iti prakāśasya | sphaṭikasya saṃvidi yadrūpamiti vaimalyam, tat nīlādinā; tato nīlādi tatra cchāyeti ucyate | tathaiva prakāśasya saṃvidi svasaṃvedane yadrūpaṃ, tat tena na apahanyate iti yojanā saṃvidrūpānapaham iti pāṭhe | āvaham iti pāṭhe tu ayamarthaḥ-yathā nīlādi sphaṭikasya cchāyā kevalā na saṃvidrūpatāṃ sphaṭikasya āvahati, tathā ābhāsasya prakāśasya; vimarśa eva tu asya tāmāvahatīti sa eva pradhānam || 10, 11 || (page 151) nanu astu dūrādūrādau sa eva artho'rthakriyaikyāt, bāhyāntaratve tu tat neti kathamaikyam | atra āha sūtreṇa uttaram arthakriyāpi sahajā nārthānāmīśvarecchayā | niyatā sā hi tenāsyā nākriyāto'nyatā bhavet || 12 || arthakriyāpi iti sā tāvat svarūpaṃ na bhavatīti uktam, asvarūpabhūtāpica na sahajā ananyāpekṣā īśvarecchāniyatyapekṣaṇāt | tena tasyā akaraṇāt na anyatvamiti avastutvaṃ, vastvantaratvaṃ vā bhavitumarhatīti sūtrārthaḥ | ullekhā eva ghaṭādayasteṣāṃ bāhyasya svalakṣaṇasya yā arthakriyā tayā virahe'pīti vṛttyarthaḥ | anyathātvam iti abhāvarūpatāṃ ghaṭasya pradeśe kuryāt svabhāvo'san, bhidyamānastu svabhāvo vastvantaratāṃ tasyaiva ghaṭapaṭāpekṣayā kuryāditi sambandhaḥ | purastāt iti yadasattadasa--------------------------------------------| (2|4|3) iti prakaraṇe | asya ābhāsabhede iti ābhāsaviśeṣe sāmānyarūpe viśeṣātmani vā | avabhāsāntaram iti sāmānyarūpam || 12 || vimarśaikyādaikyaṃ yaduktaṃ vastūnāṃ, tat bhrāntivṛttāntabhaṅgakāritvādatiprasaṅgāvahamāśaṅkya sūtraṃ rajataikyavimarśe'pi śuktau na rajatasthitiḥ | upādhideśāsaṃvādāddvicandre'pi nabho'nyathā || 13 || rajatatayā yadyapi śuktirajatasya aikyaṃ vimṛśyate, tathāpi śuktau yat rajatamiti bhātaṃ manovijñāne, na tasya sthitiḥ satyarajataikyena nirūḍhā | bāhyatā vastutā sarvasādhāraṇyena vikrayādiyogyā na bhavati tasya vimarśasya unmūlyamānatvādupādhideśe'tra rajatamitideśarūpatayā uparañjakasvabhāvāyāṃ śuktāvasaṃvādādunmūlanāt (page 152) satpratipakṣabhūtavimarśasthairyāt na idaṃ rūpaṃ rajatamti | samyagvadanaṃ bhāsanaparāmarśatmanātmakaṃ saṃvedanaṃ, tadvipakṣo'saṃvādaḥ | yathāca mānase bhrame, tathā aindriyikasaṃmate'pi bhrame dvicandre na sthitiryataścandrāntarākrānto yo nabhodeśo vimṛṣṭastatra anyathābhūtaṃ vimarśāntaramunmūlakamudeti -na asmin nabhodeśe dvitīyaścandra iti sūtrārthaḥ | rajate iti satyarajate, śuktau ca iti rajatatvena adhyavasitāyām, dvicandre'pi buddhirmithyā iti vṛttiyojanā | sūtrārthamavatārayati tathā iti bhedena yaḥ pratibhāsastadanādareṇa, sahārthe tṛtīyā | tat iti vimarśaikyam | ko'yam iti na ayaṃ satyāsatyaviṣayavibhāgakārītyarthaḥ | anayā bhaṅgyā samanantaraprameyaśeṣabhūtamapi sūtraṃ pradhānaprākaraṇikapramāṇaprameyabhāvopayogipramāṇalakṣaṇaśeṣa -bhūtatvena yojitam | upapādiyitum iti satyāsatyatve viṣayavibhāgena avasthāpayitum | rajatasāmānyam iti taddeśakālādityāgena rajatābhāsamātram | nanu kṣetrajñanirmitaṃ cet, tat svalakṣaṇābhāsarūpaṃ tathāpi kathaṃ brūmaḥ | āha naca iti | tathā iti kṣetrajñanirmitatayā ākhyānamevaca bhrāntiriti vitaniṣyate | asthairyamātraṃ ca ityādi pūrvameva nirṇītatattvam | nanu saṃvādābhāvāt kathaṃ bhrāntatetyāśaṅkya āha pramāṇaṃ hi iti apramāṇaṃ hi pramāṇalakṣaṇaviparyayeṇa bhavati | bhrāntitattvaṃ nirūpayituṃ codye pīṭhabandhaṃ karoti nanu ca iti | athāpi ityādinā astyevam ityantena granthena asatkhyātimasthirakhyātimasādhāraṇakhyāti- manarthakriyākārikhyātiṃ viparītakhyātiṃ ca krameṇa paryavasāyya kevalamasau ityādinā tāmapi asatkhyātau viśramayya akhyātiparamārthatāṃ nirvāhayaiṣyati etāvanmātra (page 153) ityādinā | viruddham iti prakāśamānatvameva sattvamiti kathitaṃ jvālā ityādi | atra vaktavyaśeṣaṃ yadasti-jvālādi khalu tathābhūtamevetyādi, tat sukhādiviṣayavakṣyamāṇanyāyasāmyāt na pṛthaguktam | tadapi iti yadevaṃbhūtaṃ niyataṃ rūpaṃ bhavatā darśitam, tat kathaṃ kena prakāreṇa pramāṇasya evaṃvidhaniyamanidānasya abhāvāt | tameva āha yehi iti | tatra iti evaṃsthite | evam iti asādhāraṇaikasvabhāvam | tat iti rajatādi | bījakandāt kandakandācca kadalī ekajātīyaiva sparśopayogāt sraṃsinīva harītakī nīlotpalakandaṃ ca kandajaṃ gomayajaṃ ca ekajātīyameva | anena iti vimarśaikyameva sarvatra pratapatīti yāvat | anyathābhūtameva iti abhimatārthakriyāśūnyaṃ pramātrantarāsādhāraṇaṃ ca | anyathā iti viparītakhyātitāṃ darśayituṃ yat prayuktaṃ, tadeva spaṣṭayati viśiṣṭa ityādinā | dṛṣṭāntameva ghaṭayati taddhi iti kāraṇatvādi | atra dṛṣṭāntaghaṭane'pi vaidharmyadṛṣṭāntamāha yathā iti | punaḥ iti anabhyā sakalāpekṣayā bhūya ityarthaḥ | śūddhatvena iti jātyādinā | nanu yadi kāraṇatvādi na adhikaṃ nīlādibhyastarhi paryāyamātratā syādityāśaṅkya āha kevalam iti ucyatāmeva iti āpekṣiko vyapadeśo na vastusattāmanyathā karoti yathā na idamasmākaṃ suvarṇaṃ saditi | etat iti prathamānasya pramātrantaraviṣayatvasya viruddho na prathate iti pūrṇaprathābhāvādapūrṇakhyātirūpā iyamakhyātireva bhrāntiḥ | yadyapi sarvaiva saṃsārakathotthā bhrāntistathāpi svapne svapno gaṇḍe sphoṭa iti nyāyena māyāpade'pi bhrāntivyavahāro'yaṃ tāvatyapi samucitopayogipūrṇaprakhyāvirahāt | nanu sa etadviruddhaḥ kiṃ kadācit prathate | satyamityāha (page 154) svātmani iti niścitastimiralakṣaṇa upaghāto netradoṣo yaiḥ | nāyam iti keśādiḥ | iha punar iti bhramatve | evaṃ vidhe vā iti āpekṣikī viśiṣṭadharmarūpā | evaṃ vyatirekābhāvaṃ vicārya tadātmyābhāvamapi vicārayati ghaṭaḥ paṭo na iti | nanu kasmādaparāmṛṣṭasvātantryaḥ kṣetrajño'tra nirmātā | nanu īśvara eva, so'pivā kṣetrajñaḥ pratyabhijñānaparāmarśabhāvanābhāvitasvātantrya ityāśaṅkya brūte pramātrantarāsādhāraṇatvena iti parataḥ iti sāmānādhikaraṇyaprayogānantaraṃ na ityevamavabhāsate | ata eva iti yataḥ pūrvaṃ sāmānādhikaraṇyātmā samāropaḥ, parataśca śūnyātmā vyāvartanarūpo nañarthastata ityarthaḥ | yasyaivaca iti aikyam iti paṭena saha tasyaiva ghaṭasya paṭe śūnyatākhyo dharma iti pratyavamarśabalāt | ata evahi padārthavādina itaretarābhāvaṃ bhāvaviśeṣaṇaṃ manyante | evamakhyātirūpatve bhrānteḥ sthite'satkhyātiviparītakhyātināmadheyādhānamapi pratibhāsapratyavamarśabalāyātam, tathā paramārthavastuvādena na sahyamityāha tadevam ityādi | akhyāterevatu bhrāntitvaṃ bhramavyavahāra iti darśayati vastutastu iti | ātmakhyātirūpatvaṃ tu na bhittibhūttamatreti darśayati ātmakhyātirna iti na kiṃcidadhikamiti kevalaṃ dvicandrajñānādau smṛterakhyātirna sphuṭeti vyāpakamakhyātirūpameva vaktavyaṃ yatra smṛtitvākhyātirapi antarbhaveditibhāvaḥ | mahābhrame'pi atra saṃsāralakṣaṇe'khyātireva tattvamiti prathayati māyāvaśāt iti | bhedapratītiḥ iti vidhirūpā | atra hetuḥ bhedasya iti prakāśamānasya anādyantaprakāśaparamārthatvāt | yat nareśvaravivekaḥ (page 155) idaṃ nīlamitīhāpi nāmarūpe prathātmake | na heye anayorheyā tvahaṃbhāvāprathaiva sā | iti | na kevalamatra samastasaṃsāripramātṛsādhāraṇyāṃ mahābhrāntāvakhyātiḥ paramārthaḥ, yāvatpratipramātṛniyatāyāmapi pramātṛvikalparūpāyāṃ mahābhrāntau saiva tattvamiti darśayati māyā iti | māyāpramāturvyāpāro yo vikalpo-mama idaṃ sukhasādhanamityādiḥ, sa rūpaṃ yasyā bhrānteḥ saṃsārasaṃmatāyāḥ, sāpi sarvaiva samasteṣu pramātṛṣu pratyekaṃ bhedena vartamānā advayākhyātirūpeti pūrveṇa saṃbandhaḥ; natu apūrvasya arthasya yā khyātirvividharūpaḥ prakāśastadrūpāprakāśanaṃ bhrantiḥ | nanu kena saha tatra advayasya akhyātiḥ | āha niravabhāsa iti apūrvāvabhāsanaśūnyaḥ sadāprakāśanavapurghaṭādyavabhāsaviśeṣaniṣkramaṇāvadhibhūtaśca śūddho dehādyupādhisaṃkocaśūnyaścidrūpaḥ paramārthapramātā, tato vyatirekaśūnyo yaḥ sa iti māyāpramātāḥ; tadvyāpārarūpataiva prakṛtaḥ svabhāvo yasyā vikalparūpāyā bhrāntestena saṃsāripramātuḥ paramārthapramātrapekṣayā yadadvayaṃ na prakāśate, tato vikalpavyāpāraḥ pāśavasṛṣṭisvabhāvatvena bhrama iti ucyate, anyathā tu paramārthataiva tatreti tātparyam | vikalpo hi aiśvaryapraveśe ṛjurmārgaḥ | yat mamaiva jalāt sphūrjajjvālājaṭilavaḍavāvahninivahaḥ sudhādāmnaḥ pūrṇādibharadanadambholidalanā | vikalpādaiśvaryaprasarasaraṇeḥ saṃsṛtidaraḥ kiyaccitraṃ citraṃ hatavidhivighātāt prasarati || iti | vakṣyate iti āgamādhikāre, saṃgrahe ca | evaṃ prasaṅgāt mahābhrāntivṛttāntaṃ vitatya prakṛtameva rajatādibhramamuddiśya vicārayati abhāva iti | pramātrantarasādhāraṇatvābhāvasya (page 156) yadākhyānaṃ tanmahimnaiva asattāvaiparītyavyapadeśau yuktāvanvayavyatirekābhyāmiti darśayatā yena anyatheti vyatireka uktastaṃ samarthayitumudāharaṇaṃ hetugarbhatayā darśayati keśādeḥ iti | taimirikamātmānaṃ yo manyate, taṃ prati keśāderna asattvena, nāpi viparītatvena vyapadeśaḥ | tena hi pramātrantaraṃ prati na viṣayo'yamiti niścitam | tat keśādi | hi iti yasmādevaṃ tasmāt yukto vyatirekaḥ | udāharaṇe'pi dṛṣṭāntamāha aindrajālikam iti indrajālena māyopādhimantralāghavaśambarādinā carati yastaṃ prati yathā alīkarūpāṇāṃ maṇiprabhṛtīnāmābhāsaparamārthānāṃ tathaiva satāṃ na asattvaṃ, nāpi viparyayaḥ kaścit; tena asattvaviparyayavyavahārasya vyāpikā akhyātireveti tadvyāpakābhāve tasya abhāva iti nirṇayaḥ | ata eva iti pramātrantaraviṣayatvābhāvasya akhyātireva yato bhrāntitā, tato bhrāntinivṛttasya khyātiriti bhāvaḥ | kevala iti rajatasya yaḥ śūnyatākhyo dharmastadviśiṣṭāyāḥ śuktikāyā yat prathanametadeva pūrvameva pramātrantarāṇāmaviṣayo'yamityasya rūpasya prathanam | dvicandrasya ca iti viṣayatvābhāvapratheti sambandhaḥ | uktam iti pūrvavyākhyātasya vṛttivākyasya punarāvartanāt bhūtapratyayaḥ | tatprasaṅgapatitatvācca nabhodeśa iti vṛttivākyamapi uktamityeva uktam | nanu kimatra śuktyākāśadeśādestacchūnyatvāviśiṣṭatvaprathanena, rajatasyaiva abhāvaprathā kasmāt na ucyetetyāśaṅkāvighaṭanaṃ hetuṃ tacchūnyata ityāha | tata eva iti śuktyādestacchūnyatvena prathanāt, natu rajatasya abhāvarūpatayā prathanāt | tadeva hi svātantryeṇa upapadyate rajatābhāsamātrasya anyadeśādiviśiṣṭarajatābhāsamātratātādātmyapratipannasya abhāvāyogāt | etadeva darśayati rajatādeḥ punaḥ iti || 13 || (page 157) iyatā ābhāsānāmeva vastutvaṃ darśayatā āgamasidhānyeva tattvāni vastūnīti darśitam | tathāhi kāṭhinyābhāsaḥ pṛthivī, lauhityābhāso rūpaṃ niyatarūpo bhāvāvabhāsaḥ sanniveśa; iheti deśātmā, adhuneti kālābhāso, rajoguṇo melanābhāso, yāvacchivarūpatā prakāśamānatābhāsa iti ghaṭe eva yathā bhedābhedadṛṣṭistathā pārameśvare prakāśa iti vyavahāro'pi ayaṃ bhagavadanugṛhītānāṃ paramārthapraveśe pratyuta abhyupāyaḥ, natu virodhī | tathāca parameśvarāyattaiva bhedābhedātmakasamastaprameyasiddhiḥ sūtreṇa ucyate guṇaiḥ śabdādibhirbhedo jātyādibhirabhinnatā | bhāvanāmitthamekatra pramātaryupapadyate || 14 || anuvṛttavyāvṛttātmanā cakāsatsu bhāveṣu punarunmajjananirodhakasya paramārthabādhakasya kvāpi bhāge'saṃbhavādubhe'pi anuvṛttivyāvṛttī saṃvedanasvātantryāt nirbhāsamāne na upālambhamarhataḥ | kiṃca abhedaparamārthaṃ kriyāsaṃbandhādi yathā sati eva pramātari pratisandhātari yuktam, tathā bhedo'pi tadbhedāvadhipratisandhānakṣame bhagavati eva sati yuktastata eva pramāṇalakṣaṇe pramātṛpradhānatāsūcakaṃ svagrahaṇamiti pramāṇalakṣaṇasyaiva ayamiyānparīkṣākrama iti sūtrārthaḥ | na kevalam ityādinā etat tāvat siddhaṃ kimatra ucyate, idaṃ tu adbhutamapi aṅgīkartavyamiti tātparyaṃ bruvāṇaṃ dvitīyaṃ pādaṃ dṛṣṭāntatvena vyācaṣṭe prasiddhatvādasya arthasya | co hetau | ekānekaviṣayatāyāṃ pramātraikyākṣepakatvaṃ na kevalaṃ yāvat bhedakaikarūpatve'pi,-iti spaṣṭe tu vyākhyāne guṇānāmapi ekānekaviṣayateti saṃbandhanīyaṃ syāt, naca tathā yuktam | bhedakaikarūpatvaṃ hi tathā teṣāṃ na syāditi pūrvaiva gamanikā atra yuktā | nanu jātirapi (page 158) bhedikā bhavatītyāśaṅkya tathāpi iti gaurgauḥ iti gotvasya vapuḥ | svaguṇakṛta eva iti gotvāśvatvayoryo nijaḥ kaścit dharmaḥ pavitratālakṣmīsaṃpattyāvirbhāvakatvādirāśrito'stitvameyatvādisa- brahmacārī tadvṛttirekārthasamavāyī vā, tena kṛto bhedaḥ | tadāca iti bhidyamānatāyām | nanu śuklaguṇo haṃsahimasudhādiṣu anuvartate | naivamityāha śuklatvenāpica iti | samānam iti guṇānāṃ jātyādīnāṃ ca niyatameva bhedakatvamabhedakatvaṃ ca krameṇeti yāvat | śabdādibhirevaca viśeṣaṇabhāvena avasthitairyogisarvajñādīnāṃ paramāṇvādiṣu vyāvṛttapratyayasiddhiriti kimanyairantyairviśeṣairiti ākṛtiśabdavācyatayā jātitvamāśaṅkitaṃ nirākṛtya saṃsthānasya guṇatvameva vidhīyate | anyairapi etadaṅgīkṛtamiti darśayati paramāṇu iti | paramāṇuparimāṇaṃ hi pārimāṇḍalyamiti tairvyapadiṣṭaṃ, tacca vartulatvātmakasaṃsthānameva | ādigrahaṇāt dvyaṇukaparimāṇaṃ dīrgharūpam | tryaṇukaparimāṇādīnāṃ tu viśiṣṭadigavayavasaṃyogasacivānāṃ tryaśracaturaśrādirūpatvamatisphuṭameveti saṃsthānaguṇa eva | nanu cakṣurādigocaro'rtho guṇa ityeva uktam | saca bhedakaikasvabhāva ityapi darśitaṃ tadānīm | adharordhvādidigvyavasthā, eko'yaṃ ghaṭa ityavayavī, ghaṭo ghaṭa iti jātiḥ, caitraścaitra ityavasthātetyevamādi cākṣuṣaṃ ca abhedasāraṃ ca kathaṃ syāt | atra āha etāvadeva iti rūpādiṣaṭkam | tanmukhena tu iti rūpādaya evahi sūkṣmatayā kṣubhitatayā ca ekākitayā miśratayā ca vartamānāstanmātramahābhūtarūpatattvātmānaḥ | teṣāmevatu ābhāsāntaravyāmiśraṇākṛtametat digādīti māyābhūmau bhedakarūpameva indriyajñānena māyāpramātrucitena vikalpātmanā grāhyapradhānaṃ tanmukhaṃ, natu abhedakarūponmeṣaḥ | (page 159) nanu evamavikalparūpāyāṃ bhuvi kā vārtā | āha prathama iti | na tat iti | sā hi śrīsadāśivāvasthā na vyavahārapadam | parataḥ iti ahantāntarlīnībhavanocitāsāṅketikedantāvabhāsānantaraṃ māyāpramātari abhivyakte | nanu yadi śukla ityanena jātiparyantatāmavāpnuvatā bheda eva ākṣipyate sākṣāt, tarhi gotvasya api evamucyatām | na śakyaṃ tasya evaṃ vaktumityāha natvevam iti | tasya hi jīvitamanuvartamānataiva | nanu gotvasya idaṃ rūpaṃ yat sāsnādyavayavasanniveśaḥ | evaṃ tarhi na tat sāmānyaṃ bhavet, apitu guṇa eva | sa ca bhedaka eva, abhedakatā tu jātiparyantatayeti yaduktaṃ; tadabhedamavatiṣṭhate | tadāha avaśiṣyamāṇamapi iti | nanu ākṣepo'nubhūyate, na bhedābhedau tau; durbalena ca pramātraikyaṃ kalpanīyam | tathāhi bhedāvadhimabhedayogyaṃ pramātā ekaḥ svaviśrāntatayā prathayatīti | atra āha bhedābhedāvapi iti | na kevalamavadhibhūtabhedasya abhedasya ca viṣayamākṣipan pramātā upayujyate tatra yāvat svarūpamapi tayorupapādayanniti darśayati pramātaiva iti | nanu deśakālabhedādeva svālakṣaṇyaṃ nāma bhedaḥ | tatra kiṃ pramātrā kartavyam | atra ucyate avabhāsabheda iti | tena hi vinā deśakālabheda eva kutaḥ, avabhāsabhedaśca pramātrāyatta iti kramavicāre carcitacarametat | tata idamāyātam-yaduktaṃ pramātaiva deśakālabhedamapi racayatīti | nanu evamavabhāsabheda eva bhedaka iti śabdādayo bhedakā iti vyāhanyate | netyāha sa ca iti avabhāsanabhedo hi avabhāsamānāvabhāsyamānarūpeṣu vedyeṣu śabdādiṣu eva bhāti | tata eva pañcārthatattvameva vedyam iti āgamaḥ | nanu evaṃ śabdāderbhedakatvena guṇatve jātirnāma kā anyā syāt, na (page 160) anyāḥ; apitu ta eva śabdādyābhāsā deśakālābhāsānāliṅgitātmāno jātiḥ | tatra ca ābhāsasāratvāt vyaktisarvagatatāvāde'pi nāyāti naca tatrāsīt-----------------------------| ityādidūṣaṇānāmavakāśo nāsti tatretyādervastutaḥ kasyacidabhāvāt | sarvasarvagatatāvāde'pi sarvajñabhramaniṣedhāropādibhūmiṣu sārvātmyāvabhāsādaṅgīkriyamāṇe niyatiśakteḥ pramātṛdeśakāladaśāvaicitryaniyamaucityena niyāmakatvāt na sarvaḥ sarvātmakriyākārī syādityādidūṣaṇāśaṅkārtham | tadāha tasyaivaca iti | nanu evaṃ yato vyāvṛttiryatra ca anuvṛttistadapi indriyeṇa nirbhāsyatām, kiṃ tatra pramātraikyena kṛtyamityāśaṅkya āha ākṣepārthastu iti | nahi sarvo vyaktigrāmastatra avabhāti yāvato bhinnaṃ tat yāvati anuvṛttaṃ ca | tathāvabhāsane hi ka ākṣepārthaḥ | sa ca iha astīti darśayati sphuṭa iti | ata eva iti yataḥ sphuṭamavabhāsanaṃ nāstyalakṣaṇaṃ, bhavati ca bhāsanaṃ; tata ityarthaḥ | apiśabda iti vṛttau | virodhacchāyām iti svātantryasūcanāyeti āśayaḥ | naca paramārthato virodha iti cchāyāpadam | atiśayoktiṃ ca iti kriyāsambandha-------------------------| (2|2|1) ityādinā krameṇa pramātā siddhyatītyayamartho naiva sādhyaḥ, api tu siddha eva | kimatra teneti atiśayoktiravyāmohasthāne'pi janasya vyāmohasthānatāmāha | duḥsādho'yamarthastato'tra kathamutsoḍhavyamiti mandotsāhatvaviharāṇāya śiṣyāśvāsanamatiśayoktiphalam | tadāha avaśyopayantavyatā iti anenaiva āśayena vṛttau bhedavyavasthaiva upasaṃhṛtā, vivṛtau ca tatpradhānatvenaiva avatāraṇaṃ kṛtam || 14 || (page 161) nanu evaṃ bhedābhedarūpasamastaprameyaniḥśaṅkaviśramasthānaṃ pramāteti tatraiva pramāṇamupanyasanīyam, na prameye | yadāha pradhāne hi yatnaḥ phalavān iti | tadetadāśaṅkya śāstraprārambhoktameva ādisiddhatvaṃ jñāte pramāṇasvarūpe sphuṭamadhunā vartate | evaṃbhūtaṃ hi pramāṇaṃ, tat kathaṃ paramārthapramātari kramate iti | tat darśayati ślokadvayena viśvavaicitryacitrasya samabhittitalopame | viruddhābhāvasaṃsparśe paramārthasatīśvare || 15 || pramātari purāṇe tu sarvadābhātavigrahe | kiṃ pramāṇaṃ navābhāsaḥ sarvapramitibhāgini || 16 || saṃkucitapramātṛlagnaḥ prameyonmukho navanava ābhāsaḥ pramāṇamiti uktam | tat prakāśanamātrasvabhāve pūrvasiddhe katham | tathāhi tasmin sati yat tasya dehādisaṃkocāvabhāsi rūpaṃ, tallagnāṃ prameyasya siddhimādadhat pramāṇam | pramātuśca kiṃlagnā siddhiḥ | viśvalakṣaṇaṃ hi vaicitryaṃ tatra pramātari citramiva samabhittitale viśrāntaṃ sat prakāśate bhittiprakāśamantareṇa sindūraharitālādiprakāśacitraprakāśāsaṃbhavāt | ekatra hi nimnonnatādi rahite bhittitale rekhopakalpitanimnonnatādivibhāgajuṣi nimnamadhyā pṛthunitambā unnatakucakalaśā iyamiti citrāvabhāsaḥ | evaṃ prakāśabhittāveva satataprakāśamānatāyāṃ tallagnatvena bhedābhedātmakaviśvavaicitryapratibhāsa iti | sā tāvadanapāyisvaprakāśasadātanarūpeti kiṃ tatra pramāṇena abhinavābhāsātmanā | naca vācyaṃ-pūrvamasya prakāśo na bhavati, sati pramāṇe bhavatīti; tarhi sa eva na bhavatīti syāt | prakāśa eva hi asya rūpam | naca sa eva na bhavatīti yuktaṃ paramārthasattvādaiśvaryācca | tathāhi sa eva tattvato bhavati, na anyat; anyattu tatsvātantryarūpaṃ saṃbhavati | (page 162) tadasya bhavanasvabhāvasya abhavanena kathaṃ saṃsparśo virodhāt | syādetat-aiśvaryamasya aprakāśitaṃ pramāṇena prakāśyate, tadapi na | yadihi asau pramātā na bhāsate, ka evamudyacchet; bhāti cet pramātṛtayā, saiva tarhi aiśvaryamiti sarvadābhāta eva tadīyo vigraho vividhagrahaṇarūpamasādhāraṇaṃ svarūpam | abhāvānupraveśena ca vyāptaḥ kālavyavahāro'bhāvāspṛṣṭe vyāpakānupalambhāt nāstīti purāṇo'sau | tatra evaṃbhūte kiṃ pramāṇaṃ kutaḥ prayojanāt pramāṇaṃ, nirupayogameva etaditi yāvat | naca vācyaṃpratyakṣādi vyatiriktaṃ kiṃcit bhaviṣyatīti | sarvasya hi pramāṇasya navābhāsataiva rūpaṃ pramitikāritvena | sarvāśca pramitayastatra pramātari viśrāmyanti | tatastasmin pramitsite tatpramitiḥ kutra anyatra viśrāmyet jaḍe'jaḍe veti ādisiddhasūtroktameva anusandheyamiti | uktaṃ yat mayaiva yat prameyīkṛto'smīti sarvo'pyātmani lajjate | kathaṃ prameyīkaraṇaṃ sahatāṃ tanmaheśvaraḥ || iti saṃkṣepeṇa sūtrārthaḥ | nanu pramāṇaviśeṣānabhidhāya vaktavyaṃ kiṃ pramāṇamiti tatra te kasmāt na sūtre lakṣitā ityāśaṅkāśamanapuraḥsaraṃ sūtramavatārayati evam ityādinā | tathā iti pramāṇatayā | atra iti saṃkhyāyām | pramātṛviśeṣam iti -------------------------------māturarthakriyārthinaḥ | bhedābhedavatārthena---------------------------------| (2|2|7) iti yathāruci-----------------------------------------| (2|3|3) iti tātkālikī pravṛttiḥ syādarthinaḥ--------------------| (2|3|9) (page 163) ityādinā māyāpramātāraṃ pratipādyetyarthaḥ | sāmānyarūpamābhāsātmakameva vastviti tattvamiti upapāditam ekābhidhānaviṣaye--------------------------| (2|3|2) ityādinā pariśiṣṭena bhedābhedamayatvam | nanu niṣprapañco nirābhāsa------------------------------| (mā. vi. 2|42) iti āgamastat kathamāttha vṛttau nityāvabhāsinaḥ iti | atra āha prakāśamātram iti āgame tu ākāreṇa īṣadarthavācinā prameyatādharma ābhāsaśabdena ukta iti yāvat | śeṣa iti anyathātu niyamāt tṛtīyaiva syāt | arthāvabhāso hi dharmatvena ucyate, natu svarūpāvabhāsa ityāśayaḥ | taṃ darśayati nityāvabhāsinaḥ svabhāsa iti | anantaram iti apravartitasūtre (2|3|17) | prāk iti ādisiddhasūtre | prāk iti bāhyārthavāsanādidūṣaṇāvasare | atra iti vaicitrye upapattiḥ kāraṇaṃ tadicchātaḥ ityanena śabdena vṛttāvuktā | nanu māyāśaktivaśāt iti samanantaragranthaḥ katham | āha icchāviśeṣa iti ekarasākāro'nupapadyamāno'pi yayā atidurghaṭakāriṇyā bheda upapadyate, sā icchā māyāśaktisṛṣṭeti | yathāhi bhittireva vartulatvena nirbhāsamānā stano nāma tanurekhāvaśāt, tathā prakāśa eva pṛthubudhnāditayā prakāśamāno ghaṭaḥ | sā tu anadhikā api prakāśato māyāśaktivaśādadhikeva avabhāti | paramārthasati iti vivṛṇute prathaikavapuṣa ityādinā | yeṣāṃ tu iti nīlādīnāṃ jaḍābhimatānām | yathoktam evamātmanyasatkalpā----------------------------| ( a. pra. si. 13) ityādi | kālottare vā iti āgamabhāṣayā svamataṃ saṃvādayati | mūrtivaicitryamanyonyābhāvaprāṇitam, tacca digdeśotthāpakam | (page 164) anyonyābhāvaśca apoharūpo na saṃbhavati bhagavatīti uktam ahaṃpratyavamarśa-------------------------------| (1|6|1) ityādinā prakaraṇeneti darśayati prathāmātra ityādinā anyonyābhāvaprāṇitaṃ mūrtivaicitryaṃ deśabhedamutthāpayatīti | yadatra granthe prathāmātretyādau gamyamānatvena sthitaṃ, tat parakīyamatanirākaraṇe hetutvena upajīvati ata eva iti jñānāni svaprakāśaikarūpāṇi, jñānāntaravedyatvaṃ ca eṣāṃ viruddham | tāni ca bahūni,-iti ye manyante bāhyamarthamavayavinaṃ ca paramāṇurūpaṃ ca icchanti, teṣāṃ mate nīlādirūpāṇyeva jñānāni svaparasantānagāmi-tayā yugapadavasthitāni parasparasvarūpaparihāreṇeti svarūpalakṣaṇena deśena bhinnāni, tataśca mūrtimanti | tataḥ kimiti cet, āha iti iti | ato mūrtimattvāt hetorbāhyaparamāṇūnāṃ yathā ṣaṭkayogādasattaiva āpatati, tathā teṣāmapi | vitato hi artho yadi na ekastat vitataṃ jñānamapi kathamekaṃ syāt digbhāgabhedavibodhasya tadavasthatvāt | tato'nekajñānasaṃcaya eva vitatajñānam | sa ca anekaḥ | bahūni ca jñānāni pratyekaṃ svasaṃvedanaviśrāntāni,-iti vitatapratibhāsāyogāt deśabhedo na kaścit yo virodhamāpādayediti cet, kālabhedo'pi ko'nyo yo virodhāvaho bhavediti jñānabāhyatvaṃ kutaḥ | naca iti bāhyārthābhāvāt | nanu astu asau bāhyaḥ, tarhi vyavadhāyakatayaiva avaśyaṃ vyavadheyamadhyapatitastena vyavadhātavyena samparkamāgacchediti tatsaṃparkāt sāṃśateti | athavā jñānānām ityādinā prasaṅga eva ityantena granthena dūṣite jñānabahutve gamyamānatayā yadāpatitaṃ saṃvittattvasya aikyamiti, tatra kāladigdeśottaratvaṃ pūrvoktaṃ hetutvena (page 165) upajīvitam | ata eva iti svarūpadeśakālabhedābhāvādekameva cittattvamavatiṣṭhate iti yāvat | prakṛtaṃ prameyamupasaṃharati tadevam iti | pratipadyate iti karmaṇi | tam iti satyapramātāram | pramātaiva iti anujjhitakartṛbhāva evetyarthaḥ | anyathāhi sa na pratipanno bhavet, pratipādito vā | taduktaṃ jñātāsi kartāsi sadaiva siddhaḥ karmāpi satkartṛtayaiva bhāsi | iti | karmatā tarhi kathamiti cet, pūrvoktaṃ smārayati pūrvameva ityādinā | pramāṇādinā iti guruśiṣyādirūpeṇa | satya iti uktaṃ yato yadyapyarthasthitiḥ-----------------------------| ( a. pra. si. 20) ityādi | etat sarvapramitibhāktvamupasaṃharati tataśca iti cidrūpe satyapramātari bhagavati maheśvare, nīlādau jaḍarūpe śūnyādau ca pramātrīkārādajaḍīkṛte jaḍājaḍarūpe vividhe prameye pramīyamāṇe yā pramā, tadbhittibhāgena mukhyasya saṃvidrūpasya pramāturavyabhicāraḥ sarvathāprakāśamānatvāt || 16 || yadi na sarvātmanā bhagavati pramāṇasya upapattyupayogau, kiṃ tarhi śāstreṇeti śaṅkāśāntyai sūtram apravartitapūrvo'tra kevalaṃ mūḍhatāvaśāt | śaktiprakāśeneśādivyavahāraḥ pravartyate || 17 || atra vṛttivivṛtyarthaḥ spaṣṭīkṛtaḥ kintu mohavaśāt--------------------------------------| (1|1|3) ityatra, yojanāmātraṃ tu kriyate | kṛtī bhavati iti ghaṭasādhyaṃ prāpya na kliśyate iti yāvat | sarvajanātmani iti ekasminneveti bhāvaḥ | yathā iti yena prasādhanaprakāreṇa | sa iti saṃsārijanātmā | tathā iti īśvararūpatayā prakāśamānaḥ (page 166) sāsnādimattānibandhano'yaṃ gauriti vyavahāro vāmanatāsahabhāvītye- vamākāro yo mohastataḥ | dārṣṭāntikaṃ samakakṣyatayaiva āha anyatra vā iti jñānādinibandhanatvena jñāto'pi mohāt na pravartitaḥ | tathāhi agre viśvādhiṣṭhātṛśabdena aṣṭamūrtiśabdena ca idamāha | bhedavādibhirapi tasya bhagavato viśvaṃ śarīratayā aṅgīkṛtam, tatra kevalaṃ jaḍaṃ na saṃvidaḥ pṛthak, saṃvidapi na saṃvidantarāditi abhedavādaparamārthatayaiva purāṇāgamādīnāṃ vyavasthānam | tatastatpramāṇasiddhe bhagavati viśvābhedādātmābhedo'pi siddha iti bhedasya asya moha eva sāram | mohasya mithyājñānasya ākārato nirdeśaṃ karoti anya iti dūrabhuvanaviśeṣavṛttitvādasmadādyadṛśyatvā-dinā apūrveṇa asmān prati aprakāśamānena arthena asahabhavanaśīlo'sāvaiśvaryavyavahāraḥ svātmani, tathābhūtāpūrvarūpavirahiṇi viruddha iti yo vyāmohastena otaprotahṛdayaḥ kathaṃ tathā vyavaharet | pravartyate iti lokena asmābhiśca upadiśadbhistatsamarthācaraṇena pravartayaṃllokaḥ prayujyate iti sūtre'pi śleṣacchāyayā kāritadvayaṃ vyākhyeyam | vastuni jñāte'pi prāptāyāmapi ca arthakriyāyāṃ vyavahārasādhanamupayogavadeva tasya yadviśiṣṭaṃ kāryaṃ tatsaṃpādanāya katham | āha yat tat iti bahutaraṃ yatkāryaṃ viśiṣṭaśabdopadheyaparāmarśagocaratāpuraḥsarībhāvena jñātaṃ, tat yasmāt tathābhūtopākhyālakṣaṇaśabdavyavahārapravṛtti- mantareṇa na āsādyate iti saṃbhāvyate ityato hetoḥ | nanu śabdena abhihito'nabhihito bā tāvāneva arthaḥ | nanu evaṃ pramitaśca tāvāneva arthaḥ | tataḥ kim | ihāpi tataḥ kim | kiṃ śabdapravṛttyarthanayeti cet, tathāpi kiṃ pramāṇavṛttyarthanayā | sā pramāturupayoginīti cet, samaḥ samādhiḥ | etat darśayati pramāturhi (page 167) iti | pramāṇasyaiva vimarśo jīvitaṃ phalaṃ yat, tadeva śabdavyavahāreṇa poṣyate iti bhāvaḥ śāvaleyatvaviśeṣābhāso yathā gavābhāse'dhikaḥ | na tacchabdavyavahāre pravartite'pi tasya bāhyasya idantāpatitasya svarūpaṃ saṃbhedena ābhāsāntaraṃ bhāsate | śabdābhāsabhāge'sya idantāyāmasaṃpāta iti hi uko ghaṭo'yamityadhyavasā---------------------------------| (1|5|20) ityatra | nanu evaṃ śabde pravartite'pi anādhikyaṃ tasya arthakriyākāriṇi rūpe cet, tarhi kastatpravartane bharaḥ | ucyate kevalam iti | dṛṣṭhānte'bhidhāya prakṛte yojayati evam iti | asau iti vyavahārasādhanādṛtaḥ pramātā | nirūḍha iti ahamiti viśrāmyan | ārabhate iti yo'sau tadārambhakastameva svātmānamabhimanyate dārḍhyena satyapi māyāsaṃskāraje dehādyahantābhimāne ityarthaḥ | nanu vyavahārasādhanaśatairapi ātmano maheśvaratāyāmanāśvāsavanto jantavaḥ satatamupalabhyante | satyamityāha kadācit ityādinā | sa iti gorūpo moho'nena bhūyaḥ paraṃ pārameśvaraṃ kimapi kṛtyaṃ nirvāhaṇīyamiti so'saṃbhavannapi saṃbhāvya eva | prayatna iti caturvidhasya kṛtyasya tatprāṇitatvāt | tatprasādādeva iti yatraiva parameśvarātmā prasanno dehādyabhimānakāluṣyatyāgena, sa eva mohamahārṇavāduttarītuṃ samarthaḥ | tat iti parameśvarokte śāstre yā upapāditā bhāvena iti saṃskāro dīkṣādikriyā dhyānādiyogo yogo jñānaṃ tasyāḥ samantataḥ sāmarthyāt tāṃ tām iti heyarūpāṃ dehaprāṇapuryaṣṭakaśūnyādipramātṛmayīṃ bhogādhārabhogyādilakṣaṇāṃ bhuvanabhāvādimayīṃ bhuvaṃ pariharaṃstyajan svayaṃ dhyānayogajñānādiṣu parameśvaraguruprasādadvāreṇa ca dīkṣādau sa parameśānugṛhītaḥ prakāśatāṃ nayati aiśvaryamātmani,-iti pūrveṇa (page 168) saṃbandhaḥ | iyati dīkṣādīnāṃ sarveṣāṃ sāmarthyamuktaṃ yadatraiva janmani parameśvaratālābha iti yogajñānayoḥ prādhānye'pi jñānadīkṣāpūrvakatvāt | yadāgamo na cādhikāritā dīkṣāṃ vinā yoge'sti śāṅkare | kriyājñānavibhedena sāca dvedhā nigadyate || (mā. vi. 4|6) iti | yadātu dhyānayogānanabhyasyanneva jñānadīkṣāsamāśvastastadā asya kimityāha bhāvanā iti | kecit iti yoginaḥ | vibhūtibhāgam iti sarvajñatvasarvakartṛtvayoraṃśamadhikajñānakaraṇasāmarthyamaṇimā- divibhūtyaṣṭakalakṣaṇaṃ tattadbhuvanaviśeṣaviṣayamiti | tadanena pratyakṣata eva adhikasadbhāve'pi na prakṛtasya hāniriti pradarśya yuktyā api etadeva upapadyate ityāha nahi iti | ātmabhāva iti paramātmana iti ca | ubhayatrāpi parasparaṃ sannidhānayorna virodha iti uktam | nanu mā bhūt prāṇāderātmabhāvasannidhānena paramātmanaḥ sannidhāne virodhaḥ, svasaṃvedanātmakasvaprakāśatvavirodhastu bhavet | maivam, saṃnihitaścet paramātmā, tadasau svaprakāśaikasvabhāvaḥ | tadāha naca iti | nanu paramātmā cet svaprakāśaḥ, tarhi prāṇāderātmabhāvaḥ katham | tatprathā iti paramātmano yā svātantryeṇa prathā, tatprabhāvādeva tasya iti prāṇādeḥ tathā iti ātmatayā prakāśanaṃ yataḥ | etadeva draḍhayati apareṣāmapi iti prāṇādervedakatāspṛktvamasti vedyatāyāmapīti ekagrahaṇam | bhāvānām iti vastūnām | etat spaṣṭayati avastūnāmapyevam iti darśayan abhāvasyāpi iti | nanu saṃvittattve mā bhūdīśvaratvamapūrvaṃ sādhyam, prāṇādau tu ātmatāniṣedho'pūrva eva sādhyo'stu | so'pi na apūrva ityāha prāṇādīnām ityādi | (page 169) tathāca iti prameyatayā | prameyaṃ hi smaryate'nubhavavicchedanabalāt | pramātṛrūpaṃ tu yadavicchinnaprakāśasāraṃ, tatra smaraṇaṃ na upapadyate | tata eva uktaṃ natvevaṃ smaryamāṇatvaṃ tattattvaṃ pratipadyate | (spa. kā. 13) iti | yadvaśāt iti niṣedhavyavahārasiddhisāmarthyāt | prāk iti evamanyo'nya----------------------------------------| (1|3|6) ityatra ṭīkāyāmupapāditametat | cidrūpasya tu iti bhavataiva hi upapāditamidaṃ vitatya bhinnayoravabhāso hi syāt------------------------| (1|6|2) ityatra | param iti idaṃbhāvam | upajātā iti nirūḍhiṃ gateti yāvat | pūrvam iti kaivalyaṃ jāyate sadyo netrayoḥ stabdhamātrayoḥ | (vi. bhai. 113) iti | upadeśaṃ smārayati parataḥ iti vikalpodaye māyāpramāturabhivyaktau | saṃsāraphalaḥ iti dharmādharmanibandhanajātyāyurbhogahānādānaprabandharūpasaṃsa- raṇakārītyarthaḥ | yatra iti tato yuktamuktaṃ tacca viruddhasvarūpaprakāśanenaiva nivartyate iti āśayaśeṣaḥ | ata eva iti yataścinmayā eva arthāḥ, tataḥ | atra iti asmaddarśane | natu iti mukhyaḥ iti sambandhaḥ | sāṃkhyānāṃ tu ayameva mukhyo moha iti saṃmataḥ | nanu yadi saṃvinmayā eva arthāstarhi prāṇādirātmaiva, natu anātmā; tat kathamuktaṃ prāṇādāvanātmani iti,-ityāśaṅkāmapohati sa tu iti | anātmanyātmābhimānastadā bhavati, yadā ghaṭādibhyo'hantocitebhyo vyāvṛttya ghaṭāditulyīkṛta eva idantāspade prāṇadehādau bhavati | tadāca iti niyate prāṇādāveva ātmabhāve'hantāsarvasvasya (page 170) samāropaṇādutthāpite | tadapekṣayā iti ahantānurāgasamālambhanalabdhapramātṛtāsaubhāgyamapi anujjhitedantāmalakalaṅkaprāṇādikamapekṣyetyarthaḥ | tadeva āha so'pi iti nanu iti ca | īśvarasya yena prakāreṇa sarve'rthā ahantāspadaṃ yatastena kiṃcidivajāyante tadā prāṇādirna ahantāspadamiti yojanā | etadeva upapādayati yataḥ iti | asau iti prāṇādiḥ | ahantā iti īśvaradaśāyām | evaṃ prasaṅgena māyāpramātuḥ svarūpaṃ nirūpya tadviṣaye niṣedhavyavahāra iti yat prastutaṃ prameyaṃ, tadeva anubadhnāti tatra ca iti dehaprāṇādau | krameṇa iti bhāvanābhyāsena | pūrvaṃ hi iti bhāvanākramasya abhāve | anivṛttau hetuḥ ghaṭāt ghaṭādīn prati grāhakatvāt iti | ubhayatra hi kāraṇamasti nivṛttau ca | tatra pravṛttikāraṇadṛḍhasaṃskārasūtranibaddhaṃ ca vartamānaṃ ceti nivṛttikāraṇaṃ sadapi udāste, tat vartamānatvavigame tatsaṃskāraparikṣaye ca phaliṣyati | tadāha kevalam iti śarīrapātāt iti prayāṇaśabdavācyāt | ūrdhvam iti prayāṇānte iti purānirūpite | tāvataḥ iti yasya tāvat dehe'hambhāvo vigalitaḥ, sa dehasambandhopanatadharmādharmanibaddhadehāntarārambhābhāvāt vigate dehe prasṛtilayādibhāve'vatiṣṭhate iti buddhyantādadhvana uttīrṇaḥ | yathoktaṃ ------------------------------------karmataśca śarīriṇaḥ ityādi | evaṃ prāṇādyuttaraṇamapi āgamādhikāre vakṣyate | adyaiva iti śarīre'pi apatite | apiśabdena stokāvaśeṣatvena prāṇaśarīrādāvahantābhiniveśasya sthitirapi astīti vyācaṣṭe sarvathānivṛttau śarīrapātāpattyaiva adyetivācoyukterayogāt | nanu tadā asya yoginaḥ kutra ahantādārḍhyam | āha tadāca (page 171) iti | prāṇādau iti vedyīkṛte | ghaṭādiṣvapivā iti samādhānasaṃskāradārḍhye vyutthito'pi śarīrādi na grāhakatvadārḍhyena adhiśete iti yāvat | tathā iti pṛthagbhāvabaloditena parimitatvena | etat prasiddhena śarīrādinā samīkaroti yathā iti | nanu śarīrādergrāhakatvāvasare'pi prāṇādyapekṣayā sphuṭameva grāhyatvaṃ, tat kathamuktaṃ yogyatvamiti | etat niṣedhati natu iti | vakṣyate iti āgamādhikāre | iyatā ca idamuktam- grāhyagrāhakabhedaparamparāyā anivṛttau māyāpade bhūṣaṇamiyamanavasthā, pramātṛtāyāṃ tu na prameyatāṅgamiti na prameyāsiddhidūṣaṇamiti | nanu yadi śūnye śūnyāntaraṃ grāhakamiṣyate, tatrāpi śūnyāntaraṃ; kāmamanavasthā | śūnye tu cittattvaṃ grāhakamiṣyatām, tataśca prakāśamiti kā anavasthā | etadāśaṅkya āha naca iti | aśakyatve hetuḥ tasya grāhakatvābhāvāt iti | tatrāpi pūrve hetuḥ, tatrāpi pūrva ityevaṃ neyam | tasya ca iti cittattvasya | nirābhāsam iti śuddhe śivatve | viśvābhāsam iti īśvaraparyante | śivatvam iti bhāvapratyayena avasthārūpatvamatra vadatā paripūrṇe dharmiṇi avasthātari avyapadeśyatāṃ pūrṇatvena āha yathoktaṃ prāk pūrṇe tu sarvamasti ityādi | atha ayaṃ dehādāvahantāniṣedhābhyāsaḥ kiṃ sarvathaiva atra upayujyate | omiti cet, tarhi sūtre so'pi vaktavya eveti | atra āha tacca iti śivatvamīśvaratvaṃ ca pratyabhijñāya siddhyanti śivarūpā bhavanti | pratyabhijñānasyaiva svarūpamuktaṃ bhaktiśālinaḥ haṭhagrahagṛhītānapohanīyatathābhimānā ityarthaḥ | tatra hetuḥ ukta ityādinā uktaḥ, tatrāpi saṃpradāya ityādinā | dehasya sukhādiśūnyasya pramātṛtayā saṃvit nāsti, gaura (page 172) eva ahaṃ sukhīti hi pramātṛpratipattiḥ; tato dehāvasthāyāmiti na uktam | etaduktaṃ bhavati-kecana krameṇa bhūmikāsamārohādabhyāsakrameṇa śūnyamapi yāvat pramātrīkṛtaṃ sphuṭatvena vedyatayā adhaspadīkṛtya paramārthapramātari abhimānaṃ gṛhṇīyuriti prahataḥ panthāḥ | dehaprāṇapuryaṣṭakabaddhāsthā evatu tattyāgamanabhyasyanto'pi aniṣiddhatadātmabhāvā eva ullaṅghanakramamanādriyamāṇāḥ śarīre cakrādhārādau mahāvidehānandabhūmikādau ca baddhapadāḥ pratyuta vedyāntaratādātmyaparipoṣaṇena viśvātmānaḥ saṃpadyante iti tānprati dehādāvahantāniṣedhābhyāse na kiṃcit kṛtyam | tathāvidhasaṃpradāyapātratāvirahitānāmeva sa upayogī abhyastadehādyātmatātyāgāya | paryante tu tairapi anavasthābhayādidameva ālambanīyamiti | idānīṃ prakṛtamidantāhantayorvirodhamupasaṃharati tadevam iti | nanu yathā vā gamanarūpagovyavahāro'prayatnasiddhaḥ pūrvamūḍhasya, tathā ātmavyavahāre sati īśvaravyavahāraḥ kva siddhaḥ | yadi tu tatrāpi asiddhaḥ, tarhi anavasthā | tāṃ pariharati dṛṣṭāntatvena iti punaḥśabdo viśeṣaṃ dārṣṭāntikāt dyotayati | nahi atra ātmā īśvaro bhavatīti vyavahāraḥ pūrvaṃ pravartitaḥ | etadevakāreṇa āha | ātmaiva hi viśiṣṭa īśvara iti tadvādinaḥ | tadāha puryaṣṭaka ityādi | puryaṣṭakaśarīraprabhṛti yat māyīyaṃ, tadrūpaśūnye apṛthagbhūtatvāt prakāśāvyatirekāt jñānādiśaktiyogācca ātmatveśvaratvavyavahāro'siddhaḥ svātmani caitramaitrādibhedini tābhyāmeva nibandhanābhyāṃ sādhyate, natu apṛthagbhāvaḥ prakāśāvyatirekaḥ, saca ahamiti vyavaharaṇīyaḥ; ātmāyamiti tu anena prakāśāt vyatiriktamiva vyavahriyate | jñānādiśaktimattvaṃ ca jānāmi karomītyevaṃrūpamahamityevavyavahārasya nibandhanaṃ, natu īśvara ityasya | etat svayamāśaṅkya (page 173) yadyapi ityādinā pariharati tathāpi ityādinā prāguktameva smārayan | iha iti na kevalaṃ pūrvamiti bhāvaḥ | nanu iha sūtre vyavahāraḥ pravartyate itivacanena vyavahārasādhanaṃ karaṇarūpaṃ, taddvāreṇa ca kriyātmakamasya śāstrasya abhidheyamiti uktam, pūrvaṃ tu -------------------------------pratyabhijñopadarśyate || (1|1|3) iti pratyabhijñānaṃ, tat kathaṃ saṅgamayitavyamityāśaṅkya ekasaṃvedanaṃ vastutattvamityupapādayati pratyabhijñā ityādinā | atra ca karaṇasya kriyāyāmupayogāt kriyāyā eva abhidheyatvaṃ śāstraṃ prati nirūpitam | kriyā ca karaṇasvarūpavivecanadvāreṇa vācyeti pratyabhijñānaṃ pramāṇamasya śāstrasya abhidheyaṃ lakṣaṇīyatveneti tatpratipādanaṃ prayojanaṃ pramāṇasvarūpapratipattiḥ, tasyāṃ phalaṃ tadvyāpāraṇaṃ, tasya phalaṃ pratyabhijñodayaḥ, tataḥ paryantaphalamaparyanuyojya phalāntaraṃ pūrṇānandānantaśaktiparameśvararūpatonmeṣa iti tātparyam | nanu aprāpte śāstramarthavat itinyāyāt prasiddhe svātmani kiṃ śāstravyāpāreṇetyāśaṅkya āha śāstrāṇāṃ hi iti loka iti arthakāmādyupayogini pramāṇe vā iti | yaduktaṃ pūrvaṃ ------------------------------śāstraṃ mohanivartanam | iti | asiddha iva iti na vyavahāryo bhavatīti pūrveṇa sambandhanīyam | punaḥ iti vṛttyantareṇa ityarthaḥ | nanu prameyādarthakriyā, pramāṇācca prameyasiddhiriti prameyasya pramāṇasya ca upayogitvāt tadviṣayaviṣamavimohavyapohane hetuvyavahārasādhanapramāṇānveṣaṇaṃ kriyatām, pramātā tu kutra upayujyate yena tatra vimohāpasaraṇaṃ kriyate | tasya anupayogādevaca dūrāpāstā satteti | tataḥ etadapi na vācyamapunarāvṛttiphalaṃ tat bhaviṣyati vyavahāraphalatvābhāve'pi (page 174) ātmā jñātavyo na sa punarāvartate ityādinayeneti tat kiṃ pramātātari mohāpasaraṇenetyāśaṅkāmādisiddhasūtrārthapratyāvartanadiśā śamayati yadyapihi iti | sarvatra khalu sa eva upayujyate ca bhagavānavabhāsate ca | upapadyate tadyadi na rūpyate tat, pratyuta pramāṇaprameyavargo'yaṃ na kvacidasti, na kvacit bhāti, na kvacidupayujyate svatantratayeti tātparyam | tathāhi pramātṛprameyavargasya jagadantarvartinaḥ prasuptaprāyatāṃ darśayiṣyati svātmamātraniṣṭhatvāśayena | ihahi pramāṇasya tisro'vasthāḥ- prākkoṭiḥ, vartamānatā, phalaparyantatā ca | tatra prākkoṭau pramātureva vijṛmbheti darśayati prameyajijñāsāyām iti | sarvatraiva tāvadayaṃ pramātā duḥkhasaṃśleṣavidveṣī sukhāsvādarasādaraḥ | ityanena nayena prameyajijñāsayaiva vyāptaḥ | mārgagamanādāvapi tatra jijñāsorapi avivekabalopanata eva madhye saṃśaya upajāyate yannirdhāraṇāya prekṣāpūrvakārī vyāpriyate | svaśarīramapihi paśyannayaṃ tattvamasya jijñāsamāno vivekabalādeva saṃśayamutthāpayati-kiṃ yathaiva idamahantāspadaṃ me śarīraṃ, tathaiva syāt; uta anyatheti | tataśca saṃśayāpākaraṇāya pramāṇamevaṃ pravartayitumicchaṃstadanusmarati | yatrāpi vastuvṛttādeva vivekamantareṇa api saṃśaya udeti yathā uccatādarśanāt sthāṇunarādau, tatrāpi eṣaiva gatiḥ | tadayaṃ pramāṇasya pravartanecchātmakaḥ saṃkalpaviśeṣo dharmiṇāṃ taddharmadvayaṃ dharmaniyamanirṇayaṃ tannimittaṃ ca pramāṇamekīkurvan vicāra iti abhidhiyate vividhaṃ kṛtvā cāraṇaṃ saṃcāraṇaṃ prameyasya vimarśotthāpanena vivekopanatena, viśeṣe cāraṇaṃ tasya prameyasya viśeṣāvagamanibandhanapramāṇānveṣaṇalakṣaṇaṃ ca viśeṣacaraṇe kartavye tatsamarthācaraṇamiti vicāraḥ | parita ālocanaṃ sarvato vivecanā, anyaparivarjanena ca (page 175) ālocanaṃ pramāṇapariḍhaukanamiti paryālocanaṃ sambhavato'rthasya saṃbhāvyamānatayā upapadyamānasya tadeva sambhavasamarthācaraṇamupapādanamityucyate | evamicchāpūrvakaṃ pramāṇasya pravartanaṃ saṃkalpaprayatnarūpaṃ vicāra ucyate | yastu āha -idamitthaṃbhūtaṃ yat, tadevamuta naivamiti vimṛśya evamevetyaniṣṭaparākaraṇena sthāpanaṃ vicāra iti pañcapado vicāra iti, sa praṣṭavyaḥ-vicāra iti kim vākyamabhipretaṃ, vākyārtho vā; vākyārtho'pi jaḍābhimato, jñānātmā vā; jñānamapi ekaṃ vā, jñānamālā vā | padāni ca kiṃ suptiṅntāni, tadartharūpāṇi vā; tānyapi jñānājñānabhedena vikalpanīyāni | padaśabdena vā bhāgā viṣayā vā, uta jñānaṃ vā, jñānamālā vā vicāra iti saṃbhāvyate tāvadetat | tatra ca suptiṅntānāmavasaraḥ, saṃjalpāntarāvasare'pi ekasmin jñāne saṃśayarūpe nirṇayarūpe vā vicāratvena saṃmate bahūnāṃ padānāṃ ko'vakāśaḥ, kalpanāyāṃ tu ka iyattāniyamaḥ | jñānamālāyāmapi etenaiva kṛtaḥ padaniyamanirāsaḥ | atha ekasya jñānasya pañca padāni jñeyarūpāṇi, tadā parvato dhūmavāniti kāmaṃ jñeyamastu padadvayaṃ; tataḥ paraṃ tu kimidamevamuta naivamiti agnimattvānagnimattvasaṃśayo'yaṃ bodho, na viṣayarūpaṃ padadvayametat | agnerbhāvābhāvau viṣayāviti cet, astu evaṃ; saṅgatistu kā | ekatraiva jñāne parvatadhūmāgnibhāvābhāvāgniniyamāḥ pañca yadi viṣayatāṃ gatā śikharasthasyaiva jñāne ghaṭapaṭādayaḥ, tat parvato'gnimāneveti kathaṃ parasparāpekṣāsiddhirbhavet, agniniyamaścāgnibhāvābhāvā iti so'yamagnibhāva eveti na pañcamaṃ padametat syāt; ekadaiva ekatraivaca jñānaṃ bahnerbhāvamabhāvaṃ ca kathaṃ viṣayayediti vācyam | atha pṛthagbhūtairjñānairviṣayīkṛtāni pañca vastūni padāni anusandadhānaṃ jñānaṃ pañcapado vicāra iti ucyate, (page 176) tatra dharmijñānaṃ dhūmajñānamiti jñānadvayasya tāvadastu viṣayadvayam, tataḥ paraṃ tu yat saṃśayajñānaṃ vimarśākhyaṃ, tasya eka eva dvyātmanā kalpyamāno viṣayaḥ sthāṇurvetyatraiva vākyānupraveśena pakṣāntaradolayoḥ praveśitatvādaparathā viṣayadvayamekamanekaṃ vā jñānamiti ubhayathāpi kaḥ saṃśayārthaḥ | tadayaṃ kimevamitiśabdabhede'pi ekasvabhāva eva saṃśaya iti kathaṃ padadvayātmatvamasya | evamevetisthāpanaṃ ca nirṇaya ucyate | tasya dharmidharmasaṃvedanaṃ saṃśaya ityādīni kathaṃ padāni vikalparūpāṇi bhaveyuḥ | upayogamātrāt tāni tasya padāni,-iti cedaniṣṭaparākaraṇamapi padāntaratvena kimiti na gaṇitamiti pañcapadatvaṃ kathaṃ syāt | kaśca ayamatra abhimānaḥ-pañcapado vicāra iti na kenacit jñātamasmābhireva andhatamasamapasāritaṃ lokasyeti | bālā apihi prathamaṃ vyākaraṇasūtramadhītya nyāyasūtramadhīyate yatra uktaṃ vimṛśya pakṣapratipakṣābhyāmarthāvadhāraṇaṃ nirṇayaḥ | (1|1|40) iti | vimarśo hi saṃśayaḥ | saca sati dharmidarśane pratipakṣopālambha evaca aniṣṭaparākaraṇamiti ko'yamapūrvapradarśanābhimānaḥ | evaṃvidhābhimānanirmāṇamapivā bhagavata eva svātantryamiti vandyatetamāmasmābhiḥ | vyavasthāpanaṃ vicāra iti ca pratijñā yayā lakṣaṇapadaprayojananirūpaṇāvasare yaducyate-idamitthamityanabhidhāne bhittyabhāvāt vimarśānaṅgatvācca nirālambano vicāro bhavediti, tadastu; yattu ucyate kimevamityādipadadvayānabhidhāne nīrūpo vicāraḥ syāditi, tadatitamāmanusandhānavandyatvaṃ hṛdayasya | anena hi vacasā vimarśa eva saṃśayātmā vicārasya lakṣaṇamuktaṃ bhavet, natu sthāpanamiti | punaśca abhihitaṃ-yadi evameveti padaṃ na syāt, niṣphalo niravadhiśca vicāro bhavediti, tadanenāpi (page 177) sthāpanaṃ vicāra iti prakrāntapūrvaṃ sāmānādhikaraṇyaṃ virudhyeta | nahi tadeva svātmani phalamavadhirvā bhavitumarhati | tadanena vicāraṃ vicārayatā pūrvāparaṃ na vicāritam | naca ānumānikanirṇayayogādeva parīkṣakatā vicārakatā khyātā loke carame cetasītinayena ratnatattvavicārasya pratyakṣeṇa api saṃbhavāt | ānumānikavicāro'pi jñānamālātmā yadi ucyate, tat ṣoḍaśapada iti vācyaṃ tāvatā tadutpādāt | naca nirṇayo vicāraḥ prasiddho vicāritametat sūribhiḥ, naca adyāpi nirṇītamiti vyavahārāt | tathāhi mahābhāṣyakṛt sandhyakṣaravārtike idaṃ vicāryaṃte--------------------| (2|3|4) itisaṃśaye sati pramāṇānveṣaṇameva vivekāvatāraṇaṃ prakalpitaṃ vicāratvena vyavahṛtavān | āgame'pi tāvadvicārayedyogī yāvattattvaṃ prapaśyati | iti | tattvadṛṣṭilakṣaṇāt nirṇayāt pūrvāvasthaiva vicārayitṛtvaṃ nirūpitam | mahāguruṇā api savicārasamāpattyanantaraṃ nirvicāravaiśāradye'dhyātmaprasādaḥ | (yo. sū. 1|47) iti uktvā ṛtambharā tatra prajñā | (yo. sū. 1|48) iti nirṇayarūpāyāḥ prajñāyāḥ paścātsvarūpamabhidadhatā nirṇinīṣaiva vicāratvena uktā | kiṃca vitarka eva sūkṣmo viṣayatāṃ nīto vicāra iti darśitaḥ | naca vitarko nirṇaya iti yuktamuktam | pramāṇopanyāsarūpā nirṇinīṣaiva vicāra iti alamavāntareṇa | evaṃ prākkoṭau pramāṇasya pramātureva upayogamuktvā parakoṭāvapi darśayati parato'pi iti | pravṛtteḥ iti digyoge hetau ca pañcamī pūrvottarasambandhena | madhyakoṭau tu pramāṇaṃ pratapat lakṣyamāṇamapi (page 178) pramātārameva vastuta ujjvalayatīti darśayati | taṃ prati iti pramātāraṃ pratītyarthaḥ | evaṃ madhyakoṭau pramāṇaṃ pratapatu, tattu yathā kṛtārthaṃ bhavati, tathā pūrvāparakoṭimeva anudhāvatīti nirūpyate tathāpi iti pūrvakoṭiraparakoṭiśca tulyaiva | darśitaṃ prāk tāvadarthāvalehenaivottiṣṭhatītyādinā | pratiṣṭhāṃ dṛḍhaniścayarūpāmarthaḥ pramātari ādādayatīti saṃbandhaḥ | vyavahartari iti yaduktaṃ, tadeva sphuṭayati sāsnādi ityādinā | vyavahāraśca sārvatrikatvena vyavahāre upayujyamāno'numānaṃ śaraṇīkaroti | tacca mohamātranivartanaphalameva sarvatra | vicārayan iti pramāṇaṃ pravartayitumanvicchan | etadeva koṭidvayena prādhānyaṃ pramāturupasaṃharati | madhyakoṭeśca aprādhānyamaparakoṭyā paryavasāne vyavahāryatvābhāvāt saugatādidarśaneṣu nirūpayati tataḥ iti vicāralakṣaṇā pūrvakoṭirbhavantī api na sarvatra sphuṭasaṃvedyeti paścādupāttā | prasupta iva jagadantarvartini pramāṇaprameyavarge ityādinā madhyakoṭiḥ sūcitā | mohanivartanamātraphalatve'pi yatra pratyakṣapramāṇadṛṣṭatvaṃ vṛkṣatvasya na puraḥsarīkriyate hetutayā, apitu śiṃśapātvameva, tatra tadvṛkṣatvamapramitameva abhipretamiti apūrvaprasādhakaṃ tatra svabhāvahetvanumānam | tatrāpi pramātaiva pratyakṣaṃ sārvatrikatvena vyāpārayannupayogītyāha yā yā iti | nanu evaṃ yadi pramāṇasya sambandhī sa vyāpāraḥ, kathaṃ pramātrā sārvatrikatvena vyāpāryate | atha evaṃ na, tarhi pramāṇasya sa na sambandhī syāt; apitu pramātureva | satyamevamiti āha vyāpāro'pi iti | kāraṇasya iti paraśoriva udyamananipātanādikayā | iha iti asmaddarśane yatra pramātṛlagno navābhāsaḥ pramāṇaṃ pratyakṣam | anenaiva ca granthena vartamānatākoṭāvapi pramāṇasya pramātṛprādhānyaśaraṇataiveti (page 179) darśitam,-iti tisṛṣu api pramāṇāvasthāsu pramātaiva vijṛmbhate iti yukto mūḍhaṃ prati tadvyavahārasādhanavyutpādanasaṃrambhaḥ | sa evahi pramātā vastusādhanaṃ ca pramāṇaṃ vyāpārayati vyavahārasādhanaṃ ca | tatastadāyattameva pramāṇasya viceṣṭitamiti darśayati tena iti tasmādityarthaḥ | pramātṛsamānādhikaraṇaṃ vāpadamapravṛttamasmadādeḥ pratyakṣānumānāptopadeśalakṣaṇaṃ pramāṇaṃ yasmin svargādau tattvasaṃkhyāniyame ca ṣaṭtriṃśattattvānīti, ādigrahaṇāt mantraprabhāvadīkṣādisāmarthye ca | śāstrākāreṇa iti vedaśaivādirūpatayā svavimarśaṃ prasiddhiparyantaṃ prasārayatītyarthaḥ | kriyate iti tenaiva pramātrā śāstrakārarūpeṇeti sambandhaḥ | yāvanti hi ātmajñānaśāstrāṇi śrutyantasiddhāntarahasyatantrarūpāṇi, tāni ātmani naiva siddhimapūrvarūpāṃ racayanti | tasmāt vyavahāramātrasādhanaphalāni eva tānīti bhāvaḥ | ata eva iti yadetat tisṛṣvapi koṭiṣu tasyaiva pratapanamuktam, tato hetoryatpramātuḥ prādhānyaṃ, tasmāt hetoridamapi siddhyati yat pūrvamuktam-ekenaiva pramāṇena aviśiṣṭe vahnyādau kāryakāraṇatetyādi (2|3|8) | ekatra hi pramātari pradhāne tadvyāpāravimarśabalāt pradhānasya bhedābhedavyavasthā | eka evaca asau sārvakālikatvena vimarśa iti ekaṃ pramāṇam | anyathāhi asmanmate bhinnasaṃvedyoparāgāt paradarśane svabhāvasaṃkocabalāt kālabhedavatyaḥ saṃvido bhinnāstadadhyavasāyā api bhinnāḥ kṣaṇikasvabhāvā iti kathamekameva pramāṇaṃ tātkālikavastuprakāśanaparyavasitaṃ svānusāritayā satyavyavahārahetuṃ vikalpādhyavasāyaṃ janayat sārvatrikatve pramāṇaṃ bhavet, bhinneṣu saṃvedaneṣu sarvasyaiva apūrvagrahaṇarūpateti kā gṛhītagrāhitā pramātrantaragṛhīte iva | tataśca kathamidamuddhoṣyate dhārāvāhivijñānamālāyāmādyameva saṃvedanaṃ (page 180) pramāṇamityādi | nanu idānīṃ janmāvasara eva anena vahnyādibhāvasvabhāvagrāhiṇā pramāṇena pramāṇyamāsāditamiti uttarakālaṃ jñānānāmapramāṇatvameva syāt | ābhāsamātre khalu evameva pratipadyatāmāyuṣmān, naca apramāṇatvamekāntatasteṣāmābhāsāntareṣu agṛhītapūrveṣu yojanābhāse vā anullasitapūrvasya vimarśalakṣaṇasya pramātṛvyāpārasya ullāsanāt | nanu pramātṛvyāpāro vikalpaḥ, so'pica jñānasvabhāvatvāt kṣaṇika iti kathaṃ pramātṛvyāpārasya kvacidapi aikyamucitam | etadāśaṅkitaṃ pariharati tathāpi iti | antarmukhatāprādhānyena asau vartamānaḥ pramātrā yāvati svātantryāt na cchidyate, tāvadeka eveti | nanu antarmukhasvabhāvo na tena kimaṅgīkriyate | netyāśaṅkya āha saca iti māyīyabhedasaṃskārāt vikalpo'sau pragīyate śuddho'pi vimarśaḥ | nanu antarmukhena ahamityetāvanmātrarūpeṇa vikalpatābhājā api vimarśanena na pramāṇānāṃ phalavattā, api tu ghaṭo'yamiti bahirmukhena | naca tena bāhyo'rthaḥ spṛśyate iti kathamuktaṃ vimarśaprādhānyena arthavyavastheti | atra uttaraṃ yo'pica iti | indriyavyāpārāt iti tajjāt nirvikalpakajñānāditiyāvat | so'pi na nirviṣayaḥ, apitu sārvatrikatve sāmānyaviṣayaḥ; anyathā tu svalakṣaṇaviṣaya iti | uktam iti bhrāntitve cāvasāyasye---------------------------------| (1|3|5) ityādau | nanu puro'vabhāsamānaṃ sāmānyaṃ svalakṣaṇaṃ vā spaṣṭapratibhāsamaspaṣṭapratibhāsaṃ ca vikalpe, tat kathamuktaṃ tadviṣaya eveti | atra āha nacāpi iti bhinnāvabhāsacchāyānāmapi mukhyāvabhāsataḥ | ekapratyavamarśākhyādekatvamanivāritam || (2|3|11) (page 181) iti uktam | tāvadgrahaṇena svamate tāvat na idaṃ durupapādamiti darśitam, paro'pi na bhedamatra vaktumutsahate ityāha yo'pi iti bauddhaḥ | anavadhāraṇameva darśati nirvikalpam iti karttṛpadametat | sva iti ātmīyādavabhāsādanyarūpam | tataḥ iti paramate'pi yataḥ pratibhāsabhedo'śakyāvadhāraṇo'nena | naca vimarśabalādaikyaprasādhanena prakṛte'pi prameye karāvalambaḥ kṛta iti darśayati tataḥ iti śabdavikalpe īśvaraḥ pramātā sarvaśaktirātmaiveti upadeśāvasare vyavahārasādhanabalopanate śabdaiḥ prameyatāṃ nītasya api paramārthaparāmarśe'hantātmani viśrama iti | idamiha tātparyam- bhagavata idameva svātantryaṃ-yat paśulokāpekṣayā atiduṣkaram, tatsaṃpādane'pi apratīghātaḥ itaśca kimitarat duṣkaram-yat prakāśātmanyeva prakāśamāne eva prakāśaniṣedho'prakāśamānatābhimāna eva | evaṃbhūtaṃ yat svātantryaṃ, tadeva grāhakollāsanaṃ taddvāreṇaca grāhyollāsanamapi | saiṣā māyāśaktirvimohanīti uktā | tatkṛto yaḥ svātmani svatantre nitye vyāpake ca smṛtyādiyogāt kālāyogāt deśāyogācca prakāśamāne eva sati ghanatamo'prakāśamānatābhimāno mohamalādiparyāyanirukta ābhāsaviśeṣastadvaśāt svātmani pūrṇamīśvaravyavahāraṃ na pravartayati mūḍhaḥ | so'nena icchādiśaktiprabhāvaprakhyāpakena pūrṇaparārthānumānarūpeṇa vyavahārasādhanena pratyabhijñākhyena śāstreṇa avabodhyate | yathāhi bhautaḥ kaścit mohādapahāritaṃmanya evaṃ bodhyate-kaḥ khalu bhavān yasya īdṛṅmukhamīdṛgvastramiti cet, paśya svātmanyetaditi punaḥ punarabhidadhatā naca apūrvamasya utpāditaṃ kiṃcit, tathaiva paśuloko bhāsamāne eva svātmani na ahamīśvara ityādi mohādabhimanyamāno vibodhyate | yatra khalu jñānādiśaktayaḥ, sa īśvara iti vyavahriyate (page 182) tanmātranimittakatvāt tadvyavahārasya yathā purāṇādiprasiddhaḥ; tvayyapi ca tāḥ santīti | athavā yatra yadāyattaṃ, sa tatra īśvaro rājā iva nije rājye; tathāca tvayi viśvam | yallagnaṃ yat bhāti, tat tena pūrṇaṃ nidhānakumbha iva ratnaiḥ; tvayi ca lagnaṃ viśvaṃ bhātīti yasya yadantarvarti bhāti, sa tāvati vyāpako ratneṣu iva maṇibhāvaḥ; śiṃśapādiṣu iva vṛkṣatvam | tvayi ca saṃvidrūpe dharādisadāśivāntaṃ śāstraprakriyādyavagataṃ viśvamantarvarti bhāti | yasminsati yadudeti līyate ca, tat tatpūrvāparabhāgavyāpi bhūmāviva aṅkuraḥ; tathāca tvayi prakāśarūpe viśvamiti | evamīśvaratvavyāpitvanityatvadharmā vyavaharaṇīyāḥ, anye'pi āgamoktāḥ sahasraśaḥ śaktiśabdavācyā dharmāḥ | tatprakaṭanāya idaṃ pūrṇaparārthānumānarūpaṃ pramāṇādinigrahasthānaparyantapadārthaṣoḍaśakanibandhanena samyak paravyutpattisaṃpādanasamarthaṃ śāstram | evaṃhi samyak paraḥ pratipādito bhavati hitāhitaprāptiparihārayorityādinā ca pratyakṣādipadārthaṣoḍaśikā paravyutpādanaprayojanatayā parārthānumānarūpetyanyathā prāmāṇyaṃ pratilabhamāne svaśāstre mithyaiva nyāyatattvavedimunimatavidveṣopāttā kuśaladoṣaiḥ parairapi pradarśitaiva | etacca madīyādeva kathāmukhatilakāt vitatamavadhāryam | evaṃ vyavahārasādhanena prakāśamāna eva yat na prakāśate ityabhimananaṃ saṃsāraśabdavācyam, tadapasāryate | tadapasāraṇameva muktiḥ | abhimananābhāsamātraparamārthau hi bandhamokṣau bhagavadicchāvijṛmbhitameva hetvaṃśe'pi vyāmuḍhasya | tatrāpi mohāpasaraṇameva kartavyamiti na apūrvaṃ kiṃcidaprasiddhaṃ prasādhyate | vyavahārasādhanapramāṇaprabhāvasamāśvastahṛdayastu mohasaṅkarakalayā parameśvareṇaiva parojjihīrṣādikṛtyanirvāhaṇāya kaṃcitkālaṃ prayatnasaṃdhāryamāṇe dehādāvahantābhimāne (page 183) prabhuddha iti abhidhīyate viditendrajālatattva iva paśyannapi tadabhrānta eva yataḥ, yasya śrutacintābhāvanātadgāḍhatābhirbheda uktaḥ | śivaśāsanopadiṣṭavidhipūrvakopāyena bhāvanābhyāsadārḍhyena tu tatraiva dehe prāṇādau ghaṭādāvapi vā saṃcāritapārameśvaradharmaprabandhaḥ siddhibhājanaṃ yogīti abhidhīyate yasya āgame saṃprāptaghaṭamānasiddhasiddhatamabhedo'nvartharūpo nirūpitaḥ | iyatyapi tu sarvathā mohakalāsaṃskārasya prakṣayaḥ | prakṣaye tu asya dehādyahaṃbhāvaniyamavigalanāt parameśvarataiva | īśvarecchāvaśādeva tu kasyacit prayatnaśatairapi pratyabhijñānaṃ na utpadyate | tasya api śrotrapathagamanamātrādapi avaśyaṃ saṃskārapākakrameṇa svarūpalābhaḥ | yathoktamāgame niṣkampa ātmasaṃvittau jīvanmukto'bhidhīyate | tattve vikalpamānastu piṇḍapātācchivaṃ vrajet || iti | mayā api vyākhyātametat saṃsārajīrṇatarumūlakalāpakalpa- saṃkalpasāntaratayā paramārthavahneḥ | syurvisphuliṅgakaṇikā api cettadanta rdedīpyate vimalabodhahutāśarāśiḥ || iti | tadamunā na apūrvaṃ kiñcitprasādhyate svātmanīti | tadadhunā nirvyūḍhaṃ paramārthato yaduktaṃ śāstrādau kartari jñātari svātmanyādisiddhe-------------------------| (1|1|2) ityādīti śivam || iti śrīmahāmāheśvaraśrīmadācāryābhinavaguptaviracitāyāmīśvara- pratyabhijñāvivṛtivimarśinyāṃ kriyādhikāre pramāṇatatphalaprameyaparamārthavimarśastṛtīyaḥ || 3 || atha caturtho vimarśaḥ | aikyaparamārthakalayā triśaktiyugaghaṭitavaiśvarūpyamaham | amṛtatanumatanubodhaprasaramahākāraṇaṃ smarāmi haram || kriyāśaktisphāra eva sambandha iti uktam | saca jñāpyajñāpakabhāvātmā nirṇītaḥ, adhunā tu kāryakāraṇatārūpo vimṛśyate ślokaikaviṃśatyā eṣa cānantaśaktitvāt-------------------------------| ityādikayā ---------------------hetutā kartṛtā kriyā | ityantayā | tatra kartṛkarmataiva tattvaṃ kāryakāraṇatāyā iti svamate ślokena upakṣipya trayeṇa jaḍasya kāraṇatā nirākriyate, ṣaṭkena cetanasyaiva sā kartṛtātmeti prasādhyate, kāraṇavicāraprasaṅgācca anumāne'vaśyaṃ niyatiśaktirupajīvanīyeti trayeṇa darśyate, śākyoktā api karyakāraṇatā asmannayameva śaraṇamavalambate'nyathātu nistattvaiva seti trayeṇa, kāpiloktā api evameveti trayeṇa, iyatā cetanasya kartṛtvamiti prasādhya tasya api anīśvaratāyāṃ tat na nirvahatīti dvayeneti saṃkṣepaḥ; pratisūtraṃ tu prayatyate | evaṃ kriyāśaktimukhena pramātṛtā parameśvare prasādhitavyavahārā, kartṛrūpā tu tata eva anāyāsaghaṭiteti darśayati sūtreṇa eṣa cānantaśaktitvādevamābhāsayatyamūn | bhāvānicchāvaśādeṣā kriyā nirmātṛtāsya sā || 1 || eṣa eva purāṇaḥ pramātā amūn bhāvānābhāsayati avicchedena | katham | īśituravyatirekeṇa avikalpā ca akramā ca yā nirūpitā icchā, tasyāḥ sāmarthyāt | kva asya te bhāvā (page 185) iti cet, āha anantaśaktitvāditi | anantā viśve bhāvā hi tasyaiva śaktayaḥ iti uktaṃ svāmina----------------------------------------------| (1|5|10) ityatra | yaditthamābhāsanamicchāprāṇitametadeva bhagavataḥ karaṇaṃ nirmātṛtvaṃ sraṣṭṛtvamucyate,-iti sūtrārthaḥ | tamavatārayati idānīm ityādina | nirākariṣyan iti jaḍasya tu na sā-----------------------------| (2|4|2) ityādinā prabandhena | nityasya iti parasya etatsaṃmatamiti bhāvaḥ | svamataṃ tu āha nāpi iti | tasya tu iti anena kramayaugapadye eva sta iti parasya bhramaṃ bhanakti | iyatā ca tatpratyuktaṃ yadāhuḥ-sṛṣṭyādau yadi nityamicchā, sahaiva sṛṣṭipralayau syātām; kādācitkatve tu asyā hetvantaraṃ vācyamityādi | eṣaṇīyoparāgabhedāśayena icchā iti bahuvacanapāṭho'pi aduṣṭa eva | nirābhāse niṣkrame ca bhagavati na kālayoga iti prācyameva smārayati kramāvabhāsana ityādinā | īśvaro'pi iti kumbhakārādirapi evamiti apiśabdaḥ | tathāca vakṣyate saṃsāripramāturapīcchaiva ityādi | yataḥ iti idantābhāgoparāgopanatena vedyatvena sparśe bhavet kālayogo vikalparūpatāyām, natu sā vikalparūpā nirmātrī tadabhāve'pi deśopakramaṇādikāryodayāt tvaritadhāvanādau tatsadbhāve'pi tadveṣṭito bhavedekaḥ, dvitīyaśca apaveṣṭita iti uromaṇḍalādiprāyakaranartanāsampatteḥ | tatra hi pramātṛsaṃvedanasadbhāvo viśiṣṭasaṃrambhalakṣaṇo'pratihataprayatnatātmakaḥ-kṛtameva idaṃ mayeti niṣkampapratibhānalakṣaṇo na tasya kartavyasya saṃpannastvaritavācanādau saṃpanna iti sa eva anvayavyatirekābhyāṃ nirmāṇarūpo viśvasya | tadetadāha vācana ityādinā | (page 186) nanu tathābhūtapratibhāyoge vikalpo'pi kvacit nirmāṇāya vyāpriyamāṇo dṛṣṭo mantharagamanavācanādau | tat kathaṃ tasya akramatvam | atra ucyate yo'pi iti etacca ghaṭo'yamityadhyavasā-----------------------------------| (1|5|20) ityatra uktam | vikalpasya ca nirmātṛtvaṃ māyīyapade, natu prakṛtāyāmīśvarasṛṣṭāvityāha īśvarasya ca iti | saiva iti icchāmātrarūpā | upapāditam iti kumbhakāracaitanyamīśvara eva | tanniyatimahimnā tu cakradaṇḍādivargapatita eva kulālakāryakāraṇatāvabhāsaḥ svapnasaṃkalpādivaditi hi asakṛt niveditam || 1 || nanu bījādudbhavati aṅkure cetanānupraveśo naiva astīti cidrūpa eva viśvāvabhāsaka iti kimetat | atra uttaraṃ sūtreṇa jaḍasya tu na sā śaktiḥ sattā yadasataḥ sataḥ | kartṛkarmatvatattvaiva kāryakāraṇatā tataḥ || 2 || aṅkurasya sato vā asato vā yat paridṛśyate sattvaṃ, tatra na bījasya śaktirna aṅkurasya | aṅkuro jāyate iti hi aṅkuravṛttānto'nyasya bījasya kathaṃ śaktiḥ, aṅkuraśca na kaścana tadā | tasmāt kriyāśaktyā bhāsyamānaṃ karmaiva kāryaṃ, bhāsayitā ca kartaiva kāraṇam | asadrūpasya sata iti vā arthaḥ | pūrvaṃ tu vārthagarbhīkāreṇa vyākhyānam-asato'ṅkurasya sato vā bījasyeti, yadivā sāṃkhyātānudeśaḥ prativarti padārthaṃ vāvataratīti yathāsambhavaṃ yojanā || 1 || yadasattadasadyuktā, nāsataḥ satsvarūpatā | sato'pi na punaḥ sattālābhenārtho'thacocyate || 3 || (page 187) kāryakāraṇatā loke sāntarviparivartinaḥ | ubhayendriyavedyatvaṃ tasya kasyāpi śaktitaḥ || 4 || sadvā asadvā kāryaṃ saṃbhāvyate dvyātmakam, anubhayarūpama-nirvācyamiti tu svavācaiva virudhyate | tatra yadi asattā ghaṭasya rūpaṃ, tarhi svarūpaviruddhāṃ sattāṃ kathaṅkāramaṅgīkurutāṃ pādapatanairapi rājoparodhairapivā nīlamiva pītatām | atha asya sattātmakaṃ rūpaṃ, tadayaṃ kimupayācatāṃ daṇḍādibhyaḥ | vyaktiviṣayatvasphuṭatvādayo'pi sadasattayā anuyojyāḥ | naca iyatā tūṣṇīmeva āsitumucitaṃ prāmāṇikasya | loke hi apratihatā---- -----prahataśca vyavahāraḥ | sa ca itthaṃ samarthyate- kulālahṛdayāntarmanogocaratāpatterapi prācyāvasthāyāmantaḥsvasaṃvidi tādātmyena vicitratayā viśvasya bhedābhedamayyā parivartamānasya sphurato yadantaḥkaraṇaikavedyatvaṃ sukhāderantarbahiṣkaraṇadvayavedyatvaṃ ca ghaṭāderābhāsyate yadayameva sa loke kāryakāraṇabhāvaḥ | tasya kasyāpi iti asmadādyacintyaprabhāvasyetyarthaḥ | yathāhi darpaṇasvapnasaṃkalpeṣu kumbhakāranirmīyamāṇo'yaṃ ghaṭa ityābhāse'pi tattvato darpaṇādikasyaiva mahimā, tathaiva saṃvida eva ghaṭābhāse mahimā kumbhakāranirmīyamāṇatvābhimānābhāsanotthāpane'pi | evaṃ saṃvinmahimnā ghaṭe daṇḍacakrakulālakāyādau sati bhāsamāne anena idaṃ nirmitamiti bhāti | tatra ca jaḍo daṇḍādirna evaṃvidhābhimānabhājanamiti citsvabhāve kartṛtvaṃ vyavatiṣṭhate | ubhayendriyavedyatvena sphuṭamarthakriyākāryābhāsarūpaṃ lakṣitamiti sūtrārthaḥ | asaditi asannaṅkura iti na aṅkurasya anena svarūpaṃ kiṃciduktaṃ yat sattayā virudhyate | asataśca sattā nāma kāryatvamityanena aṅkurasya kaṃcit dharmaṃ pūrvamaṅgīkṛtavatastadviruddhadharmopagama uktaḥ | nanu yadi ubhayamapi idaṃ (page 188) vaikalpikaṃ, vāstavaṃ tarhi kim | āha vastutastu iti | anyathātvasya iti asattvasya | nanu tucchaṃ tat, sutarāṃ tarhi paryanuyojyaḥ sa ityāha tādavasthyāt iti tucchena atucchasya vapuṣo'tiraskārāt | nanu bīje sati aṅkuro'stīti aṅkurasya rūpamuktam, tataḥ padadvayamapāsya kathaṃ paryanuyoga iti parasya mohamapahanti naca iti antenetinā sambandhaḥ | iti yatparasya mataṃ tat, na kiṃ tat parasya matam | āha bīja ityādi prasaṅgapadāntam | pūrvam iti parāvasthā api upalakṣyate bīje sati eva aṅkuro'stītyanena bījānantaraikakṣaṇamātrasattāsvabhāvasya uktatvāt | nanu kasmādetat paramataṃ na aṅgīkriyate | āha yataḥ iti | yadyapica iti paramate | tathāpi iti asmanmate | vṛttiṃ vyācaṣṭe siddhā ityādinā | vṛttau satsvabhāvatāyā apūrvatvaṃ yadalabdhamasataḥ ityetatsannidhānāt, tena saha virodhaḥ siddhāyāḥ sattāyā vyākhyātaḥ | nanu evaṃ sūtre'pi virodha eva vaktavyo, na niṣprayojanatvam | satyamabhyupagamavādena tu sūtraṃ mā bhūdvirodhastathāpi nairarthakyamiti | ata eva sūtrānusāreṇa vyākhyāntaraṃ vṛtteḥ karoti yadvā iti | viruddhā iti pūrveṇa na abhisambandho'tra kartavya iti yāvat | tathāpi ca iti anucite dvaiguṇye sati apītyarthaḥ | nanu sā dvitīyā sattā pūrvasattāyā aviśiṣṭā, tat kathamasatkāryatā | tarhi tayā anyayā kim | etadāha pūrvasattāyāstu iti | dūra iti | satkāryavādo hi svadarśane śakyāvatāraṇastāvat | ata eva iti | etacca bhāvābhāvāvabhāsānāṃ bāhyatopādhiḥ---------------------| (1|8|5) ityādyuddeśeṣu darśitameva | niyataikarūpatāvalambanena tu virodha upapāditaḥ | (page 189) indriyadvayavedyatā iti sphuṭaparipūrṇābhimatārthakriyākāryābhāsa- teti yāvat || 3-4 || amunā vicāreṇa prakṛtamapi siddhamiti darśayati evamekā kriyā saiṣā sakramāntarbahiḥsthitiḥ | ekasyaivobhayākārasahiṣṇorupapāditā || 5 || saiṣeti yā svarūpata āśrayataśca ciramupalabdhā paraiḥ, sā adhunā vijayate sāmrājyena | tathāhi saṃvidrūpādāntarātprabhṛti bahiṣkaraṇaviṣayatvāpattiparyantāyāṃ sthitau sakramatvamucitamekāśrayatādātmyācca ekatvamasyāḥ | ekaśca asāvāśrayaḥ saṃvidrūpo bhagavān svacchandatvasvacchatvābhyāṃ sahate eva ubhayamantarbahīrūpam | ekasya iti kartuḥ karmaṇaśca | kartṛsthakarmasthatvena hi prasiddhā kriyā, karmaṇo'pi antarbahirubhayākārasahatvaṃ parāmarśābhedāt | anyakartṛka iti pūrvameva asmābhiretat vyākhyātam, tato na punarlikhitam | arthasaṃvedanasya iti jñānarūpasya | svasaṃvedane tu iti pramātṛrūpe | nanu sukhādinirmāṇe'ntaravasthaiva asti, na bahiravasthā; tat kramikatvamasya kutaḥ | tatrāpi tu antarbahīrūpatā astyeva, viparyastā tu paramiti nirūpayati sukhādīnām iti | ādipadāt vaikalpikaghaṭādīnāmayameva vidhiḥ | prāk iti | etacca pūrvamuktaṃ śabdādīnāmeva sukhāditeti upapādayatā pañcabrahmanyāse'pi hi ityatra | śabdādyanapekṣatāyāmapi sakramatvamupapādayati sukhādi vā iti | atraiva svadarśanasiddhaṃ dṛṣṭāntamāha yathā iti | kariṣyate iti āgamādhikāraprārambhe | nahi sukhasya iṣyamāṇatāyāṃ ya eva ābhāsaḥ, sa eva lābhe lābhānupayogāpatteriti yāvat | tadbhedāt iti ābhāsabhedādekasyaiva karmaṇaḥ | aneka iti ābhāsabhedayoge'pītyarthaḥ | (page 190) sarvaiva tāvatkriyā kartṛsthā, kācittu karmaṇyapi; viśeṣadarśanātiśayāt karmasthā ucyate | sādhāraṇyena vyapadeśā bhavanti iti tadyathā pākaḥ | tathāca karmabhedāt tasya bhedovakṣyate, natu gamanasya karmaṇi viśeṣānādhānāt kartṛsthasya | nirmāṇakriyā tu karmaṇi viśeṣamādadhānā api karmaṇo'pi prakāśamānasya saṃvidātmakapramātṛsāratvāt tulyakakṣyatayaiva kartṛsthā karmasthā ca uktā | pākakriyāyāḥ iti ekanarapatimahānasagatāyāḥ | nanu bhinnāścetkriyāḥ, kathamekaśabdābhidheyā ityāśaṅkya āha kevalam iti | ata eva uktaṃ na tiṅantānyekaśeṣaṃ prayojayanti iti | nanu āśrayaikyenaiva kimasyāḥ samarthitena, svarūpata eva iyamekā astu | āha kriyāyā hi iti | nanu karmalakṣaṇāśrayaikyādekatve kriyāyāḥ kartraikyaṃ kimiti kāryabhāre samabhiṣicyate yena tasya kasyāpi iti kartṛsvarūpanirūpaṇaprasaṅgena idamuktamekānekā kriyeti | atra ucyate karmaṇo'pi hi iti parāmarśabalāt hi karmaṇa eva aikyamuktaṃ kriyāpūrvāparabhāgayogena bhinnābhāsasya api | parāmarśaśca kartureva anuvyavasāyayogena bhinnānāmābhāsānāmanusandhāna- lakṣaṇa iti kartaiva bhagavān pradhānatvena uktaḥ || 5 || nanu acetane bīje kriyāśūnyatayā śuṣkaiva kāraṇatā yuktā netyāha bahistasyaiva tat kāryaṃ yadantaryadapekṣayā | pramātrapekṣayā coktā dvayī bāhyāntarasthitiḥ || 6 || bāhyatābhāsanameva nirmāṇam | yacca vastu yamapekṣya bahiṣkaraṇīyamucyate, tat vastu tasyaiva kāryam; pramātāraṃ ca apekṣya bāhyāntārūpateti bījādernaiva kāraṇatā jaḍasya | tathāhi vaśanaṃ (page 191) samarthayitṛtvaṃ prabhāvo balaṃ svātantryamitīdamicchārūpaṃ citsaṃbandhi eva | tattu niyatiśaktipuraḥsarīkṛte śarīrakalpe iva cidrūpasya jaḍe bījādāvaupacārikaṃ tadvaśāt tatsāmarthyādityādi vyavahriyate, natu jaḍasya vaśādi kiṃcit | kalpyamānāpivā naikā bhavediti sambandhaḥ | apitu tattaddeśādijātatetyevaṃrūpaiva bhavediti yāvat | kalpanāmākārato darśayati bījam ityādinā | evakāraṃ sautraṃ vyākartuṃ pūrvapakṣayati evamapi iti | atra uttaram etat iti bāhyatāyāmapi āntaratvamatruṭitamiti niyamagrahaṇam | naca bījāpekṣayā āntaratvaṃ saṃbhāvanīyamityāśayena āha cidrūpamapekṣya iti cidrūpābhedasaṃkrāntatayaiva tu bījāntargamanamapi sahyamiheti āśayaḥ | kulālādereva iti ciraguṇitāt jaḍakāraṇavādāt nivartita iyat tāvatparo'vabudhyatāmityeva yuktam | kulālasyāpitu parameśvarasaṃvedane eva viśrāntiriti tattvam || 6 || kāryaṃ cet na jaḍasya, tataḥ kāraṇaṃ na jaḍe iti siddhaṃ saṃvida eva kāraṇatvam; tacca kriyātmakameveti sūtraṃ mātaiva kāraṇaṃ tena sa cābhāsadvayasthitau | kāryasya sthita evaikastadekasya kriyoditā || 7 || ābhāsadvayaṃ bāhyāntaratayā | arthatayā iti pūrvānubhūtabāhyarūpaparāmarśaikyeneti yāvat | tena pūrvānubhava eva atra prathamābhogamātram | yathoktaṃ prāk sukhādīnāṃ bahirābhāsapūrvottarābhāsa iti | yadivā arthatayeti sphuṭarūpayā pramātṛbhāgāt pṛthaktvena | yathoktaṃ vikalpe yo'yamullekha---------------------------------| (1|8|8) ityādi | tadāca bahiścikīrṣāmātraṃ prathamābhogaḥ | etacca sukhādāvapi yojyam || 7 || (page 192) etadeva draḍhayati ata evāṅkure'pīṣṭo nimittaṃ parameśvaraḥ | tadanyasyāpi bījāderhetutā nopapadyate || 8 || satyapi īśvare kāraṇe tato'nyasya api īśvarādatiriktasya jaḍasya yā hetutā tairupagatā, sā na saṃbhavati aprekṣāpūrvakāriṇa iti | sanniveśo hi nāma sajātīyavijātīyatāvibhāgotthāpako ghaṭaśarāvakuṇḍādau mṛdupādānasaṃbhāvī saṃbhūyaniviṣṭatārūpaścidrūpakārya iti ekavāramavalokite sarvatra sanniveśena tathaiva bhāvyamiti ekānta eva ayam | yattu ucyate- tadadarśane'pi tatkṛtatvapratipattirityādi tat svadṛṣṭipakṣapātavyāmohavyāhṛtaṃ dhūme'pi samānatvādasyeti alamavāntareṇa | etat hi granthakāreṇaiva vitānitamīśvarasiddhau, ihatu eṣa paramārthaḥ-īśvara eva niyatiśaktiṃ nijāmanurundhāno bījabhūmijalābhāsapuraḥsarīkāreṇa aṅkurātmānaṃ svacche svaprakāśe nirbhāsayatīti || 8 || sarvatra cetanena vinā na jaḍasya kāraṇatā, cetanaśca kartā īśvara eva paryavasyatīti sūtreṇa āha tathāhi kumbhakāro'sāvaiśvaryaiva vyavasthayā | tattanmṛdādisaṃskārakrameṇa janayed ghaṭam || 9 || kubheti nidarśanaṃ vyāptighaṭanāya | cetanamantareṇa cet jaḍānāmeva pūrvottararūpatāmātraṃ kāryakāraṇabhāvaḥ, śivikastūpakādāvapi kiṃ kumbhakāreṇa; tataśca upasarpaṇapratyayo'pi cetano na kvacidapekṣyeta | so'pi hi deśāt deśāntaraniyamanāya vyāpriyate | tadevaca sanniveśa ucyate | tataśca ayaṃ prayogaḥ- yadacetanaṃ kāryakṛt, tat cetanāpekṣaṃ mṛdādi iva, tathāca bījādīti svabhāvaḥ | kādācitkaṃ hi jaḍasya kāryakāritvaṃ, na animittaṃ, na anyanimittamiti (page 193) vyāptisiddhiḥ | tataśca kumbhakṛdeva tatra īśvaro yatastaṃ taṃ mardanapraguṇīkaraṇaparivartanādikaṃ mṛddaṇḍacakrādikasya saṃskāraṃ kurvaṃstatkrameṇa śivikastūpakādinā ghaṭaṃ janayatīti niyoga eṣaḥ | īśvara evaca tathā niyatiśaktisvīkṛtatāthārūpyābhāsaḥ kumbhakṛdvā kuvindo vā,-iti sarvatra sa eva kartā, anyathā kumbhakṛtaḥ icchāṃ mṛddaṇḍādayaḥ kathamanuvarteran, tantavo'pivā paṭakaraṇāya kiṃ na anuvarteran | kumbhakṛtastu yaḥ kartṛtvābhimāno niyato dharmādharmādisthitiḥ, so'pi īśvaravyavasthayaiva spaṣṭābhimānotthāpikayā pratibhuva iva adhamarṇabhāva iti sarvatra bhagavāneva karteti sūtrārthaḥ | cetanasannidhimantareṇa kāryānutpāda ityāśayena yadi īśvaraḥ kartā iṣyate, bījādāvasti evam; ghaṭādau tu kulālāderbuddhimataḥ sannidhirastyeva, tat kathaṃ sarvatra īśvaraḥ karteti yo mohastannivāraṇatātparyeṇa sūtramavatārayati buddhimat iti | udāhṛtām iti tathāhi iti nidarśanopakrameṇa uktāmityarthaḥ | vivṛṇoti iti sakalena vṛttivākyena ekadeśasūciteneti mantavyam | buddhimati sthite viśeṣo vācya ityanena āśayena vākyasya bhāgadeśe'bhiprāyaṃ vyācaṣṭe anena hi iti kumbhakārarūpābhidhāyinā ekadeśena | nanu evaṃ sati buddhimati kimanyadīśvararūpāt viśeṣāntarādapekṣyamiti bhramaṃ dhvaṃsayati buddhimānapi iti | saṃskāra iti mandarādike sa kumbhakāra upayujyate | nanu saṃskṛtāt mṛdāderghaṭa utpadyate, kimīśvaratāviśeṣeṇa | atra api āha saṃskāro'pica iti | saṃskṛte'pi iti saṃskṛtatvena iṣyamāṇe mṛdādau sannapi kumbhakāro na anusandhātṛtvaṃ cetanadharmatāṃ mṛdāderādhātuṃ samarthaḥ | naca acetanasya kāraṇatvamantarbahirābhāsakramaparāmarśaparamārthakartṛtva sāramucitamiti (page 194) citamiti uktaṃ punarapi iti aṅgīkṛte'pi kṛmbhakṛtītyarthaḥ | anupayogitve pūrvoktameva prameyaṃ saṃkṣepoktyā hetūkaroti saṃskāre'pi iti so'pi ca na saṃbhavatīti apiḥ | tataśca iti yadi cetaḥparisphuraṇamātreṇa kuryādityarthaḥ | saṃskāro'pi abhyupagamavādena aṅgīkṛtaḥ, so'pitu na upapadyate ityāha naca iti | tadicchayaiva yadi saṃskārastarhi asāvākāśameva svecchayā saṃskṛtya saṃkalpitaṃ viśvamutthāpayet | nanu bhavatu ayamasatkāryavādinaṃ prati upālambhaḥ, satkāryavādimate tu kiñcideva kvacitkāraṇamasti; na sarvaṃ sarvatra, tataśca cetanamapekṣya sahakārimātraṃ vā ciñcideva kutaścidutpatsyate, kimīśvararūpatayā atra kṛtyam | tadapi na sahate naca iti | nahi cidrūpatā bījasya kadācit yena tattadantarvartitā aṅkurasya bhavet | vakṣyate iti atraiva vimarśe | parapakṣaṃ sadoṣīkṛtya svapakṣamupasaṃharati tat iti tasmādubhayasya api cetanācetanarūpasya upayogo yaḥ, sa īśvarecchayeti sambandhaḥ || 9 || cetanasya svātantryaṃ dṛṣṭameva kāryakāraṇe iti prasiddhena dṛṣṭāntena āha yogināmapi mṛdbīje vinaivecchāvaśena tat | ghaṭādi jāyate tattatsthirasvārthakriyākaram || 10 || mṛdbīje vināpīti sambandhaḥ, vyaktipradhānatayā kāraṇatvāt jātiparatā ucitā atra, na ekavadbhāvaḥ | ubhayopādānaṃ lokaprasiddhaṃ jaḍaikahetukaṃ cetanāpekṣaṃ ca ubhayamapi kāryaṃ nidarśayitum | nanu tatra ghaṭāṅkurādau śabdasāmyamātraṃ, vastutastu anyadeva taditi paramohavyapohanahetuṃ viśeṣaṇamāha tattatsthira ityādi | tattaditi vicitrarūpam | sthiraṃ ca arthakriyākaraṃ (page 195) ceti yojanā vṛttikṛtā kṛtā | tāṃ tāṃ vividhākārāṃ sthirāmarthakri- yāntarānubandhinīṃ svāmarthakriyāṃ hetutacchīlānulomatvayogena karotīti samāse'pi na kaścit doṣaḥ | yogīcchāpi na upādānaṃ vinā kāryaṃ kuryāditi paramatamanuvadati niṣeddhuṃ na caitat iti anūdya yataḥ iti niṣedhahetuṃ vakṣyamāṇamupakṣipya tatprāṇitopayogi paramataṃ satattvamanuvadati yasmāt iti svopādānarūpāt | sajātīyam iti jñānaṃ jñānasya | yattirodhāna iti bījamaṅkurasya | etacca yathāyogaṃ samastavyastatayā upādānalakṣaṇaṃ pareṣāṃ matam | ādigrahaṇādālambanaṃ heturadhipatirityādeḥ paroktasya bhedasya saṃgrahaḥ | yadāhuḥ sato'nye kāraṇaṃ hetuḥ---------------------| ityādi | paramataṃ satattvamanūdya yataḥ iti yo niṣedhaheturūpakṣiptastaṃ darśayati aṅkurasya ityādinā | manāgapi deśakālākārasahāyādi-viśeṣavyāptaprasiddhalokasthityullaṅghanaṃ cet sahyate, kimupādānapari-grahadainyena yoginaḥ; atha na sahyate, kumbhakārabheda eva yogī bhavediti tātparyam | teṣām iti yoginām | etacca pūrvottarayoryojyam | sūkṣma iti etadabhyupagamamātramatra | tadānīṃhi paramāṇupradhānādidarśanamanupakārameva | tadapica prasiddhahetukameva upapādyate, naca pradhānasya asaṃvedyaparvatvena paramāṇvāderapi netrādyagocaratvena prasiddhasya sākṣātkāraheturlokasiddho'sti,-iti | nanu sūkṣmadarśitvameva yogitvamastu, na adhikam | atra āha sarva eva iti abhīṣṭakartṛtāparyantaḥ | siddhānām iti yogiviśeṣaṇaṃ saṃprāptaghaṭamānādīnāṃ vyavacchedāya | kramonmiṣatprabhāvātiśayā hi yogino'tra bhuvisamastaniyatyullaṅghanenaiva abhīṣṭāpādanāpratihataprabhāvāḥ | yataḥ (page 196) kutaścit kāraṇakāraṇāt vyavahitādapīti yāvat | atha iti tasyāṃ daśāyāṃ tadeva kāraṇam, natu tadā vyavahitakāraṇaṃ taditibhāvaḥ | asataḥ iti śūnyādeva, asato vā kāryasya | kādācitkatvaniyamo hi ahetukasya svayaṃniḥsvabhāvasya kutaḥ | sahakārī iti dikkālākāśādeḥ | atha tatra vyatireko na upalabhyate nityasya avyatirekatvāditinyāyena, tarhi yogīcchaiva upādānamastu; yoginirmāṇamapica kuvindakṛtivat māyākṛtā-bhimānamātrasārameva vastutastadapi īśvaranirmāṇameva yataḥ | etatprameyaṃ prakṛte yojayati dṛṣṭāntatvena tadeva yathā iti | lokaprasiddhamapi dṛṣṭāntamupādānaniyamābhāve brūte keśādikaṃ ca iti tatparāmarśayogācca na vastvantaram | pareṇāpica kvacit deśe kānicit dravyāṇītyādiṣu viniścayādipradeśeṣu kṣetrakālasaṃskārādibhedā-dekāmāmalakādijātimavyatikrāmata eva bhāvajātasya rasavīryādinā urarīkṛtameva bahuprakāraṃ vaicitryaṃ kathañciditi hlādatāpādanena arthakriyākāritvaṃ tu bhavatyeveti āśayaḥ | tato'pi iti dṛṣṭāntāt | tatra hi prasiddhanijakāraṇānādareṇaiva sraṣṭṛtvamīśvarasya || 10 || nanu adhunā vidhūtaṃ dhairyamanumānasya | tathāhi anyasya kalpitasya akalpitasya ca anyatra niyame nidānaṃ tādātmyatadutpattilakṣaṇamakṣuṇṇamālakṣyate | nahi niḥsvabhāvo bhāvaḥ, nāpi bhinnasvabhāvaḥ paryāyaśaḥ, ekaikatyāge hi niḥsvabhāvataiva | evamahetukatve bhinnahetukatve ca vācyam | ubhayamapica etat kāraṇaniyamādeva śiṃśapāyā vṛkṣasvabhāvabhāja eva kāraṇādutpatterhutabhugviśeṣasya ca dhūmajananasvabhāvabhājaḥ | vyākhyātanītimārgeṇa tu samastanītiviplavaḥ | yogīcchayā hi śiṃśapā api avṛkṣasvabhāvā (page 197) bhavet, kāryahetau tu dviguṇo'sau dhūmo'pi anagnijaḥ, agniviśeṣo'pi adhūmakṛditi kathaṃ laulikamanumānaṃ syāditi | satyamevam, itthaṃtu etat ghaṭate iti sūtraṃ yoginirmāṇatābhāve pramāṇāntaraniścite | kāryaṃ hetuḥ svabhāvo vāta evotpattimūlajaḥ || 11 || yat kathitamapratihatā yogīccheti, ata eva hetoryoginirmāṇatābhāve iti viśeṣaṇaṃ pramāṇāntareṇa yadi niścitaṃ bhavati, tadā kāryahetuḥ svabhāvahetuśca kāraṇe svabhāve ca anumātavye heturbhavati, na anyathā | nanu svabhāvahetau kimetat dainyam | nahi tatra kāraṇatāniyamāniyamā- bhyāṃ kiṃcit | kathaṃ na kiṃcit, yāvatā svabhāvo'pi svabhāvāntaraniyato yo jātastatra utpattireva kāryakāraṇabhāvātmikā mūlam | tathāhi ekasāmagryadhīnasya------------------------| itinyāyena yato hetoḥ śiṃśapā api ajani nijāt, tata eva avṛkṣatvavyāvṛttā asau jāteti | nanu viśeṣaṇagrāhi kiṃ tatra pramāṇam | uktameva paraiḥ yauktikaṃ mānasaṃ vā pratyakṣaṃ lokaprasiddhirāgamaḥ pratibhāviśeṣo'nantajanmābhyāsamūlastatkālaghaṭito vārthāpattirvā | iti kimasmākamanena saṃvyavahāropayoginā prakṛtānuparodhāt | īśvaraḥ svaprakāśo viśvātmeti hi ko'sya prameyasya khaṇḍanāvakāśo'numāna-daurbalye ityāheti sūtrārthāvatāraṇam | upapādita ityādikam ata eva ityasya sūtrāṃśasya vyākhyānam | na etatprakṛtaṃ prameyamasmākamiti prasaṅgapadam | pratyeti ityādinā svārthaparārthabhedo'numānasya darśitaḥ | iha dvividhaḥ svabhāvahetuḥ sphuṭagarbhitakāryakāraṇabhāvo viparīto vā | tatra ādyamudāharati (page 198) agnimān iti | dhūmavato hi agnimattvaṃ svabhāva evaṃ bhavet yadi dhūmo'gnereva siddhyet | dvitīyamudāharati śiṃśapātvādi iti | bauddhānām iti kāṇādādayastu bhinne ete sāmānye kathayanto na svabhāvatāmanumanyante | sādhyasya iti sādhyaṃ yat vṛkṣatvaṃ, tasya yā śiṃśapāmātraṃ prati anubandhitā tatsadbhāve sadbhāva evetyevaṃrūpā, sā kāryakāraṇabhāvenaiva upapādyate | kasmādevamiti cet, āha nahi iti | kāraṇaṃ hi kārye'nubandhi kāryasannidhāvavaśyaṃbhāvisannidhānaṃ yuktam | nanu yathā kāryahetau dhūmasya agniḥ kāraṇam, tathā kiṃ śiṃśapātvasya vṛkṣatvaṃ kāraṇam | vṛkṣatvātmakamevahi śiṃśapātvam, tataśca svabhāvahetāvanyatvameva nāstīti kathamuktamanyadatreti | atra āha ananyatva iti | yadi tadātmakameva tat, tadavaśyaṃ śiṃśapātvasiddhau tadapi siddhameva bhavet | yatkila yatsiddhau na siddhaṃ, tat cet tena tadātma; tarhi viśvaṃ viśvena tathā syāt | tasmāt na siddhaṃ cet, tat tadavaśyamanyat | anyasya ca tanmātrānubandhitvamanyatra na yuktamṛte kāryakāraṇābhyāmiti sthitametat | nanu anyadanyatra na svarūpadvāreṇa anubaddhamucyate yadi kāryakāraṇabhāva āpātyeta, apitu pratītidvāreṇa | yataḥ śiṃśapātvapratītau vṛkṣatvaṃ pratīyate, tataḥ śiṃśapātvamātrānubadhi taducyate | etat dūṣayati naca iti | śiṃśapātve hi pratipanne vṛkṣatvaṃ pratipitsurevaṃ paryanuyojyaḥ-kimiti anyasmin pratipanne'nyaḥ pratyetumārabdhaḥ | sa cedāha-nanu vṛkṣatvapratipattiravaśyaṃ tatpratipattari bhavatīti, tadamunā praśna eva uttarīkṛtaḥ syāt | atha vastusvabhāva eva ayamaparyanuyojyaḥ iti uttarasya tattvam, tadā itthaṃ paryanuyojyam-nanu nālikeradvīpanivāsī api kathaṃ tathā na pratīyāt, (page 199) nahi vastusvabhāvaḥ pakṣapātena uttiṣṭhati-iti | nanu tena tanmātrānubandhitvamasya na viditam | nanu kasmāt na viditam | pratītidvārakaṃ hi tat, pratītiśca vastusvabhāvata eveti uktam | kathaṃca anyasya anyatra pratītihetutvaṃ pratibandhamantareṇa vastusvabhāvo bhavet | bhavati cet, kimanumānena | etadāha vaiphalyāt ityantena | nanu yadā ayaṃ pronnatāṃ śiṃśapāṃ śākhādimatīṃ pratipanno vṛkṣarūpāmapi, tadā tanmātrānubandhipratītikatvaṃ vṛkṣatvasya kālāntare vāmanāṃ śiṃśapāṃ paśyan pronnatatvamapaśyan vyāmohāt vṛkṣatvamatra anavabudhyamānaḥ svayaṃ vā paraprasādāt vā prabuddho vṛkṣatvaṃ tanmātrānubandhipratītikatvena anusarati, tadanusaraṇena vyavahitavṛkṣatvāvabodho'numānamucyate | etadapi āśaṅkya nirasyati atha iti pronnatāyāmapi śiṃśapāyāṃ kathamayaṃ vṛkṣatvaṃ pratīyāt | tatsvabhāvatvāditi cet, pakṣe'pi tatsvabhāvatvādeva pratīyāditi vyāhanyeta anumānam | nahi sapakṣe dṛṣṭānte'numānasaṃbhavo'navasthāpātāt | tadetadāha sapakṣa iva iti evaṃ tanmātrānubandhipratītitvādanyadanyatra tanmātrānubandhi bhavatīti dūṣitamaṅgīkṛtya api pratītidvāreṇa tanmātrānubandhe dūṣaṇāntaramāha pratītyanubandho'pi iti | anyadanyatra niyamena pratītiṃ karotīti hi pratītyanubandha ucyate | tatra eṣa niyamaḥ kathaṃ pratibandhamantareṇa | nanu sati eva pratibandhe pratītyanubandho bhaviṣyati, ko doṣaḥ | āha anumeyatāmātraṃ ca iti | tanmātrānubandhī pratītidvāreṇeti ko'rthaḥ, hetunā anumātavya iti yāvat | etacca rūpaṃ kāryahetvanumeyasya api astīti tadbhāvamātrānvayiniḥsvabhāvo heturātmanā | iti (page 200) hetuḥ svabhāvo bhāve vā bhāvamātrānubandhini | iti ca svabhāvahetoreva yo viṣayadvāreṇa viśeṣa ucyate, sa na syāt | tasmādābhāsapṛthaktayā tathaiva vastutvāt vṛkṣatvaśiṃśapātvayoranyatvameva paramārthataḥ, parameśvaraniyatiśaktyapekṣeṇa tu kāraṇena śiṃśapābhāso vṛkṣatvābhāsena saha militaḥ sṛṣṭa iti yat pūrvamuktaṃ pṛthagdīpa-----------------------------| (2|3|7) ityatra, tadavalambanena svabhāvaheturucyatāṃ nāmeti iyato granthasya āśayaḥ | nanu sarvo'yamanumānānumeyavyavahāro buddhyārūḍhena dharmadharminyāyeneti uktam, tataśca yadyapi svalakṣaṇamanaṃśaṃ, tathāpi yāvanto'rthasamāropā-----------------------| (pā. vā. 1|51) ityanena nyāyena aśiṃśapātvāt yā vyāvṛttiryā ca avṛkṣatvāt tayorvyāvṛttimūlatayā vyāvṛttasya ca aikyāt tādātmyamucyate, kālpanikastu bheda iti ko doṣaḥ | etat na kṣamate kālpaniko'pi iti | iha vyāvṛttī yadi vastu, yadi avastu, tayostarhi kathaṃ parasparaṃ vyāvṛttena vā saha tādātmyaṃ bhevet ghaṭapaṭavat śaśaśṛṅgakharaśṛṅgaśakaṭavacceti; bhedo'pica nānātvalakṣaṇaḥ kathamavastunorvyāvṛttyośca yayorgamyagamakatā tayoreva tādātmyaṃ vaktavyaṃ tadutpattivat, natu vastvantareṇa saha tayoḥ | nahi ghaṭapaṭayorvastvantareṇa saha kāryakāraṇabhāvo'stīti kṛtvā gamyagamakabhāvo yuktaḥ | ataḥ kalpanayā yadekameva viśvasitaṃ vastu, tasya bhedābhāvāt na gamyagamakatā | atha sā kalpanā vastuni na paryavasāyyate, vyavasāyabalena tadā vastunaḥ siddhiḥ; avastu ca na kiñciditi vastuno na siddhirna kācana asiddhiriti uktaṃ syāt | etatsvavacanenaiva paraṃ bodhayati vastunaḥ iti | iyattu svabhāvahetuṃ prati yadasmābhiruktaṃ prameyaṃ, tatparairapi anakṣaramupagatameveti (page 201) darśayati ata eva iti uktāt prameyāt | ayaṃ hi svabhāvahetuḥ pareṣāṃ saṃmataḥ | tatra gotvameva sādhyaṃ yuktaṃ yat svabhāvo heturnatu vyavahāraḥ | sa hi asvabhāvabhūto'nyatvāt | vyavahāraviṣayatā nāma svabhāva iti cet, etat vikalpitaṃ naca upapadyate | tasmāt vyavahāraḥ sādhyate itivadatāṃ svabhāvasya siddhatve tatsvabhāvabhittau vastvantarameva sādhyaṃ, natu svabhāva eveti hṛdaye parisphuritameva | nanu kāryahetāvapi sarvatra vyāvṛttyoreva viśiṣṭayorgamyagamakabhāvo dhūmadhūmadhvajādāviva, tatko'yaṃ svabhāvahetau dūṣaṇasaṃrambhaḥ | atra āha vyāvṛtti iti anagnivyāvṛttimukhena bāhya eva vahniḥ siddha iti adhyavasāyaḥ | yadāha prāmāṇyaṃ vastuviṣayam------------------| iti | svabhāvahetau tu kiṃ siddhamanumāneneti na vidmaḥ | na vastu tasya sādhanādhyavasāyenaiva adhyavasāyāt, na vyāvṛttistasyā avastutvāt | evaṃ paramataṃ dūṣayitvā svamatameva paramabhyupagamayati tadevam iti | kalpanāviṣayo'pi iti vikalpasya na nirviṣayatvameṣitavyam | tataśca ābhāsau dvau vikalpitau, tau bhinnāveva; ekasvalakṣaṇatāpannau tu kathitanayena | tatra ca niyatyupajīvī kāryakāraṇabhāva eva mūlamiti ābhāsanikurumbātmakasvalakṣaṇavādena svamatena svabhāvahetuḥ samarthitaḥ | adhunā niraṃśasvalakṣaṇavāde'pi abhyupagamavādena aṅgīkṛte svabhāvahetāvavaśyaṃ kāryakāraṇabhāva upajīvitavya ityasya prameyasya atidārḍhyaṃ nirūpayati tathāsvabhāvatvāt iti bhinnamapi anye kathayanti | ekamapi bhedayanti, tameva bheditamadhyavasāyena ekayanti hi vikalpānāṃ svabhāvāḥ | tatastathāvidhavikalpādhyavasāyabalena gamyagamakabhāvaśca tādātmyaṃ ca bhaviṣyati sarvavyavahārāṇāmadhyavasāyamukhaprekṣitvāt | (page 202) atrāpi ucyate tathāpi iti | bhinna iva iti adhyavasāyabalena śakyabhedane iti yāvat | iyatā gamyagamakabhāva uktaḥ | niraṃśameva iti svabhāvahetutva-muktam | etat parakīyamanūdya svābhimataṃ tadutpattimūlametatprameya-pṛṣṭhe yojayati tathāca iti | svoktimeva sphuṭayati hetuḥ ityādinā | svabhāvahetau samavyāptike tanmātrānubandhavaicitryaṃ nāsti, viṣamavyāptike tu astītyāśayena āha natu iti | hetoḥ iti janakasya hetoryā kṛtakaṃ prati kāraṇatā, saiva kṣaṇikatvaṃ tatra niveśayati | śiṃśapābī-jasya viśiṣṭasya yā śiṃśapāṃ prati bījatā śiṃśapākāraṇatā, saiva vṛkṣatvaṃ tatra niveśayatīti gamakaṃ svabhāvaṃ prati gamyasya tanmātrānubandhitvaṃ siddhaṃ bhavatīti yatkāryahetvanumeye nāsti | nahi dhūmakāraṇameva agniṃ sādhyaṃ niveśayatīti | dhūmakāraṇatā hi agnereva, agnilakṣaṇakāraṇabalādevaca śikhariṇo dhūmavattvam, natu tata eva agnimattvam; taddhi indhanādihetvantarabalāditi na atra tanmātrānubandhaḥ | tadyadeva tadeva tadavaśyamevetyevaṃbhūto hi tanmātrānubandho vivakṣita ācāryasya, natu tasminsati so'pīti kathaṃ kāryahetau tādātmyamūlatvaṃ syāditi | tena yat bhaṭṭena pratibandhasiddhau svabhāvapratibandhasya pradhānatvaṃ samarthitaṃ, na tat nyāyamanuyātīti darśitaṃ | ataśca tanmātrānusāreṇa yo brūte dhūmavato'gnimattvamasādhāraṇa ātmabhūtaḥ svabhāvo lakṣaṇamiti, sa pratyukto veditavyaḥ | tāntrikahetulakṣaṇasamarthanāya prayogabalāvabhāsitasāmānādhikaraṇyādhyavasāyavaśādayaṃ svabhāvatvābhimāno, natu vāstavamatra svabhāvatvam | tathāhi vastuto dhūme dṛṣṭe agniḥ pratīyate | naca dhūmasya agnirlakṣaṇam | agnijanyatā lakṣaṇamiti cedastu tāvadevamagnestu (page 203) iyatā kā lakṣaṇatā | naca agnijanyatā anumeyā, apitu agnireva śītāpanoda-pākādyarthināṃ paramārthato'numeyaḥ | tadarthitāpūraṇaṃ hi na dhūmasvabhāvādagnijanyāt, apitu agneḥ naca dhūmavato'gnimattvaṃ lakṣaṇamiti yuktam | dhūmavāniti hi kimucyate, dhūmaḥ parvataśceti hi saugatamate, kāṇāde tu saṃyogasamavāyādṛṣṭādikamadhikam | evamagnimattvamiti cintyam | tadā anayorubhayoḥ pakṣayorbhāgaśo dviśaḥ triśaḥ sarvaśaśca vikalpyamānaṃ svabhāvatvaṃ kathaṃ saṃgaccheta anyasya anyaṃ prati svabhāvatvābhāvāt | samavāyaikatayā pāryantikyā tathābhimāne na kiṃcit kasyacit svabhāvo bhavet | lakṣaṇaṃ ca svabhāva eva ucyate yo vijātīyebhyo vyāvṛttimasya jñāpayati lakṣyate'neneti kṛtvā, natu utpattyupayogini lakṣaṇavyavahāraḥ; tathātve vā nimittameva lakṣaṇamiti parakīyaṃ tanmātranimittatvaṃ dūṣayitvā yat tanmātralakṣaṇatvamaṅgīkriyate, tena kimadhikaṃ kṛtaṃ syāt paryāyeṇa abhidhāne vastuni abhedāt | naca svabhāvamātrasya api lakṣaṇatā, apitu jñāpakasya | jñāpakaśca pramāṇasāmagrīmadhyaniveśī yukto, na prameyaḥ | tataśca jñāpyasya lakṣaṇaṃ ca-----------------------| iti duradhigatadharmottaramatānusāreṇa yaducyate, tadasadeva | tathāhi pratyakṣasya jñānaviśeṣasya jñānāntarādanumānāderyat vyāvṛttarūpajñāpakaṃ lakṣaṇaṃ nirvikalpābhramarūpam, tatra vipratipattinirākaraṇāya ucyate lakṣaṇaṃ vidhīyate lakṣyamanūdyeti | yadevaṃbhūtaṃ lakṣaṇamasya prasiddhaṃ loke, tat hi mūḍhānāṃ na viditaṃ vipratipattisthānamiti śāstreṇa vyutpadyamānatvāt vidheyamucyate | yathoktaṃ prāk prasiddhāni pramāṇāni--------------------| iti (page 204) ----------------------------śāstraṃ mohanivartanam | iti ca | naca evamanumānakāle dhūmavattāvalokana eva vahnimattvaṃ prasiddhaṃ yena atrāpi mohanivartanamātraphalatvena lakṣaṇaṃ vyāpyaṃ bhavet | tanmātraśabdāntaraprayuktena ca nimittaśabdena kiṃ duṣyati, kiṃca puṣyati lakṣaṇaśabdeneti na vidmaḥ paryanuyogasya parihārasya sāmyāt | tathāhi etanmātramasya nimittamiti kutaḥ | yata etanmātramasya lakṣaṇam, tatra yadi kaścidāha etanmātramasya lakṣaṇamiti kuta iti, tadasau yadi evamucyate-etallakṣaṇābhimatarāśivyatirikto yo dvitīyo rāśiḥ, sa yato'sya lakṣaṇaṃ na bhavati asaṃbhavāvyāptyativyāptidoṣayogāditi; tarhi etāvanmātramasya nimittaṃ yato nimittāntaramasya na bhavati asambhavādiyogādityucyamāne kiṃ vadanaṃ vakrimṇā vikriyeta | lakṣaṇatvanirākaraṇe'mī doṣāḥ prasiddhā iti cet, kiṃ nimittatvanirākaraṇe na prasiddhā asaṃbhavādidoṣeṣu nimittatvānupapatterlokaprasiddhatvāt | yadyatkila duṣyate kiṃcit, tat doṣaprasaṃjanena, doṣāśca amī sarvatra asaṃbhavādaya iti kimetadapūrvam | tathāhi na śabdasya pṛthivī samavāyinī tasyāṃ satyāmapi asaṃbhavādasatyāmapica saṃbhavāt tasyeti asambhavāvyāptyādaya eva prasaṅgasādhanatvena doṣatayā udbhāvyante | lakṣaṇaṃ ca bhāvasya na ekaḥ svabhāva eva kāryakāraṇasahacāriprabhṛtevyabhicāriṇo lakṣaṇatvāt | tatkāraṇatvādisvabhāva eva lakṣaṇamiti cet, na tasya lakṣaṇīyatvāt | kiṃca dhūmavattvasya anagnimattvaṃ lakṣaṇaṃ na bhavati asaṃbhavādiprasaṅgāditi tāvallakṣaṇatvābhāvastadvyavahāro vā sādhyaḥ | tatra kvacit tasyaiva sādhyatā yathā anupalabdhyantareṣu | tatra na tāvadatra pratyakṣatvaṃ lakṣaṇatvābhāvasya tathātve'sambhavādyupanyāsāyogāt | tadyamānumāniko (page 205) bhāvaniścayo vaktavya iti punarapi tadeva āyātaṃ yat cirantanā manyante- bādhakapramāṇena aniṣṭarāśerapākaraṇamiti | nanu anumāne'navasthā, kiṃ nu khalu nāmadheye parivartite vastudoṣāḥ śāmyanti asaṃbhavādayo, yuktirityuktāvapi hi kiṃvā'navasthā | tathāhi asaṃbhavo'nagnau dhūmasyeti saṃbhavasya abhāvaḥ, saṃbhavaśca nāma dhūma evocyate dhūmasya svakāraṇaṃ sattā, samavāyo vā | tasya ca abhāvo yadi saṃvedanasvabhāva āntaro'nupalabdhirūpastarhi svasaṃvedanapratyakṣatvamadaḥ, bāhyastu yaḥ, sa vastvantarātmā pramāṇāntareṇa svenaiva pratyakṣādinā grāhyaḥ | tatra ca yat nimittatve sārvatrikatvādi codyate, tadatrāpi śakyacodanaṃ yadi nāma kuḍye'nagnau na saṃbhavo dhūmasya dṛṣṭo'nagnyantare'pitu piśācasthānīyasya saṃbhavo na bhaviṣyatīti kuta etat | nanu yadi tatrāpi asaṃbhavaḥ syādihaiva tadabhāve na dhūmasya saṃbhavaḥ syāt | atra etadeva tāvat cintyam-sa kaścidadṛśyaḥ piśācasthānīyo'tra nāsti yo dhūmasya iha janaka iti kuto gatiḥ | atha ucyate tādṛśāt cet kuto'pi dhūmaḥ syādagnirapekṣaṇīyo'sya na bhavedityagnyabhāve'pi syāt, naca evamiti hanta tarhi vyatirekagrāhi idamanupalambhalakṣaṇaṃ pramāṇamiti pratyakṣānupalambhapañcakā-deva asmaddarśanocitāntarmukhasvasaṃvedalakṣaṇasvatantrātmatattva- viśramādeva kāryakāraṇabhāvasiddhiḥ | tatrāpica sārvatrikatāniścaye vyavahārato vyutpattito vā āgamādvā svapratibhāyā vā janmāntarābhyāsoditāyāḥ samavadhāritā bhagavanniyatiśaktireva prabhavantī nirūpaṇīyā, natu asaṃbhavādayaḥ | te'pica udbhāvyamānāḥ prasaṅgasādhanarūpāḥ svaparyāyeṇa abhimataṃ sādhayanto'numānatāṃ na ativartante | nahi sādhanadūṣaṇe kadācidapramāṇāt, sādhutāṃ duṣṭatāṃ ca samyagavabodhayat sādhanaṃ dūṣaṇaṃ ca, avabodhakataivaca pramāṇatā | (page 206) yacca ucyate-vyaktidvayadarśanādeva kāraṇāṃśānāṃ kāryāṃśeṣu vyāpāro'vadhāryate, palālaprabhavāṇi hi vahnisahasrāṇyapi ekaiva vyaktiriti; tatra idamapi śakyaṃ vaktuṃ palālakāṣṭhasaṃbhavagomayod- gatavahnisahasradarśane'pi akaiva sā vahnivyaktirindhanodbhavā nāma dṛṣṭā bhavati śakramūrdhasūryakāntaprabhavāṇāṃ vyaktīnāmadarśa-nāt, tataśca indhanamapi vahneḥ kathaṃkāraṃ kāraṇatāmiyāt tāsāmapi darśane'nindhanānāmanyāsāmadarśanamapi saṃbhāvyeteti anagnisvabhāvaḥ śakrasya mūrdhā ceti avyutpattivijṛmbhitameva | evamasaṃbhavādīnāmapi na sārvatrikatvena niścayopāyo'sti | atha samastalokaprasiddhyā yo vyutpannaḥ, sa eva prāmāṇiko'numāne'dhikārīti ucyate; tarhi sā niyatiśaktireva | kiṃca asaṃbhavādibhiralakṣaṇatvamitthaṃ vyāpyate yadi sambhavena vyāptyānativyāptyā ca lakṣaṇatvaṃ vyāpyate | tathāca sati vyāpakānupalambhādeva lakṣaṇaniścaya iti anumānāt na uttīryate | nanu anumānamavasthāpādakaṃ tataḥ kimasambhavādayo nihnutānumānaśabdābhidheyabhāvāḥ pratipattayeṅgaṃ bhavanto'pramāṇabhūtā eva, apramāṇācca kā vastusiddhiḥ, pramāṇaṃ vā te katamaditi | nanu bhavān brūtām-yathā etat siddhyatīti, na cet vaktuṃ śaknoti, tarhi asambhavādaya eva asmaduktāḥ sthirībhūtāḥ | tadanena vacasā satyaṃ prathamaśrāvakāḥ pratyāyyante, na cirantanāḥ | tathāhi brahmaṇo'hamaurasaḥ putra iti rathyāpuruṣeṇa ukte kaścitparyanuyuṅkte-kimatra pramāṇamiti | sa āha nanu utpannastāvadahaṃ, naca ahetukaḥ | yadica bhavānpitaramanyaṃ me pradarśayati, tat tameva aṅgīkurve; na cet, maduktireva iyamomiti pratipūjanīyā ca amṛtarasavadādaraṇīyā cetivacaḥsabrahmacārivacanamidam | asambhavādīnāṃ ca lakṣaṇatvena saha virodho grahītavyaḥ | saca itthaṃ bhavati-yadi (page 207) asaṃbhavādayo lakṣaṇatvasya vyāpakāsteṣāṃ ca vyāpakatvamasambha- vāntarādibhirgrahītavyamiti saiva anavasthā | anavasthetaretarāśrayasāṅ- karyaprabhṛtayaśca ye doṣā ucyante pramāṇaparidṛṣṭamanyo'nyāśraya- mavasthitamasaṃkīrṇaṃ ca bhāvasvabhāvamapekṣya atyantābhāvarū- pāḥ santo'pi buddhyā ullikhyamānā abhūtaṃ bhūtasya, abhūtasya vā bhūtamabhūtasya bhūtasya vā gamakamitinyāyena hetutāṃ gacchanto vyāptisiddhaye pratyakṣādipramāṇāntaracchāyātaḥ kathamiva mucyante | tathāhi bhagavānantanāthaḥ itaretarāśrayāṇi ca na kalpante | ityuktyā dṛṣṭāntaṃ pratyakṣapramāṇopajīvanāya avocat nahi naurnāvi baddhā-----------------------| iti | nanu pratyakṣe kathamāśvasimaḥ sārvatrikatāniścayaṃ kartum | hanta pratyakṣe'nāśvastāḥ saṃbhāvanāmātre tatrabhavantaḥ samāśvasantīti mahat prāmāṇikatvam | saṃbhāvanālakṣaṇotprekṣotthāpitā hi amī bhavadabhihitā asaṃbhavādayaḥ | utprekṣā ca vikalparūpā | sarvaśca vikalpo mūle pratyakṣameva apekṣate | anubhavavāsanotthāpitā hi vikalpā iti pratyakṣameva tatrāpi pratapati, na anyat | tata eva tarkatantranirmāṇaprathamamuniḥ tatpūrvakaṃ ca trividhamanumānam | (nyā. sū. 1|1|5) iti pratyakṣapūrvakatāmeva anumānasya avādīt | nanu pratyakṣaṃ kathaṃ sārvatrikatāyāṃ vyāpriyate | nanu saṃbhāvanā api kathaṃ vyāpriyate | nahi dṛṣṭe'nupa-----------tūttaraṃ pratyakṣe'pi na bhakṣite śvabhiḥ | tadevahi yauktikaṃ pratyakṣamiti kecit vadanti | kiṃca saṃbhāvanā cedevaṃbhūtā vyabhicāravirahitā, tarhi tadeva mānasaṃ pratyakṣaṃ vyāptigrahaṇanipuṇamiti aṅgīkṛtaṃ bhavet | atha asambhavādi svīkurvāṇā sā vicitrībhavati (page 208) saṃbhāvaneti, tarhi arthāpattireva iyaṃ syāt | tathāhi pratyakṣānupalam- bhairdṛṣṭastāvadagnau dhūmaḥ, saca anyatheti anagnau saṃbhave sati na upapadyate iti anagnāvabhāvastasya kalpyate iti sphuṭameva etat | arthāpattiśca tārkikamate'numānameveti saiva anavasthā | tatpraśāntaye ca pratyakṣameva anumantavyaṃ mūle | tathāpi kāpilairāvītahetuprayogena vipakṣabādhane nirūpite darśanameva paryante śaraṇīkriyate | nahi asataḥ kāraṇaṃ dṛṣṭam | naca sarvasya sarvasmādudbhavo dṛṣṭaḥ | naca aśaktena aśakyaṃ kriyate iti dṛṣṭamiti asaṃbhavādayo nirūpyamāṇāḥ pratyakṣa eva viśramayitavyāḥ | ativyāptiśca sādhyasya nāstīti yaducyate, tat sakalamataviparītamabhidhīyamānaṃ kamarthaṃ puṣṇāti | sapakṣaikadeśavṛttayo gamakā hetava iti hi ṣaṭtarkyāṃ prasiddhiḥ | tadanena viparyāsitena kiṃ siddhyati | lakṣaṇatvamitthaṃ nirdoṣaṃ bhavatīti cet, na tasya dūṣitatvāt | nahi vahnirlakṣaṇaṃ dhūmasya yena dhūmavattvasya vahnimattvaṃ lakṣaṇaṃ bhavet | nahi yathā bhramavikalparūpatāvirahitavijñānarūpatā eva sākṣātkārarūpatvam, tāṃ muktvā na anyat tasya vapurābhāti, nirdiśyate vā; tathā dhūmavattvasya agnimattvam | pṛthagevahi dhūmena labdhapratiṣṭhena ahnervārtāmapi aspṛśatā parvato dhūmavānkṛtaḥ, anyathāhi vahnirūpatāsvīkāre vahninā api svakāraṇasvīkāre viśvamatra svīkṛtaṃ syāditi tāvati anābhāsamāne na kiñcit bhātaṃ bhavediti andhataiva syāt | yat codyate-paraistāvallakṣaṇatvamaṅgīkṛtaṃ kevalavyatirekirūpānumānaviṣayamasmābhistu sarvānumānaviṣayamiti, tadapi mṛṣā | cirantanairhi hetorlakṣaṇatvamaṅgīkṛtam, bhavadbhiḥ punaḥ sādhyasyeti mahānbhedaḥ | tasmātpramāṇaiva sā sādhanadūṣaṇe kartavye | tataśca vastunirṇayaḥ | yadāha muniḥ (page 209) vimṛśya pakṣapratipakṣābhyāmarthāvadhāraṇaṃ nirṇayaḥ | (nyā. sū. 1|1|41) iti pakṣaśabdena tadgataṃ sādhanaṃ, pratipakṣaśabdenaca tanniṣṭhaṃ dūṣaṇamiti tatra kā yuktirnāma anyā bhavet | pramāṇasya sā parikara iti tu anayā bhāṣayā śabdaprayojana āvarjyate, na vastupriyaḥ | parikaro hi kāraṇaṃ vā kāryaṃ vā sahakāri vā sahakāryaṃ vā, na punaraparaḥ parikaraḥ kaścit | tasmāt yuktiriti tāvadanumānameveti sāṃkhyādayaḥ | āvītahetubhyo hi vipakṣavyāvṛttiṃ te icchanti | samādhānanairmalyāt- mikā pratibhā iti tu tatrabhavadbhartṛhariprabhṛtayaḥ | tadanusāra evaca ayamamandatvaṃ prajñāyā iti arthāpattiriti mīmāṃsakāḥ | bādhakapramāṇarūpameva anumānaṃ pratyakṣavikalpaparyantībhavadekopalambhānubhavāditinyāyena svasaṃvidi pariniṣṭhitamiti bauddhāḥ | pramāṇayojanātmakaṃ pramātṛsvātantryameva yuktiriti pratyabhijñātattvavit | yatkiñcidapi ca a"gnīkurvatā avaśyameva paryante pramātṛsvātantryameva jñānakriyāśaktiyojanātmakamaṅgīkartavyamiti asakṛduktam | loke'pica upāyayojanameva svātantryotthāpitaṃ yuktiriti prasiddham-yuktyā kuru, yuktyā saṃkaṭāduttīrṇo'smīti | tat tatraiva avadheyaṃ sumatibhiriti atra asmābhirnibandhaḥ kṛtaḥ, natu āhopuruṣikayeti alam | evaṃ tanmātrānubandhitvaṃ yatsvabhāvahetuviṣayasya jīvitaṃ, tatrāpi kāryakāraṇabhāva eva mūlamiti upapādya, ācāryasya etadeva saṃmatamiti upapādayati ata eva taiḥ iti | nanu kimanena uktena bhavadabhimatamuktaṃ bhavati | bhavatītyāha tena iti itiśabdāvamṛṣṭena paṭhitena granthena niraṃśe'pi vastuni tairidamuktaṃ bhavati-yat gamakasyetyādi itiśabdaparāmṛṣṭam | nanu iyatā kiṃ sidhyati | āha evaṃca iti | (page 210) asyāpi iti yasya āpāte kāryakāraṇagarbhatā na ābhāti mandamatīnām, tasyāpi; na kevalaṃ dhūmavattvādagnimattvamityādeḥ | tato'pi iti pūrvameṣa granthaḥ svabhāvahetorviśeṣaṇāya upāttaḥ svabhāvahetuṃ kaṃcideva gamayatītyevaṃ vyākhyātam | adhunā tu sarva eva svabhāvaheturevaṃbhūto veditavya iti paraṃ bodhayituṃ viśeṣaṇaṃ prayuktamiti vyākhyābhedaḥ | evaṃcābhidhānasya phalaṃ kṛpayā asmannaye sopānakrameṇaiva paro'dhirohaṇīyo mohamahāndhakūpāt yena ayaṃ viśrāmyediti vyutpādanam | etameva svapakṣaṃ parighaṭayati svabhāvo hi ityādinā | mukhya iti sarvato vyāvartakaḥ, saca gamaka iti yāvat | anyastu iti yaḥ kutaścideva vyāvartakaḥ, saca gamyaḥ | siddham iti sarvato vyāvartakenaiva svīkṛtatvāt | apara iti utpattimattvādergamakasya svabhāvasya gamyo yaḥ svabhāvastadyathā kṣaṇikatvamanityatvaṃ matāntare āśritatvādi, sa svabhāvo gamakagrāhiṇā pramāṇena na siddhaḥ; utpadyamāne kriyamāṇe prayatnajanye dīpādyabhivyajyamāne ca bhāvakṣaṇe dṛśyamāne hi kṣaṇāntare bhaviṣyatyayaṃ navetyādikā cintā na kṛtaiva, śiṃśapātvaṃ tu śākhādimattvaviśeṣarūpaṃ gṛhṇatā pramāṇena śākhādimattvamātraṃ svīkṛtameveti na tatra vastusādhanatā | tena gamakagrāhiṇā pramāṇena kṣaṇikatvaṃ yat na svīkṛtaṃ, tat gamakādutpattimattvāderitthamanumātuṃ śakyaṃ yadi gamakasya utpattimattvāderyo heturnijaṃ kāraṇaṃ tenaiva kāraṇena sa utpattimāniva kṣaṇiko'pi kṛta iti | nanu evaṃ tanmātrānubandhitvaṃ kṣaṇikasyaiva uktaṃ bhavet vastunaḥ sādhyaṃ, natu vṛkṣatvasyetyāśaṅkya tatrāpi tat vyutpādayati śiṃśapātva iti | tathā bhāvāt iti vṛkṣatvāt | śiṃśapāniṣṭham iti śiṃśapārūpanigīrṇam | yadi param iti etacca paryāyavyavahārasādhanaṃ, (page 211) natu vastuvyavahārasādhanam | vyāvṛttyantara iti adhyavasāyaḥ pratyakṣaphalaṃ; naca śiṃśapāṃ śuddhāṃ vilokya dhavatulyeyamiti avasā, apitu dhavasahitām | evamiha adhyavasāyānyatvāt vyāvṛttyantarāpekṣā aśiṃśapā na bhavatīti, etāvatā hi na vṛkṣaḥ | evaṃhi dhavo na vṛkṣaḥ syāt, sahi aśiṃśapā bhavati tatastasyā vyāvṛtteranyā vyāvṛttiravṛkṣo na bhavatītyevamātmābhāsamapekṣamāṇaṃ tadvṛkṣatvaṃ pratyābhāsaṃ pratyadhyavasāyaṃ vā viśrāntatvāt pramāṇānāṃ pūrvapramāṇena asvīkṛtaṃ pratyakṣāntareṇaiva tathādhyavasāyaparyantena svīkartavyam, svīkṛtamapitu yadi mohāt na niścitam, tadā vastuvyavahārasādhanamanumānam | tatrāpi ca kāraṇamahimaiva anumantavyaḥ | kṣaṇikatvādyanumānaṃ tu vastusādhanamiti tridhā svabhāvaheturākhyātaḥ | kṛtakatvakāraṇam iti kartṛpadam, śiṃśapātvamapi iti karmapadam śiṃśapātvakāraṇam iti ca, arthāt kartṛlābhaḥ | tat iti pūrvata ākṛṣya etadarthatvena neyam | nyāyaḥ iti pramāṇatattvam | taṃ darśayati nahi iti | tena iti hetunā cet nityo janyate svabhāvāparityāgāt, na asya anyadeśakālavastusambandho bhavet | nanu anaśvaro'pi utpanno deśādikṛtanāśe taṃ viruddhamavalambiṣyate | etat dūṣayati deśādīnām iti svabhāvāntarāpādakatvena saṃmatānāmityarthaḥ | nīlarūpatvena iti tataśca bhāvaṃ na karotīti karaṇatvamapākṛtaṃ bhavet, natu nāśakaraṇatvamuktaṃ bhavediti vyatirekapakṣībhāvasya etaduktam, pakṣāntare tu āha vinaśvara iti | nanu kālāntare'sya nāśahetavo vinaśvaraṃ viśrāṇayantu svabhāvaṃ bhāvasya | āha vinaśvara iti | teṣām iti nāśahetvabhimatānām, kartuḥ śeṣavivakṣāyāmiyaṃ ṣaṣṭhī | uktanyāyena iti abhāvasya vastutvāvastutvavyatirekābhidhānalakṣaṇena | (page 212) tathāca iti anaśvaratve satītyarthaḥ | dṛśyate ca asau | anaśvaro hi avaśyaṃ kālāntarāvasthāyitvena upagamyastadevaca naśvaratvaṃ pūrvasvabhāvatyāgātmakatvāt | etatpariharati tat iti yat vaktavyaṃ taduktameveti, taditi vā uttarasya upakrame hṛdayākarṣaṇena smaraṇaṃ dyotayati | nyāyāgatatvameva niyatyupajīvanena vinā na niyantuṃ śakyam | yadihi evaṃ badhiragrāme śrūyate kvacana deśe'pararātre nidrāyamāṇe rājani tannidrācchedabhayāt bherītāḍanaṃ tatprayatnena na kiryata iti, tadā badhirairapi saṃbhūya nyāyo'vasthāpyate śataśo'pi tatra kriyamāṇe na asmākaṃ nidrācchedaḥ kasyāpi dṛṣṭa iti kimanyatra bhāvasvabhāvā viparivartanta iti | tasmāt nyāyo nāma bhāvānāṃ prasādhakaṃ pramāṇamucyate | te cedavabhāsasārāḥ, kiṃvā rūpaṃ na saheran | nīlamapi pītatāṃ saheta citrajñāne iva | yathoktam ananyabhāgaśakyadarśane nīlādicitravijñāne | iti | saṃkalpasvapnādau ca avabhāsānāṃ saṃyojanaviyojanavaicitryasaha- srāṇi dṛśyante | tatra ka ābhāsaḥ kimābhāsaikaniyata iti kaḥ pratīyāt | enamāśayaṃ vyanakti avabhāsasāra ityādinā | nanu mā bhūt dhavādīnāmabhāve tatsādhāraṇo vṛkṣatvāvabhāsaḥ, asādhāraṇastu kena nivāryate | tatra āha dhavādisadbhāva iti, taddhi asādhāraṇaṃ bhavat śiṃśapātvameva, natu tena gamyamaparaṃ kiṃcit | nanu dhavādyasṛṣṭe vṛkṣatvarahitaśiṃśapābhāsasṛṣṭiḥ saṃbhāvyā, anityatvarahitakṛtakasṛṣṭistu katham | kiṃ khalu kathamityāha kṛtakatvetyādi diṣṭyā vasanamidaṃ kāraṇavyāpārādutpannamiti ya ābhāso hlādajanako vasanādeḥ, sa eva tāvat na vinaṅkṣyatītyābhāsaḥ, apitu anya eva hṛdbhaṅgamiva (page 213) mitadhanasya vidadhānaḥ | tat pūrvābhāsaikarase pramātṛvarge dvitīya ābhāso na sṛṣṭa eva taṃ prati rūpamiva andhān tatpramātṛvargāntaraikī- bhāvena bhagavatā teṣāmasṛṣṭeḥ | kiṃca kāpilāḥ kāryaṃ sadeva ācakṣāṇāḥ pūrvāparadaśāsu anapāyitvaṃ nityatvameva kṛtakasya ācakṣate iti | nanu yasya asau bhāvaḥ kṛtaka iti ābhāto'pi, anitya iti na bhātaḥ; sa deśāntare taṃ bhāvaṃ paśyan kathaṃ svabhāvānyatvena pratīyāt | itthamityāha tadetat iti | bhinnadeśatayā hi tadānīṃ pūrvasvabhāvatyāgādanityatvamanena viditam, natu kṛtakatayā | nanu sa tarhi svabhāvatyāgo nāma heturniyataśaktyapekṣaḥ susādhyo vyabhicārasaṃbhāvanāvirahādityāśaṅkya āha bhinnadeśatā yadyapi iti | na idaṃ vastuno, nāpi vastuvyavahārasya sādhanamapitu śabdavyavahārasya; tadarthaṃ mātrapadaṃ, śabdavyavahāraśca niyatyapekṣa iti kimatra citraṃ sāṅketikatvena asya prasiddheḥ | etadupasaṃharati tadevam iti | yadi gamyagamakābhimatayorvyāvṛttyoḥ paryāyamātrarūpatā, tadā vyavahāramātraṃ sādhyam; atha bhinnābhāsatvena aparyāyatā yāvastu tadā eka ābhāsa ābhāsāntaraparihāreṇa api āsīta yogīśvarādiprabhāvabalādityā- śaṅkā avaśyaṃ śamayitavyeti tātparyam | etadudāharaṇena sphuṭīkaroti sattvaṃ hi iti hi yasmādevaṃbhūtaṃ sphuṭaṃ nidarśanamasti, tasmāt yuktametadityarthaḥ | ata eva iti kramayaugapadyābhāsāt | tadāca tadeva kṣaṇikatvaṃ svabhāvatyāgalakṣaṇaṃ kramaṃ hi akṛtvā karaṇam, yaugapadyaṃ tu akaraṇaṃ kṛtvā; tadāca śabdavyavahāra eva sādhyaḥ | anyathā iti | yadi kramayaugapadyābhāsaparamārthatvameva arthakriyākāritvābhāsasyeti na ucyate, tadā tābhyāṃ sa (page 214) yāptaḥ iti kutaḥ | nanu yadi tata eva anityatvaṃ sidhyati, tarhi prakṛte kim | āha kramika ityādi | prakārāntareṇa api gamake gamyānupraveśamāha krama ityādinā | vyatirekatattve vicāryamāṇe anvaya āgacchan sādhyābhāsānupraveśaṃ gamakābhāse sphuṭayatīti tātparyam | vipakṣa iti nitye | tatsvabhāva iti kramayaugapadyābhāsasvabhāvaḥ | svapakṣa iti anityaḥ | tat iti tasmāt | nanu evamarthakriyākāritvaṃ yadi yadeva kramayogapadyābhāsātmakaṃ kṣaṇikatāmayaṃ, tadevaca sattvaṃ; tadā tattvakṣaṇikatvavyavahārasādhane naiva niyatiśaktirapekṣyate | bhavedetadevaṃ, yadi tadeva sattvaṃ syāt, natu evamiti darśayan arthakriyāpi sahajā nārthānām-----------------------| (2|3|12) iti pūrvoktaṃ smārayati arthakriyā ityādinā | tadapi iti arthakriyākāritvam | īśvaro yat karoti, tatra ko niyamaḥ-evaṃ-bhūtameva karotīti | tadāha aniyamakaraṇāt iti | nityāpekṣayā iti vyavahārakāle | nanu evaṃ vyavahāre kiṃ kṣaṇikataiva paramārthaḥ | netyāha vinaśvaratā tu iti na bhāvasya kiñcit nijaṃ nityamanityaṃ vā vapuḥ | īśvarastu svasaṃvinmukure viśvamābhāsayan kṣaṇikatāmapi ābhāsayediti naḥ pakṣaḥ || 11 || nanu ābhāsavastuvāde ābhāsayoreva kāryakāraṇabhāva iti anābhāto'gnirakiñcidrūpaḥ | tena kathaṃ dhūmābhāso janita iti śakyaṃ vaktum | ghaṭābhāsāt dhūmābhāsaḥ, dhūmābhāsācca anantaramagnyābhāsa iti ābhāsānāṃ niyatamānantaryamiti kathaṃ niyatyavalambane'pi dhūmādagnyanumānamityāśaṅkāṃ śamayati bhūyastattatpramātrekavahnyābhāsādito bhavet | parokṣādapyadhipaterdhūmābhāsādi nūtanam || 12 || (page 215) kāryamavyabhicāryasya liṅgamanyapramātṛgāt | tadābhāsastadābhāsādeva tvadhipateḥ paraḥ || 13 || vijñānavādī pratisantānaṃ bhinnamābhāsamicchan svagatayoreva dhūmāgnyābhāsayoḥ kāryakāraṇabhāvamagrahīt santānāntaragatābhāsavṛttāntamātrāsaṃvedanāt | tadidānīṃ dhūmābhāsa eva asya, kutastato'gnyābhāsānumānam; asmaddarśane tu tāvatyābhāse bhagavatā pramātṝṇāmaikyena sṛṣṭiriti bāhyanaye iva vyāptigrahaṇakāle tāvatpramātṛbhedavartī dhūmābhāsa eka eva agnyābhāsaśca | tataśca pramātṛbhedatyāgena pratyakṣānupalambhabalena dhūmābhāso'gnyābhāsāt jāyate iti vyāptirekavāraṃ śakyā grahītum | bhūyaśca punarapi bhūyasāṃ vā anvayavyatirekaparyāyeṇa aniyatānāṃ teṣāṃ krimisarvajñaparyantānāṃ pramātṝṇāmeka eva yo vahnyābhāso, natu santānabhedena bhinnaḥ ādigrahaṇāt bījābhāsādi; tata eva dhūmābhāsāṅkurābhāsādi bhavet janituṃ śaknoti, na anyataḥ | tacca vahnyābhāsādi yato'numātuḥ parokṣaṃ, tato'dhipatipratyaya iti ucyate | tacca nūtanaṃ, natu dhūmajadhūmatulyam | tacca tasya vahnyābhāsāderniyatiśaktyapekṣayā avyabhicāri kāryarūpaṃ liṅgamiti tadanumitau vyāpriyate eva | vahnyābhāsasāmānyāṃśe taiḥ pramātṛbhiḥ saha aikyena sa bhagavatā sṛṣṭo'numātā ucyate iti paramārthaḥ | parastu nūtanādanyo yo dhūmābhāsādiḥ, sa dhūmābhāsādereva pramātrantaragatādanumātrapekṣayā parokṣatvena adhipatipratyayarūpādutpanna iti tasyaiva svakāraṇasya anumānāya sa kāryaliṅgaṃ bhavet, natu kāraṇabhūtasya vahnyābhāsāderiti sarvaṃ svasthamiti sūtrārthaḥ | dhūmābhāso'gnyābhāsādeva jāyamānastasyaiva gamakaḥ, jātarūḍhastu dhūmābhāsādeva jāyamānastasyaiva gamaka iti pūrveṇa sambandha iti vṛttiyojanā | vivṛtikāra (page 216) āśaṅkāṃ vidhāya saṃkṣepeṇa sūtrārthaṃ pratīkayati tadetadevam ityādinā | sāca āśaṅkā na syāt ityantena darśitā | vijñānavādinā ca pratipramātṛsantānaṃ bhinnamābhāsarūpamarthamicchatā duḥsamarthametaditi āśayaśeṣo'tra | anyato'pi iti ghaṭādyābhāsāt | viparyayasya vā iti dhūmābhāsānantaramagnyābhāsaḥ parvatamārūḍhasyetyapi hi dṛśyate eva | parvatapṛṣṭhagato'pi ityādinā bhūyaḥśabdasya arthaṃ vyākhyāsyan vyāptigrahaṇasamayavṛttāntaṃ tāvat ghaṭayati sannikṛṣṭadeśavartini ityādinā | tadā iti tata uktādanvayavyatirekarūpāt hetorityarthaḥ | tāvat iti tacchūnyasāmagrī naiva kāraṇamiti yāvat | āgamasiddha iti anena pramāṇasamūhayojanātmikāṃ yuktiṃ vyāpārayatā pramāṇikena bhavitavyamityāha | āgamiko hi kāryakāraṇabhāvādiritiniyamo niyatervaśāditi | mātrapadaṃ vyācaṣṭe anyatra ityādinā | māyāśakteravasthānamupapādayati tam iti | tāvanmātram iti mātraśabdārthaṃ spaṣṭayati | viṣayāvabhāsastu iti sāmānyarūpā ābhāsā eva tattvaśabdavācyā vastūni | te ca prāksṛṣṭisṛṣṭā eveti uktamasakṛt | tat iti sautraṃ vyācaṣṭe krimikīṭādayo'pi iti | sūkṣmāsūkṣmatvena anayorbheda āgameṣu | ābhāso'pi parokṣo bhavatītyādi yadanantaroktaṃ vastu, tat na utsūtramiti darśayati etacca iti | bahutaraśabdena bhūyaḥśabdasya vyākhyāntaraṃ darśayati anyathā iti | yadi vijñānavādimate iva pratipramātṛniyatayoreva ābhāsayoḥ kāryakāraṇabhāvo'bhyupeyate, tadā śaṅketeti parvate; ataśca na tatra agniranumīyate | parvatavartipramātṛvartī hi anyo dhūmābhāso yastena pramātrā agnyābhāsakāryaḥ saṃviditaḥ, anyaśca anumātṛsaṃmatapramātṛvartī | (page 217) sa ca śarīrābhāsādereva jāta iti śaṅketa | atra iti parvate | tataśca sādhāraṇyena eka eva dhūmābhāsaḥ ityāśayaḥ | āgamasiddha iti pramāṇayojanāmupajīvyatvena smārayati | avigītā ca prasiddhirāgama eveti uktam | tataśca aśeṣavyavahāravyutpattiḥ | āgamatattvaveditvameva vidyāsthānaphalam | vedāyurvedadaṇḍanītikāmasūtraprayogamālāpra- bhṛtigranthajñānameva hi paro vidagdhabhāvaḥ | evamasādhāraṇābhāsavāde dūṣite parastaṃ pratyujjīvayitumicchannāśaṅkate atha iti | etat samīkaraṇena tiraskaroti tarhi iti | atra hetuḥ antara iti | punaḥ paroktimāśaṅkate atha iti mahānase tāvadeva dṛṣṭam | yataḥ śarīrābhāsādudgacchantaṃ na dhūmābhāsaṃ paśyati, kintu vahnyābhāsādeva; anyatrāpica tajjātīyatvāt dhūmābhāsasya tatkāraṇakatvameva yuktamiti na bhittyābhāsāt tadudgama iti | vahnyābhāso na vyabhicārī dhūmābhāsaṃ pratīti ākūtaśeṣaḥ | tarhi iti prodgate dhūme mahānasaṃ praviṣṭavato yadā ūrdhvādadhaḥ prasarpantī dṛṣṭirvyāpriyate, tadā dhūmābhāsādeva ūrdhvagamanalakṣaṇapravṛttyābhāsasahakṛtādagnyābhāsodgama iti viparyayeṇa api kāryakāraṇatā syāt | nanu tadāpi pramātrantarāṇāṃ vahnyābhāsādeva dhūmābhāsodgama iti pratipattiḥ | tataḥ kim | vahnyābhāsasyaiva kāraṇatvaṃ tataḥ, tato'pica idam-yatparokṣo'pi vahnyābhāso dhūmasya kāraṇamiti | bhavedevaṃ sarvapramātṛsādhāraṇamekamābhāsamicchatāṃ, natu saugatānāmiti darśayati pratipramātrā iti | tataḥ iti vyavahitatvāt hetoradṛśyo'pi anyairekena pramātrā upalabhyata iti | ato hetoḥ sa pūrvotpanna eveti sambandhaḥ | atraiva iti mahānasābhāsasya api sādhāraṇyamupayogīti darśayati | avivṛtamapi (page 218) iti saugatādibhiḥ | kasyacit iti kāryasya | tasya iti kāryasya | kuta idamadhipaterlakṣaṇamiti cedāha tathāca iti lakṣyāt lakṣaṇaṃ kalpitamiti yāvat | samīhāṃ ca iti vyāpārādiviṣayām | santānāntara iti pramātrantare | sūtre yadāigrahaṇaṃ, tat vṛttau tyaktamiti yasya mohastaṃ pratyāha vṛttau iti yat sūtre saṅgṛhītaṃ, tat vṛttau na na vivṛtamupalakṣakatvāśayena, natu niyamāśayena | dhūmāgnyorupādānaṃ yata evamavyabhicāri asya liṅgamityantaṃ sūtrārthamupasaṃharati tadevaṃ sati ityādinā | anyapramātṛgāt ityādi vivṛṇoti gopāla ityādinā | lekhāpadena vahnijadhūmavailakṣaṇyadiśaṃ darśayati | tataḥ iti | bahnyābhāsāt | devadattasya iti anumātṛbhūmikāpannasyetyarthaḥ || 12-13 || nanu agnyābhāsāt dhūmābhāsa iti cedūrīkṛtaṃ, tadvadeva bījābhāsādaṅkurābhāsa ityādi yujyate eveti kimetaduktaṃ tadanyasyāpi bījāderhetutā naiva yujyate | (2|4|8) iti cetana eva karteti | etat pratisamādhatte sūtreṇa asmin satīdamastīti kāryakāraṇatāpi yā | sāpyapekṣāvihīnānāṃ jaḍānāṃ nopapadyate || 14 || jaḍatvāt na apekṣā | tadabhāvāt na niyamaḥ | tadabhāvāt niyamaviśiṣṭaṃ na paurvāparyaṃ kāryakāraṇabhāva iti vyāpakaviruddhopalabdhivyāpakānupalabdhayaḥ | parasya yaḥ paratra niyamaḥ, sa na svabhāvabhūtaḥ svaniṣṭhatvātsarvabhāvānām | tato'nusandhānarūpā apekṣā tasya vyāpikā | sā ca jaḍeṣu nāstīti sūtrārthaḥ | atraivaca sūtre pūrvasāmarthye parasya satteti pūrvasāmarthyaṃ parasya satteti pakṣāvapi sūcitāveva | sattāmātre ghaṭapaṭayorniyamavatī sattā (page 219) sahabhūtayorekasāmagryadhīnayorna ca kāryakāraṇatvam | tato'tra prayojyaprayojakatāparyavasitaṃ yat niyatāparapūrvabhāvaṃ sattvaṃ, sā kāryakāraṇatā pareṇa abhyupeteti darśayati dvayoḥ ityādinā prasaṅga ityantena sandarbheṇa | pradeśasya ca iti pradeśo'tra samānakālaṃ bhūtalam | bhavatiśabdena iti asti ityetasya vyākhyānena vṛttigatena | evamapi iti | tatra hi bhavadbhūtaprādurbhāvaḥ | tadāpi iti bhāvikālaviśiṣṭasya api syādanumānamiti yāvat | sahabhāvena iti agnidhūmasantānau hi prabandhapravṛttī | tatra samānakālau yau dhūmāgnikṣaṇau, tayoḥ sahasattayā asti saṃbandho'vaśyaṃbhāvaviśiṣṭo, natu bījamaṅkure jāte'stīti sambandhasyaiva abhāvādavaśyambhāvalakṣaṇo niyamaḥ kasya viśeṣaṃ bhavet | abhūtapūrva iti prakaraṇāt sattā labhyate | iyat sūtre saptamyā kathaṃ svīkṛtamiti cedāha tathāhi iti | yasya ca bhāvena iti | yasya ca bhāvena bhāvalakṣaṇam | (3|2|37) ityetatsūtranirdiṣṭā yā saptamī, sā viśeṣaṇamenamāheti darśayati saha iti | ādau iti agnyabhāve satā api pradeśena tasya dhūmasya lakṣaṇaṃ yato na bhavati, tata ityarthaḥ | sahabhāvaṃ nirākṛtya uttarakālabhāvitāmapi nirākaroti uttara ityādinā | tasya iti agneḥ | nanu uttarakālamapi bhavato'gneḥ kiṃ na siddhatetyāśaṅkya āha svakāla iti | asya rūpasya vyāpakatāṃ darśayati bījena iti athavā pūrvaṃ sahakārilakṣaṇaṃ vahnirdhūmasyeti vyākhyātam, etena tu upādānalakṣaṇamiti viśeṣaḥ | etat tātparyato nigamayati tena iti | tayoḥ iti nirdhāraṇavibhaktiḥ | eṣaca niyamārthaḥ sidhyatīti sambandhaḥ | tadapi iti abhāvasya (page 220) upakrame'pi napuṃsakaṃ prasajyaniṣedharūpasya vākyārthasya asatsvabhāvatvena prādhānyaṃ darśayituṃ tasya na vahnerabhāve'nyato'pi anagnerdhūmo bhavatīti yadāśaṅkyate, tat netyayaṃ hi vākyārthaḥ | nanu saptamī kathaṃ niyamamākṣipet | āha anyasmin ityādi | aghaṭe'pi hi sati yaḥ paṭo bhavati, sa ghaṭasannidhau vilokyamāno'pi paṭo naivaṃ vyapadiśyate-ghaṭe sati bhavatīti | ata eva iti yata iti saptamyartho viśrāntastato vyatireko'pi gamyata evetyarthaḥ | vṛttau tu iti vṛttirhi sūtraṃ vyācakṣāṇā vṛttirbhavatīti tasyāṃ vyatireko darśitaḥ | nanu paurvāparyasya viśeṣaṇaṃ niyatamiti | paurvāparyaṃ ca bhāvadvayam | tasmin niyamaviśiṣṭe nirūpite vyatirekaḥ kathaṃ darśito bhavet | sa hi abhāvātmā bhāvaviśeṣaṇena ucyate iti kimetat | etat dūṣayati niyata ityādinā | ihahi vyatireko nāma anvayasacivaḥ kāryakāraṇabhāvātmā prastutaḥ | kāryakāraṇabhāvaśca vastunī eveti vyatireko'pi anvayavat niyatavastudvayaparamārtha eva | nanu tathātve'sāvadvayāt kathaṃ bhidyate, kathaṃca asāvanupalambhena abhāvaviśeṣeṇa avagamyaḥ syāt, ghoṣyate ca pratyakṣasādhano'nvayaḥ, anupalambhasādhanaśca vyatireka ityevaṃ pratyakṣānupalambhābhyāṃ tairvā bhāvaniṣṭho'nvayavyatirekātmā kāryakāraṇabhāvaḥ sādhyate iti | tadetat codyadvayaṃ vyudasyati anupalambhena iti | bhāvasvabhāvo hi niyata itthaṃ vyavahṛto bhavati yadi vidhiniṣedhābhyāṃ vyavahriyate | evaṃhi svarūpamasya anyato vyāvṛttaṃ vyavahṛtaṃ syāt, tataḥ svarūpamityatra vidhibhāge'nvayarūpatā ucyate pratyakṣasādhanatā ca | niyataṃ vyāvṛttam ityatra niyatatāṃ kāraṇasya tāvat darśayati niyatā dhūme'gnyādisāmagrī (page 221) iti | sāmagrīgrahaṇena kāraṇatāmantyadaśāpratipannatvena vahnerācaṣṭe | atra anupalambhaṃ sādhanatvena āha tadā iti dhūmavyāptābhimate kṣaṇe dhūmapratiṣedhamayo ghaṭādirnāsti, bhavannapihi ghaṭādiḥ sadhūma eva | ghaṭādirapica na vahneranantarakṣaṇabhāvī anyadāpi asya bhāvāt | evaṃ kāraṇasya kārye niyatatāṃ pradarśya kāryasya kāraṇe pradarśayati dhūmo'pi iti | etatsādhanāya anupalambhaṃ darśayati agni iti agnyabhāvaprāṇitāt hi na pradeśāt mṛdādervā dhūmaḥ, apitu vidyamānavahnikādeva, naca pradeśamṛdādikāt dhūmastadbhāve'pi agnyabhāve'bhāvāt | evaṃ dvayorapi niyame darśite samavyāptikatvaṃ gamyagamakayoriti darśayatā gamye'pi gamakaniyamo bhavatīti saṃmataṃ bauddhasyaiveti darśitaṃ bhavati | yat vārtikaṃ dhūmahetusvabhāvo hi vahnistacchaktibhedavān | iti | tato'smadupajñameva idamiti vyāptiśūnyatvaṃ gamyasyeti yo'bhimānaḥ, so'bhimāna eveti alam | nanu kimanena gamyasya niyatatvena uktena | vastuvṛttyā hi bhavadapi tat na anumānasya aṅgam | anumānaṃ hi hetubalāt, hetośca kāryamiti tasyaiva pratibandharupatvaṃ vaktavyamanagnau na bhavatīti | etadāgūrya āha kāryasyaivaca iti | atrāpi pakṣe pratikṣipta eva pūrvokto doṣa iti darśayati niṣedhamātraṃ tu iti | ata eva iti vidhiniṣedharūpatayā vastunyeva vyavahāra iti yaduktaṃ, tato hetoḥ | nanu vastudvayamātraṃ na kāryakāraṇabhāvaḥ, apitu niyamaviśiṣṭaṃ tat, sa niyamaśca parāpekṣāmapi āpādayati | ucyate niyamo'pi iti | niyamaviśeṣam iti yatra niyatamiti vyavahriyate vastu, tat | kastarhi niyamo nāmetyāha tathā iti nijanijena (page 222) rūpeṇa | kathaṃ na iti iyadevahi niyamasya vapuryatparasparaṃ bhāvātmāno yathā dṛṣṭāstadanyena rūpeṇa na bhavantīti | anyena prakāreṇa abhavanaṃ sphuṭayati ayaṃ hi iti | anayoḥ iti agnidhūmayoḥ | ko'sau iti bhāvadvayaṃ muktvā na atra kācidapekṣā sphuratīti yāvat evaṃ pūrvasminsati paro bhavatīti bauddhīyaṃ mataṃ vitatya anubhāṣitam | etat dūṣayati syādetat iti abhyupagamyate | astyetadatiprasaṅgāvahaṃ tu iti yadivā etaditi ucitocitaṃ vācoyuktivaidagdhyena bhavedetat, yat tvayā uktaṃ, tattu vaidagdhyena nirvahatīti | atiprasaṅgāpādanādi darśayati evamapi iti | tathābhāvaḥ iti kāryakāraṇabhāvaḥ | pūrvadṛṣṭatvāvagataiḥ iti jyotiḥśāstrāderetadavagamyate-na rohiṇyaḥ kṛttikābhyo jāyante iti | tataḥ pūrvadṛṣṭatvaṃ kṛttikābhyo'nudbhavatvamāsāmavagamyate ityarthaḥ | rohiṇyudgama iti viśiṣṭadeśako rohiṇīkṣaṇa iti yāvat | etadeva sphuṭayati udgamaśca ityādinā jāyate eva ityantena | atraiva dṛṣṭāntamāha gopāla iti viśiṣṭadhūmalakṣaṇasya sā kāraṇameveti yāvati | nanu astu evaṃ kṣaṇābhiprāyeṇa kṛttikāḥ prati rohiṇīnāṃ kāryatvam | netyāha naca iti | evam iti dhūmanyāyena | tathā bhūtā api iti udgacchadviśiṣṭarūpā iti apiḥ | rohiṇyaḥ kṛttikābhyaḥ kāraṇabhūtābhyaḥ kāryarūpatayā bhavantyo bhūtāḥ prādurbhāvayoginya iti na lokasya pratipattiriti | etacca iti atiprasaṅgāvahatvaṃ yaduktaṃ paurvāparyasya kāryakāraṇabhāvalakṣaṇatve tatsambhavatvāt tāmupagamya, saiva tu nāstītyāha punaḥ iti | yadi nāma puruṣo daivayogāt ghaṭānantaraṃ paṭaṃ paśyet tricaturānapi vārānkimiyatā bhāvayoḥ parasparanirapekṣayoḥ kimapi jñāteyaṃ (page 223) niyāmakamudiyāt | nirapekṣatāmeva darśayati nahi iti | agre iti tatra hi pūrvasya sāmarthyaṃ nāma svabhāvaḥ sa parasya sattārūpo neti vakṣyate | yathāca sāmarthyaṃ svabhāvastathā svarūpamapīti, tadapi na pūrvasya sambandhi parasyeti yuktam | nanu astu bhāvayoreva apekṣā | sā tarhi parasparasvabhāvatāmānayati | tadāha tathātve vā iti sāpekṣatve'bhidheyamāne, sā sāpekṣatā anyonyasvabhāvatādātmyaparyavasitā āpadyeta prasajyetetyarthaḥ | nanu tādātmyena kimatra aṅgīkṛtena | apekṣā nāma svabhāvaviśeṣaḥ kāryakāraṇasvasvarūpamātraviśrānto bhaviṣyati | etat dūṣayati naca iti | nanu upagamyatāmevaṃ, ko doṣaḥ | ayamityāha evaṃ hi iti | yo hi yasya viśeṣaḥ, sa taṃ viśeṣaṃ vihāya api āste vṛkṣa iva śiṃśapātvam, tathāca tathābhūtāpekṣātmakaviśeṣaśūnyāvapi dhūmāgnī bhavetām, dhūma evaveti sa syāditi sambandhaḥ | evakāreṇa svarūpasya anyathābhāvamāha | vāgrahaṇena idamāha-agnyādisāmagrī yadyapi antyadaśāpratipannā dhūmajanikeva aṅgīkṛtā kṣaṇasya avivekādapratibandhanīyatvāt, akiñcitkarasya ca apratibandhakatvāditi nayena; tathāpi laukikapratyavamarśabalena anantyā api vahnyādisāmagrī saivetidṛṣṭyā nāvaśyaṃ kāraṇāni kāryavanti iti bhavedapi vacanāvakāśo, dhūmasya tu svapne'pi anagnijatvaṃ na sahyate | tadāha tathāca iti | tadeva darśayati artha iti arthasya yat svarūpamātraṃ, tatraiva tairidaṃ kāraṇameva, idaṃ kāryameveti vyavasthā upagatā | nanu tayaiva vyavasthayā sarvaṃ siddhaṃ; viśeṣaṇapakṣe ca tattyāgaśaṅkā yā uktā, sā api parākṛtetyāśayaṃ parakīyamāśaṅkate atha ityādinā sarvasiddhivyavahāraśca ityantena | viśeṣaṇatyāgaśaṅkā nanu ityādinā (page 224) parākṛtā | niṣidhyamānāyā anyāpekṣāyāḥ svarūpaṃ saptamyā darśayati anagnau ityādinā | vyavahāramātre tu iti saptamī | kāryakāraṇabhāvādivyapadeśalakṣaṇaṃ sāṅketikam | atraiva diksaṃkhyāsanniveśadṛṣṭāntatrayaṃ nirūpayati yathā ityādinā | bhāvasya yat viśiṣṭaṃ rūpamanyatovyāvṛttaṃ, tadeva sāṅketikena śabdena abhidhīyamānamapekṣādhyavasāyaṃ vaikalpikamutthāpayati pañcasaṅkhyārūpasya viśeṣasya abhāve'pi | vastūnyeva iti paramāṇurūpāṇi ghaṭādirūpāṇi vā | etat dārṣṭāntike yojayati tathaiva iti anyasya arthasya sambandharūpasya abhāvāt vyatirekeṇa api saptamyādisaṅketavikalpādhyavasitena upalakṣitaḥ kāryakāraṇabhāvaḥ | sa vastudvayasya yat svarūpaṃ, tata eva mūlabhūtādutthitaḥ | nirmūlatve hi tathā vikalpo na niyamena ullasediti nirūpayati na iti svarūpānītatvena | etat paramataṃ dṛṣṭāntadūṣaṇopakramaṃ dūṣayati etat iti aniyatāvasthānāṃ ghaṭapaṭādīnāṃ yeṣāṃ na niyataṃ paurvāparyaṃ, teṣāmapi paurvāparyaṃ dikkālakṛtaṃ nirmūlatvena vikalpotthāpitamiti saṃbhāvyaṃ yat, tadapi na upapadyate iti pūrvaṃ darśitaṃ kriyāsaṃbandha----------------------------| (2|2|1) itiprakaraṇe | kāryakāraṇatā iti niyatāvasthānāṃ paurvāparyarūpetyarthaḥ | niyatatāmeva spaṣṭayati yāvat iti niyato yo'nyonyamaviyogastadeva rūpaṃ yasyā apekṣāyāstaccharīrasārarūpaṃ yasyāḥ kāryakāraṇatāyāḥ | digādisattābhāve niyatamapi paurvāparyaṃ na upapadyate, digādica sambandhaprāṇitaṃ, sambandhaśca tādātmyaparyavasāna iti apekṣā api tādātmyarūpaiva dhūmāgnyoriti āśayaśeṣaḥ | etadeva spaṣṭayati tathāhi iti | tathaivaca iti ātmamātraniṣṭhatayā anyāsaṃpṛktaḥ pratyakṣeṇaiva siddhaḥ | evam iti vakṣyamāṇena (page 225) prakāreṇa | etau iti agnidhūmau | evam iti upādeyagamakarūpau | apekṣāvirahe'pi iti vyatiriktāyāmasaṃbhavantyāmapi apekṣāyāmityarthaḥ | pareṇa api etadupagataprāyamityāha tathāca iti heturantyadaśāpanna ākṛṣṭakāryarūpa eva, kāryamapi ākṛṣṭaheturūpamevetyarthaḥ | arvāgdarśibhistu tadrūpaṃ draṣṭuṃ samarthanāpekṣa ivaśabdaḥ prayuktaḥ | ata eva tatkāryaṃ hetuvyāptyavyatirekāt tatsvabhāvāviśiṣṭamiti tadanupalambhaḥ svabhāvānupalambha eva uktaḥ ityādipradeśeṣu upacāra āśritaḥ, vastutastu tāvatsvabhāvataiva tasya | etadarthameva āryaḥ svabhāvapratibandhe sati ityādau svabhāvapadamavādīt | bhaṭṭena api svabhāvapratibandha eva pratibandhasiddhau samarthitaḥ | tat iti heturūpam | pareṇa punarasamarthanīyametaditi darśayiṣyati tena ityādinā | etat saṃkṣipati sarvathā iti | ābhāsavimarśabhedena upalakṣitaṃ yadarthāntaram, tasya bahiraikyābhāve'ntaḥsamanvayalakṣaṇamaikyamasti eva, itarathā na apekṣārthaḥ kaścit | tadbhavati iti apekṣaṇīyarūpaṃ na bhavatītyarthaḥ | pūrvādi iti apekṣyam iti vākyatraye saṅgamayitavyam | bāhyadarśane ca bahirbhedaḥ, pramātari aikyamityevaṃbhūtabhāvasvarūpānaṅgīkaraṇādetadāpadyate iti nirūpayati tena iti syātām iti naca evaṃ bahirdṛśyate iti āśayaḥ | ghaṭa iti aniyate parasparamityarthaḥ | sādhyatara iti niyamena sahitopalambhe'pi parasparamakiñcidrūpa eveti yāvat | agnimātrataiva dhūmakāraṇatetyādi yaduktaṃ, tadanuvadati dūṣayituṃ tasmāt iti | kimaparam iti agnyādirūpatvādadhikaṃ tat na kiñciditi śabdagatamātramidaṃ bhavet dhūmakāraṇa------------------ya iti ca | paraspara iti daṇḍī (page 226) viṣāṇītinyāyena anyo'nyarūpalagnarūpataiva āpatati | sāpica na yuktā svasvarūpavyavasthiteḥ sarvārthānāmiti khyāpayati naca iti | tathā iti anyonyalagnatayā na agnidhūmayorupalambho nirvikalpako'nubhavaḥ | tataśca sarvāsu gatiṣu kṣīṇāsu idamāpatatīti kathayati abhiprāyavaśāt iti | tṛṣito hi jalalagnatayā na upalabhyate, jale ca sāpekṣaḥ | tat hi tasya saṃvidi abhimukhībhāvaṃ pratigatamiti | tathaiva dhūmasya agnau, tasya api dhūme'pekṣā bhavet | sā iti abhiprāyakṛtā apekṣā | evaṃ yat pūrvamupakrāntametacca abhyupagamya uktamiti, tat nirvāhitam | nanu kimanena abhyupagamena, dūṣaṇameva sautraṃ vṛttau kasmāt na darśitam | darśitameva tadidaṃ tu atiprasaṅgāpādanamadhikaṃ dūṣaṇamuktamiti darśayati iti ityādi | etat vastu vṛttau vivarīṣyate | kathaṃ pūrvasya sāmarthyaṃ parasya satteti | yasmāt sāmarthyapakṣo bhaviṣyati tena saha yadaikadhyamekaprakāratvaṃ tulyayogakṣematvaṃ tena hetunā | etaduktaṃ bhavati asmin iti yat sūtre bhāvaṃ sāmarthyaṃ ca parāmṛśati, tadeva itthaṃ vṛttau darśitam; kevalaṃ pūrvasya rūpasya atiprasaṅgāvahatvodbhāvanayā sāmarthyapakṣa upakṣiptaḥ pratikṣeptumiti | itthamevaca pūrvamupasaṃharannuttaraṃ pakṣamavatārayati evam ityādinā etadāha ityantena mahāvākyena | imāṃ kāryakāraṇatāṃ doṣadvayayuktāṃ pratipādya etat vastu āha | kiṃ tat | iyamapi kāryakāraṇatā na yuktā uktahetorityetat | naca sā utsūtrā, apitu sūtreṇa nirdiṣṭā,-ityato hetorvṛttau vartanīyatvena āśrīyamāṇā | asmiṃśca pakṣe'tiprasaṅgo nāstītyamunā hetunā śaṅkyo'yaṃ pakṣa iti hiśabdena saha āha kṛttikā ityādi | nābhivyavasthitadhruvāvabaddhamidaṃ nakṣatracakraṃ yugapadavasthitamapi nityameva pravahaditthaṃ (page 227) krameṇa ghaṭīyantramiva parivartamānaṃ dṛśyate paraṃ, natu krameṇa udeti | darśanasya iva niyate paurvāparye bhāvasvabhāvasya kimāyātamiti darśayati nanu ityādinā | ayamapi pakṣo'tiprasaṅgāvahaḥ sāmarthyasya darśanādarśanagamyatvena tulyakalpanākatvādityāśayena āha yadyapica iti | kāraṇatvaṃ sāmarthyaṃ kṛttikānāṃ yadyapi śaṅkyaṃ rohiṇīnāṃ tu na kāryatvaṃ dhūmavat, tata udgacchatsvabhāvatālakṣaṇaṃ śaṅkyamiti cet; tatra api ucyate kāryarūpatāpi iti | nahi aṅkuro dhūmavat prasaraṇasvabhāvo'thaca bījāt krameṇa prasṛta ucyate, tathā rohiṇyo'pītibhāvaḥ | pramāṇāntara iti pratyakṣeṇa tatsantānaniścayasya utthāpitatvāt kṛttikābhya udayarahitaṃ darśanameva kramikamiti yo viśeṣa uktaḥ, so'yukta ityetadāha na darśanamātram iti | nanu pūrvapūrvadineṣu api rohiṇyo dṛṣṭāḥ | atha dhūmaḥ kiṃ pūrvadineṣu na dṛṣṭaḥ | dṛṣṭo vahnyantarastu sanniti cet, rohiṇyo'pi dṛṣṭāḥ, natu sāmarthyamasti, vahnyādau tadastīti nirnibandhano vibhāgaḥ kathaṃ śraddhīyeta | tadāha tathātva ityādi | nanu evaṃ tulyatve ko'sya pūrvasmāt pakṣāt viśeṣaḥ | na kaścidevetyāha tathāpi iti jyotiḥśāstrapramāṇyopagamamātramatra pakṣe'bhyupagamabījamiti āśayaḥ | kāraṇādimattvam iti ādipadātkāryatvam, tathā pūrvatvaparatvaniyamādi api | nanu vṛttau sa iti vaktavye kathaṃ tat iti nirdeśaḥ | āha parasya ityādi | na atra kāryakāraṇabhāvaḥ parāmṛśyate, apitu tallakṣaṇatvena saṃmato viśiṣṭaḥ sattvabhūto vākyārtha itibhāvaḥ | tadapi iti ubhayamapi yadaviśeṣeṇa sarvatra ucitaṃ paurvāparyam | niyamamātrāt iti bhāvamātrapaurvāparyarūpāt | svabhāvavyāpinī (page 228) iti sārvatrikī | tathāhi svaniṣṭhatālakṣaṇaṃ svabhāvamauṣṇyamiva śītatā paraniṣṭhatā viruddhā satī apekṣā kathaṃ vyāpnuyāditi ekā tāvadapekṣā na yuktā, dvitīyā api natarāmityāha abhiprāya ityādi | anyānuṣaṅgitā iti paraniṣṭhārūpā anusandhānarūpā vā saptamyutthāpitā | pratītimātra iti dhavaśca khadiraśceti dhavo vā khadiro vetyādau hi pramāturabhimānasthitaṃ parasparaṃ chidādāvapekṣyamāṇatvaṃ vikalpyamānatvaṃ vā sphurati, natu vatuno rūpaṃ tat kiñcit | tata eva antaḥsaṃvedanadharmatvāt cādyartho bāhyaprātipadikārthavadupacayādidharmā saṅkhyānadharmā vā na yukta iti aliṅgasaṃkhyānamasya | evaṃ sāmarthyapakṣe saptamyartho vighaṭita iti gatyantarābhāvāt parasya yaducitopagamamatra, tat atha ityādinā iti ityantena āśaṅkate | tasya iti pūrvasya | nanu parasya sattā kāryatvarūpā, sā tato'nyasya pūrvasya sāmarthyamiti kathametadunmīlati | itthamityāha tasya iti | yadā tāvat paro nāsti, tadaiva karya ucyate; tadāca pūrva eva astīti tadgatameva sāmarthyaṃ kāryakāraṇabhāva iti āpatati | asato hi niḥsvarūpasya svarūpoparivartī kathaṃ kāryatālakṣaṇo'tiśayo bhavet | jātasya tarhi bhaviṣyati | āha utpannasya iti sata iti yāvat | utpattirevahi vimatipadapatitā asatastāvatkāryatvamanucitamiti apiśabdaḥ | tasya sato'pi svarūpe'tiśayaḥ kāryatālakṣaṇaḥ kāraṇasāmarthyādadhiko na labhyate, tathā vahneḥ kāryo'yaṃ dhūma ityatrāpi | ayamarthaḥ-vahneḥ sāmarthyaṃ tat yadayaṃ dhūmo bhavatīti | tatra bhavatīti dhūmasvarūpaṃ tasya kāryasya ca, vahneḥ sāmarthyaṃ tacca; tadeva pūrṇaḥ kāryakāraṇabhāvaḥ | nanu dhūmaniṣṭhataiva agnikāryatā nāma yuktā---------nahi iti dhūmamātratā yā, sā ekāgnikāryatā na yuktā | (page 229) sā hi agniniṣṭhā bhavati | tataśca agniniṣṭhatā api dhūme pratipanne pratipannaiva syāt | tataśca pramāṇāntaropayāñcā syāt vyāmohasya apasṛtyai kṣaṇikatva iva seti cedasiddhamasiddhena sādhyate iti āyātam | nahi bhāvasvarūpe pratipanne tadanatiriktamapratipannamiti yuktam | pratipattau kuto vyāmohaḥ | dhūmarūpatāyāmapi kuto vyāmoho bhavet | nanu dhūmasya vahnikāryatā svarūpaṃ, tataśca tāmajahat niḥsvabhāvo'yaṃ kathaṃ bhavet | maivam | sā tasya svarūpamityetadevahi vivektumupakrāntaṃ, naca nirvahati | tadāha tataḥ iti | nanu yadi vahnereva sāmarthyamubhayamapi, tarhi kathaṃ dhūmo hi atra pratītau praviśati | ka evamāha praviśatīti | vyavahāramātreṇa hi vikalparūpeṇa apekṣātmā sambandhaḥ paraniṣṭhatālakṣaṇaṃ vā parasya rūpamadhyavasīyate | tadāha vyavahāramātram iti | idamapi dūṣyate etadapi iti | pūrvā sattā yadi avāstavī dhūmasya, tadā tatprayojakatvaṃ nāma vahnerapi yat sāmarthyaṃ, tadavāstavameva syāditi kāryakāraṇe nāma na kecana syātām; atha sā vāstavī, tadā dhūmasya sattā yā pūrvā; sā agnisāmarthyāditi vaco ghaṭo'yaṃ lohitaḥ, etatpaṭasya śauklyamityetattulyaṃ bhavet | tadāha anyasya iti || 14 || pratijñāmātraṃ pūrvasūtreṇa kṛtaṃ hetuviṣayam apekṣāvihīnānām iti | tatsādhanāya hetustu sūtrāntareṇa abhidhīyate nahi svātmaikaniṣṭhānāmanusandhānavarjinām | sadasattāpade'pyeṣa saptamyarthaḥ prakalpyate || 15 || vṛttivivṛtyostu etadarthopajīvanaṃ pūrvasūtre kṛtamekavākyatādarśanāya | tatra prathamapādena anyonyalagnatātmikā apekṣā nivāritā, dvitīyena abhiprāyakṛtā kāryakāraṇayorubhayoranyatarasya vā (page 230) sattāyāmasattāyāṃ ceti pakṣacatuṣṭaye'pi saṃbhāvyamāne'pekṣā na yukteti hetuḥ pūrvo na yujyate iti avāntareṇa uktaṃ nigamayati pūrvapratijñāyā hetvapadeśāt punarvacanametadityarthaḥ | vāgrahaṇamuttarāpekṣam | sattāyām iti bāhye rūpe, natu dvitīye vāpekṣā vaikalpike | dvayyāmapica apekṣāyāṃ vikalpo jīvitam | vahnyauṣṇyayorhi vyāvṛttimātrakalpito vaikalpiko bhedaḥ | yadihi vahniriti bhāsvararūpaṃ svalakṣaṇamucyate, tadā tasya sparśasvalakṣaṇaṃ tulyahetukaṃ bhavadapi kathaṃ svarūpaṃ bhavet | ata eva vastutaḥ ekadhā iyamapekṣā anusandhānajīvitetyāśayena pūrvasūtre jaḍānāmityeva uktam | anenaiva āśayena asmābhiḥ sūtravimarśinyāmekarasatvenaiva idaṃ sūtraṃ vyākhyātam, ihatu yāvadgati vicārayitumitthaṃ vibhāgena apekṣā vyākhyātā | ubhayī api nāstīti pratijñāya pūrvasyāstāvadasaṃbhavamupapādayati yadi ityādinā nāsti ityantena | kāryatā iti bījamevahi tāvadaṅkura iti na īdṛgavabhāsaḥ kramavicitro bhāva ityapi uktam | deśakramacitre citrapaṭe yathā bhāgaśaḥ kāryakāraṇatākalpanaṃ kalpanameva, tathā kālakramacitre'pi bhavediti kāryameva na kiñciditi kathaṃ satkāryasiddhiḥ | tathāhi ekameva deśakālakramacitraṃ yat, tadeva viśvaṃ syāt | bhavatu iti prāptakālātisargaloṭā bhavadapi tatkāryamityartha uktaḥ | evam iti kālabhedādevetyarthaḥ | anyathā iti kāraṇasya yadi kāryaniṣṭhameva svarūpaṃ, kāryasya ca kāraṇaniṣṭham, evaṃ yadi bhavanasvabhāvatā anayostadā tadeveti dhūmāsaṃpṛktena vapuṣā yat vahniravalokyate dhūmo'pi vahnyasaṃpṛkteneti, tadetat niyatarūpaṃ na syāt | nahi śuddhaṃ tasya rūpamasti vahneriva auṣṇyaśūnyam | tacca iti anyonyarūpatayā bhavanaṃ yat saṃbhāvitam | nanu dviprakārā api yadi (page 231) apekṣā nāsti, kimiyatā saptamyartho na kalpate iti śaṅkitvā āha evaṃca iti saptamī kimanarthikā, tataḥ prātipadikārthamātreṇaiva arthavatī, kiṃvā prātipadikārthātiriktena vaikalpikena arthena, āhosvitprātipadikārthātiriktena vastubhūtena | tatra triṣu pakṣeṣu anuktasamatā vastutaḥ | caturthaṃ pakṣamāha utasvit iti kiñcidbhūtam iti vāstavamakalpitamityarthaḥ | tatra nairarthakyaṃ nirākaroti tatra iti | tāvadgrahaṇena sarvaprasiddhivirodho'tra hetuḥ siddha evetyāha | caturthapakṣam atha iti saṃbhāvya dūṣayati | tadetat ityādinā tadviśiṣṭaṃ rūpaṃ nirdiśati vidyamānam ityantena | prathamāntādītipāṭhe ādiśabdastiṅāṃ saṃgrahāya | tadetat iti uktaviśeṣaṇaviśiṣṭam | tāvat iti yat kiñcit karmādikārakaśaktisambandhatadbhedarūpaṃ tāvaditi, tat sarvamapākṛtamuktābhiryuktibhiḥ | nanu sarvaṃ kasmādapākṛtam | āha arthāntaraṃ pradhānasaṃmatamabhilaṣyati anudhāvati na svātmani viśrāmyati yadetadeva rūpamanyonmukhatvasya | nanu dvitīyādayo guṇavibhaktaya ucyante, tat prātipadikārthasya tābhirguṇabhāva ādheyaḥ, natu anyonmukhatvamucyate, tadevahi guṇabhāva ucyate | tadāha āsāditaḥ prāpita etāvanmātralakṣaṇaḥ svātmāviśrāntyātmako guṇabhāvo yena prātipadikārthastat | āsādiḥ prāpaṇārtho dvikarmakaḥ | anena pradhāna iti guṇavibhakti iti ca vṛttirvivṛtā | bīje sati aṅkuro, bījādaṅkuro, bījena aṅkuro'ṅkurasya bījamityevaṃprāyaḥ kāryakāraṇabhāvo na yujyate eveti upasaṃharati saptamī ityādinā || 15 || evaṃ saugatādidṛśi kāryakāraṇabhāvo na upapadyate iti upapādya svadarśane tamupapādayati (page 232) ata eva vibhaktyarthaḥ pramātrekasamāśrayaḥ | kriyākārakabhāvākhyo yukto bhāvasamanvayaḥ || 16 || yato jaḍānāṃ na apekṣā, ata eva hetorbhāvānāṃ vibhaktibhiḥ saptamīpañcamyādibhirabhidheyo yaḥ samanvayaḥ, sa sati pramātari tadviśrāntidvāreṇa bhavan kriyākārakabhāvarūpa eva pramāṇopapanna iti sūtrārthaḥ | taṃ saṃkṣipya avatārayan ata eva iti sautraṃ vyācikhyāsuḥ pūrvoktaṃ sarvaṃ hetutayā upajīvati yataśca iti | vastusthiti iti dhūmārthī vahnimādatte, dhūmātsa pratīyate iti hi uktam | bhedābhedamayatāṃ vyācaṣṭe anyonya iti anusandhātreka iti hetudvayena | anyeṣām iti akāryakāraṇātmanāṃ svasvāmyādīnām | vyapadeśya iti vyapadeśārhaḥ | kṛṣīvala iti cidrūpaḥ | śṛṅgādityādāvīśvaraścid-rūpaḥ kṛṣīvalasya apica īśvaraḥ iti viśeṣaṇam || 16 || nanu bījāṅkurādīnāṃ svātmaikaniṣṭhatve mā bhūdapekṣā, sāṅkhyasaṃmate tu parasparātmakatve ko doṣa ityāśaṅkya parasparasvabhāvatve kāryakāraṇayorapi | ekatvameva bhede hi naivānyonyasvarūpatā || 17 || sūtreṇa etat pratyakṣabādhitaṃ tāvat prakṛtaṃ ca kāryādivādaṃ bādhate ityāha | spaṣṭamanyat || 17 || ekameva kramavicitrasvabhāvaṃ vastu | tasya svabhāvavargasya madhye pūrvaḥ svabhāvaḥ kāraṇamuttaraḥ kāryamiti sāṅkhyadṛśi śuṣka eva kāryakāraṇabhāvaḥ | na śuṣkastatrāpi kriyākārakabhāvasyaiva prathanādityāha sūtreṇa ekātmano vibhedaśca kriyā kālakramānugā | tathā syātkartṛtā vaivaṃ tathāpariṇamattayā || 18 || tata eva amī sukhādyā vicitravaiṣamyabhājastadeva idaṃ bījamātmātiśayādyaṅkurāvasthāparyantībhūtamiti (page 233) pratyakṣānumānāgamādyanyatamamānapratyabhijñānabalena yadekātma saṃkucitadṛśā bījaṃ, vitatadṛṣṭyā vā pradhānam, tasya ekāśrayasya ya ābhāsānābhāsotthāpitakramātmakakālavibhāgānugṛhītaḥ svabhāvabhedaḥ, iyameva sā pariṇamanalakṣaṇā kriyā pūrvasya svabhāvasya parityāgena anuvivṛtsitasya parivarjanena apahānena uttare svabhāvāntare namanaṃ prahvatā autsukyamiti | tataśca tadvatastasya pradhānabījādeḥ śuṣkarūpasaṃmatasya api hānādānādau na anuvartanalakṣaṇapariṇamanakriyāveśasvātantryāt kartṛtvameva bhavediti sūtrārthaḥ | enamavatārayati triguṇātmanaḥ iti sukhaduḥkhamoharūpasya samanvayabalena pratyabhijñāyamānatvādavasthitasya nityasya abhinnasvāvasthākasya niḥśeṣottaradaśopādānabhūtasya vā | mahat iti buddhiḥ | pṛthivīparyantā iti samastasusūkṣmavyūhavibhavaparyanteti yāvat | bījasya vā iti lokadṛṣṭyā | aṅkuraparyantā iti sajātīyapariṇāmādyatiśayapramukheti āśayaḥ | pariṇamane kriyālakṣaṇe pūrvoktaṃ yojayati kriyā hi iti guṇasvābhāvyāt iti ca | guṇavṛttam iti vividhavaiṣamyātmakaviśvarūpatāsahatvāt kevalaṃ nahi citrībhavati nīlamiva, sattvatamasī tu parasparavibhinne rajasā cañcalena vicitreṇa citratayā anyonyābhibhavādivicitrabhāvena pariṇāmasahasrāṇi nīyete | tata ucitaṃ vaiśvarūpyam | taducyate nāmiśraṃ pariṇamati iti vyatirekeṇa | puruṣārthatvena iti bhogyarūpatvena | dṛśyaṃ pradhānamavivekena darśanaṃ bhogyāparaparyāyaṃ, vivekena ca darśanaṃ kaivalyakāraṇatayā mokṣavyapadeśyaṃ puruṣasya draṣṭṛśaktiṃ kṛtārthāṃ vidadhat puruṣārthamiti ucyate, tathāpariṇamat itīyatā paramatānuvādaḥ | śiṣṭaṃ svadarśane pātanamasya upagamyam | asya vyaktasya iti mahadādeḥ || 18 || (page 234) nanu iyatā uktena pradhānasya kartṛtvaṃ samarthitaṃ bhavet, na cidrūpasya; tacca na aniṣṭaṃ parasyetyāśaṅkya sūtraṃ naca yuktaṃ jaḍasyaivaṃ bhedābhedavirodhataḥ | ābhāsabhedādekatra cidātmani tu yujyate || 19 || evam iti abhinnarūpasya dharmiṇaḥ pravahaddharmabhedasaṃbhedana-svātantryātmakaṃ pariṇamanakriyākartṛtvaṃ yat nirūpitam, tat pradhānāderna yuktaṃ jaḍatvāt | jaḍo hi pariniṣṭhitanijarūpaḥ prameyatvāt tadasāvityapekṣayā bhinna iva vyavasthāpyo nīla iva anīlāpekṣayā, svāpekṣayā tu abhinna eva, natu sa eva svabhāvo bhinnaśca abhinnaśca virodhāt | svabhāvāntaratve kathamekatvaṃ bhedābhedavyavasthaivamutsannā----------------| itinyāyāt | tasmāt jaḍamanekarūpaṃ na bhavati prameyatvāt nīlādivaditi anekaviruddhamekatvaṃ, tena vyāptaṃ prameyatvaṃ, pariniṣṭhitarūpatayā vyavasthāpanīyatvaṃ prameyatvamiti viruddhavyāptopalabdhiḥ | cidātmanaḥ punaḥ prameyadaśānāpannasya darpaṇasya iva svacchasya svatantrasya ca citrasaṃvedanasya iva pratibimbabhūta ābhāsavargo bhinna ekasya api nyāyena ghaṭate iti sutrārthaḥ | enamavatārayati prāktanamupasaṃharan evam ityādinā | śuṣkaḥ kartṛtātmasvātantryalakṣaṇobhayamelanātmakarasaśūnyaḥ | eṣā tāvadupadyate hetutā, sāpitu paradṛśi na yujyate iti apiḥ | ata eva iti yato jaḍatvānupapattau hetustatastadviruddhamajaḍatvamupapattau heturiti ayatnasiddham | nanu hastiparvatādīni kimiti tatra ekatāṃ na virundhyuḥ | virundhyuryadi tāni kānicit svarūpeṇa bhaveyuḥ | naca evam | darpaṇa evahi tāni | tadāha nahi iti | svātantryavihīne'pi svacchatāmātrasya ayaṃ mahimeti apiḥ | naca iti bhavadapi etat (page 235) na asmākaṃ pakṣaṃ bādhate | mūlata evaca idaṃ na upapadyate iti ubhayathā yadupakrāntaṃ naca bhede'pi iti, tat krameṇa vibhajati bhrāntyāpi ityādinā naca bhrāntiḥ ityādinā ca | tāvanmātram iti tathāprathanam | tadeva spaṣṭayati ekam ityādinā | nanu ādarśa iva mṛtpiṇḍo'pi anekatayā bhāsatām | atra āha naca iti | asvacche hi pratibimbānekatā vicitrapratibimbadhāritvarūpā hīyate pramāṇena na upapadyate | asvacchaśca ghaṭaśarāvādyapekṣayā mṛtpiṇḍa iti ekaḥ sannasau na aneko bhavati | atha svacchameva kiñcit ghaṭādi pratibimbānekayogi bhaṇyeta, tarhi pariṇāmavādo'yaṃ na bhavati pariṇāmavāde pariṇāmānāṃ pṛthageva vastutopagamāt | nacāpi svacchamiti tu pāṭhe'yamarthaḥ-svacchamapi vastu pratibimbānekatvaṃ hitvā prakārāntareṇa ekaṃ sadanekaṃ na yujyate, prakṛte tu prakāre pariṇāmavādo hīyate bādhakābhāvāt iti sarvasaṃvāditvena vimarśānunmūlanāditi yāvat | nanu sāmānyāvayavyādau sarvānubhavasaṃvāde'pi yauktiko bādhaḥ, tadvat prakṛte'pi syādityāśaṅkāṃ śamayati ekasya ityādinā | sāmānyāderapihi sarvasādhāraṇābhāsaviṣayasya vimarśasya unmūlanaṃ na kiñciditi vicāritacarameva | tathānubhavenaiva iti sārvatrikena sadātanena ceti yāvat | nanu evaṃ pradhānasya paripelavatamaguṇagaṇarūpasya svacchasya jaḍasya api ādarśasya iva na pratibimbarūpaṃ bhaviṣyati mahadādi | satyam, darśanakṣatistu sāṅkhyasyetyāśayena taddarśanamāha jaḍasya tu iti | vastusattāḥ iti natu pradhānamātraikaparamārthatayā anyonyamakiñcidrūpāḥ | etadeva āha natu iti | pariṇāmavāde avidyākṛtā sattā na iṣyate yathā brahmadarśane | nanu avidyā tuccharūpā, sā kathaṃ sattāṃ kuryāt | āha (page 236) upaplavarūpā sā sattā tucchaiveti yāvat, yadivā avidyākṛtasattāyāmapi vāstavyāmupaplavātmakaṃ tucchaṃ rūpaṃ yeṣāṃ, te tādṛśā na iṣyante sāṅkhyairiti samastapadaṃ pūrveṇa saṃbandhanīyam | tasmāt yaducyate guṇānāṃ paramaṃ na dṛṣṭipathamṛcchati | yattu dṛṣṭipathaprāptaṃ tanmāyeva sutucchakam || iti, tat pradhānabrahmavāde, natu pradhānapariṇāmavāde iti mantavyam | etadeva ghaṭayati ayameva iti | hi iti yata evaṃ, tato yuktamasmābhirvibhaktam | naca etat svabuddhikalpanāmātraṃ yasmāt pariṇāmavāde dharmiṇāṃ dharmarūpatā, dharmāṇāṃ dharmirūpatā aṅgīkṛtaiva | tathāca iti dharmadharmirūpatayā | evaṃ pariṇāmavṛttāntaṃ pradarśya vivartavṛttāntaṃ paropagatamāha brahmaṇastu iti | ekasya iti tattvādapracyutasya ityapi ekatvenaiva ākṣiptamiti pṛthaṅma?likhitam | bhedānukāreṇa iti tu asatyavibhaktatābhidhānenaiva svīkṛtam | ekasya vibhaktarūpagrāhitā mṛtkūṭasya śarāvādirūpagrahaṇena kūṭarūpatattve cyāvastu asatyarūpagrahaṇena pariṇāmavādāt bheda uktaḥ | asatyavibhaktarūpateti ukte avibhaktarūpataiva śaṅkyeta rajjoriva sraksarpādyavabhāsa iti anyapadam | nanu tāni cedasatyāni rūpāṇi, kathaṃ brahmaṇo'nyānīti kā vibhaktatā; atha brahmaṇo'nanyāni, tarhi bhavati vibhaktatvamasatyatā tu kutaḥ | atra āha cidātmano brahmatattvāt iti viśeṣaṇena anapahnavanīyatāṃ prakāśasya darśayati asya iti brahmaṇaḥ | sarvapravādeṣu avicāritacārutvameva avidyāyāstattvaṃ vicārasya vidyārūpasya prakāśasya iva tamastattve'vidyāsatattve nirūpye'vakāśāyogāt | iyatā pariṇāmavāde tāvat na satyatvamiti upapāditam | (page 237) nanu mā bhūdasau, pradhānabrahmavādastu bhaviṣyati yathā ucyate śrutyanteṣu | etat na sahate tatra iti jaḍasya prameyarūpasya viruddhadharmayogena aikyānupapattirhi vitatya uktā bhedābhedavyavasthaivamutsannā----------------| iti | tato jaḍabrahmavādo na yuktaḥ, saṃvidbrahmavādastu upapannaḥ svadarśana iti āvartayati cidātmani iti | aparicchinnaprakāśasvātantryameva cillakṣaṇam | eṣām iti bhāvānām | nanu ca avidyārūpatvaṃ cidbrahmaṇi iva jaḍabrahmaṇi api samastopālambhasaṃbhārabhañjanabrahmāstraṃ bhaviṣyati | maivam | saṃvido hi svātantryādatidurghaṭakāritvaṃ nāma yā śaktirapūrṇakhyātiparamārthāmakhyātiṃ prakāśadhāmani khaṇḍanārūpanañarthollekhanāvedanasvabhāvāmullāsayantī, saiva māyābhidhānā avidyāsamutthāpakatvādavidyeti ucyatām ; natu jaḍasya iyamasti | tatsadbhāve hi kiṃ jāḍyaṃ nāma | pūrṇamevahi ajāḍyamadaḥ | atra iti brahmādvaye | ādiśabdena bhagavati śaktisañcayagaṇanamaśakyamiti darśayannetadāha asmaddarśanānabhyupagame brahmavivartavādo jaḍavivartavāda eva | tatra ca avidyā api vivartatattvopapādikā na samarthayituṃ śakyeti vitānitaṃ śrīśivadṛṣṭau | tadetaduktaṃ yadi ityādinā syāt ityantena | paramaśivarūpatvādi parāparamadhyamaparaparyantaṃ yat saṃvidaḥ satattvaṃ, na tat vedāntavādināṃ spaṣṭena pathā dṛśyate pārameśvarādvayasaṃvalane tu syāditi āśayaḥ | atha yaduktaṃ, cidātmano'tyantanirmalatvātpratibimbanyāyena iti tatra parāśaṅkāṃ vyapohati naca iti | iti ca na śakyaṃ vaktamiti sambandhaḥ | hetumāha asti tāvat iti svacchasya vastunaḥ svavilakṣaṇaṃ rūpamādarśayato'pi svaccharūpasya anupādhikatvamiti hi āvedite (page 238) svacchatvasya ayaṃ prabhāva ukto bhavati, natu pratibimbatāyāḥ pratibimbādirūpasya svayamasāratvāt ; asārasya ca kā prabhāvacarceti sārasvacchaprabhāva eva ayaṃ varṇanīyaḥ | tattu svavilakṣaṇaṃ rūpaṃ yadanyat, tatsādṛśyamapekṣya ādarśanīyam; tadā pratibimbavyavahāraḥ, samarpakāntarābhāve tu nirmeyavyavahāraḥ | ata eva pratibimbatveneti na uktamapitu pratibimbanyāyeneti | tadāha tatra tu iti ādarśe saptamyarthopakrame'pi ca | cittattvasya iti ṣaṣṭhyā yadākṛtibhedanaṃ, tadaiśvaryaśaktisambandhitāṃ prakṛtaprameyarūpāṃ nirvāhayitum | nanu evaṃ pradhānamapi ādarśakalpaṃ bhavat mahadādipratibimbacitritaṃ bhaviṣyati | na etadityāha ekasya iti atyaktasvabhāvasyetyarthaḥ | eṣṭavya iti anyathāhi na pariṇāmavādo bhavet | vivarta evahi tadā syāt, so'pivā ayuktaḥ samarpakāntarābhāve pratibimbatvāyogāt jāḍyena ca nirmāṇasāmarthye nirmeyatvāyogāt | nanu svaccha ādarśaḥ kiṃ parvatādirūpo bhavati, uta tathā bhāsate | ubhayathā api adoṣa ityāha svacchasya tu iti | nanu svaniṣṭhatā kathaṃ yuktā viruddhadharmādhyāsāpatteraparihārāt | viruddhata eva na kācidityāha tathādṛṣṭatvādeva iti | nanu evam ābhāsabhedāt iti sūtre cidātmani iti ca kimarthamuktaṃ svaniṣṭho'pi hi svacchasya jaḍasya api ca saṃbhavatyeva bheda ityāśaṅkya āha sa ca yathā iti yena prakāreṇa tathādṛṣṭatvalakṣaṇena so'viruddhīkriyate bhedastena prakāreṇa phalata ābhāsaniṣṭhatāyāṃ viśrāmyati darśanasya pramātṛvyāpāratvena ābhāsaviśrāntatvāt | agṛhītapuraparvatādipratibimbasahasrasaṃbhedino'pi hi ādarśasya ābhāsasārameva tattvato vapuḥ | ābhāso dṛśyate hi atreti hi ādarśaḥ | nanu evaṃ pratibimbagrahaṇe jaḍasya virodhāt cidātmana (page 239) eva ekasya bhedena sthitirityetat yujyate, jaḍasya tu evamayuktam; abhinnasya bhedasthitirhi viruddheti vṛttau kimiti pratibimbadhāraṇaṃ darśitam | kiñca nirmeyatā cidapekṣayā bhāvānāṃ, na pratibimbateti | atra āha pratibimba iti | dṛṣṭāntāśayena etaduktamiti yāvat, athavā yadvinā yat nīrūpamapṛthagbhūtamapi pṛthagbhūtatayā iva nirbhāsate, tat tatra pratibimbamiti pratibimbasāmānyalakṣaṇaṃ cidapekṣayā asti bhāvānām | naca ādarśo'pi nāma svatantraḥ kaścit jaḍaḥ | so'pihi tathābhāsanapara-mārtha eveti jaḍasya asaṃbhava eva pratibimbāditi āśayo'traṭīkāyāṃ varṇanīyaḥ | atha bāhyārthavādino mataṃ nirākaroti āśaṅkamānaḥ naca iti itiśabdāntametat yadācāryadharmottarādibhiruktam, tat na vacanārhaṃ yata evamityatra granthena sambandhaḥ | kiṃ tairuktam | āha yadyapi ityādi arthasya ityantam | yadyapi ityādinā anupapatteḥ ityantena vijñānamātravādisaṃmataṃ yadanumānaṃ-yat prakāśate, tat prakāśādabhinnamiti, tadanubhāṣate | atraiva prayoge hetusāmyayorvirodhaṃ darśayituṃ tamāha tathāpi ityādinā | prakāśate hi nīlaṃ, nīlataivaca saṃvidrūpādahantālakṣaṇāt prakāśāt bhinnatā svaprakāśarūpatā ca | tataśca ahaṃprakāśādabhinnaṃ nīlamiti nīlaṃ na kiñcit bhavet | nanu evametat, nīlasya hi saṃvideva paramārthaḥ | etat pariharati cinmātra ityādinā | yat na bhāti yasya rūpaṃ, tat tasya paramārtha iti mahatī iyaṃ māyā | nanu yathā parvatasya darpaṇa eva tattvato rūpaṃ, tathā nīlasya api saṃviditi paramataṃ parākartuṃ dṛṣṭāntameva apanudati darpaṇa ityādinā | svadeśagata eva hastī darpaṇe rūpasanniveśamātreṇa saṃkrāntaḥ, svadeśagatāt vā hastino'nyarūpa eva saṃniveśamātrāt sa hastī tathābhūta (page 240) eva jātaḥ iti na asya darpaṇarūpatā sattvam | nanu rūpam--------------- kathaṃ miśrībhavet sapratighadharmatvāt tasya | atra āha nahi iti | tatra taddarśanamiti hi yadi niṣpratighatvaṃ, tadālokarūpe'pi tadantargataghaṭādisahasre samasti; ekatāpattistu na hastidarpaṇarūpayorapi atra ghaṭarūpayoriveti samānam | nanu ādarśa eva ayamitthaṃbhūta ityasti pratipattiḥ | atra āha bhrāntirevahi iti | eṣeti ghaṭasya darpaṇātmatā bhramajñānopakalpitā, natu tattvam | nanu evaṃ nīlasya kathaṃ prakāśamānatā jñānasyaiva prakāśadharmatvādityāśaṅkāṃ vyapohati jñānasya caivam iti | na khalu nīlaṃ prakāśate, jñānamevatu ātmanā prakāśamānamanātmanā api prakāśate iti nīlaprakāśarūpa- jñānaprakāśa eva nīlaprakāśa ityetadāyātamaṅgīkāryameva | kuta āyātam | āha arthādarthāvabhāsanasya anihnavanīlamayatvāt jñānalakṣaṇasya ca arthasya anādisiddhaivaṃbhūtasvabhāvatvāt | nanu ātmānātmanorvirodhāt kathaṃ tadubhayaprakāśamanekasya rūpaṃ bhavet, arthaśca aṇusthūlātmā ṣaṭkayogaraktāraktādidoṣaduṣṭa iti | atra āha atraiva iti ubhayarūpatvasamarthane saṃvedanasya avasāyagrahaṇena idamāha-vastuto'tra bādho'sambhavatvādeva parihṛto vastunaḥ saṃkucitātmano deśataḥ kālataśca aṇurūpasya kṣaṇikasya virodhābhāvāt jñānasya ca anādisiddhatayā svabhāvatvāt, kevalaṃ tathā niścetumaśaktāḥ paraiḥ śuṣkatarkakarkaśairasannyāyairjīyante iti | asya iti jñānasvabhāvasya pratibhāsamānasya ca bāhyasya abādhitasaṃvedanasākṣikasya ullaṅghane svacchandavāditvamāpadyeteti vitānanārthinā bāhyārthasiddhigrantho'tra smartavyaḥ | etat neti yaduktaṃ, tatra hetumāha yataḥ iti | anena ca dṛṣṭāntasamarthanena svacchasya vilakṣaṇarūpāntarāvabhāsasāmarthyena vyāptiruktā | tathaiva iti darpaṇāntarāvasthānena | (page 241) bhavataiva iti pratītisiddhaṃ na apahnavanīyamiti vadateti ayamāśayaḥ | tataḥ iti evamabhidhānāt | deśāntarastha iti yaḥ satyasaṃmato hastī, sa eva tāvadasau na tato deśabhedena avabhāsāt, tata eva sa pratisaṃkrānta iti nistattvaṃ bhāṣāmātramadaḥ, nāpi hastyantaravat tajjātīyo darpaṇapāratantryāvabhāsananiyamābhāvaprasaṅgāt | tadāha tathāprakāśanābhāvāt iti | yadapi uktamanya evāyamiti, tadapi apanudati ādarśābhyantare iti | rūpaikatattvo hastī svatantrastāvat na bhavati darpaṇadeśatyāgena anavabhāsāt | gṛhābhyantara iva darpaṇābhyantare bhātīti cet, āha ādarśarūpeṇa iti | nibiḍaṃ hi rūpamādarśasya, tatra kathamasya praveśo bhavet, tatparamāṇūnāṃ vā sāntaravyantaratāyāṃ darpaṇaparvatasanniveśadvayameva na bhāyāt, ālokarūpāpasāraṇenaivaca ghaṭādirūpāṇi dṛśyante, natu taddeśamātrarūpāṇi | etacca piśācaṭīkāyāṃ (1|7|11) vitatya vicāritameva | pratītyanapahnavavādinaśca idamāpatatītyāha tacca iti | dṛśyate iti | naca tathetibhāvārthaḥ | tameva hetutvena nirdiśati tat iti | anyatra iti ādarśasya madhye pṛṣṭhe paścādbhāge svatantre deśāntare vā | nanu abhrāntipratītisiddhaṃ na apahnavanīyaṃ, bhrāntā ca iyamādarśe'dripratītirityāśaṅkya bhrāntatāṃ nirākartuṃ tādrūpyaṃ tāvat parighaṭayati pītameva iti | vaidharmyeṇa dṛṣṭānto'yamatirodhānāpekṣayā, yadivā pramātrantarāṇāṃ śuklarūpamapi sphuratyeveti sādharmyeṇaiva kathaṃ na ādarśarūpaṃ syāditityetadapekṣayā tu mukhyatvena sādharmyadṛṣṭāntaḥ | pītarūpasya hi yathā śuklarūpaparamārthatvameva iṣyate śuklarūpeṇaiva jñānajanakatvāt, tathaiva parvatarūpasya ādarśarūpaparamārthataiva yukteti pītarūpasya tu asatyateti (page 242) anyadetat | netyāha tatraivaca iti pītaśaṅkhādau, natu darpaṇaparvatādāvitarasya śuklarūpasya paramārthasato'pi aprakhyānāt | akhyātirevaca apūrṇakhyātimayī bhrāntestattvamiti upapāditameva, prakṛte tu na akhyātiḥ kāciditi darśayati ubhayorapi iti darpaṇaparvatayoḥ | tenaiva iti dvayaprakāśena evamavasthāpyate darpaṇarūpaṃ parvatarūpānākramaṇena api, parvatarūpaṃ darpaṇarūpānākramaṇeneti, pītaśaṅkhādau tu naivamityāha nahi iti | pītāvaruddhaṃ śuklaṃ, śuklākārākramaṇena ca pītamiti na vyavasthāpayituṃ śakyaṃ kāmalāvatāṃ śuklasya avedanāditareṇa ca pītasya | nanu darpaṇo'lpadeśo'lpaparimāṇaśca, tadviparītastu parvata iti deśena parimāṇena ca virodhāt kathamanyonyarūpatālakṣaṇo virodhaḥ | yadāha viruddhaparimāṇeṣu vajrādarśatalādiṣu | parvatādisarūpāṇāṃ bhāvānāṃ nāsti saṃbhavaḥ || iti | etat nirākaroti deśaparimāṇavirodha eva nāstīti vadan vitatamapi ityādinā | tasya deśādeḥ iti parvatadeśasya parvataparimāṇasya ca darpaṇadeśaparimāṇollaṅghanena prasaraṇaṃ yato nāsti | nanu aprasaraṇaṃ cet, bhrāntatvamastu pītasya iva śuklollaṅghanena aprasarataḥ | atra ucyate atirodhanācca iti pītena tu śuklaṃ tirodhīyate eva yato na khyātiḥ | nanu parvata ādarśasatattvamiti atidanturametat | na kācidatra danturatetyāha tathābhūtasya ca iti aviruddhadeśaparimāṇasya vastunaḥ iti abhrāntasya adarśanamātrasāratvamavalambya siddhiryataḥ | naca sā asaṃbhavinītyāha saṃbhavitvena iti itthaṃbhūtatṛtīyā | tatra hetuḥ tathāprakāśasāmarthyāt iti | etadeva sphuṭayati viruddha iti āpāte yadyapi virodho'vakalpyate, tathāpi na (page 243) asau virodha iti | tadāha tathāprathanādeva san iti | nanu āpādyamāno virodho virudhyate katham | itthamityāha viruddhatva ityādi | etadeva hi ādarśasya svacchasvabhāvatvaṃ suspaṣṭamabhiṣṭuvate niṣṭaṅkayato bhāvatattvam | nanu bhramamātrametaducyate, kimatra yatnena vastutvasamarthanāyāmityāśaṅkya āha nanu iti | ihaca ubhayapūrṇaprakhyāyāṃ svaccharūpaivaṃvidhatāprakhyāyāṃ ca na kācidakhyātiriti bhāvaśeṣaḥ | nanu parasparāvirodhe parvatatattvaṃ darpaṇarūpamityapi na kasmāt, tataśca nīlādiparamārthaṃ cittattvamiti āpatet nīlādeḥ paramārthatvam | etatparāṇudati parvatādi iti parvatādiviraheṇa api śuddhasvacchatayā bhāvāt tathaivaca arthakriyākaraṇāt cittattvasya ayameva vidhiranusartavyaḥ | nau darpaṇākārāvarodhitve samarthite'pi darpaṇaikarūpatvaṃ kathaṃ syāt, asadvā kathaṃ na bhavediti bhramaṃ bhanakti nacāpi iti naca na darpaṇarūpaṃ, naca asaditi śakyaṃ vaktumiti | atra hetuḥ darpaṇākārasya avarodhena paramārthato'vaṣṭambanena bhāsamānamapi iti | nanu evaṃbhūtamapi tathā ucyatām | āha darpaṇasyeva iti | etadeva spaṣṭayati tasya iti adrirūpasya | tasmāt iti ādarśāt | upapattyā vicāryamāṇaṃ prakāśamānamapi yadi na upapadyate, tadasya bhavatu asatteti yo brūyāt; taṃ pratyāyayati nairmalyamapi iti | etadevahi tat nirmalatvaṃ yat svātmānatiriktasya api atiriktasya iva avabhāsanam | vicchedena iti idantayā | evaṃca iti vicchedāvabhāse'pi | asmābhiḥ iti vayaṃ hi prakāśaikasāraṃ sarvamarthajātamācakṣmahe | tatrāpitu māyāśaktivaśāt yathaiva nīlādayo bāhyīkṛtā nāma bhāvāstathaiva darpaṇaparvato'pīti brūmaḥ | vijñānavādino'pi (page 244) na svasaṃvedanāṃśena asau nirbhāsate, apitu nīlādivadeveti vijñānamātratayā tasya uktayā na āsmākīnaprakṛtadṛṣṭāntatāvighaṭanaṃ kiñcit | adhunā uktamarthaṃ saṃkalayya brūte evam ityādinā, prakṛtaṃ tu bhrāntervailakṣaṇyaṃ darśayati pīta iti śuklaśaṅkhāvabhāsanirapekṣataiva svātantryamiti darśayati naca iti bhrānta iti pītaśaṅkha iti sambandhaḥ | etat prakṛte upayojayati natu iti | ādarśata iti ābhāsate hi saḥ, natu śuklakambuvat na ābhātītyatra vai bharaḥ | evaṃ dṛṣṭāntaṃ ghaṭayitvā dārṣṭāntike yojayati tat iti tasmāt parighaṭito'yaṃ dṛṣṭāntastasmāt hetoḥ | ittham iti dārṣṭāntike sāmyāpādanam | nanu cidrūpābhedena prakāśanamasiddhamahambhāvabahiṣkāreṇa nīlādīnāṃ pratyayādityāśaṅkya āha māyāpramātuḥ iti ṣaṣṭhī avabhāsata ityetadapekṣayā, tadāca citsvarūpāt iti pārameśvarāditi mantavyam; pañcamī vā sāmānādhikaraṇyena, tadā ayamarthaḥ-saṅkocabhāgapi yaḥ pramātā ahamiti, tasya yo'cidaṃśastata eva nīlādayo bhedena bhānti; natu cidaṃśāditi yat śarīraśūnyādeḥ pramātṛtvena utthānamayamasau prathamameva māyāśaktivyāpārakṛto bhrama ityato hetoḥ | etat iti | tadvyatirekena yat prathanaṃ nīlādīnāṃ, tadapekṣayā ca ahambhāvabāhyatvaṃ; tadastu nānaṅgīkṛtametadityarthaḥ | saca bhramonāṭyatulyasya aparamārthasato'tyaktasvarūpāvaṣṭambhananaṭakalpena parameśvaraprakāśena pratītigocarīkṛtasya saṃsārasya nāyakaḥ sūtradhāraḥ pradhānabhūtaḥ pravartayitā itivṛtte nāyako vā, yallagnaṃ viśvetivṛttamābhāti; tata eva prathamaḥ | nanu jaḍasya yat pramātrīkaraṇamayameva kasmāt prathamo vibhramaḥ | prakāśarūpāṇāṃ hi śarīraghaṭādīnāṃ yat vedyīkaraṇaṃ, tasya prathamavibhramatā yuktā | maivamityāha mūlabhūtaḥ (page 245) iti | nahi atra kālapravṛttyā prāthamyaṃ tasyā eva abhāvāt | yat nareśvaravivekaḥ tena māyābhidhā śaktiḥ sahaiva kurute dvayam | vedyānsadasataḥ sarvānkāṃścidvedyāṃśca vedakān || iti | tarhi mūlabhūtatā api katham | tathāhi grāhyāṇāṃ tebhyo grāhakebhyaśca, grāhakāṇāmapi tebhyo grāhyebhyaśca yo bhedāvabhāsalakṣaṇo vibhramaḥ; sa māyīyavyāpārakṛte bhramarūpe'ntaḥpraviṣṭastāvāneva asau vibhramo bhūyastamaśākhāśatanicita iti yāvat | satyamevam, tathāpitu sarve vibhramā grāhakalakṣaṇe ātmasvarūpe nipatanti | nanu evaṃ satyapramātaiva itthaṃ syāt yadyapyarthasthitiḥ------------------------| ( a. pra. si. 20) itinyāyāt | na khalu pāryantikī siddhiratra viśrāntiriti darśayati tattat iti tasya tasya vibhramasya āśrayabhūto yo grāhakātmā māyīyaḥ | etaduktaṃ bhavati-sati māyīye grāhake tadapekṣayā vibhramāntaramucitodayamiti māyīyagrāhakollāsa eva mūlabhūtaḥ, yat sa eva mūlam, anyastu ahambhāvo vedyeṣvapi āṇavo mala iti | evaṃ māyāpramātrapekṣayā na pṛthaktā kiñcit khaṇḍayatīti uktam, satyacidrūpāpekṣayā tu sā nāstītyāha yatpunaḥ iti | nanu cinmātrāpekṣayā api asti nīlādīnāṃ bhedo mantreśvarādīnāṃ cinmātrasvabhāvatvāt, teṣāṃ ca bhedena nīlādiprathanādityāśaṅkāṃ pariharati bhramo'stu iti | śarīrādiśūnyā api te na cinmātrasvabhāvāḥ, apitu sajātīyebhyo vedyāt ca pṛthagbhāvābhimānasaṃkocātmakamāyīya- malādhikasaṃvitsvabhāvāste bhagavatā nirmitāḥ | yat vakṣyate (page 246) bodhānāmapi kartṛtvajuṣāṃ kārmamalakṣatau | bhinnavedyajuṣāṃ māyāmalaṃ vidyeśvarāśca te || (3|2|9) iti | idantayaiva iti evakāreṇa śrīsadāśivapramātṛpadāt yo bhedaḥ sūcitastaṃ sphuṭayati nanu iti | sadāśivapade hi idantonmeṣe sati ahantācchādanamapi asti | sajātīyebhyo'pi bhedābhimānameṣāṃ darśayati svātmani iti na kevalaṃ vedyavarga iti apiḥ; yasya asaṃbhāvyaṃ bhedanaṃ prakāśaikaparamārthatvāt, so'pi bhinna itīśvarasya parametat durghaṭakāritvamāgame mahāmāyeti vidyeti vyavahṛtamiti darśayituṃ dvitīyo'piḥ | yat vakṣyati bhedadhīreva bhāveṣu---------------------------| (3|1|6) ityādi | ata eva iti yataḥ pramātṛvargāt prameyavargāt ca saṃkucitacidrūpā, tataḥ kṛtakā anyathā śuddhacidrūpatāyāṃ nityatvena kṛtakatvāyogāt | nanu evaṃ te māyīyā eveti kathaṃ māyātattvoparivartina ucyate ityāśaṅkya āha tāvacca iti | vedyadehādyahambhāvajñatvakar- tṛtvavirahāvabhāsanalakṣaṇapūrṇamāyāvyāpārābhāvādamāyīyāst e ucyante satyapi tāvati māyāvyāpāre ityarthaḥ | tarhi māyottīrṇatayā yaducyate śuddhavidyāmayatvam, tat kutra | āha īśvarasya tu iti ahantācchāditedantābhāvasyaiva vidyāmayatvam | yat vakṣyati idambhāvopapannānām-----------------------| (3|1|4) ityādi | nanu asti tāvadayaṃ saṃbhavo bhagavatprabhāvo bodhasvabhāve dehādyasaṅkocavati api pramātari bhedamavabhāsayatīti, tadidānīṃ brahmādayo'pi kīṭāntāḥ śarīrādipramātṛbhāvavantaḥ santo bhedaṃ gṛhṇanti,-iti kimarthamuddhoṣyate te'pi cinmātrapramātṛrūpāḥ santvityāśaṅkāmanūdya pariharati na yuktam iti na asmābhirbhedābhimānānyathānupapattyā (page 247) dehādeḥ pramātṛtā unnītā | svasaṃvedanādeva hi sā nirbhāsate kṛśo'haṃ sukhyahamityādeḥ pratyātmavedyasya pratyayasya apratyākhyeyatvāt | upapattirapi atra arthe saṃbhavatītyāha bodhātmanyeva iti cakāro hetusamuccaye | bodhamātrasya hi pramāturāharaṇīyo bodho nāsti, yatra indriyādisāmagryupayogaḥ | vedyoparāgamātreṇa hi tasya nīlādibodharūpatā, vedyaṃ ca sadā sannihitamiti sārvajñyameva asya yuktam, kena nāma na rūpeṇa bhāsate parameśvaraḥ | iti ca nayena bhagavatā sārvajñyamapi nirbhāsanīyameva, tanmātraṃ ca ete dehādipramātāra iti āśayaḥ | prasaṅgāgataprameyāntarasāntarīkṛtaṃ prakṛtaṃ sūtrārtham abhāsabhedādekatra ityādikaṃ nigamanavyājena anusandhatte tat ityādinā || 19 || nanu iyatā vijñānarūpaṃ brahmaiva viśvātmanā bhātītyucyate, kimīśvaratayeti yo mohaḥ, tamapahanti vāstave'pi cidekatve na syādābhāsabhinnayoḥ | cikīrṣālakṣaṇaikatvaparāmarśaṃ vinā kriyā || 20 || cita ekatvaṃ vāstavaṃ, bhedastu avidyeti aṅgīkṛte'pi kriyā karaṇaṃ na upapadyate ābhāsena bhinnau ghaṭacetanau tayoryaścikīrṣālakṣaṇa ekaḥ parāmarśo yadi na bhavet kriyāpekṣayā vā sambandhasāmānye ṣaṣṭhī, paścāttu aucityāt karmatvakartṛtvābhyāṃ sa sambandho vibhajanīyaḥ, ābhāsena bhinnayoridamahamitijaḍacetanayorya ekaḥ parāmarśaḥ paracittattvaviśrāntilakṣaṇastaṃ vineti vā, tena kriyāṃ cikīrṣāṃ parāmarśaṃ vā apekṣya ṣaṣṭhīsamāsaśca nityasāpekṣatvāt | etaduktaṃ bhavati-vāstavaṃ svabhāvasiddhaṃ jaḍasya iva ghaṭasya ghaṭatvaṃ cito yadi ekatvamucyate, bhedastu avidyeti; (page 248) tadā nirūpyaṃ kasya seti | nahi vidyaikarūpasya brahmaṇastadabhāvarūpamavidyā nāma, naca anye jīvādayaḥ kecit, avidyayaivahi te utthāpyāḥ | anirvācyā seti cet, kasyeti na vidmaḥ | bhāti ca anirvācyeti ca yakṣabhāṣā | yuktyā na upapadyate iti cet | bhāsanātikramaṇe kā yuktiḥ | avikalpe śuddhameva brahma ābhāti, savikalpake tu seti cet; so'pi kasyeti pūrvavat vācyam | avikalpakaṃ ca satyaṃ, na itaraditi bhāsamānatvāviśeṣe kuto vibhāgaḥ, bādhāditi cet viparītatve parasparatastulyo bādhaḥ | pratītinirūḍhistu bhede yathā, tathā na abhede iti bhedasyaiva satyatā yuktā | bādho'pi bhāsamānatvādeva san, tathā bhedo'pīti so'pi kathamavidyā; bādho'pica bheda eveti so'pi avidyā | tadidaṃ śaśaśṛṅgaṃ gaganakusumasya chedakamuktaṃ syāt | āgamāt sarvamiti na ābhāsanāditi cet, āgamo'pi avidyeti sarvamālajālam | yat vakṣyati brahmāpīṣṭamavidyayā saha tato naikāntavādo'pyayam | iti sūtratātparyam | tadāha vṛttau akasmāt iti nimittasya alābhāditibhāvaḥ | ābhāsabheda ityādinā vedyagataṃ rūpamuktam | tadviṣayatvena yat kriyātvaṃ nāma kartṛtādhāyakaṃ, tat na ghaṭate iti brahmagataṃ rūpamuktam | tat iti ābhāsabhedasya ghaṭanaṃ kriyātvam | nanu dṛṣṭaṃ jaḍasya kartṛtvam astyuttarasyāṃ diśi devatātmā himālayo nāma nagādhirājaḥ | iti | naitadityāha jaḍasya iti akatṛtvamiti sambandhaḥ | tam iti jaḍam | sa iti pramātā | etadabhimatameva sārasvatasya devatātmeti viśeṣayataḥ | sūtrārthamavatārayati cittattvasya ityādinā | na ityanena nirmeyagataṃ, nāpi iti tu (page 249) nirmātṛgataṃ rūpamabhidadhatā sautram ābhāsabhinnayoḥ iti spaṣṭaṃ yat pratipāditaṃ, tat saṃkṣepeṇa smārayati kāruṇikatayā yathā ityādinā | aiśvaryaśaktiṃ vinā nirmittatvāt krame nimittābhāvāt kādācitka iti vicitraḥ kramo na syāditi sambandhaḥ | antargatasarvābhāsollāsanasvabhāvatve hi yaugapadyameva ucitamityāha nityameva iti | aiśvaryaśaktistu samarthā codyamenaṃ parihartumityāha īśvaratvāt iti | tattat iti vicitrakramakamiti yāvat | parāmarśa eva kriyālakṣaṇo yukta iti sambandhaḥ | lakṣaṇaṃ darśayati kramiko'pi ityādinā | kramikatve hetuḥ antar ityādi, ekatve kartṛvyāpāra iti tat iti codyaṃ ca uttaraṃ ca parāmṛśati krameṇa vṛttigranthadvayaṃ paṭhan | kriyā api cet vedyā, tarhi nirmeyā, tatra ca kriyāntaraṃ, tatrāpi evamiti anavasthāṃ mā śaṅkiṣṭa kaścidityāśayena parāmarśatattvamuktapūrvamapi smārayati sā caiṣā iti | anyāsu pākādikriyāsu sambhavatu kadācidiyaṃ cintā, natu asyāmiti bhāvaḥ | nanu yadi vimarśaḥ pramātuḥ saṃvidrūpādabhinno na saṃvedyapadamabhipatati, tarhi kramarūpatvābhāvāt kriyātvamasya kutaḥ | atra āha pramātrabhedena tu iti avabhāsate iti | māyāpramātṛvṛttāntaśca asau parameśvaraprabhāvādeva bhavati,-iti tatrāpi kriyāśaktitvamuktam | uktaṃ ca etat sakramatvaṃ ca laukikyāḥ-----------------------| (2|1|2) ityatra | etacca iti sakramatvam | nanu parāmarśa eva icchā bhagavataḥ kriyā, tataśca vṛttau tritayaṃ yaduktaṃ cikīrṣayā ityādi, tat kathamuktam | etat pariharati abhyupagamapūrvaṃ parāmarśo'pica iti | tasya tasya iti karmaṇi ṣaṣṭhī | mātragrahaṇena (page 250) karmaṇo'nunmeṣamāha | tata eva mṛjyāddūratvam ? | vṛttyarthaṃ vyākaroti atra hi iti vṛttigranthe | ābhāsanā ca kriyā, tasyā ādya eva parāmarśo lakṣaṇam | sa eva bahiṣkaraṇātmakābhāsanāparyantaḥ | tena ābhāsanāyā eva ayaṃ rūpavibhāgaḥ cikīrṣayā parāmṛśan iti | tena trayametadupakrame bhāsamānamapi dvayameva, vastutastu ekamapīti tātparyam | ityapi iti na kevalaṃ parāmṛśyamānoparāgāt, yāvadicchāprayatnarūpatvādapītyarthaḥ | jaḍasya ityādikāṃ vṛttiṃ codyena upakramate evaṃca iti evaṃ tarhītyarthaḥ | mahābhūtasya iti devatārūpatve hi yujyate etat | naca devatā dahati tathādarśanāditi manyate | nanu icchāyāmacaitanyamapi asti | satyam, iṣyamāṇagataṃ tu tat, na svarūpagatam | tadāha nāmarūpa iti | etacca ghaṭo'yamityadhyavasā------------------------| (1|5|20) ityatra uktam | anantaram iti vācakavācyarūpaśabdārthamātrasya saṃvedyatvena prakāśanāditi hi atraiva sūtre nirūpitam | atra abhyupagamenaiva uttaramāha āstām ityādinā | svagate bhavanādau sthiratvādeva rūpāntaraṃ nāstīti kutra anusandhānam, spandanādau tu akarmake syandanarūpatvāt pūrvāparakṣaṇaviṣayamekamanusandhāna- masti, dahanādau tu sakarmake na kevalaṃ pūrvottarakṣaṇaviṣayanusan- dhānaṃ, yāvat vyatiriktakarmaikīkāralakṣaṇamapīti anusandhānadhārādhirohamayameva; tadacetane kathaṃ syāditi darśayati āstāṃ tāvat iti | asau iti vyāpāraḥ | yadā ucyate, tadāpīti saṅgatiḥ | sattāmātra iti sthirāyāṃ ca abhūtvābhāvinyāṃ ca sattāyāmityarthaḥ | nanu vastuvṛttena bhavantyeva tāvat te svatantrāḥ | tat kathaṃ vṛttāvuktaṃ svātantryābhāvāt iti | atra (page 251) āha svātantryam ityādi mama na bhātamasya avaśyaṃ bhātītyetadeva vastuvṛttamucyate, natu anyatkiñcit tat | tataśca bhavanamapi prakāśalagnaṃ sat tathābhavatīti bhavanasvātantryeṇa prakāśamukhaprekṣiṇā kiṃ kariṣyate iti prakāśane ananyavadanāvalokini yat svātantryaṃ, tadeva svātantryamucyate; tacca jaḍānāṃ nāstīti yuktaiva yuktiḥ svātantryābhāvāt iti | prakāśasya ca paradaśāyāṃ camatkāramātrātmā yo vimarśastadeva svātantryaṃ, natu icchārūpaṃ; parāparatve tu tadicchārūpamiṣyamāṇonmeṣāt, aparadaśāyāṃ tadeva apūrṇamiti darśayati prakāśo'pi ityādinā cikīrṣaiva ityantena | camatkāro hi iti svātmani ananyāpekṣe viśramaṇam | evaṃ bhuñjānatārūpaṃ camattvaṃ, tadeva karoti saṃrambhe, vimṛśati na anyatra anudhāvati | camaditi kriyāviśeṣaṇam, akhaṇḍa evavā śabdo nirvighnāsvādanavṛttiḥ | camaditi vā āntaraspandāndolanoditaparāmarśa- mayaśabdanāvyaktānukaraṇam | kāvyanāṭyarasādāvapi bhāvicittavṛttyantarodayaniyamātmakavighnavirahita eva āsvādo rasanātmā camatkāra iti uktamanyatra | viśvanirmāṇe tu iti vyatiriktāvyatirikteṣyamāṇatayā śrīsadāśivādibhuvanata ārabhya ahambhāvācchādanasya krameṇa saṅkocakramonmeṣe ca idambhāvatāratamyasya anantādividyeśvarāntaṃ tathāvasthātuṃ parāpararūpatāṃ darśayati bhedāprarohe karaṇavyavahārābhāvāt, kṛtamiti tu vyavahārabhedanirūḍhāveva gāḍhāyāṃ brahmādīnāṃ kulālādīnāṃ ca | tadāha māyīyasarga iti tathā iti saṃkucitarūpatāyāmapi brahmādeḥ kuvindādeśca vyatiriktatve'pi iṣyamāṇasya apārimityāt parimityāt ca viśeṣa ityāha evam iti parimāṇaśūnye paradaśāyāṃ nāsti icchāvyavahāra iti śāntaśivādipravādābhiprāyeṇa (page 252) uktvā sadāśaktirūpāviṣṭa eva śiva ityevaṃbhūtadarśanāśrayaśiva- dṛṣṭimatāvalambanena āha athavā iti | sarvatra hi camatkāra eva icchā, saca parabhūmāvapi asti | yaduktaṃ tadecchā tāvatī-----------------------------| (1|3) iti | saivahi iti | camatkāritā hi bhuñjānarūpatā svātmaviśrāntilakṣaṇā sarvatra icchā | kvacittu svātmaviśrāntirbhāvāntaramanāgūritaviśeṣama- pekṣya utthāpyate yatra sā icchā rāga iti ucyate, āgūritaviśeṣatāyāṃ tu kāma iti | ādigrahaṇādabhilāṣamalo yatra bhāvāntaraṃ sāmānyākāramapi vāsanāvaśeṣamātreṇa āste yathāha ------------------------bhāvasthitāni jananāntarasauhṛdāni | iti | sautsukyaṃ ca nityatatsannidhānavyapagataśaṅkānuviddhā icchaiveti | evamanyadanusartavyam | tadabhāvaśca iti svātantryābhāvasya nimittamukta icchābhāva iti saṅgatiḥ | iyatā vṛttirubhayathā gamitā- bubhūṣāyogena yat svātantryaṃ, tasya abhāvāt; ayogena ca yaḥ svātantryābhāvastata iti | nanu evaṃ himavānastīti katham | āha kartṛtopacārastu iti āropaṇe nimittaṃ tatpāratantryātmakaṃ tātsthyaṃ nāmetyarthaḥ | svātantryasya gamyamānasya atra āropaṇamityatra arthe'bhidhīyamānasvātantryāropaṃ dṛṣṭāntīkaroti kūlam ityādinā | āśaṅkāyāmacetaneṣviti pratyākhyātuṃ yat vākyaṃ na vā tulyakāraṇatvādicchāyā hi pravṛttita upalabdhiriti, tatra pramātṛsvātantryāropaṇameva tattvamavaseyamiti āśayaḥ | tata eva icchāsaṃbhavapakṣaṃ vākyamadṛḍhaṃ matvā parihārāntaramākhyat upamānādvā siddhamiti, tattu tṛtīyamuninā na asahyata na tiṅantenopamānamastīti | tadāstāmavāntareṇa | sarva eva iti nityapravahattāṃ (page 253) vartamānasya darśayan māyāpramātrapekṣametaduktaṃ, satyapramātrapekṣayā tu anupacaritameva idamityāśayaṃ sūcayati | māyāpramātrapekṣayā tu anupacaritameva idamityāha athavā iti | māyīyapramātṛtā pade'pica satyapramāturavirodha ityāśayena apiśabda aṅkurapadena abhūtaprādurbhāvaṃ piśunayati | mama pramātā iti māyāpramātruddeśenaiva idaṃ sāmarthyam, paramārthapramātari tu na kiñcidatra prayāsyamityāha || 20 || itthaṃ tathā ghaṭapaṭādyābhāsajagadātmanā | tiṣṭhāsorevamicchaiva hetutā kartṛtā kriyā || 21 || arthaḥ spaṣṭaḥ | saivaca kriyāśaktiriti yaduktaṃ, tatra kaścit brūyāt-bhagavati icchā, śrīsadāśive jñānaśaktiḥ, īśvare punaḥ kriyāśaktiriti āgame śaktivibhāgastadetat kathamiti | tatra āha viśvāvabhāsana iti caḥ śaṅkādyotakaḥ | na kevalaṃ loka prasiddhā kriyā spandanarūpā, yāvadiyamapīti apiḥ | yadā tadā iti hetuhetumadbhāvadyotakau nipātau, yadyapi-tathāpītyetadarthavṛttī vā | kriyāyāṃ śaktirityevaṃ vyākhyāya sāmānādhikaraṇyamapi svābhimataṃ vyācaṣṭe tasyāmapivā iti | śaktiḥ iti kriyātmā | yathoktaṃ susūkṣmaśaktitritayaṃ sāmarasyena vartate | (śi. dṛ. 1|4) iti | tanmukhena iti ciddhanakartṛmukhena | yadāhuḥ iti vaiyākaraṇāḥ | evaṃbruvāṇaiśca aparakārakaparyāyāpāye'pi sati kartari kriyātattvasya darśanamasati tu aparakārakasāmagryāmapi adarśanamiti anvayavyatirekābhyāṃ kartṛviśrāntireva kriyeti nirūpitaṃ bhavati | na iha pacyate ityādāvapi adhikaraṇākṣiptā eva pākabhogādiyogyā bhāsanta eva kartāraḥ | natu iti karmaṇaḥ (page 254) kriyāveśo na saṃbhavati icchāvirahitatvāditi uparitaḥ saḥ | upacāre ca nimittaṃ kartṛgatayā api tayā karmaṇi āhitābhisaṃhitaviśeṣadarśanam | yadāha ityuktvā yat vākyaṃ paṭhitaṃ, tat tādṛśaṃ vṛttau nāsti sambandhinī ityasya padasya vṛttāvapāṭhādityāśaṅkya āha śeṣa iti adhyāhāra ityarthaḥ | ṣaṣṭhyā iti vṛttau śrutayā | tataśca sādhyāhārametat paṭhitamiti uktaṃ bhavati | karaṇādīnāṃ ca iti kārakatvam iti sambandhaḥ | nanu karotīti kārakamiti kartṛvyutpattipakṣe satyamupacāro'vaśyaṃbhāvī, avyutpannastu nimittaparyāya ityatra pakṣe kimupacāreṇetyāśaṅkāmapāsyati nimittatvaṃ ca iti sadasatkāryavādavicāre hi nirākṛtaḥ śuṣkaḥ kāryakāraṇabhāvaḥ | teṣām iti karaṇādīnām | etat iti nimittatvam | tataśca kāṣṭhaiḥ pacatītyasyāmapi daśāyāṃ saṃvittattvasvātantryānupraveśādeva kārakatvam, natu anyathā | nanu avayavakriyāyāmasti eṣāṃ svātantryaṃ kāṣṭhāni jvalantīti kartṛtvadarśanāt, tataśca sā yadā pradhānapākalīnā vivakṣyate, tadā karaṇatve'pi kārakatvasya kā khaṇḍaneti kimatra cittattvamukhena | etadāśaṅkya āha kāṣṭhāni iti | jijvaliṣoreva jvalanakartṛtvaṃ yuktamityādi pūrvoktavadanusandheyamiti śivam | iti śrīmahāmāheśvaraśrīmadācāryābhinavaguptapādaviracitāyāmīśvar a-pratyabhijñāvivṛtivimarśinyāṃ kriyādhikāre kāryakāraṇa- bhāvavimarśaścaturthaḥ || 4 || īśvarapratyabhijñāvivṛtivimarśinī | mahāmāheśvaraśrīmadācāryābhinavaguptapādaviracitā | āgamādhikāraḥ | atha prathamo vimarśaḥ | otaprotaṃ sakalaṃ viddhvā? svarasena śivamayīkurute | yo'nuttaradhāmnyudayansvayamamṛtaniṣecanaṃ tamasmi nataḥ || evamadhikāradvayena nirṇīte vitatya jñānakriye, adhunā tu kriyādhikāre yaduktaṃ viśvavaicitryacitrasya-----------------------------| (2|3|15) ityādau sarvapadārthāvabhāsanirmalalakṣaṇatvameva kriyāśakteḥ svarūpamiti, tatra ko'sau padārthavarga iti vaktavyam | tatra asmadādipratya- kṣaṃ na aśeṣasākṣātkāri, anumānamapi evaṃ sarvasya liṅgavyāptyupa- labdhisambhavābhāvāt | asaṅkucitaprakāśātmakaparameśvaravimarśāt- makaḥ punarāgamo viśvaṃ pramātuṃ samarthaḥ, tata eva vivṛtāvavatār- yate padārthatattvopapādanārthamiti pārameśvarāgama eva tattvamupapā- dayituṃ śaktaḥ; yuktistu tadupabṛṃhaṇāya | naca viśvaprameyatāpā- danaṃ na upayogi prakṛtāyāmīśvarapratyabhijñāpanāyām | viśvaprame-yīkaraṇe hi tāvatprameyapadottīrṇā tāvadantaḥkaraṇapratilabdhapūrṇa-bhāvā satyapramātṛtā hṛdayaṅgamīkṛtā bhavet | yaduktaṃ didṛkṣayeva sarvārthānyadā vyāpyāvatiṣṭhate | tadā kiṃ bahunoktena svayamevāvabhotsyate || (spa. kā. 43) (page 256) iti | samastasaṃpat itipadena bahubrīhipakṣe prajñāviśeṣaṇena sphuṭīkṛtam | samastasya hi mūrtikriyānmano deśakālaprapañcasya saṃvidi avabhāsane tadaparicchinnasvabhāvā asau vibhunityarūpā sarvaśaktiḥ svaprakāśataiva nirbhāsate | tadapi māyāvaraṇādanyathā api bhāyāditi tatrāpi īśvarāgamaśaraṇatā | taduktaṃ pramāṇamekaṃ tadvākyaṃ tathyamīśvarabhāṣitam | tasyoktiḥ pauruṣaiḥ sthūlaiḥ pramāṇairna prabādhyate || iti | tadanena āśayena āgamādhikāra ucyate | tatra ślokaikādaśakena evamantarbahiḥ---------------------------------| ityādinā -----------------------------------sthūlasūkṣmatvabhedataḥ | ityantena śivādidharaṇyantānāṃ tattvānāṃ pārameśvarāgamasiddhaṃ yuktyā api anugṛhyamāṇaṃ pratyekataḥ svarūpaṃ darśayati | tāni eva pramāṇavyāpāraviṣayatvādekaikābhāsarūpāṇi vastūni yeṣāṃ darśanāntare sāmānyavyavahāraḥ | tairevaca niyataśaktyanugrahagṛhīta- sāmānādhikaraṇyavaiyadhikaraṇyavaicitryairanantasvalakṣaṇāvabhāsāt- makavyūhavibhavaviśeṣamayaḥ śarīrabhuvanādiḥ samasto'pi ayaṃ sarga otaprota iti prakaraṇatātparyam | tatra uktārthopajīvanena adhikārasaṅgatiṃ kurvan pūrvapakṣanirākriyāṃ ca upasaṃharan śivatattvameva sarvametadevaca sarvabhāvānāṃ tattvamiti tadeva tāvat jñānakriyāyogādābhāsavimarśasāraṃ svarūpato darśayati evamantarbahirvṛttiḥ kriyā kālakramānugā | mātureva tadanyonyāviyukte jñānakarmaṇī || 1 || jaḍe pratiṣṭhitaḥ kāryakāraṇabhāvo na upapadyate, apitu cidrūpa (page 257) eva, prakāśavimarśaikaparamārtho'pi svātantryādantarbahirātmā avabhāsamānaḥ kālakramamutthāpayan jñānaśaktivapuṣā dharmirūpaḥ san tāmantarbahirātmatāṃ kramikāvabhāsāṃ kriyāśaktiṃ dharmatvena svīkurute iti | evaṃ yata uktaṃ tat iti tato hetoranyonyamaviyukte jñānakriye prakāśavimarśātmike | tadevaca sarvabhāvānāṃ pāramārthikaṃ vapuḥ | tataḥ kriyāśaktidvārasvīkṛtasakalakṛtyapañcakaprapañcanasvātantryaṃ bhāvanādyupayogitayā upadeśena ābhāsyamānamavabhāsarūpamapi śivatattvamiti ucyate | tathoktaṃ śvātantryāmuktam-------------------------------------------| (1|5|16) iti | tathā śrīkiraṇāyāṃ māyātītaṃ śivaṃ tattvaṃ kathaṃ mukhyaṃ manobhuvi | vibhāset---------------------------------------------------------------|| itipraśne adhovyāptiḥ śivasyaiva svaprakāśasya sā-----------------| iti nirūpitam | svaprakāśatā hi svatantratā, adhovyāptistathā sṛṣṭireveti sūtrārthaḥ | vivṛtikāro jñānaṃ kriyā ca bhūtānāṃ---------------------| (1|1|4) iti pūrvapakṣopakṣiptaṃ svātmani īśvaratābhijñānarūpaṃ vaktavyaṃ vastu samastamuktaṃ, tat kimidānīṃ prameyāntaramasti yadarthamadhikā- rāntā ramiti parāśaṅkāṃ hṛdi gṛhītvā prakaraṇārthaṃ saṃkṣepeṇa avatārayati 'evam ityādinā 'upadarśya' ityantena prakṛtasaṅgatiṃ kurvataśaṅkābījamapi upakṣiptaṃ 'upakramate' itivacasā sūtrārtho'pi avatāritaḥ | śivatattvaṃ hi sarvapadārthānāṃ vapuḥ | tadbhittipṛṣṭhe ca sarvabhāvacitranirbhāsa iti tadabhidhānameva teṣāmupapādanopakramaḥ | āgamasya ca samastasya tātparyeṇa śivatattvameva artha (page 258) iti bhaṅgyā sūtrāvatāraṇaṃ kṛtameveti pūrvaśailī api anusṛtaiva avataraṇikāyām | nanu kartuḥ kriyeti samucitaṃ vaktum, natu pramātuḥ kriyeti | atra āga 'avabhāsana' iti | bahiḥsattādānaṃ yadyapi ābhāsana- meva, tathāpi laukikasarvapramātṛsādhāraṇarūpasaṃpādakakaracaraṇā- divyāpāraviśeṣaparyantībhūtameva abhipretaṃ tathā laukikānāṃ prasiddheḥ | tāmevaca saṃjñāśabdena darśayati śivatattvalakṣaṇasya parapramāturalaukikatvena vyākartumaśakyatetyāśayena | yadyapi māyīya-pramātṛmukhena pramātṛtattvaṃ vyākhyātam, tasya ca na tattvabhuvana-vargo nirmeyastathāpi māyāpramātṛtattvaṃ śivatattva eva prakāradvayena sāmānyāt tadekarūpatvāccetyevaṃ paryavasāyayiṣyatīti tadabhiprāyeṇa tattvādigrahaṇam | ādipadena ca māyāpramātravabhāsanīyaghaṭaśarīrā-disaṃgrahaḥ | 'ātmanaḥ' iti vṛttau tattvabhuvanādayo'rthāḥ pramātravya-tiriktatvāt yato nirdiṣṭāḥ, tata ātmānameva pramātṛsaṃjñaṃ karmabhāvena kartṛbhāvena ca avalambamānā kriyā karmasthatvena kartṛsthatvena vā vivicyamānā ekāśrayaiva bhavantī vastuta ekaiva | ghaṭāvabhāsanasya paṭāvabhāsanāt hi na paramārthato bhedo ghaṭapaṭayorevaṃ vodhaikaparamārthatvena abhedāt | māyākṛtatadbhedoparāgāvabhāsitastu bhavatu kriyāṇāṃ bheda iti vastu-sthitigrahaṇam | nanu avabhāsamānapadārthaviṣayaṃ yat tat samarthā-caraṇaṃ pramātuḥ sambandhi, tat jñānavirahitaṃ kasmādanyat kiñcit na bhavedityāśaṅkya āha 'bodhātma' iti | bodhaikarūpasya pramāturyadadhi-kamabodharūpaṃ, tat nirmātavyapakṣe nikṣipyate iti tasya yat nijaṃ śakti-rūpaṃ dharmaḥ-itivyapadeśyaṃ, tat bodharūpameva yuktamiti yāvat | viduṣaḥ karmaṇi adhikāro dīkṣāsamarcanadhyānādikriyāyuktasya ca tattvajñānasampattirityetasminnarthe yadyapi ayamāgamo vyākhyātaḥ, tathāpi (page 259) ayameva artha etadarthamūlatve sati yujyate | anyathā jñānaṃ yadi kriyāyāmupayogi, tadastu; kriā tu jñānaṃ vardhayatīti kaḥ prakāro bhāvanāmātreṇa api tatsiddhidarśanāt | yadātu kriyā nāma paraṃ tattvamapi śarīraparyantībhāvena dṛḍhībhūto vimarśaḥ sakalamidaṃ hṛdyakusumavilepanādi parameśvare'rpayaṃstadabheditayā vimṛśāmīti pūjanaṃ, tadā yuktamucyate-arcanādikriyāvirahitaṃ jñānaṃ na dṛḍhībhavatīti | tathā ca śrīsadāgamaḥ yogo nānyaḥ kriyā nānyā tattvārūḍhā hi yā matiḥ | svacittavāsanāśāntau sā kriyetyabhidhīyate | iti | mayā ca vārtike etat vyākhyātaṃ śvacitte vāsanāḥ karmamalamāyāprasūtayaḥ | tāsāṃ śāntinimittaṃ yā matiḥ saṃvitsvabhāvikā || sā dehārambhibāhyasthatattvavrātādhiśāyinī | kriyā saiva ca yogo'pi tattvānāṃ cillayīkṛteḥ || loke'pi kila gacchāmītyevamantaḥsphuraiva yā | sā dehamakṣaṃ deśaṃ cāpyāviśantī gatikriyā | tasmātkriyāpi yā nāma jñānameva hi sā tataḥ || (taṃ. lo. 1 | 155) iti | tadetat darśayati parasparāviraha ityādinā | 'anyathā' iti aparasparāt- matāyāṃ vṛkṣatvaśiṃśapātvayoriva tādātmye'bhidhīyamāne paramārthato vyatireka eva ābhāsavimarśabhedāditi pratipādayitum 'anyathā' iti 'vyatireka' itica ubhayamupāttam | 'yadi nāma' iti cetanasyaiva kriyā, ratho dhāvatītyādau punarupacāra iti yadi mataṃ; tadeva suvacamiti āśayaḥ | nanu parameśvarasya jñānakriye bhavetāṃ parasparāvirahite | bodhasvabhāvo (page 260) hi parameśvaraḥ satataṃ navanavakṛtyapañcakāvabhāsanāsvabhāvaḥ, paśupramātṝṇāṃ tu pūrvanirmitaviśvavartinīlādibodhāvasare navāva- bhāsanā nāsti eva | etat pariharati māyā ityādinā | mukhena ityatra avacchedaḥ | parasparāviraho yuktaḥ iti ca pūrveṇa sambandhaḥ | tasyāścito rūpaṃ yadaiśvaryaṃ, nahi jñānakriyātmakaiśvaryātiriktā cit kācit, tanmukhena taddvāreṇa yuktaḥ paśūnāmapi jñānakriyayoranyonyāvi-yogaḥ | yat nareśvaravivekaḥ aṇavaścidacidrūpāścittvādeko maheśvaraḥ | tena kecidacittvāttu kathamākṣepabhūmayaḥ || iti | nanu bhagavato'pi sadā kathaṃ na avabhāsanā nirvahati,-iti śaṅkāṃ bhinatti nīla ityādinā | yadivā yat pūrvaṃ samarthitamīśvarasya, tadaiśvaryamukhena māyāpramātṝṇāmapi nirmāṇaṃ samarthitamityekarasatayaiva grantho neyaḥ | vṛttau pramātuḥ kriyāḥ iti sambandhe ṣaṣṭhī, natu bahiṣkārāpekṣayā kartari | tatrāpi na niyamena niṣedhaḥ śeṣe vibhāṣā iti abhyanujñānāt yadi na strībhāvapratyaya eva śeṣaḥ | svātantryeṇa vā iti īśvarasṛṣṭyanapekṣayā | nirmāṇamiti samarthitamiti sambandhaḥ | uktaṃ hi yathābhimatasaṃsthānābhāsanādbuddhigocare | ata eva yathābhīṣṭa-------------------------------------|| (1|6|11) ityādi | nanu paśupramātrupakrameṇa kimartho vicāraḥ | atra āha śuddhaiśvarya iti | nanu paramārthato yadi ete na atiricyete, tat kimatiriktatāyā vicāreṇa | atiriktatā api avabhāsamānā na atyantamasaṃbhavinīti darśayati kevalam iti | nirmātṛpade iti | māyīyānāṃ kīṭāntānāṃ svakāryakaraṇāvasare yat kāryaṃ purā hṛdaye sphurati, tatra hṛdaye bhedasphuraṇāvasthāyāṃ cidabhedapūrvako (page 261) bheda iti yadyapi kramo'sti, kramānītā ca kriyāpi asti, tathāpi na tāvataiva lokastuṣyati pramātrantarasādhāraṇatvākāṅkṣī bahirindriyavedyatvātma-svarūpāntarāpattilakṣaṇaṃ kramaṃ yato'pekṣate, tato'pūrṇo'yaṃ krama iti abhimatavimarśātmikā kriyā api apūrṇeti tāmasatkalpīkṛtya jñānatayaiva vyavahāro na yuktaḥ | ucyate iti vyavahriyate ityarthaḥ | nanu evaṃ yadi sukhādeḥ sāṅkalpikasya ca ghaṭāderantareva buddhibhūmau karaṇaṃ nirmāṇaṃ, tadā kathaṃ kriyā | āha antaḥ iti | etadanantaram apica iti yojyam | na kevalaṃ bahiriti apiḥ | ca uktaśaṅkādyotakaḥ | evamanyatra | tatra tarhi kramaḥ kimapekṣayā | āha antarapica iti | buddhibhūmau hi svāminaśca----------------------------------| (1|5|10) ityuktanyāyena cittattvāntarvartina eva bahiṣkāraḥ | nanu tatra cinmātre kathaṃ kramaḥ | iṣṭameva etadityāha cinmātra iti sakramatvaṃ ca laukikyāḥ----------------------------------| (2|1|2) iti hi uktam | nanu tādṛśī prābhavī kriyā sūtravṛttyoḥ kathaṃ na darśitā | ka āha na darśiteti | yāvadevahi uktam antarbahirvṛttiḥ iti, tāvadeva āntaratvapratipādanena sarvābhyantaratā api ākṣiptaiva | kramanirbhāsasāmarthyameva tatra kriyetyāśayavyaktaye śaktipadam | asya ca iti pūrṇacitsvarūpasya tvityarthaḥ | aiśvaraḥ śuddhaḥ sargo yatra ucyate śūdhe'dhvani śivaḥ kartā---------------------------| iti, māyīyastu aśuddho yatra uktaṃ ---------------------------prokto'nanto'site prabhuḥ | iti | sarvatra ca vastutaḥ śivasyaiva kartṛtve'pi tadicchākṛtādabhimānato'nyasya kartṛtvamucyate | yat vidyāguruḥ (page 262) uttarottaramavagrahagrahaiḥ paśyato'pyadharamuttarasya yaḥ | sādhanasya nijabhāvanāgraho heturatra bhavato marīcayaḥ || iti | tatra aiśvarasarge'bhyantaracinmātrāpekṣayā antarbahirbhāvasya sadbhāvaḥ, māyīye tu sarge'bhyantareśvaravṛddhyādyapekṣayā bahuśākho'sau | sa eṣa dvayo'pi sargaḥ paramaśivasya bhagavataḥ śaktivijṛmbhā | tataḥ sā śaktirantaravabhāsamānasvabhāvatayā jñānaśaktirucyate, bahirbhāvarūpeṇa tu kramopabṛṃhitena vimarśadārḍhyena upalakṣitā kriyāśaktiriti vyapadiśyate | yadāgamaḥ evametaditi jñeyaṃ nānyatheti suniścitam | jñāpayantī jagatyatra jñānaśaktirnigadyate | evaṃbhūtamidaṃ vastu bhavatviti yadā punaḥ | jātā tadaiva tattadvat kurvatyatra kriyocyate || (mā. vi. 3|8) iti | bhagavata eva paramaśivasya akramatve'pi yukto jñānakriyāśaktiyogaḥ | nanu māyīye sarge kālatattvonmeṣāt bhavatu kramaḥ, vidyātattvānte tu māyānunmeṣāt kālayogābhāve kathamasau kramayogaḥ uktaḥ | atra āha atra ca iti | iha dvaitavanto māyīyāḥ pramātāra upadeśyāḥ, te ca kālakramabhājaḥ sadāśivāvasthāyāmapica idantonmeṣasya ahantācchādanīyasya api sambhavamutthāpayantaste'vaśyaṃsaṃbhā-vinaḥ | aparadaśāveśo hi tata eva | atastānapekṣya kramo bhavatyeva, satu aprarūḍha iti kimavāntareṇa anena | dvaitavat iti bhūmādiṣu yathāyogaṃ matup | yata evaṃ, tasmāt śivadṛṣṭau yaducyate (page 263) yadātu tasya ciddharmavibhavāmodajṛmbhayā | vicitraracanānānākāryasṛṣṭipravartane || bhavatyunmukhatā cittā secchāyāḥ prathamā tuṭiḥ | (2|8) iti | paramaśive'pi bhagavati aunmukhyarūpāyā ānandaśaktericchāśaktya-pekṣayā prathamatvaṃ pūrvabhāvitvaṃ tuṭiriti kālāṃśarūpatvaṃ tadupapadyate; anyathā kramābhāve kathaṃ pūrvāparībhāvavyavahāraḥ, kintu upadeśyāpekṣayā antargatamāyīyapramātrapekṣayā ca yukto'sāviti | nanu atra sūtre kramavanto māyāpramātāraḥ sṛṣṭāḥ, natu śivatattvam | āha pramātṛsāmānyāt iti | tatrāpi hi upapāditā kramsthitiḥ | ata eva uktaṃ tadevam iti | te vā na keciditi vāstavaṃ pakṣamāha athavā iti || 1 || nanu evaṃbhūtaṃ cet śivatattvaṃ, tarhi tadatiriktaṃ kiṃ tattvāntaraṃ bhavet; viśeṣataḥ sadāśiveśvarau kathaṃ tattvāntaraṃ syātām | yadāgamaḥ layādhikārabhogādhvatritattvoktinidarśanāt | padārthaḥ patināmāsau prathamaḥ parikīrtitaḥ || (ma. taṃ. 2|1|14) iti | anena patyureva īśvaratā uktā | ekacittattvaviśrāntānāṃ ca tattvānāṃ deśakālāyogāt kaḥ kramaḥ | etadabhyupagacchanneva samarthayate sūtreṇa kintvāntaradaśodrekātsādākhyaṃ tattvamāditaḥ | bahirbhāvaparatve tu parataḥ pārameśvaram || 2 || satyaṃ śivatattvameva ekaṃ vastu sat, viśeṣāntaramapitu asti | taducyate | tat hi svaśaktitaḥ svātmani pratibimbakalpena vaicitryaṃ bhāsayat kāladeśakramaṃ bhāsayedeva vaicitryasya kriyāmūrtibhedamayatvāt | ata āntaryā jñānarūpāyā daśāyā udrekāvabhāsane (page 264) sādākhyaṃ sadākhyāyāṃ bhavaṃ sṛṣṭikramopadeśādau prathama- darśanīyaṃ tattvaṃ yataḥ prabhṛti saditi saditi prakhyā tadā sadāśiva- śabdavācyaṃ ca | idantonmeṣe'pi śivatetihi sadāśabdena uktam | bahirbhā-vasya kriyāśaktirūpasya paratve udrekāvabhāsane bhagavato'tyantadurgha-ṭākāritāparipoṣaṇaucityāt parameśvaraśabdavācyamīśvaratattvaṃ sādākhyasya paścānnirūpaṇārham | etaduktaṃ bhavati-iha tasya bhāvastattvamiti vargāṇāṃ viśeṣarūpāṇāmekīkaraṇanimittaṃ sāmānyamucyate mṛtpāṣāṇadārvasthimāṃsādīnāṃ pṛthivī, saritkūpasaraḥsamudrādīnāṃ jalamiti | taduktaṃ śrīmataṅgāgame tattvaṃ yadvasturūpaṃ syātsvadharmaprakaṭātmakam | tattvaṃ vastupadaṃ vyaktaṃ sphuṭamāmnāyadarśane || yadacyutṃ svakādvṛttāt tataṃ cātmavaśaṃ gatam | tatamanyena no tasmāttattattvaṃ tattvasantatau || (1|5|4) iti | tatra śuddhacaitanyavargasya mantramaheśvarākhyasya yat bhāvacakramasmadādyantaḥkaraṇavedyabhāvarāśisadṛśaṃ dhyāmalaprāyamunmīlitamātracitrakalpaṃ prathamasṛṣṭau, saṃhāre ca dhvaṃsonmukhamiva pratibimbatayā bhāti; tatra bhāvacakre tasya caitanyavargasya tathāprathanaṃ nāma yat cidviśeṣasāmānyaṃ, tat sadāśivatattvam; mantreśvarādirūpasya tu bahiṣkaraṇavedyasadṛśi pūrṇacitrapratime sthityavasthā īśvaratattvam | yadāgamaḥ tasminneveśvare tattve saṃsthitāḥ parameśvarāḥ | śivecchānumatāḥ sarve jagataḥ prabhaviṣṇavaḥ || (ma. taṃ. 1|5|5) ityādi | sadāśiveśvarabhaṭṭārakau tu tathābhūtatattvādhiṣṭhāyakau yatra upāsyādi brahmaviṣṇvādivat, tata etadanavakāśaṃ- brahmādīnāṃ kiṃ na tattvamadhye gaṇanamiti sūtrārthaḥ | vṛttirvivṛtiśca spaṣṭā | āntaradaśāśabdābhyāṃ (page 265) śivatattvamākṣiptamiti īśituḥ iti vṛttau darśitam || 2 || nāmāntareṇa idameva tattvadvayamuktam, natu atra kimetatsyāditi bhramitavyamiti ardhasūtreṇa āha īśvaro bahirunmeṣo nimeṣo'ntaḥ sadāśivaḥ | yasyonmeṣādudayo jagataḥ---------------------------| ityatra unmeṣaśabdena bāhyatvasphuṭatāvidhāyi yat viśvasya caitanyasāmarthyamīśvaratattvaṃ, tat nirdiṣṭam; yasya nimeṣātpralaya---------------------------| ityatra tu nimeṣaśabdena antārūpamasphuṭamutthāpayat sadāśivatattvam | tadetadubhayamacalasya api cittattvasya calanāvabhāsanena kiñciccalanātmakamiti śuddhaspando'yamuktaḥ | sarvāṇi hi tattvāni bhagavataḥ śaktirūpāṇi spanda eva | yathoktaṃ guṇādispandaniḥṣyandāḥ sāmānyaspandasaṃśrayāt | labdhātmalābhāḥ-----------------------------------------|| (sp. kā. 19) iti | kācittu śaktiranantāḥ śaktīrākṣipyaiva vartamānā nedīyasī bhagavataḥ, anyāstu dūrālpatamā davīyastamā iti upāsanā vicitrā āgameṣu darśitāḥ || evamunmeṣanimeṣātmakeśvarasadāśivalakṣaṇarūpadvayasvīkṛta- samastatattvaṃ pūrvasūtroktaṃ śivatattvamiti ardhaślokena uktam, paripūrṇeśvaratākasya tu tasyaiva vyāpāro vimarśalakṣaṇo'haṃbuddhīdaṃbuddhyoḥ samānādhikaraṇatvena yaḥ, sā sāmānādhikaraṇyaṃ ca sadvidyāhamidaṃdhiyoḥ || 3 || satī śuddhā vidyā; aśuddhavidyā tato'nyaiveti avāntarasya arthaḥ | idaṃ tātparyam-ahamiti ananyonmukhaḥ prakāśavimarśaḥ, (page 266) idamiti anyonmukhaḥ | ekaḥ śivabhaṭṭārake, dvitīyo vidyeśvaravarge | māyāpramātari ca tau grāhakagrāhyalakṣaṇe pṛthagadhikaraṇe siddhau | yadātu madhyakoṭau samadhṛtatulāvat viśrāmyatastadā ahamidamiti grāhake grāhyasya prakṣepo'ta eva dhyāmalagrāhyāṃśo vimarśaḥ sadāśivanāthe | idamahamiti grāhye sphuṭībhūte'hamitiprakṣepāt sāmānādhikaraṇyaṃ vimarśa īśvarabhaṭṭārake | enaṃ sūtrārthamavatārayati unmeṣa ityādinā | śāstrakṛtām iti spandādiśāstrapraṇetṝṇām | tasya ca iti yena śivasya aiśvaryaṃ sadāśivatattvopakramaṃ pūryate, tena ubhayorapi asau vyāpāro vidyākhyaḥ | ubhāvapica tadvyāpāramayau paramaśivanāthasya ekaghanamaiśvaryam | nanu viśvaṃ nimiṣitaṃ cedekarasaiva ahantā yuktā, sā ca śivateti nimeṣaḥ kathaṃ sadāśivarūpatā; tataśca kathaṃ gurubhirunmeṣaḥ, kathaṃ nimeṣo'pi bhagavato vyatirekeṇa nirdiṣṭo yasyonmeṣanimeṣābhyām---------------------------| (spa. kā. 1) ityatreti śaṅkāṃ parāsyati natu iti | viśvaṃ nimiṣitam iti hi viśvasya idantāsparśa eva kiñcidrūpaṃ vaktavyam | naca śivapade viśvaṃ kiñcit | sarvathā tvantarālīnā---------------------------| (4|1|14) iti hi vakṣyate | āgame hi svabhāvenaiva śāntātmā ghoraḥ saṃsāra evahi | sa yasmānneṣyate patyuraghorahṛdayastataḥ || (ma. taṃ. 1|4|14) iti paṭhitam | tataśca viśvasya yā antariti ahantāyāṃ parivartamānā dhyāmalatā, sa eva nimeṣaḥ | ata eva tadā tat viśvaṃ pralīnamucyate vyavahāraṇīyatvābhāvāt | etadāha sadāśivadaśā hi iti aśeṣāṇāṃ puruṣāṇāṃ māyāpramātṝṇāṃ buddhitattva (page 267) eva, natu bahiḥ sphuranto'ta eva asādhāraṇatayā pratyekaṃ nijanijayā saṃ-vidā vedyāstata evaca sādhāraṇyābhāvena avyavahāryatayā dhyāyama-latvena pralīnaśabdavācyā ye'rthāstatsāmānādhikaraṇyaprathā sadā-śivapadam | yadyapi vivṛtāvahametaditi tulyatayaiva pradarśitam, tathāpi etattāyā asphuṭatvābhidhānāt pūrvadaśāyāmahamityatra bharaḥ, īśvarapade tu sphuṭatvokteretadityatra | nanu atra aiśvaryasya pūrṇatvādī-śvaratā, pūrvatra tu sadā īśvaropalakṣitaḥ śivavyavahāraḥ kuta iti śaṅkamāna etadīśvaradaśāvyatirekaṃ smārayan sadāśivapadaṃ vyācaṣṭe sarvathā iti | idantā tāvadīśvarapadaṃ sphuṭatvena uktā, tata eva dedīpyamānā | yadātu sā praśāntyupalakṣitā dhyāmalatvena asphuṭā saṃpadyate, tadā vedyayoge'pi śivatāyā unmajjanāt sarveṇa kalanāprakāreṇa śivateti sadāśivatā ucyate | sā ca māyāpadavyavasthi- tānāṃ bhūtānāṃ grāhakagrāhyarūpāṇāṃ pralayaḥ sarvathaiva māyīyarūpapradhvaṃsāt | māyātattve ca tadā bhūtāni nidhīyante, tacca parameśaśaktirūpaṃ sadāśivapade idamityaṃśasparśena viśrāmyatīti nimeṣaḥ sadāśivatā | evameṣa grantho neyaḥ, natu pūrvaḥ nanu ityādigranthārtho'tra smārya ityāśayena paramaśivatā vyākhyātavyā tathāsati nimeṣataḥ pralayaḥ sadāśivavyāpāra ityanena virodhāpatteḥ | nanu yadā samastagrāhakagrāhyamahāpralayastadā bhavatu evam, yadātu māyāyā apralīnatve sati pārthivaprākṛtādivedyavargapralayaḥ puṃstattvāni grāhakāṇi sthitāni yadā puṃstattvānāmeva antaḥkaraṇeṣu saṃskārarūpatayā suṣuptavadavasthānaṃ viśvasya pralayo, natu ahantāntaḥpraveśastadā kathaṃ nimeṣo'ntariti ucyate | atra āha grāhaka ityādi | antar iti puṃstattveṣu, nimeṣaḥ saṃskāraśeṣateti yāvat | nanu evamapi sadāśiva (page 268) ityayaṃ sūtrāṃśo na vācakīkṛtaḥ, vācakīkṛtaścetyāha tadānīṃ ca iti tasyāṃ savedyāvasthāyāmapi yo māyīyagrāhakāntaḥkaraṇaparivartana-saṃskārarūpo nimeṣaḥ, so'pi tattvataḥ idamityasya vicchinnavimarśasya---------------------| ( a. pra. si. 15) itinyāyena ahamitipade viśrāmyannahamidamitisadāśivatāmeva spṛśati | yadātu saṃskārarūpatve'sya ahantaiva tattvaṃ, tadā pramukha eva sadāśivatā idantayā māyīyāhantayā vā saṃskārateti hi vakṣyati | vyākhyādvayamapica yuktamityāha ata eva iti | yataḥ pralayo dvidhā puṃstattvāvaśeṣatāyāṃ tatsaṃskārarūpatābhājāṃ vedyānāmarthānāṃ sadbhāve savedyatayā, puṃstatvānāmapitu māyāśaktau pralīnatvena sadāśivapadāntargamane pṛthakpramātṛtvābhāvāt tadapekṣayā vedyānāṃ pratiṣṭhānādapavedyatayā | tataśca tādṛśasya suṣuptasya api ubhayarūpatvaṃ vakṣyate tāvanmātrasthitau proktaṃ sauṣuptaṃ pralayopamam | (3|2|15) ityatra | evaṃ yasya nimeṣātpralaya iti vyākhyāya yasyonmeṣādudaya iti vyācakṣāṇaḥ sadāśivapadādīśvarapadasya vyatirekamāha īśvaradaśā iti | daśāśabdo'vasthāśabdasya arthe | māyāyāṃ sphuṭedantābhājo'rthā īśvarapade sṛṣṭā bhavanti tatraiva paramārthata idambhāvasya sphuṭatāpatteḥ | nanu yasyonmeṣanimeṣābhyām---------------------------| (spa. kā 1) ityatra jagadgrahaṇena vedyavarga eva kasmāt saṃgṛhītaḥ, yāvatā sadāśivaparyante'pi pralayaḥ sargaśca āgame śrūyate yatsadāśivaparyantaṃ pārthivādyaṃ ca suvrate | tatsarvaṃ prākṛtaṃ jñeyaṃ vināśotpattisaṃyutam || (sva. 10|1264) (page 269) iti | tataśca tayorapi unmeṣanimeṣasvīkṛtābhyāmudayapralayābhyāṃ vyapadeśaḥ kartavyaḥ | kiñca yathā śivasya unmeṣanimeṣavyāpārau tattvāntaraṃ sadāśiveśvarāvuktau, tathā tayorapi unmeṣanimeṣavyāpā- rau kasmāt na uktau tattvāntaratayā | tadetadāśaṅkādvayamekena vākyena nirākaroti sadāśiva ityādinā | idantābhāgasyaiva apararūpasya tatra āgame pralayodayau paramārthata uktau mantavyau | tadabhiprāyeṇaiva ca tatra māyākālaṃ parārdhānāṃ guṇayitvā śatena tu | īśe dinaṃ rātrirevam---------------------------------------|| ityādikrameṇa śaktitattvānte'pi śrīsvacchandādigranthena guṇayitvaiśvaraṃ kālaṃ parārdhānāṃ śatena tu | sādāśivaṃ dinaṃ rātrirmahāpralayaḥ---------------|| ityādinā kālayogo vyapadiṣṭaḥ | nanu īśvaraśaktirūpayostayoḥ pralayodayau yuktau; tathā tayorapi yat pralayodayavyāpāravattvaṃ, tat paramārthataḥ śivasyaiveti pṛthak tayorna vyāpārāntaramuktaṃ tāvataḥ pūrṇaśivarūpatvāt | etadeva āha ekamevahi iti | yeṣu iti yeṣu bhāveṣu madhye | tadānīṃ ca iti avabhāsanākāle | na kevalaṃ grāhyāṇāmiti apiḥ | śūnyatārūpāṇām iti apavedye pralaye saṃskārarūpatayā svarūpamātrāvaśeṣavedyatā puryaṣṭakarūpāṇāṃ, savedye grāhakāyattatvāt ca grāhyāṇāmapi asau pralaye iti na sa bhedena abhihitaḥ | evaṃca sadāśiveśvarau śivatattvāt na bhidyete | tataḥ kathaṃ tayoḥ sṛṣṭipralayau vyāpārāntaraṃ vyapadiśyate ityetat prakṛtaṃ nirvāhayituṃ na etat prayāsasādhyamityamunā āśayena prameyāntaraṃ nirūpayati tadetādṛśa ityādinā pratyupasthāpayanti ityantena | triṃśat iti bhūtatanmātrabuddhikarmendriyaviṃśakaṃ (page 270) mano'haṃbuddhiprakṛtipuruṣarāganiyatividyākalākālāśceti | praviśanti iti śatā | icchā iti śaktitattvasaṃgrahaḥ, mayaṭā uttarottaratattvānāṃ tatpūrvapūrvānuprāṇitatvamāha | jñānakriye sadāśiveśvarau, tadvyāpāro'pi vidyātattvaṃ tatraiva anupraviṣṭam | māyātattvaṃ dehe na upādānakāraṇamātratvena pṛthaktvena saṃmatam, api tu parameśvara-śaktitayā | tathāhi mṛdādiḥ padārthaḥ parameśvaraśaktirūpa eva saṃstadicchāvaśāt ghaṭakāraṇatayā api niyatau nirbhāsamānaḥ pṛthak kāraṇamucyate | ata eva sarvabhāvānāṃ śivaḥ svabhāvastena vinā niḥsvabhāvatvāt sarvasyetyāśayena spandaśāstre tamadhiṣṭhātṛbhāvena svabhāvam-----------------| (spa. kā. 11) iti kathitam, vṛttāvapi svasvabhāvasyaiva śivātmakasya | (spa. kā. vṛ. 1) ityādi | śrītriśiromate hi sāmūhyaṃ caiva tattvānāṃ grāmastaddharmatā śivaḥ | iti sarvaṃ śivaśaktyātma uktam | tadvat māyāpi iti | pañca etāni tattvāni | tato'pi iti tebhyo'pi tattvebhyo hetubhūtebhyaḥ | śivatattvasya ṣaṭtriṃśattamasya na bhedaḥ iti sambandhaḥ | abhedāt iti | pratibimbe hi bhedo'sannapi ābhāti tāvat, śaktau tadapi neti āśayaḥ | ādipadena niyatirāgau | tāsām iti kālādiśaktīnām | śivatādaśāyām iti yathā ghaṭādapṛthagbhūtāvabhāsamudakāharaṇasāmarthyaṃ makurāpekṣayā pṛthagbhāvāvabhāsi eva, nahi tat makurasya śaktirityavabhāsaḥ paramārthatastathātve pratibimbameva hi ucyate, tathā prakṛte'pi mantavyam | etacca iti | kālādayo grāhakatve upayujyaṃte | adhunā na kiñcitkaromi jānannabhiṣvakto'hamiti hi kālakalāvidyārāgānuviddha eva (page 271) aṇurniyatyanuprāṇito grāhaka ucyate | anyaiḥ iti śaivavyākhyātṛbhiḥ | tathāhi śivabrahmatanugranthe gurupādairnirūpitaṃ pañcatriṃśattattvī śivanāthasyaiva śaktirukteyam | tatra catasrastu parā antyaṃ vai pañcaviṃśakaṃ sthūlāḥ || madhyāstu sūkṣmarūpāḥ śaktaya iha sāñjanāstu param | ityādi | grāhyāyattatvāt grāhakatāyā yadyapi kālādiśaktayo'pi grāhyaṃ spṛśanti, tathāpi sāmānyata eva na viśeṣataḥ; buddhikarmendriyaśaktayastu jñeyatayā kāryatayā ca viśeṣata eva grāhyaṃ spṛśanti,-iti śabdādipadasya āśayaḥ | tā api iti sthūlasūkṣmatayā ubhayyaḥ | māyāpramāturapi paramārthataścideva tattvamiti śivasya eva etāḥ śaktayaḥ | tathāhi yataḥ karaṇavargo'yaṃ---------------------------| (spa. kā. 6) itinītyā, vastutastu sa eva sarvaṃ jānāti karoti ceti | etadāha grāhakānyapi iti | nirābhāse iti vedakaikarūpe | samudyamarūpā iti | ahaṃ śabdaṃ jānāmi karomīti hi śrotravākśaktyostattvam | ata eva āha vimarśajātīya iti ahamitivimarśasya viśeṣarūpā etāḥ, vimarśaśca bhagavata eva śaktiriti uktaṃ vimarśa eva devasya---------------------------| iti | tadetaduktaṃ guṇādispandaniḥṣyandāḥ sāmānyaspandasaṃśrayāt | labdhātmalābhāḥ-------------------------------------------------|| (spa. kā. 19) iti | ye'pi pratibimbarūpā grāhakāsteṣāṃ cidbhāgaḥ śiva eveti upapādya acidbhāgo'pi vedyātmā tacchaktireva sadāśivarūpeti upapādayati (page 272) grāhakā api iti | etacca pūrvameva asmābhirvimṛṣṭam | citiśaktirviśvarūpā bhavati nacādhikyaṃ spṛśati iti sambandhaḥ | cetanā atidurghaṭakāritvādinā adbhutatāṃ vyanakti | etat saṃkṣipya ghaṭayati yo hi iti idantābhāk iti | nirūḍhedantāko'rthāvabhāsaḥ iti sambandhaḥ | etat prameyaṃ prakṛte upayojayati evam iti | īśvarādi vyavahriyate śivatvādbhedeneti sambandhaḥ | ādipadena sadāśivādi | nanu etāvanti tattvāni śivapralīnānīti na asmābhiḥ śrutam | śroṣyate iti darśayati vakṣyamāṇa iti | pramāṇabhūmau sadāśivapada eva sthitiḥ, vastubhūmau tu pralaya ityāśayena sargasthitī sargapralayāviti ca darśitam | nanu sadāśivatā pūrvakūṭāvapi asti, kathaṃ pralayataiva asyāḥ | atra āha prapañca iti | asphuṭataivahi pralīnatvamuktaṃ śuddhena pralayapadena | vyapadeśe hetumāha pralayasya iti | vyaktisphuṭatvaprapañcādyupapādavirahitaḥ pralayaśabdo bhūtapūrvasphuṭadaśādarśanaṃ yadasphuṭanaṃ vināśaśabdena prasiddhaṃ, tat brūte iti loke nirūḍhiḥ | evaṃ ślokārdhaṃ vyākhyāya avāntaraṃ vivṛṇoti tasya ca iti | sadāśiveśvarobhayarūpasya yaḥ svarūpādabhedaparāmarśastadvidyā nāma tattvam | atraiva sacchabdārthanirūpaṇāśayena hetumāha svātmollāsa ityādinā | tasya iti vargasya | nanu yathādṛṣṭaṃ bheda eva svakāraṇaparamparādhīnajanmā astu,-ityāśaṅkya atrāpi pūrvoktaṃ hetutvena smārayati prakāśāt iti | atra iti vṛttau | anena ghaṭādīnāṃ yādṛgāntaratvamantaḥkaraṇabhuvi rūḍhatvaṃ, na tādṛgihetyāha | nanu īśvaradaśāyāṃ sa eva pramātā śūnyapuryaṣṭakādīnāṃ, tatra ekarasaiva vedyatā; tataśca ko'nyo vedakastatra syāt yasya na vedyena sākamekatra cinmātrātmani adhikaraṇe viśrāma ucita iti codyāśaṅkāyāmāha vedakaśca iti | vakṣyate iti (page 273) te tu bhinnāvabhāsārthāḥ---------------------------| (4|1|8) ityādyuddeśeṣu | nanu yathā nīlaguṇotpalajātyordravyātmani adhikaraṇe viśrāntistṛtīye, tathā ahantedantayorapi sā vācyā; naca tṛtīyamasti cidaciddvitvameveti yatnena upoddhāte samarthitatvādityāśaṅkya āha sa ca iti | vedakaścidrūpameva pūrṇatayā saṃkocanyakkāreṇa sthānāntarasaṃkrāntamiva tṛtīyamadhikaraṇamiti yāvat | matiśabdena iti vṛttau | anena manovyāpāro matiḥ | sā kathamindriyavarganirapekṣasaṃvedane bhagavati īśvare bhavediti śaṅkāṃ kṛntati tataḥ ī citsvarūpādīśvarāt | yathaiva iti upadeśabhāvanādyarthaṃ sṛṣṭena kalpanāyātena vibhāgenetyarthaḥ | nanu śaktitattve eva tarhi vidyā antarbhavediti kathaṃ pṛthak tattvaṃ tat | atra api āha yenaiva iti | śuddhaśabdena iti vṛttau | iyaṃ ca prameśvareṇa citāvahamityasyāmidamitisamastasvīkāriṇī mataṅgamunipraśnānantaraṃ nirūpitā śuddhavidyā | tathāhi tatra praśnagrantho māyāntarvartinaḥ proktāḥ paśavaḥ pāśadharmiṇaḥ | māyātītā parā vidyā viśuddhādhvapradarśikā || sā kathaṃ yujyate'ṇūnāṃ chindhi sandehajaṃ tamaḥ || (1|10|22) uttaragranthastu śivādyavaniparyanto yo'yamadhvātivistṛtaḥ | sa samastaścitau jñeyo nāśivatvādvimucyate || (1|10|23) iti | ayamiti hi idantā uktā, citāviti ahantā || 3 || asyā vidyāyāḥ kathaṃ śuddhatetyāśaṅkāyāṃ sūtram idambhāvopapannānāṃ vedyabhūmimupeyuṣām | bhāvānāṃ bodhasāratvādyathāvastvavalokanāt || 4 || avalokanaṃ vedanaṃ vidyā | sā ca iyaṃ vastvanusāriṇīti (page 274) śuddhā | tathāhi vedyadaśāmaṅgīkṛtavatāmapi ata eva ucitena idantāparāmarśena parāmṛśyānāṃ bodha eva prakāśātmā sāraṃ vastu, prakāśaśca ananyonmukhāhaṃvimarśamayaḥ | tatraivaca prarūḍhatvena idantāyā ahamidamiti bhavatīti śuddhamidaṃ vedanamiti sūtrārthaḥ | etamavatārayati | aśuddha ityādinā | śuddhāśuddhayorvidyayoḥ paṭāntaraparīkṣaṇādanyonyavyatirekeṇa svarūpamupalakṣyaṃ bhavatīti manasikṛtya aśuddhavidyāṃ tāvat darśayati māyā ityādinā vakṣyate ityantena vākyena | aśuddhavidyāyā upayogaṃ darśayituṃ paśoḥ svarūpamāha prathita ityanena svātmaiva asya paraṃ prakāśate, na paraṃ kiñcidityarthaḥ | māyīyānāṃ kālabhedasaṃgatiḥ, natu parameśvaraśaktirūpāyā māyāyāḥ | tato māyāmūlo'pi malo'nādireveti nitya eva paśuḥ | yat śrīkiraṇoktiḥ paśurnityo hyamūrto'jño niṣkriyo nirguṇo'prabhuḥ | iti | tata eva sarvataḥsaṅkocādaṇuḥ | so'ṇuryadvaśādbhinnavedyavedaka- stanmāyīya iti sambandhaḥ | māyīyatvaṃ vakṣyāmi iti śuddhavidyāto vyatireko darśitaḥ nanu ityādinā | tadabhedena iti vidyābhedena | param iti tato'nyadamāyīyam || 4 || adhiṣṭhātṛdevatāvyatiriktameva tatsanāmakametat tattvadvayamiti bhaṅgyā pratipādayituṃ sūtram atrāparatvaṃ bhāvānāmanātmatvena bhāsanāt | paratāhantayācchādātparāparadaśā hi sā || 5 || aparatvamapūrṇatā anyākāṅkṣitvamidamiti, paratvaṃ pūrṇatva- mahamiti | ata evaca tattvadvaye'pi tāvaṃśau sta iti vedyabhāvaniṣṭhā daśā tattvasvarūpā tadavabhāsayitṛśuddhamātṛvedyavastusādhanā | tadvedyaniṣṭhasaṃvedanadaśā (page 275) tu śuddhavidyā, tatpramātṛrūpamantramaheśvarādivargādhiṣṭātṛtvaṃ śrīsadāśiveśvarabhaṭṭārakarūpateti tātparyataḥ sūtrārthaḥ | taṃ saṃkṣipya āha āgameṣu ityādinā | tattvagataśabdena devatārūpāt vyatirekaḥ sūcitaḥ | īśvarāvasthāyāṃ sphuṭīkṛtatvādidantayāstulā- dhṛtaṃ paratvamaparatvaṃ cetyāśayena āha īśvarāvasthā iti | etaddvā- reṇa ca sadāśivadaśā api na svīkṛtā bhavediti abhiprāyaḥ | na atra sāṃkhya iva pariṇāmakrameṇa daśāvyavahāra iti darśayati ātmīyasvā-tantrya iti | parāparatve śuddhe kīdṛśe syātāmityākāṅkṣāyāṃ paratvaṃ tāvat nirūpayitumāha tatra iti | tadviparītam ityādinā śuddhamaparatvamāha | tāvat iti dvitīyaviparyāsānudaye'pi iyataiva aparatvamullasitaṃ vidyeśānāmiva, tadudaye tu tadeva brahmādikīṭāntānāmiva sphuṭatāmeṣyatīti āśayaḥ | tatrāpi iti dvitīyaprakāśane | sthita iti tadadhikamityarthaḥ | pūrṇatāyogyasya iti idamitiparāmṛśyatayaiva hi pūrṇatā niravakāśīkṛtā rājña iva abhāgyavaśāt dāsadaśāmadhiśayānasya ahamitiparāmṛśyatāyāṃ bhavitavyaṃ pūrṇatayeti tayā na bhavantyā śocyatamatvaṃ tasyaiva prāpte'pi svāmipade śaktitritayāniyoga iva | anena iti aparattvam ityantena vṛttigranthena | puṃstattvagrahaṇena brahmādeḥ saṃgrahe'pi māyīyaiśvaryāṃśodrekāt sāmyamaparasaṃsāribhiralpabuddhibhirna saṃbhāvayeteti pṛthagupādānam | etena iti paratā ityantena vṛttivākyena | śuddhe dve daśe nirūpya miśrīkāreṇa tṛtīyāmāha vṛttau iti ato hetorubhayāṃśavaśādeṣā daśā parāparāvastheti | sākalyavādinā iti, natu jātyākhyāyāmāyātena, apitu vyaktibhūmānamabhidadhatā | pūrṇatvaṃ pūritam iti sambandhaḥ | vidyeśvaradaśā tarhi kā bhavediti (page 276) nirūpayituṃ vyatirekaprasaṅgāt punaraparāvasthāṃ spṛśati dvitīyārtha ityādinā | atyanta iti aparatvaṃ bhavati, natu saṃsārijanatulyamiti yāvat | tena vedyāṃśe saṃsāritulyā eva te iti nirupya vedakāṃśamukhena utkarṣaṃ darśayati pakṣāntareṇa cidrūpācalanādvā iti || 5 || evamahamidamiti saṃvedane yadāchādakamahamitirūpaṃ, tatprādhānyena vyāpāraḥ śuddhavidyeti pratipāditam, idamiti tu ya ācchādanīyo'tra bhāgastatprādhānyeneti tu matāntaraṃ darśayituṃ sūtraṃ bhedadhīreva bhāveṣu karturbodhātmano'pi yā | māyāśaktyeva sā vidyetyanye vidyeśvarā yathā || 6 || śūnyādirūpamāyāpramātranullāse'pi saṃvinmātre eva boddhari kartari ca bhāveṣu tanmayeṣvapi bhedaprakāśanalakṣaṇaṃ yat svātantryaṃ māyāśaktirūpamiva tat pramātṛbhāge viparyayābhāvāt śuddhavidyā yena prakāreṇa anantabhaṭṭārakādyā vidyeśvarā vartante | te hi śuddhacinmātrabaddhāhambhāvā eva bhinnaṃ bhāvavargaṃ paśyanti dvaitadṛśi iva īśvaraḥ | tena parameśvarasvātantryopajīvinī vidyeśvara-śaktiḥ śuddhavidyeti tātparyaṃ sūtrasya | tadāha vidyeśvarāṇām ityādinā | athaca iti nikṛṣṭā, idambhāvasya prarūḍhatvāt nikarṣaḥ | tāmeva āha vidyā iti | śabdena iti saṅgatiḥ | ata eva iti sphuṭapaśubhāvā-prādurbhāvāt | karmaṇām iti laukikavaidikātmanām | dīkṣādhyānār-canādereva tu tadvaśena kṛtāt tatprāptiḥ, akṛtaprāyaścittaśca gṛhītādhi-kāro'pi akṛtādhikāro yogyavidhilābhe'pi tatpadameti | yadāgamaḥ adhikāraṃ na cet kuryādvidyeśaḥ syāttanukṣaye | iti | evamāgamo'pi avaśyamabhyupeya ityāha īśvara ityādi (page 277) sārthakam iti vidyātattve sthitā īśvarāḥ sarvajñāḥ sarvakartāraśceti vidyeśvarāḥ | nanu evamapi kasmāt pṛthak teṣāṃ na tattvāntaratāpra- saṅga ityāśaṅkya āha tattvānāṃ ca iti māyāyām iti | pārthive brahmā, prākṛte viṣṇuḥ, māyīye pade rudraḥ; iyacca māyāśaktivijṛm- bhitamiti sāmānyena māyāyāmiti uktam | vṛttiṃ vyacaṣṭe mantravidyā- nām iti | aikyaṃ śuddhānādiparāmarśasāraśabdarāśikalāśarīratvena, avāntarabhedastu muktisiddhyoḥ saṃvedanavācyaspandayoḥ śaktimacchakti-rūpayośca krameṇa prādhānyāt | tathā śrīmataṅgādau vidyeśvarebhyaḥ pṛthageva vidyārājñyo'mbikādyā nirūpitāḥ || 6 || svātantryātmikā tāvadicchaiva bhagavataḥ śaktiḥ | sā tu kṛtyabhe- dena bahudhā upacaryate | tatra yathāprarūḍhasphuṭāsphuṭedantāprakā- śane sadāśiveśvaratā jñānakriyāśaktirūpā, cinmātragrāhakatve'pi idantāprarūḍhau kriyāśaktiśeṣarūpaiva mahāmāyā vidyeśaśaktiḥ, grāhyagrāhakaviparyāse paśupramātṛṣu māyāśaktiḥ, tathā grāhaka- grāhyobhayaviparyāsasaṃskāraśeṣatve'pi yogijñāniviṣayaṃ yat vastu- paramārthaprathanaṃ, tatra yat bhagavataḥ svātantryaṃ māyāśaktivipa- rītaṃ, tadavaśyaṃ tattvāntaram | yat vivarīṣyate pṛthakprayojana iti tadeva vidyātattvam iti | māyāvyatirekeṇa tadrūpaṃ darśayati sūtreṇa tasyaiśvaryasvabhāvasya paśubhāve prakāśikā | vidyāśaktistirodhānakarī māyābhidhā punaḥ || 7 || paśubhāve grāhakagrāhyaviparyāsobhayātmani pāśayogalakṣaṇe sthite'pi tasya pramātṛparamārtharūpasya aiśvaryalakṣaṇasya svabhāvasya yā prakāśikā bhagavataḥ śaktiḥ, sā niṣkalapramātṛṣu vartamānā vidyā | yat vakṣyate (page 278) vidyābhijñāpitaiśvaryaḥ---------------------------| (3|2|2) iti | māyāśakterna atra vyāpāraḥ | sā hi tirodhānasvarūpāvaraṇaṃ hetutācchīlyādinā karoti | yat bhaviṣyati eṣa pramātā māyāndhaḥ saṃsārī--------------| (3|2|2) iti | tena svarūpaprakāśanaśaktervyatiriktaiva seti sūtrārthaḥ | tamavatāra- yati māyā ityādinā | tathā iti aiśvaryātmanā | māyāto vyatirekaṃ vyākhyātuṃ yat tirodhānakarī ityādi sautraṃ, tat vivṛṇoti aiśvaryasva- bhāva ityādinā | tirodhānamāvaraṇaṃ svarūpāprakāśanaṃ mālama- jñānaṃ prasajyapratiṣedhātmakaṃ yat, tadekam; tatpṛṣṭha evatu tadupa- prāṇitaparyudāsātmanā viparītaprakārarūpaṃ dvitīyam | tadāha anyat iti | tathāprasiddham iti rūḍhimātrāt, tathā māyāśaktikṛtatvaṃ tu sarvasya api | etadarthameva athātmamalamāyākhya---------------------------| itiśrīrauravasūtre ākhyagrahaṇam | sṛṣṭisthiti iti pralayaviparītatā jāgara-svapna iti suṣuptaviparītatā uktā | pralayasuṣuptayoḥ sarvāsarvasādhāra-ṇetaraśīghraciratvādinā bhedo mantavyaḥ | evaṃ trīṇi sṛṣṭyādīni kṛtyāni tirodhānarūpāṇi pratipādya caturthamapi vilayanāmakaṃ tirodhānaśabdena prasiddhaṃ tirodhānaṃ māyākāryamāha naraka ityādinā | nanu brahmahatyādito narakagamanamiti sṛṣṭyāditrayameva etat | maivamityāha karmaphalātiriktam iti | yat kila pārameśvarasamayamaṅgī-kṛtavato'pi antastadviṣayaṃ dveṣakāluṣyaṃ tatkarmānapekṣayā eva śuddhayā parameśvarecchayā eva prakopāparaparyāyayā bhavati, tena ye sukhaduḥkhe niyativadanāvalokiśubhāśubhabalāt bhavataste dharmādhar- manimitte; ye tu śubhāśubhānusaraṇamantareṇa eva, te parameśvarecchāta eva (page 279) kevalāyāḥ | tatra tatkṛtā duḥkhāvāptirvilayastirodhānaṃ ca ucyate | tacca tātkālikamātraṃ vā kālāntarānubandhi vā | pūrvaṃ kāmāndhakatripu-rarāvaṇādīnām, uttaraṃ tu śivaguruśāstrasamayādidveṣiṇāṃ narakapātamayam | ata eva iti yataḥ kṛtyāntaramuktaṃ, tataḥ | nanu pañcamaṃ tat kim | āha anugrahaśca iti | so'pi kramiko varadānātmā nandīśvarādiṣu, akramikastu dīkṣāprāptyādirjhagityapavargadaḥ | sarvam ityukte'nugrahasya api māyākāryatā uktā, tat kiṃ vyāpārāntareṇa atreti śaṅkāṃ dhvaṃsayati varadānādirapi iti | ādigrahaṇena siddhiprepsayā dhanādikāmyayā ārtivivārayiṣayā apica yat parameśvarasamayapratipā- danaṃ, tadapi anugraharūpamevetyāha | unmeṣaśabdena tīvratvaṃ tatra vidyāyā ācakṣāṇastīvravidyākṛtānugrahabalena rudraśaktyāviṣṭo mokṣaprepsureva gurūpasadanādikaṃ dīkṣājñānayogacaryādikametadde-hapāta eva apavargaphalaṃ prāpnoti,- iti darśayati | syāt itipadena idameva asya sūcitam | yadyapi varadānādau māyāyā avinivṛttiḥ, tadāśayena ca sarvam iti uktaṃ, tathāpi saṃbhāvyata eva atra vidyāśaktikṛto leśena āveśaḥ, yaḥ paripāke mokṣaphalaḥ | ata eva gītam caturvidhā bhajante mām--------------------| (7|16) iti uktvā udārāḥ sarva evaite---------------------------| (7|18) iti | tīvravidyāśaktyanugrahastu darśitaḥ ------------------------jñānī tvātmaiva-------| (7|18) iti | etacca prapañcitaṃ prathamata eva, tathā navadhā mukhyatayaiśvaraḥ śaktipātaḥ (13 ā.) iti suvivecitaṃ śrītantrālokādau || 7 || (page 280) vidyāsvarūpaṃ sphuṭayituṃ māyāto vyatirecanaṃ yat vaktavyaṃ, tadāśayena yat māyāyā svarūpamuktaṃ tirodhānakarī iti; tadeva sūtrāntareṇa spaṣṭīkriyate bhede tvekarase bhāte'hantayānātmanīkṣite | śūnye buddhau śarīre vā māyāśaktirvijṛmbhate || 8 || ata eva avatāraṇyāṃ viparyayadvayahetuḥ iti taddhetutvena sphuṭena rūpeṇetyarthaḥ | suṣupte pralaye vā iti na iti abhāvasamādhau ca yat vyomakalpamanātmarūpamiva ābhāti, tadanusmaryamāṇatvena vedyaṃ sadahamiti ātmatvena svātantryeṇa abhiniviśyate | ucchvasimi, niḥśvasimi,-ityatra prāṇo vāyukalpaḥ, bubhukṣe, pipāsāmi,-itipratyaye manyuprajvalanādau ca sa eva tejaḥsamupabṛṃhitaḥ | antarahaṃ vedmi sukhī duḥkhī mūḍho'ham,-ityādyavasthāsu svacchasalilāśayasadṛśī buddhiḥ, kṛśaḥ sthūlo gauro'ham,-ityādau śarīrameva pṛthvīprāyam | atra ca cinmātratāparamārthe'pi yat vedyatābhāsanam, etadādyaṃ viparyāsaṃ māyīyam; atiraskṛtavedyabhāvameva tu tat jaḍamapi sat yadahamiti ātmata-yā bhāti, tat dvitīyam | evaṃvidhātiduṣkaravimohanavyāpārasaṃpattya-pratighātarūpā iyamiti kathayituṃ vijṛmbhate iti | vāgrahaṇena vivekāva-gamyatāyāmapi buddhiprāṇaśūnyapramātṛbhāvasya heyatvena aviśeṣa iti vadatā dārasutadhanabhavanādāvapi gāḍhāmahantāṃ sūcayati,-iti sūtrārthaḥ | sāmānādhikaraṇyaṃ ca---------------------------| (3|1|3) iti yā vidyā darśitā, tāmanuvadati māyāśaktiṃ tato vyatirecayitum īśvarasya ityādinā | śarīrasya śīryamāṇatāṃ darśayati jarā ityādinā | agnirūpam iti tadavyabhi cāriṇamiti (page 281) yāvat | prāṇata eva vargapañcakasya tritayasya ca anupraveśāt puryaṣṭakarūpatāmicchanti | smaryamāṇatvāt iti saṃvidrūpaṃ hi avicchinnaprakāśasvabhāvaḥ kathaṃ smaryate | taduktaṃ nābhāvaḥ---------------------------| (spa. kā. 12) ityādi upakramya yato'bhiyogasaṃsparśāt tadāsīditi niścayaḥ | iti uktvā natvevaṃ smaryamāṇatvaṃ tat tattvaṃ pratipadyate | (spa. kā. 13) iti | yadāvā evaṃ, tadā anātmā eva ahantayā pratipanna ityevaṃ sarvo'yaṃ dvitīyo viparyāsaḥ iti mahāvākyasya saṅgatiḥ | tathaiva iti ātmatayā | eṣa evaca dvitīyo viparyāso'nātmani ātmabhāvanākhyaḥ sāṃkhyādiśāstre sarvatra heyatvena siddhaḥ, natu pūrvaḥ | tenaivaca prathamena viparyayeṇa antaḥkroḍīkṛta eva ayaṃ dvitīyo viparyāsaḥ, yadupasaṃhariṣyati tadeka evāyam iti, natu samaśīrṣikayā dvāvimau viparyāsāviti nirṇayan malatvamasya upapādayati adarśanaṃ ca ityādinā | nanu adarśanayogyaṃ puryaṣṭakādi prakāśamānatayā nāma saṃbhāvyatāṃ ghaṭādivadeva, tasya tu kimahaṃpratītyā adhikayā yena uktaṃ pratītau iti | āha tasyaiva iti | kevalam iti iyadadhikamavaśyamaṅgī- kāryam | ahaṃpratītyabhāve hi sa eva śuddhājñatvasahita iti ātmatayā yo na dṛśyate bhāvavargo nīlādiḥ, sa naiva prakāśeta, prakāśate ca asau | nīlamidamiti hi na mūrcchāndhatamasapadamadaḥ | tadavaśyamahambhā- vena adhikena atra bhavitavyaṃ yena kevalaṃ kṛtvā śuddhā tatra ajñatā na bhavati | nanu asti ahambhāva aiśvara ācchādakaḥ, tat kimapareṇa pṛthagbhūtena teneti codyaṃ pariharati (page 282) puryaṣṭakādyapi iti | tena ahambhāvena ajñatā sarvathaiva tirodhīyate iti punarapi nīlamidamiti na prarohet | tatastādṛgaparo'hambhāvo'tra viṣektavyo yastatra jñatāṃ nirmalatayā tiraskartuṃ na śaktaḥ iti āśayaśeṣaḥ | prathamaḥ iti ādyaḥ pradhānabhūtaśca | yat nareśvaravivekaḥ vedyīkaraṇamarthānāṃ malo māyākhya ucyate | malam--------------------------------------------------------|| iti | malatvena evaca tatra nidānāpekṣayā māyākhyatayā prasiddhirāga- meṣu bhagavatā utthāpitā, dvitīyasya tu malasya viṣayaprayojanāpekṣayā āṇava iti | tatra asya prathamasya śuddhaṃ viṣayamāha āṇavo yatra nāsti tat yathā ityādinā | sarvavittvādeva āṇavābhāvaḥ | vācakaḥ iti parāmarśasāro, natu kevalaśravaṇaviṣayarūpaḥ śabdaviśeṣo māyīyavarṇānuprāṇanakṛdamāyīyaḥ | yathā uktaṃ te tairāliṅgitāḥ santaḥ---------------------------| (mā. vi. 3|28) ityādi | sa ātmā ahambhāvabhājanaṃ yeṣāṃ te tena śabdaśarīratvāt saṅkucitā vedyavargādanyonyataśca, śabdasya ca atyantaṃ prakāśaṃ prati niviḍāvaraṇarūpatvābhāvāt na sarvajñatāhāniḥ | etacca viśeṣagraha-ṇena pramātrityādiviśeṣaṇopādānena ca āsūtrītam | etadeva samarthayitumuttaro granthaḥ | atra ca ghaṭo'yamityadhyavasā---------------------------| (1|5|20) ityetatsūtravivṛtiprameyamanumantavyam | anyonyaṃ bhinnaṃ mantrāṇāṃ vargaṃ sāmānyātmanā tāvat sādhāraṇena rūpeṇa brahmāṅgavaktreṣu iva mūlamantrāṃśarūpatayā anuyantaḥ sāmānyaviśeṣagotvāśvatvā-dinyāyena bhinnāḥ svayaṃ tu vācakaśabdaśarīrā eva | tadāha ubhaye ca (page 283) iti mantrā mantreśāśca | mantreśvarā api vācakaśabdaśarīramantreśvara-rūupamantraviśeṣādhiṣṭhātāro mantreśvararūpataiva atra saṅgṛhītāḥ | yat vakṣyati bodhānāmapi kartṛtvajuṣām------------| (3|2|9) ityādi upakramya ---------------------------vidyeśvarāśca te | iti | tadapekṣayā iti vācakaśabdaviśeṣātmakaśarīropādhisambandhaprati- labdhasaṅkocavaśenetyarthaḥ | parasparavyatirekeṇa svalakṣaṇatā prameya- sya bhavati,-ityāśayena māyāpramātṝn vidyāpramātṝṃśca sāntara- vicāreṇa vyatirecayati māyāpramātāraḥ ityādinā mantrāṇāṃ hi ityādinā ca | idantā evahi śarīrabuddhiprāṇādiṣu pradhānabhūtā | nahi ete śabdanarūpavat saṃvedanagāminaḥ iti saṃvidaṃ saṅkocayanto nibiḍa-tamamāvṛṇvate nanu | evaṃ śabdanaśarīro mantrātmā hṛdayākāśe vimarśarūpatayā viparivartamānaḥ, ata eva anāhataśabdavācyo nityodito mantraḥ | tādātmyaṃ darśayati sparśādeḥ iti | etadalpamuktam, iyaṃ tu ucitoktiriti vāgrahaṇam | ata eva punarādipadam | bhūtāntaravartinaḥ iti khaṭakhaṭācchalacchalādirūpasya meyaikarūpasyetyarthaḥ | tatrāpi yastat- parāmarśakastadavyaktaprameyabhūtasvalakṣaṇātmakaśabdānukaraṇatve -na vaiyākaraṇairgītaḥ, sa ākāśīyo vācaka eva pramātṛviśrāntisatattvaḥ | anena ākāśīyapadasya vyavacchedyaṃ darśitam | śivatāpi iti idantānun-mīlane pramātṛpade | īśvaratāpi iti idantonmīlane pramāṇabhūmau | tat iti tasya bhagavato yā kartṛtā ahamiti svātantryātmā, sā yatra upacaryate samāropyate sparśādau so'rtho yato vedyaikarūpastatastattādātmyāvibhāgagāminyau te śivateśvarate api (page 284) taccharīraprabhṛtigatasparśaśabdarūparasagandhādiniṣṭhameva deśakāla- saṅkocaṃ bhajata iva | buddhiḥ iti prakāśabhāgena, paśyantī iti vimarśāṃśena | tata eva prameyatā vācyatā ca prāk pṛthaguktā | tayośca iti nirdhāraṇapadena pūrvakasya eva arthasya idaṃ sphuṭīkaraṇamiti darśitam | tataḥ iti yataḥ pramātṛpramāṇe deśakālavacchedavatī, tatastayorāyattā vedyasaṃvittistathaiva ābhāti | mukhyam iti pramāṇapade yataḥ karaṇatāyā avasthānaṃ, natu karmatāprameyatā tatra avasthitā | tadā mukhyaṃ saṃpūrṇaṃ vedyavedakatālakṣaṇaṃ māyāpramātṛtvaṃ nāsti, vedyopādhānasaṅkocāt tu tadapūrṇamasti eva | mantrātmanā iti śuddhavimarśarūpeṇetyarthaḥ | asau iti saṅkocaḥ | tacca iti kakārādi- vibhāgātmakam | pratibimbakalpam iti pratibimbakalpatayā eva sarvasya nirbhāsanamiti ākūtam | atra śarīraghaṭādi apihi vastutaḥ pratibimbaprāya-meva | tatra sphuṭapṛthagbhāvena vedyatvaṃ naiva bhāsate, natu evaṃ vācakaparāmarśaniṣṭhaḥ kakārādivibhāgaḥ | etadāha natu vijātīyam iti pṛthakparāmṛśyatvena saṃvedyamiti yāvat | tat iti varṇavibhāgarūpaṃ kartṛ | ajñatvam iti karma | dṛṣṭānto vaidharmyeṇa | pratibimbakalpatvena bhāsamānatvāt iti hetumuktvā hetvantaramapi āha svaprādhānyābhā-vācca iti | śarīrādau māyāpramātṝṇāṃ paramāsthā bandhasthāna-tvena bhāti samastānāṃ tadbhaṅgabhīrusvabhāvatvāt | kakārādivarṇa-grāmastu vidyāpramātṝṇāmupādhānavat māyāpramātṛgatanīlādi-bhedavat nijakṛtyopakaraṇatayā bhāsate | saṃvedana eva ātmatābhimāno hi eṣām | upādhānatāmeva darśayati kevalam iti | nanu karmataśca śarīrāṇi---------------------------| (page 285) iti tāvaducyate | teṣāṃ tu vidyāmayānāṃ nirmāṇe kiṃ kāraṇam | āha parameśvarecchā iti | karmādyanapekṣāmeva prāha sā ca iti icchā | evaṃ viṣayadvāreṇa aśuddhaṃ māyākhyamalasvarūpamuktamupasaṃha- rati tadayam iti | param iti kevalam | etadeva sphuṭayati nanu iti | agre iti bodhānāmapi kartṛtvajuṣām----------------------| (3|2|9) ityatra | ekavacanāntam iti vṛttau dehādirityetadapekṣayā cakāreṇa sphuṭatvena vākyabhedo'tra ānīta ityāśayena evamuktam | tatra iti māyā vimohinī nāma kalāyāḥ kalanaṃ sthitam | iti hi śrīrudrayāmalasāravākyam | tadvaśādeva iti | vivartapariṇāma- kāryakāraṇatāvādā hi vitatya nirākṛtā iti bhagavacchaktirūpā eva māyā viparyāsāntarākṣepiprathamoktaviparyāsakrameṇa svātmani bhāvātmātaḥ ? karotīti || 8 || nanu anātmā śūnyādirātmatayā yāvadabhiniviśyate, tāvat cidrūpatayā abhiniviṣṭo bhavati | sā ca anāvṛteti punarapi viśuddhaiśvarya-yoga eva asya yuktaḥ ityāśaṅkāṃ tattvapañcakasaṃvalitapuṃstattvapradarśanena apohati yaśca pramātā śūnyādiḥ prameye vyatirekiṇi | mātā sa meyaḥ san kālādikapañcakaveṣṭitaḥ || 9 || syādeva doṣo yadi pramātṛtāyāṃ śūnyādirmeyatāṃ jahyāt, natu evam | tathāhi sati vyatirikte meye kathaṃ mātā bhavet | pārimityaṃ hi atra prameyatve māturvyatireke ca prāṇaḥ | tadevaca kālādipañcakakañcu-kanicitatvamiti sūtrārthaḥ | taṃ saṃkṣipya avatārayati idānīm iti | syāt iti (page 286) api tvātmabalasparśāt---------------------------| (spa. kā. 8) itinītyā | sā iti ahamidam iti aiśvarasaṃvit | atra iti śarīre | vakṣyate iti kalodvalitametacca---------------------------| (3|2|11) ityatra sūtre | tadrūpatā iti | ātmarūpatāhi satī api saṃsāritve nivartate eva śarīre gṛhavastrādāviva | mānyapadena apūrṇaṃ prāmāṇikatva- māha | śaṅkitānavasthāparihārāśayena viśinaṣṭi nityoditā ityādinā | atathā iti tadadhīnatvādeva ajñamakartṛ ceti aṇulakṣaṇaṃ yijitamatra | nanu strībālādīnāṃ puryaṣṭakādi na bhavet ātmā śarīrameva iti uktyā, tataśca aparalokinaste syuḥ | atra āha śarīrātmamānināmapi iti | etat ca prāk vyākṛtameva ayameva hi anātmani ātmābhiniveśāvataraṇa- kramaḥ ityatra | aṣṭādaśavidhaniṣedhyāpasaraṇe nañparāmarśaviśeṣa- mapi yadā ayamabhyāsavaśādujjñati ---------------------------yena tyajasi tattyaja | iti, tadā netyapiviśeṣasya astamayāt viśuddhameva cittatvaṃ bhāti; kevalaṃ tatsaṃskārāt bhedo'treti vyutthānādisambhavaḥ | saṅkocitam ityantaṃ kartṛpadam | anubhūta ityādi karmapadam | sā iti ātmarūpatā | yatpadena kriyāparāmarśe'pi kriyāyāḥ kārakotkalitaśarīratvāt karaṇasya prakṛtasya parāmarśa ucita eva, natu vāsanāpekṣametat liṅgaṃ punaḥ saṃskārāpekṣayā puṃnirdeśāntaraprasaṅgāt | athavā iti na idantayā vedyam, apitu māyīyā tāvadāgṛhītarūpā sā ahantā eva yuktetyarthaḥ | tathāhi vyākhyātā tāvat saṃskāravantamātmānaṃ manvāno vyākhyātumudyacchati, natu tān saṃskārān pṛthagvedayamānaḥ | rudrādestulanam ityādau (page 287) ca so'ham iti tāvat saṃskārapūrṇa eva ahamitiparāmarśāt garvakopādyu-dayā yuktāḥ | svakṛtasaṅkocasaṃskāravatī yā cit, tanmayatayā pralīna-mapasāritaśabdādirūpaviśeṣamekamiti puryaṣṭakāntarāderbhinnam | dvitīyaviparyāsasya ādyaviparyāsanāntarīyakaṃ svarūpaṃ viṣayadvā-reṇa upasaṃharati tadevametat iti | prathamaviparyāsabhittau rūpāntaramida-miti ajñapadena asamastapadena āha | evaṃ mātā sa meyaḥ san ityantaṃ vyākhyāya kālādika ityādi vyākhyātumārabhate anyadapi iti | iyamapi āśaṅkā anena eva parihṛtā yaduta kalananiyamanādi kāryamaśeṣaprame- yaniṣṭhaṃ dṛśyate, tadamī kālādyāḥ pramātṛdharmatvena eva kimucyante iti | pāratantryaṃ tattvāntarasambandhe sati samarthatā svayamasamarthatā tu aprabhutvamityanayā bhaṅgyā bhedanopādānam | tatra viśeṣaṇatātirekeṇa na kālādīnāṃ svarūpamasti | viṣeṣaṇaṃ ca pratītyārūḍhameva tathā bhavati | tatra daṇḍādīni viśeṣaṇāni api na ābhāsanakriyāṃ bhindanti tathā bhavanti, apitu puruṣādikameva viśeṣyaṃ saṃyogādidvāreṇa | tatasteṣāṃ vastvavacchedakatayā purvaṃ pramātṛbhāgāvaccheda upayujyate daṇḍī ayamiti iyatā eva kṛtyasya pūrṇatvāt | kālaḥ punaḥ sphuṭāsphuṭarūpatayā ābhāsakriyāmeva bhāvābhāvavatīṃ nirbhāsayatā parameśvareṇa sṛṣṭaḥ | sa ca ābhāsanakriyayā eva bhāvābhāvavati idantābhāge patitatvādahamiti avabhāsalīnatvāt ca pramātari eva prathamaṃ sphurati | taddvāreṇa tu ghaṭādau yo'hamayami-dānīṃ sphuṭarūpo varte, parikṛśo bhūtvā sthūlataraśca bhaviṣyāmi aśvagandhaghṛtopayogena tatsahabhāvino'mī ghaṭādayaḥ sphuṭarūpā vartamānā ityevaṃvartamānātmakadhruvakālāvadhiparigraheṇa bhūtabhaviṣyatoḥ pramātṛgatayoreva satoḥ prameye viśrāntiḥ,-iti (page 288) pravahadvayaḥkālaḥ sa puṃsa eva kañcukatvena yukta ityāgameṣu tathā nirdiṣṭaḥ | niyatyādereṣa eva nayaḥ | eva iti vata vata iti kiñcit iti hyaḥ iti āsa iti hi vimarśā niyatirāgakalākālavidyātmānaḥ saṃvidi eva, na vedye | tadayaṃ vargo na svatantraḥ, nāpi sāmānyena prameyadharmaḥ,-iti tātparyam | taduktaṃ śrīkālapādāyāṃ yāvatyeva hi saṃvittiruditā susphuṭā bhavet | tāvān kṣaṇo vartamānaḥ kalpo vānyadvayāvadhiḥ ? || iti | etat tathā ca ityādinā sphuṭayati | sarvamiha ābhāsarūpamiti utsargaḥ, tat kiṃ vṛttāvābhāsapadena,-ityāśaṅkya āha sarvaṃ hi iti | bahirvastu iti sakalasādhāraṇatayā eva bāhyatvaṃ, sā ca na viśeṣaṇatāyāṃ nīlasya api kaṃcitprati viśeṣyatvāt utpalasya ca viśeṣaṇatvāt | yat madhyamamuniḥ viśeṣaṇaviśeṣyayorubhayaviśeṣaṇatvāt ityādi | devadattaṃ prati iti apratītatve'rthakriyāsambandhe ca ubhayatra yojyam | nanu apratītaṃ sā avacchidadarthakriyāntaraṃ tu kariṣyati,-ityāha naca iti | nīlaṃ hi pṛthageva sukhaduḥkhādikaṃ janayat na viśeṣaṇamucyate | etat nidarśanena sphuṭayati nahi iti | daṇḍipratīterupayogyāninīṣitapuruṣā-vacchedanādityarthaḥ | tathāhi iti evaṃca satītyarthaḥ | pramātṛbhūmau pramātṛbhūmau iti vīpsā, avyayībhāvena sādhāraṇatārūpabāhya-tvābhāva uktaḥ | ekatāmaya iti sambandharūpaḥ | prathate iti anapahnava-nīyatayā vastu eva | tātkālika iti tathaiva tadā sṛṣṭaḥ | anyadāhi tasyaiva pramāturasau anyathā sphuratyeva | evaṃ viśeṣaṇavṛttāntaṃ prakṛta upayojayati tataśca (page 289) iti | yata evaṃbhūto viśeṣaṇamātrasya api vṛttāntastato hetoḥ kālādīnā- mābhāsanakriyāmukhena pravṛttānāṃ kathaṃ pramātṛpratīterbahir- bhāvaḥ śaṅkyetetyarthaḥ | ādipadāt niyatyādīnām | ata eva āgameṣu rāgeṇa rañjitātmāsau kālena kalitaḥ priye | niyatyā yamito bhūyaḥ puṃbhāvenopabṛṃhitaḥ || kalodvalitacaitanyo vidyādarśitagocaraḥ | iti uktam | nipātāvamarśanīyā niyamādayaḥ, sa jātaḥ ityādyavamṛśyā rāgādayaḥ saṃvedanagatāḥ santaḥ saṃvedyān spṛśantīti | apṛthaksiddhānām iti pramātṛśaktirūpāṇām | viśeṣyasya yā viśeṣaṇakriyā avacchedalakṣaṇā, tasyā yā pratītistatra anupayogināṃ tato bahirbhūtānāṃ siddhireva na saṃbhāvyate | daṇḍādibāhyaviśeṣa- ṇena vastutaḥ pramātṛdharmatvameva eṣāmucitam,-iti bhāvaḥ | kālasya iti sarvasāmānyamapi viśiṣyata iti yāvat | mātrapadena sarvapramātṛsādhāraṇyaṃ nirākṛtam | ata eva āha ābhāso'pi iti dūrata eva tāvadavacchedanakriyā, dūre ca arthakriyāntaram | ābhāsanamapi daṇḍavat na kālasya pṛthak sarvasādhāraṇyena bahirasti | kundacūtamallikākuṭajakamalamālatīsantānaṃ hi kramikaṃ paśyet, natu tatpratīterbahirbhūtaṃ daṇḍamiva kālaṃ kramarūpam | etadeva śrīpūrvāgame svarūpalakṣaṇādādyāt bhedāt pramātrapekṣabhedāntaroktyā darśitaṃ śaktimacchaktibhedena dharātattvaṃ------| svarūpasahitam----------------------------------|| (mā. vi. 2|2) ityādau | nanu bhavatu evaṃ kālasya pramātṛlagnatvam, parameśvarasya tu kathaṃ tacchaktiyogaḥ,-ityāśaṅkya āha vicitra iti | vicitrānābhāsanānābhāsopabṛṃhitānābhāsān kundādimayān yataḥ (page 290) parameśvaraḥ karoti, tataḥ parameśvarasya śaktiḥ pramātṛdharmaṃ kālamutthāpayati; tataḥ pramāturdharmaḥ kālaḥ | pramātā hi kalitaḥ san kalayitā kālena kalita iti uktaḥ | parameśvarasya tu kālaśaktiḥ kriyāśaktiprāṇitarūpeti | prāk iti kramo bhedāśrayaḥ---------------------------| (2|1|4) ityatra prakaraṇe | eṣa eva anyatra kañcukavarge vṛttāntaḥ, iti darśayituṃ niyatiṃ vyākarturtyā vṛttiḥ, tāṃ vivṛṇoti kāryakāraṇabhāvaśca iti | kāryalakṣaṇaśabdena tadbhāva ucyate | sa ca kartṛtvaparyavasāna iti tasya kartṛtvasya kālaśaktyā vakṣyamāṇayā dattasya yo niyamo yato niyamyamānatāpūrvakaniyantṛtvalakṣaṇāt dharmāt, sā niyatiḥ pramāturdharmaḥ | tacchaktistu kriyāśaktiśeṣarūpā bhagavata eva ciducitā | kartṛtā citkartṛtā | tatra iti niyativiṣayatve | kāryakāraṇaśabdena tadābhāsaḥ | tataśca ayamarthaḥ-vastuto bhagavāneva tathā nirbhāsate itisthite na bījasya aṅkuraṃ prati ghaṭaṃ vā upādānatāpi mṛda iti tulyamasāmarthyaṃ dvayoḥ, tathāpi sarvapramātṛsādhāraṇyena evamābhāti-bījamupādānamaṅkurasya, na mṛt; sā tu ghaṭasya, na bījam,-ityevaṃbhūto ya ābhāsaviṣaye niyamyamānatālakṣaṇo dharmaḥ, sa vastutaḥ pramātari eva, na prameye | tatra tu mātrābhāsanadvāreṇa---------------------------| iti pramāturdharmo niyatiḥ sarvajñena uktā | yaduktaṃ niyatyā yamito bhūyaḥ---------------------------| iti | sādhāraṇyameva darśayati tathā iti | anenaiva karmatatphalaniyamavyā- khyāne siddhe pṛthak tadabhidhānaṃ saṃsāravṛttānte tatprādhānyāt | tadāha yaśca iti | vṛttau karmaśabdena cet (page 191) kriyā, tadā phalaṃ tatkṛta ātmavartī saṃskāraḥ; atha sa eva karmaśabdena, tadā phalaṃ svargādīni | ubhayathā vṛttirvivṛtā | rāgaṃ vyācaṣṭe kartuḥ iti | matsarādeḥ iti abhidharmādau bhāratādau ca darśitaścittavṛttigaṇo rāgamūla eva | ata eva vītarāga---------------------------| (nyā. sū. 3|1|25) iti dveṣoddharṣamatsarādivigamo'pi asya pratīyata eva | nanu avairāgyaṃ śaivadṛśi buddhidharmatvena api vakṣyate, tat kimanyena rāgeṇa | kāṇā- dānāṃ tu na anyat tadasti,-iti yuktamicchādveṣayorātmaguṇatvamityā- śaṅkāmapanudati buddhiguṇaśca iti | tattvāntaratayā iti | rāga iti anena kañcukatveneti yāvat | tathāhi bubhukṣā, pipāsā, strīsaṃbubhukṣāla-kṣaṇa ullāso yaḥ, tadavairāgyam | tatra ca bhavati vṛddhāturāderabhi- ṣvaṅgo bhavati evaṃ bhūyādetat mama itipratipatteḥ | tato rāgatattvaṃ pradhānabhūtam | tasya tu bahiṣparyantatāprasaraṇaṃ yatsaṃpattaye vṛddhāturādīnāṃ bhaiṣajyaṃ bhaviṣyati, tadavairāgyaṃ | dharmādayo'pi abhiṣvaṅgavāsanāyā eva pallavāḥ-iti samasto'yaṃ rāgavargaḥ | te tu viśeṣollāsātmāno buddhidharmatvena gaṇitāḥ | tata etat sarvameva māyāmūlata eva sthitam | tathāca dīkṣāsamaye tadantarvartina eva sarvasya śodhyatvaṃ śrīsvacchandādiśāsaneṣu nirūpitaṃ mūle dagdhasya punaḥ prarohābhāvāt | rāganiyatyādau tat pallavitamukulitaprāyaṃ, buddhau punaḥ phullitaṃ ca phalitaṃ ca | tadetat sarvamāha buddhiguṇaśca ityādinā viṣayaviśeṣa ityantena | rāgaṃ vyākhyāya kartṛtvajñatvātmanā vikasitasya caitanyasya bhinnakāryajñeyaviṣayasya abhivyañjanāya dvayorvyāpāra iti samameva kalāvidye nirūpayati śūnyādeśca iti | co dharmiṇi dharmāntaraṃ samuccinoti | caitanyamaniruddhaṃ (page 292) satatānāvṛtaṃ, tatra kimabhivyañjanenetyāśaṅkya satyamevaṃ paramār- thacaitanye, bhinnaviṣayakalpitacaitanyacarcā punariyaṃ vartate ityāśayena āha caitanyaṃ ca iti | iha iti puṃstattve | tadvivakṣābhāve hetumāha cinma-yatvāt ityādinā | karmakakṣyām iti pāratantryeṇa prakāśyamānatām | cit ityādi grāhakāt bhinnamiti yāvat | arthāntarāt grāhyāntarāt vilakṣa-ṇam; tata eva avibhaktamapi grāhakagrāhyābhyāṃ vibhāgamāpāditam, tathābhāve'pi svayam iti svena rūpeṇa saṃvinmātramayatāṃ prakāśa-mānatvena anujjhadapi nīlādi jaḍamucyate | kutaḥ | padārthāntarāṇāṃ viviktatayā bhedena yat saṃvedanavaicitryaṃ, tatra asamarthatvāt | tatra ca hetuḥ idantā ityādinā uktaḥ | abhedaprakāśanaṃ tu anastamitameva śava-śarīraghaṭādāvapi,- iti na tatkṛto laukiko'yaṃ jaḍājaḍavibhāgaḥ iti yāvat | tadāha natu iti | nanu anena prakāreṇa hetunā jaḍamucyate sambandhaḥ parasya bhinnasya sato yat saṃvedanaṃ kartavyaṃ lokayātrotthāpakaṃ tasya akaraṇāt | na kevalaṃ śūnyādāvevaṃ, ghaṭādāvapi evamityāha ata eva ityādi parādhīnatayā ityantam | yadarthamiyat vicāritaṃ, tat prakṛtamanubadhnāti vidyākalābhyām iti | sarvaśabdo yogyatāṃ pramāṇavaicitryeṇa āha, arthaśabdo bhedam | nanu te vidyākale jñatvakartṛtve vyakte cet, vāstavena rūpeṇa abhedātmanā vyaṅktām | atra āha māyīyatvāt iti | nanu bhedena te sarvaviṣaye stām | ucyate niyati iti | etāni hi kañcukāni modakarasavadanyonyānugrahalakṣaṇa--melanavṛttīni, tata eva veṣṭita iti uktamāgameṣu | ata eva amīṣāṃ vicitreṇa paurvāparyakrameṇa abhidhānamaviruddham | tathāhi mālinīsāre (page 293) hṛdaye yaḥ sthito granthiradha-ūrdhvaṃniyāmakaḥ | iti upakramya uktaṃ kadalīgarbhadalavanmodakādirasādivat | kadambagolavaccitrāt kramāt kañcukasambhavaḥ || iti | etenaiva āśayena āha na cātra iti | iyat tāvat prathate ca āgamānugṛ- hītaṃ ca | adhunā idaṃ vidan kurvan rakto niyamavān yaḥ, so'hamityevaṃ- prāye tattvagrāme saṃvedanānusaraṇanimittamavadhānaṃ dhīdhanairna atyantamādriyate | yaditu ādaro'tra bhavet, tadetadvitānayediti | kiṃ tat | āha ayameva kramo'nyathāvā iti ullāsasya citrakramatvāt | tattvāntarā- ṇām iti adhikānāṃ vāgrahaṇāt na upayogo vā iti | anādare hetuḥ niṣprayojanatvāt iti | kutra tarhi ādaraḥ ,-ityāha etāvat tu iti | ādartavya- tāyāṃ hetumāha etāvacca iti | madhyavartinastu prayojanaśūnyatāṃ darśayati anyat tu iti | anupayogi iti dūreṇa sambandhaḥ | kathamanupayogi | āha idānīm ityādi evam ityantam | saṃviditam iti sadbhāvo'nena lakṣyate | tataśca ayamarthaḥ-idānīmiyadasti, anyadā tu adhikamapi syāt | ata eva pakṣāntaramāha avadhānābhāvāt ityādinā | idānīṃ ṣaṣṭhaviṣayādi sannihitamapi asaṃvedyaṃ syāditi śaṅkyata iva, tadavalokane'pi saptamādi-viṣayasaṃbhāvanānivṛttiḥ | tadāha acintya ityādi | etena ṣaṭṣoḍaśādi-bhedena madhyamaprameyagaṇanaṃ bālukāgaṇanaprāyamaśakyaṃ nirupa-yogaṃ ceti darśayati pāratādīnāṃ pārthivādirūpavilakṣaṇānāmapi sambhavāt | etadeva saṃvādayati taduktam iti prakṛtaṃ yadasmākamabhidheyaṃ, tat bhāti ca upapadyate ca (page 294) upayujyate ca; naca madhyamaprameyāsaṃvedane tasya sarvordhvapadavarti- naḥ kācit khaṇḍanetyāha iyaṃ tu ityādi | tathārūpatvam iti svātmā jñātā kartā svatantra iti | anena vinā na kiñcit prakāśate, anyadvā kalpyamānaṃ dūre tiṣṭhatu,-ityāśayena āha nāpīyam iti | yatra tu etadupayogi, tatra dīkṣādividhau sarvametat sunirūpitameva || 9 || ---------------------------prameye vyatirekiṇi | (3|1|9) iti uktam, tat prameyaṃ yugalakena āha trayoviṃśatidhā meyaṃ yatkāryakaraṇātmakam | tasyāvibhāgarūpyekaṃ pradhānaṃ mūlakāraṇam || 10 || trayodaśavidhā cātra bāhyāntaḥkaraṇāvalī | kāryavargaśca daśadhā sthūlasūkṣmatvabhedataḥ || 11 || saṅkṣepeṇa spaṣṭametat, prapañcastu vivṛtāveva asti,-iti pṛthaṅ na vimṛṣṭam | prameyaṃ vacaśca śodhayituṃ codyena upakramate nanu ityā-dinā bhavediti ityantena | ata eva iti yataḥ sāmānyalakṣaṇasaṅgrāhyataiva ucitā, tata ityarthaḥ | etadeva vyatirekeṇa āha avāstave ca iti | tattu iti asaṃ-vedanīyatvādeṣām | etacca karmendriyaviṣaye'pi sañcāraṇīyam | karaṇa-tvamapi anucitameṣāmiti darśayati tathā iti | kālakalādayo hi pramātṛtāṃ pūrayantaḥ pratipramātṛbhinnasvabhāvāḥ, kvacittu naṭamallaprekṣādāvī- śvarecchayā tāvati ekībhavanta ekaviṣayatayā vā anyatra rakto'nyat niyat- yā kāryate ityādisthityā karaṇāṃśagāminaḥ; tat kimanyena karaṇeneti prameyaṃ codayitvā vacanacodyamāha tathā ityādinā | atra iti pradhāna- sya eva parāmarśo yuktaḥ, naca tasya udito nirāvaraṇāyogāditi bhāvaḥ | uktam iti idamapi (page 295) vacanacodyameveti āśayaḥ | itiścodyasamāptisūcakaḥ | punarapi iti vibhā-gavibhāgo'yamiti yāvat | bhuvanādaya iti ādipadāt dehabhedādayaḥ | tathātvena ca iti karaṇatvena ca iti karaṇatvayogivedyatvena | buddhipari-ṇāmādi iti buddhergandhādirūpapariṇāmopayogīni buddhīndriyāṇi, bāhyasya apitu mṛtpiṇḍāderghaṭādipariṇāmāya karmendriyāṇi | etacca apipadena āha | nahi iti | etacca ādisiddhasūtroktameva smāritam | iha kāraṇāni iti asaṃviditasya api bījāderaṅkurādau kāraṇatā eva yato'numīyate iti, tena vāstavaṃ prādhānyamaśabdaspṛṣṭamapi āśritya parāmarśa ityarthaḥ | tāvatā iti na vāstavaṃ vacanavṛttyā bādhyate iti yāvat | etacca prauḍhavāditvena uktam | evaṃ tu sūtraṃ netuṃ śakyameva yatkāryakaraṇātmakaṃ vastu trayoviṃśatidhā, yacca tasya mūlakāraṇaṃ; tat sarvaṃ prameyamiti sākṣātpadasya vyavacchedyaṃ darśayan pramātari prameyatāṃ nirākaroti vikalpajñāne hi ityādinā | nanu evameva pradhānasya api asākṣātkāryatā astu vikalpamātravedyatvāt, ataśca evaṃ yat kāpilairidamapi asaṃvedyaparvatayā eva gaṇitamiti yo manyeta, taṃ prati āha pradhānam iti | punaḥśabdaḥ pramāturasya viśeṣaṃ dyotayan sākṣādvedyatāṃ spaṣṭayati asmadādyapekṣayā api prameyatāmapi āha anumāna ityādinā | etaduktaṃ bhavati-ātmā vikalpajñāna idamiti prakāśamāno mūlaparāmarśe'hantātmani eva pramātṛtaikaparamārthe viśrāmyati | etacca uktaṃ nāhantādiparāmarśabhedāt---------------------------| (1|5|17) ityatra | pradhānaṃ tu vikalpe nirbhāsamānamapi sākṣādvedyāṃśaika- rūpameva idantayaikarasatayā bhātīti parāmarśaikyāt tadeva tat | etadapi uktaṃ (page 296) dūrāntikatayā---------------------------| (2|3|10) ityatra | nanu evaṃ svakaṇṭhena eva kasmādasya prameyatā na uktā | atra āha kevalam iti | atha ekaprahāreṇa sarvaṃ pariharati sarvamevaca iti | ata eva iti yato lokayātropayoga eva pradhānabhūtaṃ, tata ityarthaḥ; anyathāhi sūtrānusāreṇa karaṇavarga ādau nirdeśyo bhavediti ākūtam | vargiprādhānyenāpi iti codyabījaṃ yat parasya, tadeva vastutaḥ samādhānamiti darśayati bahuvacanena iti | nahi vargibhyo'paro vargaḥ kaściditi yāvat | athavā iti bahuvacanena lokaprasiddho bhāvagrāmaḥ samasto gṛhīto vargaśabdena sūtre sa eveti yāvat | sūkṣmasya sthūlataḥ pratipattirutpattistu viparītā,-ityāśayena sūtravṛttyoḥ kramaviparyayeṇa nirdeśaḥ | mahattattvam iti vācoyuktyā prakṛtermahāṃstato'haṅkāro niḥsattā sattā niḥsadasataḥ sattāmātraṃ mahadabhivyajyate tato mahātmī saṃvidaḥ sitā ? ityādikāpiloktismāraṇena na buddhermanaścakṣurvāgādivat karaṇaskandhatā eva, apitu kāraṇaskandhatāpi asti,-iti samarthayate | kāryatvasya śabdākāśādirūpa eva viṣayo yatra kāraṇatvaṃ nāsti | teṣām iti karaṇadaśaikabhājāṃ pariṇatasthūlākāśādidharmatārahitānāmiti yāvat | tathā iti kāryatayā | prakārāntareṇa api saiva sāṅkhyoktiḥ samarthayate kāryatvañca iti bhoktṛbhogyatatkaraṇavicāraṃ hi karoti bhogakriyāviśrāntaḥ | tathā iti kāryatvena | vṛttigataṃ kramamutpattinirūpaṇena samarthayate kāryaṃ ca iti | āvirbhavat iti vyajyamānatayā satkāryavādamāha | sūkṣmam iti na paramāṇurūpam, apitu vibhāgarahitaṃ paripelavātmakaṃ kāryavargāpekṣayā vyāpakarūpam | sthūlatā api etadviparītā mantavyā (page 297) mātrapadaṃ vyācaṣṭe viśeṣarahitā iti etat kāraṇarūpaṃ paraṃ sāmānyaṃ mṛdrūpatā iva ghaṭādeḥ, sādṛśyalakṣaṇaṃ tu aparaṃ sāmānyaṃ ghaṭānāmiva ghaṭatvamiti | purastāt iti yoginirmāṇatādisūtreṣu (2|4|11) | sa ca iti kramaḥ | niyatiśaktimeva pramāṇato darśayati āgamato'pi iti anumānamatra durbalamiti āha | nanu asakṛt iti nanu āgamāntaramanyathākramapratipādakamapi atra nāsti,-iti kuto niścayaḥ | tatra ayameva kramo niyateriti duravagamameva | astu evam, prakṛte tu na kācit mlānateti āha nacāsiddhe'pi iti | saṃvedanasya anapahnavanīyasya yat saṃvedyātmatvaṃ, yacca tatsaṃvedyābhāsasaṃ- yojanaviyojanabahirantarbhāvāpādanādisvātantryeṇa īśvaratvaṃ, tat sarvaṃ svaprakāśam | etat tu mūḍhaṃ prati upadeśatayā prameyamiha prakṛtaṃ, tasya na hāniḥ kācidasiddhe'pi sattvasaṅkhyākramaniyamādā- viti saṅgatiḥ | etaduktaṃ bhavati-saṃvidaḥ sarvaśaktitāmeva paśyan kṛtārthaḥ, sarvaṃ tu madhyavarti kiyat syāditi gaṅgāgatasaikatakaṇa- gaṇanaṃ kva upayogi parayoginaḥ | yadāha kīṭasaṅkhyāparijñānaṃ tasya na hyupayujyate | ityādi | tanmātrāṇi upasaṃharan mahābhūtāni āsūtrayati tadevam ityādinā | sanniveśa iti āśayasaṅgrahāya | anyonyasamparkaṃ ca iti bhūtāntaraviṣayam | pakṣadvayanirūpaṇaṃ vā iti ekaikaguṇamahābhūtadarśane hi guṇāntaropalambho bhūtāntarasamparkata iti sanniveśata iti bhūtarūpatā sthūlā | ekaikaguṇavṛddhatāpakṣe tu parasparasamparkastanmātrāṇām, ākāśe tu sanniveśa eva sthaulyāpattiḥ saṃparkābhāvāt, ceṣṭāvyūhanakriyā vāyoḥ | ādipadāt paktisaṅgrahadhṛtayo'pi tejombudharāṇāṃ vṛttayo gṛhītāḥ | (page 298) yadvā iti ākāśasaṅgrahāya pakṣāntaram | etadeva sphuṭayati sanniveśa- viśeṣa iti na atra anyonyasamparka iti evakāraḥ | śabdapariṇāmasya ubhayathā avakāśadātṛtvaṃ sambhāvyate vācakaśabdasya nādātmano vicitrasamayasahiṣṇuśābdavṛttamūlānekavarṇagrāmabījabhūtasya yato'nekavācyādhyāsavataḥ sarvāvakāśadānakṣamateti ekaḥ prakāraḥ, vācako vā astu avācako vā khaṭakhaṭādirapi śabdaḥ sarvāvakāśasahaḥ sparśasahacāritārahito mūrtatābhāvādapratighātako yata iti aparaḥ prakāraḥ | tannirūpayati nādātmā ityādi yadvā ityādi ca | api iti pṛthivyādīnāṃ tāvadavakāśadātṛtā naiva sambhāvyate kathañcit, dṛśyamānā api na teṣāṃ sā svabhāvaḥ; apitu tatsahacāriṇa ākāśasya evetyarthaḥ | tattvāntarātmanaḥ iti pṛthivyādiguṇasya sparśasahacā-riṇaḥ pratighātakṛtastatra ākāśe praveśo yasya na sparśasahacārī sa śabda iti tasya eva ākāśasya eva avakāśadātṛtā vṛttiḥ, natu śabdaguṇā-nāmapi bhūtāntarāṇāmiti tātparyam | sthaulyabhāga iti yo'sau sanniveśātmanā suṣirasvabhāvaḥ, tadākāśameva; natu tanmātram, yattu asanniveśātmakaṃ kṣobhamayaṃ rūpaṃ, sa śabdo guṇa iti abhiprāyaḥ | ata eva iti yataḥ śabdasanniveśarūpatā tatra avyabhicāriṇī, tato hetorvāyorākāśameva eko deśaḥ svarūpātmatvena avyabhicārāt | etadeva lokaprasiddhyā pramāṇayati tathā cāhuḥ iti | sarva evahi laukikālaukika- khavāyvoravyabhicāramicchanti,-ityāśayena nityamevāviviktatvaṃ marudambarayoriva | (bha. gī. 9|6) iti yathākāśasthito nityaṃ vāyuḥ-------------| (page 299) ityādi ca niyatamiha na paṭhitam | pakṣāntaramāha athavā iti | ata eva iti yataḥ śabdabhāga ākāśapadapatitaḥ | matāntareṇa api etat saṃvādayati tathāca iti | yadihi ākāśameva guṇāntarasparśādhikyāt vāyurityeṣā dik na bhavet, tadā śabdasparśābhyāṃ sparśādeva vāyorjanma; evamuttare-ṣām, tataḥ pūrvasya mahābhūtasya uttaraṃ prati kathaṃ kāraṇatvaṃ syāditi āśayaḥ | nanu kimarthaṃ śaivasāṅkhyādaya itthamāhuḥ | ucyate asya kramasya iti pṛthivīdhāraṇāyāṃ jitāyāṃ pṛthivīmapi jalavilīnāṃ bhāvayan yogī jalameva paśyaṃstatsiddhīḥ pratipadyate yāvadākāśaika-līnāni śūnyaikatābhāñji pūrvamahābhūtāni bhāvayannākaśa-siddhīḥ | dīkṣākālena ca viśuddhaṃ pūrvatattvaṃ dharāmapsu uttaratra yojanīyamiti yojanāsu nirūpitam | yeṣāmadhyavasāyo'sti na vidyāṃ pratyaśaktitaḥ | sukhopāyamidaṃ teṣāṃ vidhānamuditaṃ guroḥ || iti hi āgame dīkṣāyojanaṃ sarvānugrāhi yuktam, tatra kāraṇe kāryasya pravilayo yojanaṃ ca | yuktaḥ iti sa eva ayaṃ bahutarāgamānugṛhītaḥ pakṣaḥ iti yāvat | enāmeva pakṣadvayaśailīṃ bhūtāntareṣu darśayati evameva iti | ekaguṇatā eva bhūtānāmityetat saṃvādayati ata eva iti viṣayavatī pravṛttirutpannā sthitinibandhanī | itisūtrabhāṣyakāraḥ pṛthivyādikṣetreṣu ekaikagandhādiguṇasaṃvedana- meva nyarūpayat | śrīmataṅgaśāstre'pi kṣubhitāt sparśatanmātrāddviguṇo vyūhato marut | ityādigranthena svabhāvataḥ ekaikaguṇatve pūrvabhūtāntaravyūhanayo- gāt tat dviguṇatvādi nirūpitam | tānyeva iti vṛttiṃ vyācaṣṭe (page 300) tānyevaca ityādinā natu vastvantaram ityantena | apratyakṣatvāt iti saukṣmyāt teṣāṃ mahābhūtadvāreṇa eva upalakṣaṇamanyathā māyā- tattvameva ekaṃ śivatattvameva ekamiti vastuvṛttam | nanu evaṃ ghaṭāda- yo'pi tattvarūpatayā gaṇyantām | netyāha pratyakṣa iti paratvaṃ prakṛt- yante, sūkṣmatā tanmātrānte, vyūhatā dhāraṇānte pūrvapūrvasañca- yena guṇādhikyasya anantarameva varṇitatvāt | tataḥ paro vibhavo dehagha- ṭādiḥ | na atra vyūhanādadhikramasti | teṣām iti nirdhāraṇe | nanu eṣāṃ rūpādiṣu pañcānām---------------------------| (sā. kā. 28) iti ālocanendriyatā ucitā, na buddhīndriyateti codyaṃ pariharan buddhibo- dhopayogitayā ityetadeva sphuṭayati indriyāṇāmadhyavasāyātmatayā yato viṣayabodho niṣpadyate, tato buddhīndriyatā | nanu tāni svālakṣaṇyena āhaṅkārikatvasāmānyena pratyagātmanaḥ śaktirūpatvena ceti sarvātmanā parokṣāṇi, tat kathamadhyavasāyātmatā eṣām | satyam, amībhiḥ prakārairevameva; kintu svaviṣayākāraiḥ pariṇatāni santi buddhyāmanupraviṣṭāni tadākāratāṃ buddhāvarpayanti, tena viṣayākāratāpariṇāmena adhyavasāyamayāni bhavanti, natu svālakṣaṇyādinā rūpatrayeṇa | sa evaca eṣāṃ lokayātropayogī, natu tat | nanu ca ālocanameva iyati mūlamiti tena kasmāt na vyapadeśaḥ | atra āha ālocanamātreṇa iti buddhyadhyavasāyaparyantatāmāgacchatā | tena buddho mama ayamarthaḥ iti na pramāturviśrāntistasyāṃ tu satyāṃ sā bhavatīti | etat svarūpadarśanayorapi saṃmatamityāha adhyavasāyo hi iti anyatrāpi iti ca | parairapica yuktametadupagatamiti vadan svadarśanasya sarvasaṃmatatayā draḍhimānamāha indriyavṛtteḥ ityādinā (page 301) māyāpada evaca ālocanaṃ dvāraṃ, dvārīṇi antaḥkaraṇānītyādikā prakriyā, natu vidyāpade iti darśayati yataśca iti | anugamyate iti asmābhi- rapi na na aṅgīkriyate iti yāvat | saukṣmyādikrama iti ghrāṇendriyaṃ sthūlaṃ yāvat paramasūkṣmaṃ śravaṇamiti, evaṃ paramasūkṣmaṃ vāgindriyam | viṣayāṇāṃ śabdādīnāṃ yathāyogaṃ svarūpaṃ nirvarṇayanti ghaṭādikaraṇāvasare tyāgo grahaṇaṃ dvayamiti bahiḥ pāyupāṇipādasya, antarvāgindriyasya, tatprakṣobhaviśrāntirupasthasya,- iti asādhāraṇakriyāṇi sakalaśarīravyāpīni kevalaṃ niyatādhiṣṭhānaspaṣṭasvavṛttikāni karmendriyāṇi | tena rugṇapāṇirapi dorbhyāmādatte ityādi siddham | eṣām iti nirdhāraṇe | kecit iti āhuḥ | apare tu iti pratipannāḥ iti sambandhaḥ | tasmāt trividhaṃ karaṇaṃ dvāri dvārāṇi śeṣāṇi | (sā. kā. 35) iti yaducyate, tat tāvadekarasameva | antaḥkaraṇasya apitu parasparaṃ dvāra- dvāribhāve niyataḥ kramo yathiva kālakalādīnāṃ pramātṛbhāvopaga- mane yato'tra abhiṣvaṅgaḥ, tato vedanaṃ, tataḥ karaṇam; yato vā vedanakaraṇe, tato'tra rāga ityādeḥ pramātṛdeśakālādibhedanakramasya vicitratvāt | nanu sarvāṇi karaṇāni māyākṛtabhedānusāreṇa bahiriti yuktam, māyāpramātrupayogādantaraṅgatvena vā antaritīdaṃ codyamāśaṅkya antarbahiṣkaraṇatāvibhāgaṃ ghaṭayituṃ buddhikarmendriyāṇāmuktamapi svarūpaṃ pratyāvartayati eṣu ca iti sarvaprasiddheṣvityarthaḥ | pramātrantara ityādi samāsapadam | manasi grāhaka ityādi ahaṅkāre, tanniṣṭha ityādi buddhau, sarva ityādi tritaye'pi antaḥkaraṇatāyāṃ hetutvena yojyam | anye iti vindhyavāsiprabhṛtayaḥ | te hi ahaṅkārabuddhyoḥ (page 302) kāraṇaskandhatāmeva āhuḥ, na karaṇaskandhatām | svadarśanasya yuktatāmāha-ihatu dvitvena uktamantaḥkaraṇaṃ bhinnavṛttivaśāt yojanā yatastridhā eva, anyathāhi ekameva tattvamiti uktam | ata eva uktamāgame mano garvastathā buddhirdvārametat sadātmanaḥ | bhūtaye bhūtanāthena nirmitaṃ karaṇaṃ tridhā || (ma. taṃ. 18|83) iti | jñānakriyā iti | jñānaśaktireva māyāpramātari bhinnajñeyaviṣaya-tvena sattvam, evaṃ kriyāśaktirbhinnakāryaviṣayatvena rajaḥ, māyā eva bhinnavastuvimohamayī tama iti vakṣyate svāṅgarūpeṣu bhāveṣu patyurjñānam-------------| (3|2|3) itisūtre | atastāsāṃ yo bhedollāso vibhinnajñeyakāryavisphāraviṣayaḥ, sā parā pakṛtirmūlakāraṇam | pradhānatvaṃ prathamato dhīyate viśvaṃ sṛṣṭau, yatra ca pralīnaṃ sat pralaye | nanu ityādinā vibhāgarūpatāṃ vyācaṣṭe | sarvatattvānāmādibhūtā, ata eva parāprakṛtiryā; sā pradhānatattvamiti sambandhaḥ | avibhāgātmatāṃ spaṣṭayati sakalabhedānabhivyaktiravibhāgarūpatā iti | natu sā tucchaṃ prasajyapratiṣedhamātramityāha mūlakāraṇarūpe vastuni iti tena tadvastusvabhāvabhūtaṃ tadavibhāgātmakatvamekatvaṃ vyācaṣṭe | ekatvaṃ ca asyāḥ sarvatra | ata eva sakalabhedānāṃ hi avibhāgaḥ sā | tataśca kathamasāvanyānyarūpā bhavedekayā eva samastabhedagrāsīkārāt | nanu pradhānaṃ sattvādi avibhāgarūpaṃ, tattvādīnāṃ ca bhavatā śaktitvaṃ na sahiṣyate bhedasthiteḥ śaktimataḥ---------------------------| (4|1|5) itisūtrārthanirṇaye; patañjaliprabhṛtayastu atra śaktitvena vyapadeśaṃ kurvanti, tat kasmāt matabhedaḥ itīdṛśi codye | pratisamādhatte (page 303) sattvarajastamorūpatve'pi iti | bhedasthityabhiprāyeṇa asmābhiḥ śaktitā niṣiddhā, natu vāstavena vṛttena | yat vakṣyate ----------------patyurjñānaṃ kriyā ca yā | māyātṛtīye------------------------------------|| (4|1|4) ityādi, tattvāgūrya māyāśaktivyapadeśo yukta eva pātañjalādau dṛgdarśanaśaktyorekātmatā eva | (yo. sū. 2|6) iti hi sūtraṃ pradhānaśaktiḥ puruṣasya---------------------------| ityādi ca bhāṣyam | ekatve prakārāntaramāha parameśvara ityādi | tena mūlapṛthaktvavādo na aṅgīkṛta eva iha | ihahi śaivairmāyātattvamupā- dānakaraṇaṃ nirdiṣṭaṃ, tadeva paraprakṛtirūpeṇa uktam; māyā tu parameśvaraśaktiruktā | ata eva pārthivāṇḍānāmiva prākṛtāṇḍānāṃ yadasaṃkhyatvamuktaṃ pṛthagdvayamasaṃkhyātam---------------------------| (mā. vi. 2|50) iti, tatra guṇatattvavaicitryabhedo jīvitam, māyātattvaṃ śaktiśceti tu ekameveti na tatra aṇḍavibhāga āgameṣu darśitaḥ | taduktaṃ pṛthagdvayamasaṅkhyātamekamekaṃ pṛthagdvayam | (mā. vi. 2|50) iti | atra ca pratipuṃstattvaṃ na bhedosti,-iti abhidadhatā tadadharavartināṃ tattvānāṃ so'sti,-iti sūcitam | nanu atra kiṃ pramāṇamityāha eṣa ca iti | eṣa tattvakramo'numānena api pratyakṣapūrvakeṇa anvayavyatirekiṇā vā sādhayituṃ śakyate | nanu anumānena pratibandho duravadhāra iti uktam | satyam, kintu parameśvaraniyatiśaktimupajīvatā svavadhāra eva asau | sā tarhi tādṛśī kuto jñātā | ucyate, parameśvaraśāstraprāmāṇyena (page 304) upapāditaḥ saṃpādito niyatiśaktivyāpāraṃ prati viṣayabhāvo yasya tattvakramasya, sa tathābhūtaḥ | etaduktaṃ bhavati-pārameśvarasya tāvadāgamasya akhaṇḍitaprāmāṇyamupapāditaṃ pūrvam, sa ca niyatimevaṃbhūtāṃ darśayati-yaduta sthūlamavaśyaṃ sūkṣmapūrvakaṃ, kriyā karaṇapūrvikā, avibhāgapūrvako vibhāga iti | tatra pratibandhāt siddhādakhaṇḍyate ? pārameśvarāgamadvāreṇa api ābhāsitasya tathaiva vastutvena dhāraṇādīkṣādiphalānāmābhāsata eva siddhaḥ | nanu ucyatāṃ tarhi pārameśvarāgamokto vistara ityāśaṅkya āha iha iti | asmābhistu āgamagranthaniṣṭhe vārtikabhāṣyavṛttigranthe śrītantrālokādau prapañco nyakṣeṇa darśitaḥ | iyattu iha tātparyam- dharādyābhāsā eva miśrībhūya ghaṭādisvalakṣaṇībhūtāḥ karmendriyairjanitāśca upasarpitāśca, buddhīndriyairālocitāḥ, antaḥkaraṇena saṅkalpanābhimanananiścayanaparyantatāṃ nītāḥ, aśuddhavidyāvivecitāḥ, kalādibhiḥ pramātāramupadadhadbhiranurañjitāḥ, māyāpramātari viśrāntidvāreṇa abhinnā api santo yadyapyarthasthitiḥ---------------------------| (a. pra. si. 20) itinyāyena satyapramātari eva bhedavigalanatāratamyena vigalita- svakabhedāḥ prakāśavimarśaparamārthatayā eva viśrāmyantīti śivam || iti śrīmahāmāheśvaraśrīmadācāryābhinavaguptaviracitāyāmī- śvarapratyabhijñāvivṛtivimarśinyāmāgamādhikāre tattvavimarśaḥ prathamaḥ || 1 || atha dvitīyo vimarśaḥ | auṣadhamādhivyādhiṣu pāśatrayaśātanaṃ triśūlakaram | vande'hamamṛtamūrtiṃ pūrṇatrikaśaktiparamārtham || evaṃ prameyatayā tattvarāśau nirṇīte tadanantaraṃ pramātṛtattvaṃ nirṇītamapi iha svātmani īśvaratāpratyabhijñāpanaprakṛtaprameyasāre śāstre prādhānyena vitatya nirṇayārham,-iti tadarthaṃ vimarśāntaraṃ tatraitanmātṛtā---------------------------| ityādinā ---------------vyāno viśvātmakaḥ paraḥ || ityantena ślokaviṃśakena ārabhyate | tatra ślokena brahmāditrayasvarūpaṃ; tato dvayena heyopādeyapramātṛrūpavibhāgaḥ; tatastadupayogitayā malasvarūpaṃ, tatkṛtaṃ ca pramātṛvaicitryaṃ saptabhiḥ; iyatā heyarūpe pramāturukte tadupādeyarūpābhidhānāya samāveśasvarūpaṃ dvābhyāṃ; tataḥ prasaṅgāt pramāturavasthānāṃ suṣuptādīnāṃ svarūpaṃ pañcabhiḥ; tāsāmeva heyopādeyatāvibhāga- stribhiḥ,-iti prakaraṇatātparyam | atha pratyekaṃ sūtrārtho nirūpyate tatraitanmātṛtāmātrasthitau rudro'dhidaivatam | bhinnaprameyaprasare brahmaviṣṇū vyavasthitau || 1 || tatra iti evaṃbhūte'sminnāgamasiddhe saṃvedanayuktyupabṛṃhite mātṛmeyātmani tattvavarge nirṇīyamāne prastute yadetat kālādikañcuka- pariveṣṭitaṃ, tadeva yasyāṃ śuddhamupasaṃhṛtaprameyatayā prameyān- tarmukhaṃ bhavati daśāyāṃ; tasyāmadhiṣṭhātā tadabhisaṃpādanadvā-reṇa svopāsakavargasya taddaśādānena tadavasthādhyānasamāpannasya svābhimukhyasaṃpādanena ca bhagavān paramaśiva eva īśvaratāṃ bhajamānaḥ san rudratvena adhiṣṭhātā | tata eva asau māyāpade'pi prāṇāpānātmaka- (page 306) dharmādharmasūryendudinaniśāmṛtakasūtakādivibhāgavirahitatadvibhā- ganibandhanabhūtamadhyamajyotīrūpapramātṛbhāgādhikasvarūpasaṃ- sparśādunmīlitatṛtīyanetraḥ, bhinnasya tu prameyasya prasare saṃpādane'-dhiṣṭhātā brahmā, prasṛte tu tasmiṃstatsantānapravahaṇalakṣaṇe prasare'dhiṣṭhātā viṣṇuḥ | ata eva etau prameyameva idamiti prakāśātmanā pradhānīkurvāṇau, ahamiti pramātṛtāsārasvarūpaṃ nyakkarvāṇau na tṛtīyanayanayoginau, devataiva daivatamadhiṣṭhātṛrūpaṃ daivatamadhidaivatam,-iti sūtrārthaḥ | tamavatārayati viśveśvarasya ityādinā | viśveśvarasya brahmādirūpairaviśuddhena eva svarūpeṇa tāni kathamunmīlanti | āha buddhiguṇatvena, natu śuddhasaṃvinmātrarūpatayā | ata eva ādhāratvena sthitaṃ yadaiśvaryaṃ kartṛtālakṣaṇaṃ svātantryaṃ kriyāśaktiparyantaṃ jñānaṃ, tat teṣāṃ rūpam | tarhi dvitvaṃ kuta ityāha sattva iti ya eva aṅgibhūto guṇaḥ, tadviṣayameva tadaiśvaryaṃ jñānarūpamiti bhedaḥ | śūnye puryaṣṭakātmatātyantasūkṣmadeha evavā iti vṛttiṃ vyācakṣāṇo mātrapadaṃ sautraṃ vyākaroti yadyapi ityādinā | mūrtyā ākāreṇa, kālaviśeṣeṇa ca śarīrivat niyatena pārimityabhājā yo'vacchedastadrahitaḥ; sāmānyakālayogastu tasya api astyeva yadivā mūrtidvārā yaḥ kālabhedo niyataḥ kālaḥ | puryaṣṭakasya dehatā astyeva mahābhūtaiḥ samanvayāditi tadapi iha na vacanīyamiti mohavyapohanāya śaṅkodbhāvanārthaṃ dehagrahaṇam | upādānārhatābhidhānāya atyantasūkṣmagrahaṇaṃ na sthūladehasya api upacaritaṃ puṃstvamastīti āha | nanu śūnyaṃ tamoguṇātmakamiti pradhānatattvameva tat, tat kimanena bhāṣāntareṇa | atra āha sattvādi iti pradhāne'ntarbhavati, natu tadeva taditi yāvat | tathāpratīteḥ iti ahamitipramātṛtādhyāropeṇa | etadeva parighaṭayati (page 307) ghaṭayati āśaṅkāmapanayan adyāpica ityādinā | evam iti yuktamuktaṃ yat vastu tat tasmāt hetoryadyapi tulyatvaṃ sūkṣmāsūkṣmaśarīrayoḥ, tathāpi na mātāpitṛjanasya mukhyapuṃstattvateti sambandhaḥ | tadabhede- naiva iti puryaṣṭakābhedena | pūrvapūrvarūpāveśena hi uttarottarasya tathābhāva iti uktam | nanu rūpādimayatvaṃ puryaṣṭake'pi astyeva,- ityāśaṅkya āha prameyānavabhāsācca iti | nahi tatratyaṃ rūpādi pratibhāsate | tatsaṅkocopahitaṃ hi saṃvedanameva tatpramātṛbhāvena nirbhāti, na tadgataprameyabhūtaṃ rūpādi; śarīre tu tadeva pramātrīkriya-māṇaṃ gauro'hamitipratīteḥ | nanu puryaṣṭakaśūnyayorapi sarvajñān prati avabhāsamānatayā prameyatvamasti eveti punarapi kathaṃ tayoḥ pramātṛmātratetyāśaṅkya pakṣāntareṇa upakramate athavā iti tayorastu prameyatā, tābhyāṃ tu anyat pramīyate ghaṭādi bāhyaśarīreṇa asamparke bhogasaṃpādakatvāyogāt | ata eva iti yato'nyat na pramīyate tābhyāṃ, tataḥ | parameśvarasya iti sa evahi svātantryāt tathā bhātīti abhihitamasakṛt | ubhayarūpā iti savedyā, anyā ca | āṇavasaṃjño yo'jñānātmā māyākṛta eva malaviśeṣaḥ, yat vakṣyate -----------------------māyāśaktyaiva tattrayam | (3|2|5) iti; tasya atisphuṭatāṃ saṃvedanabhāge kurvan buddhau tamoguṇamudreca- yati bhinnābhāsayogaṃ saṃharati bhagavān rudraḥ | adhiṣṭhātṛtāmeva spaṣṭayati tasya ityādinā | atra ca iti sarvasaṃhārātmani pramātṛmātre | sa eva iti bhagavān rudraḥ | nanu samastavedyakṣayaścet vṛttaḥ, tadeva paramapadamiti kā khalu anyā turyadaśā suṣuptātiriktā syāditi | ata āha tatra ca iti kṣīṇe'pi (page 308) vedyāntare vedakatattvasya sarvottīrṇasarvamayasarveśvaratādidharmabhā- janasya adyāpi vedya eva śūnyādau samupahitasaṃvitsaṅkocayogāt paramārthaprakāśo nāstīti tatprakāśasārāyāsturyadaśāyā yuktameva vailakṣaṇyam | nanu bhāvanāḥ puryaṣṭakabhāve śūnyasya bhāvayitur- bhāvāt bhavantu, śūnye tu bhāve ko'sau bhedabhāvanāpradhāno bhāva-yitā anyo bhavet; saṃvidrūpāpekṣayā ca na bhāvyasya bhedo'sti | atra ucyate śūnye ca iti samakālameva yadā śikharasthasaṃvedanadiśā ubhayamapi vāgrahaṇāt śarīraghaṭādyapivā vyatiriktaṃ bhāvayati, tadā tanmadhyānupraviṣṭabhāvanīyaśūnyāntarāpekṣayā yat śūnyāntara- miti uktaṃ, tadeva pramātṛtāmeti; naca anavasthā saṃvittattvāveśena eva yadyapyarthasthitiḥ---------------------------| (a. pra. si. 20) iti api tvātmabalasparśāt----------------------|| (spa. kā. 8) iti ca nītyā pramātṛtodgamāt | tadāha samarthitam iti | evaṃ sūtrārdhaṃ vyākhyāya śeṣaṃ vyācaṣṭe jāgara ityādinā ardham | sūtre ya evamarthaḥ prasaraśabdaḥ, sa ābhāsapadena vṛttau vivṛtaḥ iti saṅgatiḥ | sāmastyena devatādvayaṃ vyākhyāya vibhāgena sphuṭayati jāgaraṃ ca ityādinā | hṛdayābjagatatvādeva kamalāsanaḥ palāyati iti vyācaṣṭe na kevalaṃ tatraiva prathamakṣaṇe sa bhāvāvabhāso'sti,-ityetāvat, apitu smṛtyavasthāmapi svapnāvasthāmapi pratipadyate,-ityevaṃbhūtamanuvar- tanaṃ kurvāṇaḥ pālaka ucyate bhagavān viṣṇurmadhyamāvaikharyātma- kānuvartanollāsapade parameśvarāt prabhṛti paśupramātṛparyantapramā- tṛvarge kaṇṭhabhūmau vartamānaḥ | hṛdaye hi prathamapaśyantīprasarātmani pratibhārūpatvena (page 309) prāthamakalpikī sṛṣṭiḥ yathecchābhyarthito dhātā jāgrato'rthān------------| (spa. kā. 33) itisthityā | rudrāvasthā tu samastavādopasaṃhārarūpānāhataparavāktat- tvānupraveśaprārambhabhuvi tāluni sarvopasaṃhārātmakasuṣuptallakṣa- ṇe'pi kaṇṭhadeśe'pi nirūpite tadūrdhvapadagāmitvādeva labhyata iti tāluni iti na uktaṃ vivṛtikṛtā | tata eva brahmahṛdayoviṣṇukaṇṭho rudratā-lurīśvarabhrūumadhyaḥ sadāśivordhvabrahmarandhro'nāśritātmaka-śaktisopānoparipadaḥ kāraṇaṣaṭkavigrahaḥ parameśvaraḥ iti hṛdayādisvarūpābhidhānena sūcita āgamiko'rthaḥ pravibhajyātmanātmānaṃ sṛṣṭvā bhāvān pṛthagvidhān | sarveśvaraḥ sarvamayaḥ svapne bhoktā pravartate || ityāśayena āśaṅktate yadyapi iti | yadā iti yataḥ, tadā iti tataḥ; yadivā yadā saṃskāravataḥ svapnaḥ, tadā sthitirūpatā; svātantryena tu svapne jāgararūpataiva sā tathā svapne'pyabhīṣṭārthān praṇayasyānatikramāt | (spa. kā. 34) itinītyeti yadātadābhyāmuktamabhinavaṃ tāvadarthāvabhāsanaṃ sthapatikumbhakārādibhirgṛhakumbhādīnāmavabhāsane sphurati eva, tatsāmānyāt punastasyaiva darśanamityevaṃbhūtaviśeṣānapekṣā jāgaryāṃ yā sṛṣṭirūpatā | nanu evaṃ svapne'pi asti,-iti pakṣāntareṇa pariharati yadivā iti abhedabuddheḥ sarve vayamekaṃ vidmaḥ ityasyāḥ, bhedabuddhervā pūrvasṛṣṭivailakṣaṇyapratīterāspadaṃ pūrvaṃ pramātrantaraikyena asāvavabhātaḥ | tathārūpatā iti sṛṣṭirūpatā jāgradavasthāyā iti pūrveṇa sambandhaḥ | buddhiguṇa eva iti evakāreṇa śuddhaiśvaryasparśo'pi tayornāsti, rudrabhaṭṭārakasya tu śuddhamaiśvaryaṃ jñānaṃ ca (page 310) spṛśata eva buddhiguṇābhyāmaiśvaryajñānābhyāṃ yogaḥ iti darśayati | tadetat sphuṭena āgamikena abhijñānena darśayati ata eva iti | prapañcavigalane yadīśanamaiśvaryaṃ, tataḥ kila buddhiguṇasya aiśvaryasya pratyastamayaḥ sata eva nyakkaraṇaṃ, natu atyantamabhāvaḥ tasmin------------------------------------------------------| (spa. kā. 15) iti, tadā tasmin mahāvyomni------------------------------| (spa. kā. 25) iti ca | eṣāṃ madhyame mahāvyomni ekaghanatāsamāpattyabhāve'pi anupraveśamātramasti,-iti tṛtīyena netreṇa udānamahātejaḥprabodhāt bhedadahanātmanā yogaḥ || 1 || asyaiva mātṛtāmātrasya vibhāgaṃ nirūpayan kālāditattvāntarayogo'vaśyopagamya iti sūtreṇa nirūpayati eṣa pramātā māyāndhaḥ saṃsārī karmabandhanaḥ | vidyābhijñāpitaiśvaryaścidghano mukta ucyate || 2 || māyāvimohitaḥ, ata eva karmāṇi bandhakatvena abhimanyamānaḥ, eṣa iti kālakalādiveṣṭitaḥ śūnyapuryaṣṭakasaṅkucitasaṃvitsvabhāvaḥ, saṃsaraṇaśīlaḥ, vidyayā tu svarūpaprakāśanaśaktyā pratyabhijñāprā-pitamaiśvaryaṃ viśuddhaṃ svātantryaṃ yasya, ata eva cit yasya ghanā nibiḍā acidrūpānupraveśaśaṅkāśūnyā, sa punarjanmabandhavirahāt satyapi dehe muktaḥ, patite tu asmin śiva eva, ko muktaḥ bhūtapūrvagatyā tu muktaśivaḥ iti vyavahāra āgameṣu,-iti sūtrārthaḥ | taṃ saṅkṣipya āha idānīm iti | tata iti anyathāhi saṃvidrūpatve tasya pratyuta śaktirmāyā, natu tadadhīno'sau yena tasyāḥ sa ityucyetetibhāvaḥ | vakṣyate iti devādīnāṃ ca---------------------------| (3|2|10) (page 311) iti upakramya tatrāpi kārmamevaikam---------------------------| (3|2|10) itisūtre | sa evaca iti yasyaiva bandhaḥ, tasyaiva muktatvamucitamiti yāvat | ādigrahaṇāt jñānacaryābhaktyādayaḥ | yathā uktaṃ śrīsarvavīramate kadācidbhaktiyogena karmaṇā dīkṣayāpivā | saṃsāriṇo'nugṛhṇāti---------------------------|| iti | śrīmataṅge'pi ---------------------------mokṣo vātha catuṣṭayāt | iti | nanu ātmatattvaṃ pratyuta heyamāgameṣu uktaṃ te tvātmopāsakāḥ śaive na gacchanti paramaṃ padam || (ne. taṃ. 8|4) iti śaktiśivātmatāyā upādeyatvena uktatvāditi śaṅkitvā āha ātmana iti ṣaṣṭhīsamāso'yaṃ vṛttāvityarthaḥ | aiśvaryaśabda iti sautraḥ | nanu ciddhanatvaṃ kathamanena vivṛtaṃ bhavatītyāśaṅkya āha cinmātra ityādi | sadā iti bandhāpekṣā ca muktateti ākūtaśeṣaḥ || 2 || asyaiva pramāturāgamikaṃ saṃjñābhedaṃ nirvacanato nirūpayati svāṅgarūpeṣu bhāveṣu pramātā kathyate patiḥ | māyāto bhediṣu kleśakarmādikaluṣaḥ paśuḥ || 3 || yo'sau mukta uktaḥ, sa bhāvān svāṅgavat pramimīte iti teṣāṃ svāmī paramārtharūpārpaṇācca pālayitā | tadayamīśvararūpatāsamā-viṣṭa iti īśvaravadeva patiruktaḥ śāstre | yadātu māyāśaktyā kṛtabhe-dāṃstān mimīte, tata eva kleśairavidyādibhiḥ karmabhiḥ śubhāśubhai-rādipadāt vāsanābhiḥ karmavipākarūpaiśca bhogairuktakañcukapra-pañcitaiḥ kaluṣo'pahastitaikarasasvātantryaḥ; tadā taireva pāśaiḥ (page 312) pāśitatvāt paśuruktaḥ | tadā iti śivatāyāṃ, pālyamapekṣaṇīyaṃ yat patitve, tat na asti vyatiriktamityarthaḥ | nanu māyāto bhediṣu iti sautraṃ na spṛṣṭaṃ vṛttau, anyadevatu uktaṃ puṃstvāvasthāyām iti | sautrameva itthamuktamiti darśayati tadāca ityādinā puṃstvāvasthayaiva ityantena | atha kimanayā bhaṇiticitratayeti cet, āha prādhānika iti puṃstvāvastha- yaiva iti kākākṣivat, tena tayā eva uktayā anyadupagamyaṃ pradhānādā- gataṃ tatra ca bhavaṃ viśvamityevaṃ tāvat pārameśvare darśane parame- śvaraśaktereva tathābhāvopagamādupagatam | yāni api darśanāntarāṇi kāpilavaiṣṇavādīni, tairanakṣarārūḍhamapi balādabhyupagantavyamasma-duktaṃ rāgakalāvidyāniyatikālādyādhikyam | īśvarādīśvara iti yaduktaṃ, tadeva spaṣṭayati avidyā ityādinā | nanu anīśvaro'stu īśvaraviparītaḥ, pumāṃstu tathā kutaḥ | āha sa evaca pumān iti | nanu ca kleśakarmavipākāśayairyukto'stu pumān, tatra kleśamadhye'vidyā mohanītvena vedanaviṣedharūpatayā ātmānaṃ viśvamātmatvena anīkṣayantī māyā asmitayā ca anātmānamātmatayā īkṣayantī kāmaṃ svīkṛtā, rāgāditrayeṇa ca rāgaḥ, niyatyādayastu kathaṃ saṅgṛhītāḥ | āha niyatyā iti niyatiryataḥ karmaṇo mūlabhūmiḥ | kāryakāraṇabhāvo hi tataḥ, tanmūlaṃ ca karmavāsanāvipākatrayam, tatastayāpi yuktaḥ | rāgeṇa ca upalakṣite vidyākale | yadevahi rāgāspadaṃ, tadeva kalāvidyayorviṣayo viparyayo vā, tatastābhyāṃ yuktaḥ | karma ca kriyārūpaṃ, kriyā ca kramalakṣaṇakālānuprāṇiteti karmaṇā aṅgīkṛtena kālo'pi aṅgīkṛta iti tenāpi yukta iti teṣāṃ rasanānārūḍhamapi asti hṛdaye | tat darśayati avacanam iti asmābhistu parameśvaradarśanānugṛhītaiḥ (page 313) spaṣṭameva sarvaṃ nirūpitam | pramāturhi śuddhāśuddhasvarūpaṃ vitatya vaktavyamadhyātmavidyāsu asyaiva arthasya mukhyatvena vistāraṇārhatvāt || 3 || paśusvarūpaṃ vitatya nirūpayituṃ sūtrāntaramiti saṅgatiṃ ṭīkā-kāraḥ svayameva karoti paśoḥ iti | pārameśvara iti, anye tu asamyagetad-rūpavidaḥ, tata eteṣāṃ na samyak muktiriti śikṣitvā tu svaprakriyāyāṃ tāvadāropaṇe paramārthata idameva muktikāraṇam, aṅgīkṛtaṃ ca etat sadbhiriti āśayaḥ | tata eva āgama; te tvātmopāsakāḥ śaive na gacchanti paramaṃ padam | (ne. ta. 8|4) iti saptamītṛtīyābhyāṃ vyākhyātaḥ | vibhaktam iti lakṣaṇato viṣayataśca prakaṭayiṣyate'nena prakāreṇa malatrayam | tatra prathamata āṇavamāha sūtreṇa svātantryahānirbodhasya svātantryasyāpyabodhatā | dvidhāṇavaṃ malamidaṃ svasvarūpāpahānitaḥ || 4 || svatantro bodha ityetat tattvam | tatra bhāgāntarahānyā svarūpāpa- hārāt malamaṇutāṃ saṅkocamādadhānamāṇavaṃ dvidhā | nanu vṛttau male vyākhyeye nirmalasvarūpābhidhānaṃ kimetat | etadityāha śuddha- svabhāvasya iti | malaṃ hi anyena vijātīyena yogaḥ kajjalāṃśaḥ svadhā- yāḥ, tadaṃśo'pi kajjalasyeti ekajātīyamekaghanaṃ rūpaṃ yat nirmalaṃ viśuddhaṃ, tat pūrvaṃ vācyamityarthaḥ | sāmānyena iti anavabhāta- pūrṇatvasvatantratvādidharmagrāmasyāpītyarthaḥ | dvitīyagrahaṇena tacchaktirūpatā eva māyāpradhānāderityāha pṛthak iti | yathākramaṃ mantreśarūpatayā ye bhavino vijñānākalāste evamuditāḥ, mantreśāstu svatantrā eva | darśanāt iti āgamādipramāṇakāditibhāvaḥ | nanu vijñānākalāderahantātmakacamatkāralakṣaṇakartṛtārūpasvātantrya- viyogino'pi (page 314) bodhamātraṃ tāvat rūpamiti paśulakṣaṇe yadajñatvamuktaṃ paśurnityo hyamūrto'jñaḥ---------------------------| iti, tat nāsti,-iti kathamaṇutvamāṇavamalaprayuktaṃ ca tadavaśyaṃbhāvi, -ityāśaṅkya āha svātantrya ityādi | jñatvaṃ hi tatra vyatiriktavedakāt- makaṃ niṣiddhaṃ yat kalāvidyārūpatattvāntaraprasādāt sakalasya uditamucyate, tat ca vijñānākalasya naiva asti | svātmani api vedakatvaṃ pṛthagbhūtatayā na upapadyate, apṛthagbhāvena bhavadapi ahamiticamatkā- rātmano vimarśasya tirodhānādasato na viśiṣyate | tadetadāha svātmani iti | bodhakatvaṃ bhinnaṃ bodhyamapekṣya, na svātmani | bhinnaṃ ca bodhya-masya na upapadyate, na sambhavati | tena ajñatā eva, natu jñatvamiti saṅgatiḥ | tadeva iti uktaṃ vastu yadāṇavatve prayojakaṃ sūtre ca āṇavavācoyuktyā aṅgīkṛtam, tat vṛttau mātrapadena sphuṭīkṛtam | nanu vyatirikte vedye vedakatā kāmaṃ mātrapadena nirākṛtā, avyatirikte tu sā kena nirākṛtā īśvarasya iveti śaṅkitamāha mātragrahaṇena iti | cakāro'tra apekṣyaḥ | mātragrahaṇena hi viśvātmatāṃ tathaivaca prathāṃ nirasyatā bhinnavedyavedakatvaṃ nirasituṃ śakyam | tasya hi sā pūrvabhāvinī nirvikalpadaśā yasyāmaiśvaro bhāvaḥ iti uktaṃ prāk | atha svātantryasyāpyabodhatā ityaṃśaṃ vivṛṇoti bodhanirākṛtasya tu iti | sthitaiva iti atra ajñatvaṃ na yadi asādhyamiti aṇulakṣaṇaṃ sphuṭa- meva asti | śūnyadirhi vedyatvena sphurati upādhibhāvāt, saṃvidaṃśo'pi vedyacchāyācchurita eva | dvividhaphalam iti vijñānākalādayo devādayaśca phalamasyeti krameṇa vakṣyate | mūlamalatā (page 315) ca api ajñaptau grāhakasya pradhānyāt tadbhāvasya ca etadadhīnatvāt, sṛṣṭiyoge tu māyākhyasya mūlatvamuktamiti avirodhaḥ | nanu bodhamā- trasya svātantryamātrasya ca yat nirmāṇamuktaṃ, tena anityatvamāpatitamiti paśulakṣaṇe yat nityatvaṃ mūrdhābhiṣiktamuktaṃ, tat tyaktaṃ syāt | neti darśayati bodhamātraṃ ca ityādinā nitya evāsau ityantena | svatantrabo-dhasya iti svātantryāṃśena bodharūpasya, natu saṃvedanāṃśena jñeya-tvasya asaṃvidrūpatvedantātmano'napahastanāt | na kvacit iti anāropita-svātantrye'pi ghaṭādau cidrūpatā sannihitā prakāśaikasāratvāt, sā kathamāropitasvātantryeṇa bhaviṣyati | tadāha viśeṣaṇa iti | nanu evaṃ ghaṭe'pi yadi cidrūpatāṃ kaścit paśyet, tarhi kimabhrānta eva asau | omityāha jaḍasya tu iti | yukta eva iti ucita evetyarthaḥ | śaktyā śuddhavidyārūpayā hi ayaṃ samyagiti jaḍarūpatānyakkriyayā cidrūpatāprādhānyena āveśaḥ ā samantāt svarūpapraveśaḥ ityarthaḥ | yadāha tṛṇāt parṇāt---------------------------| iti | udgamanaṃ hi acidrūpatāyā nyakkāraḥ | aṣṭamūrte kimekasyām--------------| ityatra tu sa eva toṣaḥ | nanu anātmani jaḍa ātmatvena abhimananaṃ viparyā-yākhyātirūpā iyamavidyā,-iti sāṅkhyayogādīnāṃ matamanityāśuci-duḥkhānāmātmasthityādivacanāt, tat kathamuktaṃ yukta eva asau,-ityā-śaṅkya āha ata eva iti | yata evamuktaṃ, tataḥ sāṅkhyīyamayuktameva boddhavyamityarthaḥ | prakṛtipuruṣāviveke hi prakṛtāveva puruṣābhimā-naḥ saṃmataḥ | nanu abhāvamātraṃ mokṣāvasthāyāmapi tadbhāvane saṃsaraṇaprasaṅgāt | etadeva nyāyena (page 316) ghaṭayati nahi iti | anātmani yadi na sannihitaḥ syādātmā, tat tatra tadabhi- mananaṃ mithyājñānaṃ bhavet; natu gṛhe sannihitamākāśamadhyavasyan bhrānto bhavati | nanu sāṅkhyairna idamuktamityāha atha iti etadviṣayasya ātmānātmalakṣaṇasya prakāśanaṃ, tacca na tairbandhatvena uktam; apitu anātmaiva ātmatayā bhātīti | etadapi dūṣayati keyam iti | prakāśaprati-bhāsanaṃ yadi tadā, tarhi tathaiva tadvastu,-iti na aparamasya tattvamiti kā bhrāntatā | atha tathāprakāśanābhāve'pi tathādhyavasāya iti bhrāntatā | etadapi dūṣayati ākṣipan natu iti | prāptaḥ iti ucitaḥ | puruṣasambandhī iti puruṣaviṣayatayā ucitaḥ | tanna iti saṅkṣepoktiṃ spaṣṭayati ātmani ityādinā ayuktaḥ ityantena | akārapraśleṣamakṛtvaiva ekavākyatvena neyaṃ na yukta iti | taditi ca nipāto'tra pakṣe vaktavyopakṣepadyotakaḥ | ahamityavasāyaḥ sāṅkhyadṛśi pratyuta anātmani eva buddhyahaṅkāra- maye samucitaḥ, natu ātmani cinmātrasvabhāve | evaṃ tu etat iti parameśvareṇa hi sāṅkhyānāṃ tāvadeva upadiṣṭamapūrṇam, idaṃ tu pūrṇaṃ jñānamitibhāvaḥ | svakaḥ iti akṛtrimaḥ, tata eva ucitaḥ | tacca iti vākyārtharūpam | taiḥ iti sāṅkhyaiḥ | yat prameyaprasaṅgena idamāyā- taṃ, tadeva upasaṃhāreṇa nirvāhayati asmākaṃ tu iti | evam iti ahaṃpratyavamarśo yaḥ---------------------------| (1|6|1) ityādipradeśeṣu | yato'hamitivimarśamayatvamātmana upapāditam, tadeva kartṛtvamuktaṃ vimarśa eva devasya---------------------------| (1|8|11) ityādipradeśeṣu; tataḥ kartṛtvaṃ vyatirikte kārye na upapadyate tādṛśasya (page 317) kāryakāraṇabhāvasya vitatya dūṣitatvāt | evaṃca kāryarūpaṃ jagat puruṣamayameva | yat śrutiḥ puruṣa evedaṃ sarvam iti | jagati iti samagra iti ca vadannekaka eva dehādau ghaṭādivailakṣaṇyena tathābhimāno viplava eveti darśayati | tata eva hi tatra tatra uktaṃ ---------------------------dviguṇo'yaṃ viplavaḥ | iti | tatra iti jagati | pratyuta iti nipātasamudāyaḥ parasya atra vaiparītyena ayukto'bhiniveśo'yamiti dyotayati | mūlabandha iti sati tasmiṃstata eva anātmīkṛtāt vargādekadeśe śarīrādāvanātmani eva anapahastitajñeya- bhāve'hamityātmābhimānarūpo'stu paścāttyo bandho yadabhiprāyeṇa dvuguṇaviplavotthāpakatvaṃ māyāśakteriti || 4 || maladvayalakṣaṇāya yat sūtraṃ, tadavatārayati idānīm ityādinā bhinnavedyaprathātraiva māyākhyaṃ janmabhogadam | kartaryabodhe kārmaṃ tu māyāśaktyaiva tat trayam || 5 || etadāṇava ityādipadena atraiva iti vyācaṣṭe | mantreśvarāṇāmapi āṇavaṃ malaṃ vakṣyate bodhānāmapi---------------------------| (3|2|9) itisūtre ṭīkāyām | tena tatraiva sati malāntarayogaḥ | dviprakāre sati āṇave male vṛtte svarūpasaṅkoce bhinnasya yat prathanaṃ, tat māyākhyaṃ māyayā ākhyā yasya, tat māyīyaṃ malaṃ saṃjñāmātreṇeti, māyākṛtatvaṃ tu malatrayasya api,-iti atraiva śloke turyapādena uktam | tatra abodharūpasya karturdehāderbhinnavedyaprathāyāṃ satyāmahetuṣu api jaḍeṣu karmasu nimittāvagrahātmā viparyayaḥ | janmanastu niyatāvadhyākṣiptasya āyuṣo bhogasya ca sukhaduḥkhādeḥ kāraṇabhūtaṃ kārmaṃ malam | māyā nāma śaktiḥ parameśasya, sā aśuddhavidyāśaktimaṇorvyaṃnakti | (page 318) tato'ṇurantarbahirindriyāṇi adhiṣṭhāya bhinnaṃ vedyaṃ jānāti | tadā ayamaṇurmāyākhyena malena malina iti ucyate ato'pi iti na kevalaṃ pūrvo viparyayo ya āṇavamalātmā uktaḥ, yāvadayamapītyarthaḥ | tatra iti pārameśvarāgameṣu | kathaṃ sūcitamityāha trayamapi iti | asya iti ākhyāgrahaṇasya | yuktaśca atra viśeṣato māyayā vyapadeśa iti darśayati dvaita ityādi | tatra iti māyākhye | tata eva utpattikrameṇa mūlamūlatva- masya eva saṃvidātmakajñaptyapekṣatvādāṇavamalasya | ata eva vedyīkaraṇamarthānāṃ malo māyākhya ucyate | mūlamanyastvahambhāvo vedyeṣvapyāṇavo malaḥ || ityatra gurubhirmūlamiti kākākṣivadapekṣyamiti vyākhyātam | etadeva spaṣṭayati dvaitadarśane ca iti | muktāṇūnām iti saṃsāritottīrṇānāṃ mantramaheśādīnāmityarthaḥ | evaṃ sambhavet ityantena mukhyatayā māyākhyameva vyākhyātam, tadrūpavispaṣṭīkaraṇaprasaṅgāt tu maladvayamanyat nirūpitam; adhunā tu kārmaṃ vivṛṇoti karmaparādhī-natvam iti | tacca karmamalatāyā āspadaṃ yato viparyāsasāmānyena tasya asatyatvam | viparyāsasāmānyaṃ taditi kutaḥ | āha svātantrya iti pramātuḥ svātantryarūpā kriyāśaktireva karma, saivatu yata enaṃ paratantrīkaroti niyatiśaktyā yena vicitraphalabhāgī ayamanicchurapi jāyate; tato viparyāsatetyarthaḥ | prāk iti kāryakāraṇabhāvavimarśe | vakṣyate iti devādisūtre (3|2|10) | vijñānena bodhamātrarūpatvena akalāḥ kalopalakṣitāśuddhavidyārāgādiyogābhāvāt bhogaśūnyā ityarthaḥ | turyaṃ pādaṃ vyācaṣṭe tadetat ityādinā samāsapadena || 5 || (page 319) atha eṣāṃ malānāṃ viviktaviṣayapradarśanena rūpaṃ sphuṭayituṃ svātantryahānirbodhasya---------------------------| (3|2|4) ityamuṣya aṃśasya viṣayamāha śuddhabodhātmakatve'pi yeṣāṃ nottamakartṛtā | nirmitāḥ svātmano bhinnā bhartrā te kartṛtātyayāt || 6 || ye saṃvinmātraparamārthā api ahamitisvātmaviśrāntilakṣaṇasvā- tantryaparamārthānandacamatkāratirodhānayogāt na uttamāḥ kartāraḥ, te bhartrā parameśvareṇa apratihataparipuṣṭasvātantryeṇa tathā bubhūṣuṇā svātmanaḥ sakāśāt ghaṭādivadeva bhinnā nirmitā yena mantramaheśva- rādīnāṃ bhedena bhānti | parameśvarāt bhede hetuḥ kartṛtātyayāt iti parameśvarasya ca uttamasvātantryamayatvāditi ākūtaśeṣaḥ | aśuddhyaṃ-śasya kasyacidapagama eva tāvadatra śuddhatvamaśuddhighanatānivṛttyava-taraṇarūpamiti vyācaṣṭe bodha ityādinā | anena iti vedyānuparaktaśab-dena | kaivalyaṃ kevalatā | upādhyayogaḥ iti eṣa eva paramārthāpavargaḥ sāṅkhyādīnāmiti kaivalyapadena piśunayati | sautrīṃ pañcamīṃ hetau vyācaṣṭe tadetat ityādinā | nanu īśvaranirmāṇaṃ kimiti tatra apekṣyate | āha īśvaranirmitim iti | svātantrya ityādi bahubrīhiḥ | ata eva iti yato durghaṭamapi etat mukhyasvabhāvaviyojanābhāsamutthāpayati, tataḥ svātantryamayatvameva; natu kathañcidapi asvatantratā kutracidapi apratī- ghātādicchāyāḥ | nanu svātmanaiva bhagavānasvātantryeṇa api bhāti,- ityevaṃvidhaṃ cedasya uttamaṃ svātantryaṃ, tarhi bhagavatsvarūpāt te bhinnā iti katham | etat pariharati tenaivaca iti bhagavatā bhinnaśabde samāsavartini | etadeva sphuṭayati nahi iti | sa hi svatantratvena bhāti,- (page 320) ityasyāṃ vācoyuktau yat tathābhāne svatantraṃ rūpaṃ, tadaṅgīkṛtame- veti asvatantraṃ tato bhinnameva ābhātīti āyātam | nanu evamasvatantro bhagavān svātantryaṃ jahyādeva | netyāha sacāpi iti | svātantryahāni- revaṃ syāt, yadi para enamevaṃ kuryāt; naca evam | tadāha svayam iti | nanu vastutaste vijñānākalādayaḥ parameśvarādabhinnā eva, tataḥ kasya tat svātantryamucyatām; kiṃ bhagavata eva, uta teṣāmapi,-ityāśaṅkya āha sāṅkhyapuruṣādayastu iti yo hi tathābubhūṣurna pratihanyate, sa svatantraḥ | etacca bhagavata eva asti tasya eva sarvapūrṇatvena svāminaḥ---------------------------| (1|5|10) ityuktanayena bubhūṣālakṣaṇayā icchayā yogāt | tathā iti atra tu bhāge ye vartante, ghaṭādivat te | tadetadāha bhūtādi iti | ādipadāt bhuvanatattva-bhāvādigrahaṇam | te iti sāṅkhyapuruṣādayaḥ | nanu na tāvadete parame-śvarapramātṛtāpekṣayā bhedena bhānti ghaṭādivadeva, naca asmān prati te prakāśante; tat kimapekṣayā te bhidyantāmityāśaṅkya āha mantreśvarādyapekṣayā iti | te hi tān svato'nyonyato grāhakavargāt ca bhedena paśyanti | yadyapi asmadādipramātṝṇāmapi te āgamaprāmāṇi-katayā bhedena sphuranti, tathāpi sākṣātkāramūlatve sati āgamāvabhā-tasya bahiḥ sarvasādhāraṇābhāsaniṣṭhatā; anyathātu svatantravikalpā- bhāsavadasādhāraṇatā eva, na bāhyatvam-ityāśayena mantreśvarādya-pekṣayā iti uktam | tadeva āha tadāgamasiddha iti evaṃ sati āgamasiddhāste bhavanti, na anyatheti yāvat || 6 || nanu uktāt hetorastu vijñānākalānāṃ parameśvarāt bhedaḥ, anyonyatastu kathaṃ bodhātmatvena svarūpabhedasya abhāvāt deśakālabhedasya (page 321) ca bodhasvabhāvaṃ prati abhedakatvāt | tat kathaṃ te iti bahutvena eṣāṃ nirdeśa iti codyaṃ parihartuṃ sūtraṃ bodhādilakṣaṇaikye'pi teṣāmanyonyabhinnatā | tatheśvarecchābhedena te ca vijñānakevalāḥ || 7 || bodharūpatā nityatvaṃ vibhutvamityādi lakṣaṇaṃ yadyapi eṣāṃ na bhinnaṃ, tathāpi īśvarecchā yatastathā bhidyate- nityavyāpakabodhamā-trarūpo hi ahaṃ bhedena nirbhāse-iti; tatasteṣāṃ yukta eva anyonyaṃ bhedo grāhyebhyo grāhakāntarebhyaśca | te ca śāstre vijñānamātraṃ kartṛtāśūnyaṃ māyīyabhedāvabhāsaśūnyaṃ ca eṣāṃ svabhāva ityevaṃ vijñānākalā iti uktāḥ | naca vācyaṃ yadi īśvarecchā bodhamā-trāṇi api bhedavanti karoti, tarhi bodhasya eva pramātṛtvaṃ bhinne ghaṭādi-varge sarvadā nirūpyatām; kiṃ śūnyādidehāntāntarālapramātrantara-kalpaneneti yata uktamasakṛdavabhāsamānamanapahnavanīyamiti | avabhāti ca kṛśo'haṃ kṣudhito'haṃ sukhito'haṃ sarvottīrṇo'hamiti dehaprāṇādeḥ pramātṛbhāva iti sūtrārthamavatārayati acintya ityādinā | bhedaścet, kathaṃ bodhādirūpatā; sā cet, kathaṃ bhedaḥ iti bhede parasparaṃ bodhādilakṣaṇaikye ca paryanuyogo naiva kāryaḥ | ādipadena sautreṇa nityatvavyāpitvādeḥ saṅgraha iti vyākhyāsyaṃstadupayogi nirūpayati bodhātmanām ityādi | nanu iti tathānirmāṇe hi kathaṃ nityatādi bhavet | anyonyabhedābhāsamātrameva nirmāṇaṃ, natu adhikaṃ tadupari nīlādyābhāsāntara iva yena nīlāderiva anityatā bhavet | prakṛta upayojayati bodhasya iti | cakāreṇa prameyaṃ samuccinvannayatnasiddhatā- masya arthasya āha | aiśvaryaṃ hi saṃvidaḥ pūrṇaṃ rūpamiti tadanābhāso'śuddhireva | tadāha natu śuddha iti | sāmyaṃ darśayati taiśca iti co hetau | (page 322) niṣiddha iti ahaṅkāravṛttitvena tadabhyupagamāt | asya iti puruṣasya | uktam iti taiḥ sāṅkhyairiti sambandhaḥ | nanu sūtravṛttigataṃ rūpaṃ vidyeśā-nāmapi asti,-iti viśeṣaḥ kutaḥ | āha teṣām iti kiñcitsvatantrāṇām iti parāpararūpasvātantryāṃśānugṛhītāparasvātantryayuktānāmiti yāvat | anāgatāvekṣaṇalakṣaṇena pūrvāparaparyālocanena tantrayuktito viśeṣa-lābhaḥ iti tātparyam | nanu tajjātīyatve tulye prāyapadena upamānatā kathamucyetetyāśaṅkya āha lokaprasiddheḥ iti māyīyalokottaraṃ pārameśvaraṃ śāsanaṃ yato pūrvaṃ lokasya, tatra hi samyagāgamite saṃvedane parāparasiddhilābhaḥ, asamyagapi gāṇapatyavaicitryaṃ; natu kathañcidapi pāśvātmakatā | tatastasmin vyutpipādayiṣite māyīyapra-siddhena vyutpādanīya iti prasiddhatvāt dṛṣṭāntīkaraṇaṃ tajjātīyasya api yathā ayaṃ gaurmadīyadāntaprāya eveti | śāstramiha pārameśvarameva | idānīṃ tajjātīyatāṃ nivārayan sādṛśyameva sphuṭayati sāṅkhyaiśca iti | amī tu iti vijñānakevalatvaṃ māyīyādhvottaraṇamātrādeva parayojanikāśūnyāt dīkṣāviśeṣāt gītādyuktakārmabandhavandhya-kevalapuruṣasvarūpabhāvanābalāt tadantādhvadhāraṇādhyānasamādhi-balāt ca labhyate iti | tallābhaśca bhogaviśeṣa eva | tata eva uktaṃ yo yatrābhilaṣedbhogān sa tatraiva niyojitaḥ | siddhibhāṅmantrasāmarthyāt------------------|| ityādi | tataḥ sāṅkhyaiḥ puruṣairyat sādṛśyaṃ, tadātyantikaṃ tajjātīyatāparyantaṃ na bhavati,-iti prāyikaṃ sādṛśyaṃ yuktam || 7 || evaṃ svātantryahānirbodhasya-------------------------| (3|2|4) (page 323) ityamuṃ bhāgaṃ vijñānākaleṣu uktvā ---------------------------svātantryasyāpyabodhatā | (3|2|4) ityasya viṣayamāha sūtreṇa śūnyādyabodharūpāstu kartāraḥ pralayākalāḥ | teṣāṃ kārmo malo'pyasti māyīyastu vikalpitaḥ || 8 || etadavatārayati saṅgatiṃ kurvan evam ityādinā | eka iti ekarāśi- raṇūnāmiti yāvat | bodhātmatvāt iti bodhasys yato'yamahaṃvimarśa ātmā sārabhūtastatastatra āropite svabhāvino'pi āropo jāta eva | etadevaca yuktamiti abhyuccayahetumāha vyatirikta iti vyatirikto bodhāt bāhyo yāvadahaṃvimarśasya viṣayastāvat sa svayamaprakāśamānaḥ kathamahamiti vimṛśyate | svaprakāśavimarśo hi ayam, tataḥ svaprakāśatayā api āropitayā bhavitavyameva | etat pariharati tathāpi iti svaprakāśatā kāmamāropitā vāstavī eva, na asau pratiprasūtā iva tathāpitu apahastitasvabhāvaiva vartate sā paraprakāśatvasya idamitivedyatārūpasya tādavasthyāt | tadāha bodhatātiraskāreṇa iti bodhatā yatastiraskṛtā tata evaṃ vṛttāvuktaṃ sautramabodhapadaṃ vyākhyātum, ahantā tu śuddhasvātantryarūpā āropyamāṇā sphuṭaiva vyatiriktatvasya vicchinnatālakṣaṇasya bhuṅkte-karotītyevaṃrūpasya pāratantryasya ca parānugrahādevaṃkaromītyevaṃlakṣaṇasya svātantryaviruddhasya anavabhāsāt | tattvajñānāvatarasampattaye hi yatnata evaṃbhūto'vabhāsa utthāpyamāno'pi na uttiṣṭhati, tato'hamityaṃśe yā svaprakāśatā; sā viruddhaparaprakāśyatātmakavedyatāpahastitasvarūpeti abodhatā uktā | yā tu avicchinnatā svatantratā ca tatraiva aṃśe, sā tadviruddhavicchannatvaparatantratāvabhāsanena anyakkṛteti (page 324) kartṛtā uktā śūnyādeḥ | pralayākalārthavyākhyānabalādeva teṣām ityādisūtrārtho vyākhyānārha ityāśayena āha pralaya ityādi | sargotthāpakaḥ saṃskāraḥ sargasaṃskāraḥ | vakṣyamāṇanyāyena iti savedyamapavedyaṃ ca---------------------------| (3|2|15) ityatra | vyavasthitavikalpaśca ayam | tathāhi kecana śūnyādyaṃśasaṅku- citasaṃvinmayā apavedyasuṣuptapadabhājaḥ, anye buddhyādibhāgāvarud- dhacinmayāḥ sukhādiśeṣasāmānyavedyayogāt savedyasuṣuptapadajuṣaḥ; sthūlakāryakaraṇaviyogātmakatvaṃ tu pralayākalalakṣaṇameṣāmekameveti || 8 || evaṃ ------------------------svātantryasyāpyabodhatā | (3|2|4) ityetadaṃśaviṣayābhidhānaprasaṅgāt kārmamalasya api viṣayo darśitaḥ, māyāmalasya api pākṣikaḥ; adhunā āṇavakārmadvayābhāve'pi māyākhyamalasya kevalo'sti viṣaya iti nirūpyate sūtreṇa bodhānāmapi kartṛtvajuṣāṃ kārmamalakṣatau | bhinnavedyajuṣāṃ māyāmalo vidyeśvarāśca te || 9 || ye cinmātrameva ātmatayā ahamiticamatkāravantaṃ paśyanti tata eva apratihatajñānakriyāstata eva āṇavamalaviyoginaḥ karmasaṃskāravika-lāśca saṃsārottīrṇatvāt, te vyatiriktaṃ vedyaṃ kāryaṃ ca paśyanto dvaitadarśanāṅgīkṛteśvaratulyā māyākhyamalayuktā vidyāmantreśva-rādaya iti sūtrārthaḥ | tamavatārayati svātantrya ityādinā | kartṛtāyā bhedo vaicitryamuttamakartṛtvāt vailakṣaṇyam | prakārāntaram iti pralayākalagatatvena vikalpanamuktaḥ prakāraḥ, tato yo'nyastamāhetyarthaḥ | pralayākalāt sakalāt ca niyatyādi (page 325) ityanena uktvā kartṛtā ityādinā vijñānākalāt bheda uktaḥ | bodhayogena vidyāsparśaḥ, kartṛtayā ca īśvarateti vidyeśvaratve'pi ityatra vṛttivākye darśitam | tena iti māyākhyamalena, yato vedyādapṛthagbhūtarūpatā sadāśiveśvarocitā tirohitā pṛthagbhāvena eva avabhāsitā, tata ityarthaḥ | pūrṇatā atra parāvatāpi ? | pūrvavat iti vṛttiṃ vyācaṣṭe īśvarācca iti cakārāt bhagavato'pi | ata iti vivṛṇoti pūrṇa ityādinā pratīkena | apiśabdasya bhinnakramatāṃ darśayannasaṃbhāvyameṣāṃ tāvadaṇutvam, tattu nyāyabalāyātaṃ bhavedapi-ityetat dyotayati || 9 || atha malatrayasya yaugapadyena viṣayaṃ vaktuṃ sūtraṃ devādīnāṃ ca sarveṣāṃ bhavināṃ trividhaṃ malam | tatrāpi kārmamevaikaṃ mukhyaṃ saṃsārakāraṇam || 10 || saṅkṣepeṇa sūtrārthaḥ spaṣṭaḥ, vitatastu ṭīkāyāmeva uktaḥ | saṃsārakāraṇam iti sāmagrīrūpatayā trīṇi api malāni saṃsārahetavaḥ, anvayavyatirekavaśena tu mukhyatā kārmasyetyarthaḥ | vicitrakāryakaraṇā iti dehendriyarūpaśaktivaicitryādeva caturdaśavidho bhūtasargaḥ caturdaśa iti spaṣṭayati | tatra iti trividham iti yojayati | eṣām iti caturdaśānāmapi mukhyatvaṃ vyācaṣṭe vidyeśvara ityādinā | kārmamalasya abhāve sati eva datto'saṃsaraṇasopānapadabandhaḥ, ata eva kārmamalasya nirākaraṇameva sāṅkhyayogapurāṇabhārataśrutyantādau yatnena upadiśyate | vyatireka iti kārmo malastābhyāṃ vyatiriktastadanāmiśro na dṛṣṭaḥ, nāpi svakāryaṃ tau vyabhicarya aprayojakīkṛtya karoti tatkāryasya api darśanāt | athavā iti sa eva artho (page 326) bhaṅgyantareṇa uktaḥ | mukhyatoktau kiṃ mūlam | āha kārma iti tenaiva ekena saṃsārākhyena prayojakena prayukte te male na bhavataḥ, saṃsārottīrṇena api vijñānākalamantreśvarādilakṣaṇena prayuktatvaṃ tayorastīti dīkṣādinā iti pūrvakṛtakarmavallyāḥ śoṣaṇamaparādhirohaṇavirodhikarmapraśamanamaparaṃ bhavati nahi dīkṣāsamaṃ kiñcit---------------------------| iti śrīlalitāyām | śrīmadgurubhirapi uktaṃ kṛtamapi phalāya na syāddīkṣoparyūṣaroptabījamiva | balavadviśeṣaśāstravyatikarajātaṃ vihāyaikam || iti tathā avyāhatasya bhagavan---------------------------| ityādi | vaśīkaraṇādi vā yathā mantrāḥ kurvate | naca tatra rāgadveṣavi- dānarūpādyapasāraṇaṃ ? tena vinā api rogaviruddhasya iva bheṣajatvāt tathā rāgājñānādyavācchandatā ? api mantreṇa bandhaśaktirapasāryate, tato doṣāḥ svabījasantānā dīkṣite'pyanivāritāḥ | iti abādhakam | evaṃ tribhistribhirekadvikabhedairekena ca trikabhedena sapta pramātṛvikalpāḥ, teṣāmapi vikalpasamuccayāṅgāṅgitādinā asaṅkhyo bheda iti sūtritam || 10 || malatrayayaugapadyalakṣitabhavitātmakasakalāvasthāyā eva udbhavatirobhāvabhedena dvaidhaṃ prakaṭayitumudbhūtatāṃ tāvadāha sūtreṇa kalodbalitametacca cittattvaṃ kartṛtāmayam | acidrūpasya śūnyādermitaṃ guṇatayā sthitam || 11 || devādīnāṃ yat kartṛtāṃśapradhānyena malāpahastitabodharūpa- tayā svātantryātmakaṃ citastattvaṃ kalāśaktyā bhagavata udbalitaṃ malena (page 327) nyakkṛtamapi samudgatabalaṃ kṛtaṃ śūnyāderdehāntasya sambandhi, tadapradhānatvena sthitaṃ yasmāt mitamidantāpatitadehādiprameyanimagna-tvena prameyaṃ ca saṅkucitaṃ ca | yo gauro, yaḥ sukhī, yaḥ pipāsito, yaḥ sarvākāraśūnyaḥ; so'hamiti hi idantā eva iyamahantāviśeṣaṇībhāvena bhavināṃ sphurati, iyaṃ sā jāgradāditrayamayī saṃsāradaśā,-iti sūtrārthaḥ | asya avatāraṇamāha saṃsāriṇa eva iti sakalasya | ātmānātmanorahamidaṃbhāgayorupakramate iti anātmaprādhānyaṃ tāvadādeti yāvat | prasaṅkhyānavataḥ iti samāhitamanasaḥ | jaḍasya iti laukikasya | yadivā iti vaiśeṣikātmakalpam | te hi guṇabhūtān dharmarūpān rāgādīn samavetān nityavyāpakasvabhāvasya ātmana icchanti | nirmeyasya api bhinnatvaṃ prakaraṇādaśabdaspṛṣṭamapi mantavyam | śiṣṭamatra spaṣṭam || 11 || evamudbhavamuktvā nyagbhūtatāmāha sūtreṇa mukhyatvaṃ kartṛtāyāśca bodhasya ca cidātmanaḥ | śūnyādau tadguṇe jñānaṃ tatsamāveśalakṣaṇam || 12 || yadā punaḥ kartṛtāyā mukhyatvaṃ, tannāntarīyaka evaca śūnyādermeyatāṃśasya guṇībhāvastatra ca acidrūpe guṇībhūte --------------------------svātantryasyāpyabodhatā | (3|2|4) iti yo malavyāpāro'bhūt tasya apahastanāt bodhasya api cidātmanaścidrū-patāyāṃ pradhānasvabhāvasya mukhyatvam, tadā etadajñānarūpamala-pratidvandvitayā samāveśalakṣaṇaṃ satyasvarūpe samyagāsamantāt praveśalakṣaṇaṃ jñānaṃ yallābhena jñānī, yadabhyāsena ca dehaprāṇādāvanantasaṃviddharmātmakavibhavasamāsādanāt yogī bhavati | etaduktaṃ bhavati-yadā ahaṃbhāvaḥ svātantryadiśaiva vyāpitvanityatvādiparāmarśabalāt (page 328) śūnyādeḥ prameyīkṛtādunmajjya iva āste, tadā turyātītatā; tadāpica śūnyādisaṃskāro'pi asti,-iti avyatirekaturyātītasamatā eva | yadātu parāmṛṣṭanityatvavyāpitvādidharmakaiśvaryaghanātmanā ahambhāva- siddharasena śūnyādidehadhātvantaṃ vidhyate yena prameyatvāt tat cyavata iva, tadā turyadaśā; yadāpi viddho'sau prāṇadehādidhātuḥ saṃvidra-sena abhiniviṣṭo'tyantaṃ kanakadhāturiva jīrṇaḥ kriyate yena sa drutarasa iva ābhāti kevalaṃ tatsaṃskāraḥ, tadāpi turyātītadaśā sā bhavati | sā iyaṃ dvayī api daśā samāveśo yallābhāya anyadupadiśyate | yat gītaṃ mayyāveśya mano ye---------------------------| (12|2) iti upakramya athāveśayituṃ cittam--------------------------| (12|9) iti | tasyaivaca pallavabhūtāḥ parameśvarastutipraṇāmadhyānapūjādayaḥ | teṣāṃ hi prahvībhāvaḥ svātmaguṇīkaraṇaṃ parameśvararūpapradhānatāpādanaṃ tattvam abhyāse'pyasamarthaḥ san matkarmaparamo bhava | (gī. 12|10) ityādi, dehapāte tu ekaghanā eva śivateti tadā samāveśādivyavahāro na kaściditi sūtrasya piṇḍārthaḥ | tamavatārayati tasyaiva iti | sūtravṛttyoḥ sāmyaṃ karoti pūrvasūtra ityādinā | pūrvasūtre tāvat kartṛtvamuktaṃ tadeva dehānusṛtaṃ kevalaṃ, tasya pūrvaṃ guṇatā uktā; atra tu pratipakṣabhūtā pradhānatā tatra astīti ṣaṣṭhyā sūtre yaduktam, tat vṛttau prathamānirdeśena nirdiṣṭasya api śūnyādeḥ paścādguṇatāpradarśanena vivṛtaṃ; natu sākṣāt | nahi kartṛtvasya prādhānyamiti vṛttirasti | nanu śūnyādeḥ paścādguṇīkaraṇaṃ cet (page 329) prāk kṣālanāddhi paṅkasya---------------------------| itinītyā kiṃ pūrvaṃ prathamānirdeśena prādhānyaṃ khyāpyate | āha vicāryamāṇatā iti tat tāvadiha prakṛtaṃ vicāraṇīyamiti pradhānaṃ mukhyatā | guṇatā iti tatpṛṣṭhe vicārasya śarīramityarthaḥ | nanu spaṣṭa- meva kartṛtvasya prādhānyaṃ vṛttau kiṃ na darśitam, kimanayā bhaṅgyā | āha kartṛtva iti kartṛtāyā mukhyatve śūnyāderavaśyaṃ guṇatā, tasya tu mukhyatve tasyā iti anayā vṛttyā pratipādite tulānatyunnatinyāyo labhya-te | eṣā hi vṛttiravaśyaṃ sūtrārthamanusarantī kartavyeti yojanāyāmevaṃbhūto nyāyaḥ pratīyate | kimanena pratīteneti cet, ucyate itarathā iti | yadi eṣa nyāo na pratīyeta, tadā pūrvasūtre kalodbalitam---------------------------| (3|2|11) ityatra śūnyāderguṇatve pratisambandhitvanirdeśena pradhānatvaṃ yadarthāpannaṃ, tat vṛttau na prakaṭīkṛtaṃ bhavet; anena tu nyāyena darśitena prakaṭīkṛtameva bhavati | pūrvasūtre vṛttau kartṛtvasya upasarjanatvaṃ tāvat kaṇṭhena uktam, tannāntarīyakatvena ca śūnyādeḥ prādhānyāvagamaḥ itinyāyāt pradhānatvaṃ yat śūnyādervaktavyaṃ pūrvasūtre, tadarthāpannam | guṇatvaṃ tu yat vaktavyaṃ, tadiha sūtre svakaṇṭhena uktamiti tuśabdo viśeṣadyotakaḥ iha tu iti | tat guṇatvaṃ sūtroktaṃ sat prathamānirdeśena vṛttau vivṛtam | atha kimarthaṃ prathamayā vivṛtam | āha pradhānatayā iti svatantrabodharūpatā tāvat sadaiva pradhānabhūtā sthitā, sātu śūnyādeḥ pradhānatāvabhāsena pūrvasūtre'rthāpannena nyakkṛtā; tataḥ sa cedapradhānatvamanubhavati sā hi unmajjatīti prathamānirdeśamāha | sa eva śūnyādirātmanaḥ prādhānyā prādhānye svīkurvāṇa evaṃ karotīti hi tasya prādhānyaṃ saṃsārabhūmau (page 330) paśutve patitve ca darśitaṃ bhavatīti prāguktanayameva smārayati yadāhi iti | svatantra iti | svatantrabodho nā boddhṛrūpo'hamiti yo gīyate, sa kaḥ iti cintāyāṃ yadā dehādinā tadrūpaṃ pūryate yo gauraḥ, so'haṃ; yaḥ kṣudhitaḥ, so'hamityādi; tadā dehādireva pradhānībhavati saṃvitsva- rūpaṃ nyakkṛtaṃ jātamiti vedyameva pradhānībhavati, na vedakarūpam; yadā tu dehādeḥ kiṃ tattvamiticintopakramaṃ prakāśaghanameva saṃvid- rūpamiti, tadā bodhasvarūpīkṛtaṃ tadrasānuviddhameva śūnyādidehān-tamavabhātīti abhyāsāt tasya saṃviddharmāḥ śaktiviśeṣāḥ samyagāvi-śanto vibhūtīrutthāpayanti, anabhyāse'pi tu tatkṣaṇāveśa eva ānandod- bhavakampanidrāvyāptirūpadhūrṇyāvirbhāvanakrameṇa jīvanmuktatālābhaḥ | yathoktaṃ prāpte'pi siddhyanti nāstyatra vivādaḥ | ityādi saiṣā paramārthavedhe dīkṣā---------------------------| iti uktaṃ iyaṃ nirvāṇadīkṣā ca---------------------------| (spa. kā. 32) iti gurubhiḥ, bhagavatā api ya evaṃ vetti tattvena tasya nirvāṇagāminī | dīkṣā bhavatyasandigdhā tilājyāhutivarjitā || (pā. trī. 25) iti | alaṃ tāvadanena | tadāha śūnyādau bodho'dhyāropyate iti naca kusūla iva brīhīṇāmayamadhyāropa iti darśayati | tena kartṛtvena tāvadayatnavaśādekībhūtaṃ śūnyādi yat sthitaṃ, tat tenaiva kartṛtādvāreṇa deśakāladharmākārānavacchinnabodhasvabhāvatvamabhīti tallakṣaṇīyābhimukhyena niveśyate abhiniveśyate | abhiniveśapūrvakaṃ prāpyate iti dvikarmakaṃ vā tathābhiniveśyamānaṃ viśvātmakatvaṃ (page 331) yato bodhasya, tatastadapi svīkaroti | tadāṇoḥ iti ātmasaṃskāranivṛtterā- veśyāveśakabhāvo yukta iti yāvat | viśeṣadarśaneṣu iti śāktādvaita- pradhāneṣu, viśeṣaḥ śaktilakṣaṇa ātmano darśyate sākṣātkāraṃ nīyate yeṣu | jñānollāsa iti ajñānavigamādadvayabodhaprasaraṇādullāsa iti jñānam iti vṛvṛtam | turya iti etaddaśāsamāpattiparyantarūpā api turyā-tītatā tatraiva uktā, vyatirekeṇa tu śūnyāderavasthāpane bodhasya turyātī-tatā tatraiva uktā śuddhātmatā niṣkalatā śuddhacaitanyamiti sāmānya-darśaneṣu sarvottīrṇaikatadrūpavedakeṣu darśiteti sūcayati | nanu sūtre pūrvatra iha ca kartṛtāyā eva guṇapradhānabhāvau vaktumārabdhau, tada-śaṅkito bodhasya ca iti sūtrāṃśaḥ katham kartṛmayatāmāpannasya iti ca vṛttāvucitāyāṃ bodhamayatām iti kimetat,-ityāśaṅkya uktameva prameyametatsamādhāne saṅkṣepeṇa punaḥ parāmṛśya hetūkaroti | yaduktamadhunā eva, ata eva hetoḥ sūtre idamuktaṃ; tadevaca itthaṃ vivṛtamiti sambandhaḥ || 12 || nanu evaṃ patyusturyadaśā tadatītā vā astu; paśostu suṣuptasvapna-jāgraddaśā āgameṣu yā bodhāvarohaṇakramatāratamyena darśitāḥ, tāsāṃ rūpaṃ vācyamiti hṛdi gṛhītvā turyāvarohānantarabhāvinā suṣuptasya ślokatrayeṇa tattvaṃ nirūpayannekena prathamasuṣuptasya tāvat pīṭhabandhaṃ karoti śūnye buddhyādyabhāvātmanyahantākartṛtāpade | asphuṭārūpasaṃskāramātriṇi jñeyaśūnyatā || 13 || pīṭhabandhameva ṭīkākāro darśayiṣyati sauṣuptamubhayarūpam ityādinā | tṛtīyaśloke yadubhayātma vakṣyate, tasya apavedyabhedapīṭhikā iyamiti | iha saṃvittattvaṃ svasvarūpamāvṛṇvānaṃ jñeyātmanā (page 332) buddhyādinā dehāntena ghaṭādinā ca ābhāti | ekamevaca idaṃ svātantryavijṛmbhitam, natu atra kramo vā bhedo vā vastutaḥ, bhāti tu svātantryādubhayamapi | evaṃsthite cittattvasya yaḥ svarūpāvaraṇāṃśaḥ, sa eva uttarabhāgāntarānudayapradhvaṃsānādarayogena pralayasamādhānanidrāmūrcchādiṣu iva tadasaṅkīrṇābhāsaḥ parisphuran viśrāmyati | tatraivaca ahantārūpaṃ kartṛtāyāṃ padaṃ parāmarśasya sphuṭatvā bhāvādīṣadrūpaṇāsāreṇa saṃskārātmanā lokaprasiddharūpābhāvādarūpeṇa vāvedyena niṣedhyātmanā yuktaṃ yadā bhavati, tadā sā daśā netyevaparāmarśaśeṣā akiñcano'hamitipratipattivadākṣiptasāmānyā saṃskārāśeṣībhūtajñeyarūpā śūnya iti ucyate | tata eva āgamaḥ aśūnyaḥ śūnya ityuktaḥ śūnyaścābhāva ucyate | abhāvaḥ sa tu vijñeyo yatra bhāvāḥ kṣayaṃ gatāḥ || (sva. 4|292) iti | iyameva saṃskāraśeṣatā bhāvāntare bhāvāntarāṇāṃ sarvatra abhāva ucyate, natu sarvātmanā satāṃ vināśa iti uktamasakṛt | sūtrārthamavatārayati prāktanena saṅgatiṃ kurvan evam ityādinā | prastauti iti tṛtīye tu nirvāhayiṣyatītibhāvaḥ | kāryāṇāṃ bhūtatanmā- trāṇāṃ karaṇānāṃ ca trayodaśānāmabhāvena sarvābhāva uktaḥ | buddhyādyabhāvātmani iti jñeyaśūnyatā iti ca yaduktaṃ, tat nirvāhayati parāśaṅkāmanuvadan yadyapi ityādinā | nanu tat sadapi paramaśivādisaṃvittattva iva vedyatāmāpadyate ityāśaṅkāyāmapi āśaṅkāntaraṃ nanu ityādinā tadātmatayā ityantena nirākṛtam | tatra ca hetuḥ saṃskārarūpatayā iti | abhedena iti sato'pi bhedasya anavabhāsana itiyāvat | etadevahi saṃskāratvaṃ, tat sphuṭīkṛtaṃ pūrvānubhūtabalādityevamāśaṅkāmanūdya pariharati tathāpi iti | bodha eva saṅkucitaḥ (page 333) śūnyamiti bodharūpatvāt kā vedyatā | nanu bodhasya eva ābhāsacchāyāntarayoge vedyatā, natu aparaṃ vedyaṃ kiñcidasti ---------------------------dehābhāsāntaraṃ naca | iti | etat pariharati śaṅkitvā śūnyarūpa ityādinā | lokaprasiddhyā yat vedyaṃ, tenāpi adhikena bhavitavyam; tat tatra nāsti tasya pratyuta niṣedhaḥ pratīyate itibhāvaḥ | tāvataiva iti vṛttigatamevakāraṃ vyākhyātuṃ sāmyaṃ darśayati sāṅkhyapuruṣāṇāṃ ca iti | viśeṣaṃ tu āha kevalam iti | nirāvaraṇāt iti vimarśarūpatā anena aṅgīkṛtā svābhāvikī, naca sā vijñānakevalāvasthāyāmasti | māyīyāyāḥ iti kalāvidyākṛtāyāḥ | āśrayābhāvāt iti | saṃskārarūpatā hi vedyabhāgabhūmāveva, natu saṃvidi tatra sarvātmanā tādātmyagamanāt vedyarāśeḥ, ata eva saṃskārābhāvāt punaradaḥsṛṣṭireṣāṃ nāstīti laukikīṣu jāgradādyavasthāsu sā daśā bījabhūtā na bhavatīti bījatvena upalakṣitaṃ yat sauṣuptarūpaṃ savedyaṃ, tadarūpatvamatra na bhavati, anyatra tu bhavatyeveti ākūtam | etadeva āgamāntareṇa saṃvādayati ata eva iti | yato bodhamātrameva saṅkucitaṃ śūnyamuktam, śūnyarūpatā tu na sphuṭavedyarūpā; tato jñānajñeyasvarūpiṇyā śaktyā paramayā yutaḥ | padadvaye vibhurbhāti---------------------------------------|| (spa. 2|2) iti jāgratsvapnapadayorvedyasadbhāvaḥ sphuṭa uktaḥ | suṣuptaturyayoḥ punastadabhāvāt cinmayatvam | tadayogādayamiha vibhāgaḥ śivatattve īśvarānte śuddhasaṃvillakṣaṇe yadahamidamiti sphuritaṃ, tatra idantā eva ullasantī saṃvido bhāvānāṃ ca anyonyaṃ bhedanarūpaṃ niṣedhaṃ tāvadākṣipati | tatra niṣedhasya guṇatāyāṃ saṃvidaḥ prādhānyena pramātṛtāyāṃ mantramaheśatā, vijñānākalatā ca vimarśayogāyogābhyām, (page 334) niṣedhaprādhānye śūnyapramātṛtā, bhāvapradhānatāyāṃ sakalateti | nanu anyo'pi asti sāṅkhyapuruṣādasya viśeṣaḥ ityāśaṅkya pariharati sauṣupta ityādinā || 13 || śūnyapramātureva vaktavyaśeṣamācakṣāṇo dvitīyasuṣuptasya bhūmikāṃ karoti sūtreṇa sākṣāṇāmāntarī vṛttiḥ prāṇādiprerikā matā | jīvanākhyāthavā prāṇe'hantā puryaṣṭakātmikā || 14 || eṣa śūnyaḥ pramātā ahantārūpayā kartṛtayā abhiṣikto vidyākalāśaktiprapañcarūpasya buddhikarmendriyavargasya bāhyaviṣayālocanaviṣayanirmāṇalakṣaṇato bāhyavṛtteḥ pratyekamasādhāraṇarūpāyā vilakṣaṇā yā, asāvāntarī vṛttiryayā vāyurekaḥ prāṇanādikriyāpañcakaprapañcitaḥ pañcātmakatāmabhyeti; tāṃ vṛttiṃ jīvanalakṣaṇāṃ tasya akṣavargasya jaḍasya yataḥ karaṇavargo'yam---------------------------| (spa. kā. 1|6) itinyāyena svāveśavaśādutthāpayan jīva iti ucyate | sā tathābhūtā yā vṛttistasya śūnyasya tathotthāpikā, sā jīvanakriyā; indriyaśaktīnāme- vavā yā āntarī sādhāraṇarūpā prāṇanādikriyotthāpikā vṛttiḥ, sā paramārthataḥ kartureva vṛttiḥ; na jaḍānāmiti saiva jīvanam | yadātu prāṇa eva ahantā, tadā api evam; tadā tu prāṇa eva jīvastatraiva ahantāveśāt | ubhayorapica ayaṃ yonyantarasañcārī puryaṣṭakaśabda- vācyo yato'tra prāṇādipañcakamindriyavargau dau niścayātmikā ca tṛtīyā svīkṛtāntaḥkaraṇāntarā dhīrvyajyate | sūtrārthamavatārayati anya ityādinā | sva iti śūnyakartṛrūpasaṃlagnānāṃ karaṇasvabhāva- tvādeva tatpreraṇāt sā iti sūtre kāryakāraṇayorabhadopacārāt jīvanarūpākṣavṛttisaṃpādakatvādahantā (page 335) eva akṣavṛttiriti uktā | upacārasya ca prayojanamakṣāṇāmāhaṅkārikatva- meva paramārthaḥ itijñāpanam | āntara iti ahamitisaṃrambhātmakaḥ | etena pūrvasūtrāt śūnye ityanuvṛttyā śūnye yā ahantā, sā prāṇādi- hetvantarākṣavṛttikāraṇabhūtā satī jīvanaṃ yato'kṣavṛttirūpasya jīvasya yat kāraṇaṃ jīvanālakṣaṇamiti sūtrārthaḥ sūcitaḥ | evamupacā- reṇa vyākhyāya karaṇasya paramārthataḥ kartṛsamāveśena karaṇatvāt tatkriyayā eva kriyāvattvaṃ khaḍgasya ivetyāśayena mukhyatayaiva sūtre yojayan vṛttimanyathā vyācaṣṭe athavā iti | pūrvavyākhyāne vṛttāvevaṃ vigrahaḥ-sarvendriyaśaktisādhāraṇaṃ jīvanākhyaṃ yat prāṇanādikriyāpañcakaṃ prāṇādivibhāgakāraṇabhūtaṃ tasya vyāpārapañcakasya preraṇātmikā ahamitisaṃrambhalakṣaṇā vṛttiryasya śūnyasya, sa tathā uktaḥ | idānīṃ tu evaṃ vigrahaḥ-sarvendriyaśaktī- nāṃ sādhāraṇaṃ jīvanaśabdavācyaṃ prāṇādivāyūnāṃ preraṇa- lakṣaṇamantarvṛttiśabdavācyaṃ, tat yasyeti; taddhi tasya sambandhi tasya eva kartṛtvāt, natu tāsāṃ kāraṇatvāditi āśayaḥ | tadāha tatsamavetatvāt iti kartṛrūpasamāveśādityarthaḥ | itiśabdo hetau | yata evaṃ tāsāmapi kriyā tasya sambandhinī, ato hetoratra pakṣe sa jīvaḥ ṣaṣṭhyā anyapadārthīkṛtaḥ; anyathā anyakriyā anyasya sambandhinī kathaṃ syāditi āśayaśeṣaḥ | etadavyatiriktānām iti ākṣiptaprāṇādi- pañcakavṛttitādātmyāpannānāmityarthaḥ | tena indriyāṇāṃ sarveṣāṃ yaḥ prāṇādipañcakotthāpakastaddvāreṇa nāgādivikārān- tarakāraṇatvato vikṛtāvikṛtāntaraprāṇacakradvāreṇa ca romakūpapar- yantanāḍīcakrānucakramayadehamayayantravāhaka āntaraḥ sādhāraṇaḥ śaktivargaḥ pañcakaḥ, sa preryaṃ prāṇādivargaṃ prerakaṃ ca indriyavargamadhiṣṭhātrīṃ ca śūnyāhantāmākṣipya (page 336) vartamānaḥ puryaṣṭakaḥ iti uktaḥ | asminnapi iti prāṇāhantāpakṣe sarvasya abhimataṃ puryaṣṭakāvasthānam | kecit tu āgamāḥ śūnyāhantāpade'pi tadāhuḥ | yadāhuḥ līnaśūnyasamādhāvapyāste liṅgaśarīraḥ | iti | tathāca iti yata evaṃ, tata evaṃ yojanā-sā śūnye'hantā prāṇādi- prerikā akṣavṛttirūpā puryaṣṭakātmiketi | athavā ityādi sautraṃ vivṛṇoti yadā iti | prāṇaśabdaḥ sautraḥ sāmānyavācīti yāvat | tadā ityādinā uttarasūtropakaraṇārthatāṃ sūtradvayasya darśayati | tadāca prāṇādipañcakamahaṅkāraparamahaṅkāreṇa preryamāṇaṃ, na tena samaṃ gaṇanārham; apitu tena adhiṣṭhitamiti yāvat | kīdṛgityāha ākṣipta ityādi | kāraṇātmanā vargatrayeṇa sahitaṃ pañcakaṃ saṃvedanopadhā- natvena adhiṣṭheyaṃ prāṇādirūpamahamityevaṃpramātṛbhāvena adhiṣṭhitaṃ puryaṣṭakamiti yāvat | pūrvaṃ tu sūkṣmatamatvāt liṅgasya tanmātrāṇāmākṣepo nadarśitaḥ, sūkṣmatvādevaca pūrvatra ahaṅkārastadākṣiptaṃ ca mano'pi samakakṣyatayā tat na gaṇitam, apitu ahaṅkārādhiṣṭhitamiti | sthūlatāmeva śaktimatpadena darśayati pūrvaṃ tu śaktīnāmeva iti sūkṣmatamatvameva darśitam | pelavaśarīrasya hi tadāsūtraṇamātram, upariparipūraṇaṃ tu sthūlatamaṃ śarīramiti tadeva madhyamaṃ prādhānyena utpattisthāneṣu sañcaramāṇaṃ saṃsārīti ucyate | tata eva prāṇāyāmaistasyaiva śithilatā utthāpanīyā dīkṣādi- karmaṇā ca puryaṣṭakāṃśānāṃ kāraṇeśvareṣu samarpaṇadvāreṇa tanmātrodayarūpeṇa mano'haṃbuddhivartinā | (spa. 4|19) itivacasā | yatastanmātrapañcakamantaḥkaraṇaṃ ceti kecana puryaṣṭakamāhuḥ sparśatanmātreṇa prāṇādisvīkārāt, tata eva atra pakṣavaicitrye vastuno na vaicitryamiti || 14 || (page 337) yasya pīṭhabandhatvena sūtradvayaṃ, tat sauṣuptaṃ lakṣayituṃ sūtraṃ tāvanmātrasthitau proktaṃ sauṣuptaṃ pralayopamam | savedyamapavedyaṃ ca māyāmalayutāyutam || 15 || śūnyamātra eva śuddhe śūnye yadā sthitirahantāviśrāntiḥ, yadā ca prāṇe; tadā māyayā malāvatāraṇāvabhāsinyā suptīkṛtaṃ caitanyaṃ kalāvidyābhyāmapi na prabodhitamiti suṣṭhu suptastasya bhāvaḥ pravṛttinimittātmā tāvadavabhāsaḥ, karma ca kriyārūpaṃ tāvadvimarśātmakaṃ sauṣuptam | vivṛtikṛt tu uttarasūtrānusāreṇa prakaraṇalabhyaṃ padaśabdaṃ matvā suṣuptasya idamiti vyutpattimabhimanyate | pūrvamapavedyamata eva māyākhyamalarahitaṃ, dvitīyaṃ tu tadviparītam | pralayasya api evaṃrūpatā sarvā, tatra paraṃ dehasya pradhvaṃsānudayau ciratarakālatā ca; iha tu tasya anācaraṇamaciratā ca | tadapica śrameṇa cet, nidrā; abhighātadhātudoṣādinā cet, mūrcchā; madyagaropayogādinā cet, madonmādādi; svātantryotthāpitāt prayatnabalāt cet, samādhirityādayo'vāntarabhedāḥ sauṣuptasya | sarvaviṣayatvāt ca pūrvaṃ savedyamuktamiti sūtrārthaḥ | idānīm iti kṛte pīṭhabandhe ślokadvayena nigamayatīti | anena prāktanaṃ nigamayiṣyati iti smārayan sūtratrayasya sauṣuptalakṣaṇārthatayā ekamahāvākyatāmāha | rūpavataḥ sphuṭasya vedyasya abhāvāt vidyākale bhinnaṃ vedyaṃ nirmeyaṃ ca prathayantyāvapi svarūpamāvṛṇuta eva saṃvittattvasyeti āvaraṇāṃśena māyākhyamalatvaṃ tayorityāśayena āha vidyākalārūpe iti | prāṇasauṣupte tu saṃvedanamapīti sambandhaḥ | vedyābhāvāt vedyasadbhāvāt iti pañcamībhyāṃ sūtre'pi hetuhetumadbhāvaṃ sūcayati | pūryaṣṭakāvayavā iti, anena āgamaḥ sūcitaḥ, tattadvedyatattadindriyādyanavadhānādinā sā yataḥ suptaṃ tatastatsvapnotthāpanādivaicitryabalāt (page 338) tattadaṃśapradhāne'yaṃ prāṇe nidrāti cetanaḥ | iti hi āgamaḥ | prāṇādau iti vṛttau sthitau iti pūrvakaṃ yadvaiyadhika- raṇyena, tadapekṣaṇīyam | taiḥ iti rūpādibhiryena jāgrataḥ svapnāt vā na bhedo bhavediti āśayaḥ | kālayoga iti cirādirūpatā hi tatra smaryate eva || 15 || nanu sphuṭavedyavinirmuktā anyā astu suṣuptāvasthā sphuṭavedya- yogāviśeṣe'pitu svapnajāgraddaśayoḥ ko bhedaḥ ityāśaṅkya svapnāvasthāṃ tāvat lakṣayati manomātrapathe'pyakṣaviṣayatvena vibhramāt | spaṣṭāvabhāsā bhāvānāṃ sṛṣṭiḥ svapnapadaṃ matam || 16 || akṣagrahaṇaṃ sarvabāhyendriyopalakṣaṇam | tadayamarthaḥ- golakapañcāṅgulyādīni adhiṣṭhānāni nistimitāni tāvat nidrāyamāṇa- sya upalabhyante | atha cakṣuṣā kāntāṃ paśyāmi hastena ākārayāmīti spaṣṭāvabhāsā tātkālikaiśvarasṛṣṭipradhānā pratipattirasti svapne | tatra ca manomātrameva vyāpṛtaṃ pūrvasṛṣṭatayā jāte tu tadeva tāvatyevavā apekṣya parameśasṛṣṭimindriyaviṣayatāṃśe tu sādhāraṇyaṃ sthairyādyavabhāsāntarasaṃbhinne vimarśasthairyānuvṛtterjāgratpade bādhanāt vibhramarūpatā,-iti piṇḍārthaḥ | sūtrārthamavatārayati viśvabīja iti pralaye suṣupte ca yathāyogaṃ niḥśeṣaprakṛtakṛtsnābhi- prāyeṇa viśvaśabdaḥ | manomātramapi atra puryaṣṭakāṃśatāvyavasthi- tendriyaviṣayabhāgabījatānuviddhaṃ boddhavyam | sraṣṭṛtāviṣayam iti prādhānyādevamuktam, bhoktṛtā tu jāgrati api asti | evaṃ yaditi sambandhaḥ | cakṣurādi ityādinā mātrapadaṃ vibhramatāṃ vyācaṣṭe īśvarasya iti anicchorapi tathādarśanāditi bhāvaḥ | (page 339) yadāha anyathā tu svātantryāt syāt sṛṣṭiḥ ityādi | avadyotitam iti vastvapekṣayā manorūpatāṃ prāptā yā parameśvarasya śaktiḥ kriyātmā tayā,-iti hi atra arthaḥ | siddhāñjanādinā iti spṛṣṭamiti apekṣyam | anyathāpi iti itthaṃ mā bhūt, prakārāntareṇa bhaviṣyatītyarthaḥ | tat iti prakārāntaram | na ceha tathā iti naca tairdṛśyate jāgrati anuvṛttādhyavasitairapi tairāptairapi vāgbhavasyākaraṇāt | kālāntara ityādivṛttiṃ vyācaṣṭe yadica iti | uktam iti bhavatā eva taduktaṃ yat mama pakṣaṃ dīpayat tava svoktiṃ bādhate iti pūrvapakṣasya āśayaḥ | evameṣa iti asmanmate iti ākūtam | manasi iti pratibhāsate na vibhramaḥ, apitu vikalpite'vabhāsāntare iti bhāvaḥ | pūrvam iti bhramābhramarūpatāvicāre bahuśaḥ | tathāpi iti naca te tathā pratiyantīti hi apūrṇakhyātirūpatvena akhyātireva bhramasya tattvamiti smārayati | tato'pi iti na kevalaṃ yathā pūrvametadasatkhyātidṛṣṭyā vyākhyātaṃ tathā yujyate, yāvat tanmūlatā asmadupagatākhyātidṛśā api upapadyate evetyarthaḥ | tena iti aṇunā | susaṃvedanāt darśanāt ceti saṅgatiḥ | atra api asti bhoktṛtā jāgare iva, tatrāpica asti sraṣṭṭatā svapna iva; tathāpi prādhānyakṛtā nirūpaṇe vyavastheti darśayati jāgare tu ityādinā | īśvarasyāpi iti paśorapi bhoktṛtvaṃ yat, tat bhagavata eva vastuto yadyapyarthasthitiḥ---------------------------| (a. pra. si. 20) itinyāyāt | tatra iti jāgare, atra eva avāntaravākyacchedaḥ | atra iti jāgare | uktam iti āgamādau | tadantargatatvāt iti sraṣṭṭataiva hi sā bhavatītyarthaḥ | ata eva (page 340) pravibhajyātmanātmānam---------------------------| ityatra ---------------------sṛṣṭvā bhāvān pṛthagvidhān | iti sargaśaktiṃ mūlakāraṇatvena uktvā paścāduktaṃ tannāntarīyakaṃ bhoktṛtvaṃ sarveśvaraḥ sarvamayaḥ svapne bhoktā pravartakaḥ | iti || 16 || evaṃ sā sṛṣṭiḥ svapne padaṃ viṣayastadviṣayā pramātṛtā svapnāvastheti abhidhāya tadviparitasphuṭavedyaviṣayāṃ pramātṛtāṃ jāgradavasthātvena lakṣayati sarvākṣagocaratvena yā tu bāhyatayā sthirā | sṛṣṭiḥ sādhāraṇī sarvapramātṝṇāṃ sa jāgaraḥ || 17 || sṛṣṭirjāgaraḥ iti tatsṛṣṭiviṣayaḥ pramātā vyāmohahetubhūta- nidrāprakṣayayogitvena jāgartīti yata ucyate, tatastāvatpramātṛtvaṃ jāgradavastheti yojyam | pramātṛtvasya hi prameyabhedakṛtā etāḥ pañca avasthā āgameṣu uktāḥ | pūrvavat itivṛttyā svapnasvarūpatvamatidiṣṭa- miti vivṛṇoti jāgare'pi iti | ata eva āgameṣu avasthānāmapi anyonyānupraveśo bahuśākha uktaḥ || 17 || ūrdhvamupādeyamiti vaktuṃ tisro heyatvena āha heyā trayīyaṃ prāṇādeḥ prādhānyātkartṛtāguṇe | taddhānopacayaprāyasukhaduḥkhādiyogataḥ || 18 || kartṛtātmani apradhānīkṛte prāṇādestadapekṣayā prādhānyena hetunā tasya svātantryabhagasya upacayabaloditasukhaduḥkhaviṣayahānā- dānādipariśramāntaraistrayīmapi daśāṃ mumukṣurheyatvena abhimanyate iti sūtrārthaḥ | tamavatārayati etāsāmapi iti pañcānāmapīti (page 341) yāvat prastauti iti sādhāraṇyoktyā upādeyatāṃ gamyamānāmapi nirdiśati | yat vakṣyati sāmarthyādapariśiṣṭa iti | prāṇo vā iti śūnyo vetyetadapekṣo vāśabdaḥ | nanu yadi ātmanā svātantryameva, tadevaca udriktaṃ, tarhi kā tasya guṇatā yena uktaṃ sūtre kartṛtāguṇe ityāśaṅkya āha viśuddhaṃ yattat iti | tacchabdena adhunā saṃsāriṇāṃ tadaviṣaya eveti sūcayati āropyamāṇasyāpi iti krīḍāyāmapi dārakamadhye rājavadasyeti bhāvaḥ | tāvatyā iti mātrayā | ata eva bhaṭṭaśrīnārāyaṇaḥ trailokye'pyatra yo yāvānānandaḥ kaścidīkṣyate | sa binduryasya-------------------------------------------------|| (sta. ci. 61) iti | pratipattiviveke ca sarvatra laukikaśāstrīyakartavyaviṣaye antarbhaktyā- nandaśraddhānuvedho darśitaḥ, anyathā naiyāyikoktabodhādikakartavya- rūpatāyāmeva na āroha iti | tayā śūnyaṃ bhavet puṃsāṃ śāstraṃ śāsanamātrakṛt | ityanena taddhāna ityādi sautraṃ vyācaṣṭe, ādipadaṃ tu sarvathā tu ityanena | vakṣyate sattānandaḥ---------------------------| (4|1|6) itisūtre | turyādi iti ādigrahaṇāt tadatītatāmapi svīkaroti | uktam iti sūtravṛttyoḥ | samāveśe hi dehaprāṇādeḥ prādhānyābhāvāt tanmahimopanatakṣutpariśramādiduḥkhānudaye ācchādayedbubhukṣām---------------------------| (spa. 4|8) itinyāyena tatpraśamajaṃ tṛptiviśrāntirūpaṃ manāgahantātmakanaira- pekṣyasvātantryānandakaṇarūpaṃ sukhamapi ceti paramānandamayataiva | agre ca iti (page 342) sādhāraṇo'nyathācaiśaḥ sargaḥ---------------------------| (4|1|11) iti prakaraṇe || 18 || nanu prāṇādeḥ pradhānatvaṃ heyatāyā nidānaṃ, sāca traya eva uktā, na tadūrdhva iti tatra tat nāstīti syāt; tataśca samāviṣṭasya dehapāt eva, naca vyutthānaṃ syādityāśayena prāṇādivibhāgaṃ kartuṃ yat sūtradvayaṃ, tataḥ prathamaṃ tāvat trayīvṛttāntākhyānamāha prāṇāpānamayaḥ prāṇaḥ pratyekaṃ suptajāgratoḥ | tacchedātmā samānākhyaḥ sauṣupte viṣuvatsviva || 19 || prāṇa iti prāṇanākhyā yā asāvāntaravāyusañcaritā cidvṛttirjī- vanamiti uktā, sā sāmānyaparispandarūpā dehāderjaḍasya ajāḍyameva āpādayantī ahamitisvātantryāropatvena vikalparūpaparāmarśamayī; saiva prāṇādiviśeṣaspandātmanā pañcadhā bhavati | tatra kiñcit tyajantī, kvacit patantī krameṇa praśvāsaniḥśvāsātmanā prāṇāpānarūpā bhavati | sāca ubhayī api jāgrati sphuṭaiva dehāt viṣaye, tato'pi dehasmṛtyādāvābhyantara eva vedye viśramaṇāt | supte'pi svapne sā astyeva pareṇa svapataḥ prāṇapraveśanirgamayorupalambhāt svayamapi vedyasaṃpātopalabdheḥ | tena prāṇāpānaviśeṣadvayapradhānā prāṇanā jāgratsvapnayoḥ, suṣṭhu suptasya tu yat pramātuḥ padaṃ, tatra dvividhe'pi prāṇāpānasadbhāve'pi nirindriyahṛtpradeśaviśrāntireva mukhyaṃ suṣuptarūpamiti | tatra prāṇāpānayoryaḥ kaṃcit kālaṃ bhedo viśrāntistadātmā sakalarasādivargasya urdhvādharatiryakṣu samānīkaraṇavyāpārato'ta eva hṛdayakamalaṃ vikāsayannaśitapītajaraṇakārī dinarātrirūpaprāṇāpānasāmyavicchedātmakatvāt viṣuvattulyaḥ samāno nāma viśeṣaḥ, tanmayī sā prāṇanakriyeti paśuvargaḥ pralayākalāntaḥ, tacchedātmā yaḥ samānastasmin (page 343) viśeṣarūpe ā samantāt prādhānyena khyānaṃ prakhyā yasya; saivaca tadānīṃ saṃjñā yasya prāṇasya, sa tādṛk sauṣupta iti sambandhaḥ | viṣuṃ vyāptimarhatīti tadarham (pā. sū. 5|1|117) iti vatiḥ | upamāne vaterevaca avyayatvaṃ svābhāvikaṃ taveme lokāḥ pradiśo diśaśca parāvato nivata udvataśca | (tai. brā. 2|8|1|3) iti darśanāditi kecit | yadāha parāśaraḥ vyāptiyoge hi kālāṃśe tadyogādviṣuvaddinam | iti | sāmyaṃ vaiṣamyajanakaṃ viṣuvat santataṃ smṛtam | iti tu śrīkālapādāyām | sūtre śatari muhurmuhurevamiti kathitam | viśeṣaṃ dinarātritadūnādhikatvalakṣaṇaṃ viṣamatātmakamavirataṃ suvati prerayatīti vā viṣuvat sandhyā api | madhye madhye samānena vyavadhānaṃ yat suṣuptasya, idameva pradhānatayā prāṇāpānarūpatāṃ satīmapi adhaspadīkurvadiva suṣuptarūpamiti sūtrārthaḥ | tamavatārayati idānīm ityādinā | vibhajan iti avicchinnavyāpāratāṃ darśayan dvitīyaślokavyāpāramapi spṛśati | sa ca iti yatra pūrvaṃ ------------prāṇe'hantā---------------------------| (3|2|14) iti jīvanarūpatā uktā | ātmabhūtaḥ iti prāṇātmā iti vṛttau karmadhārayo'yamiti yāvat | nanu iti pratyekam ityasya vyavacchedyamuktam | tatsahabhāvinī iti anyathāhi jīvanaṃ vicchidyate | anayoḥ iti prāṇo'vabhāsanena dehādi riktīkurvanneva viṣayaṃ prakāśayan sūrya iti tatkālo dinaṃ, apāno vimarśanena antarviśrāntyānandadāyī dehādipramātṛbhāvamāpyāyayatīti candrastatkālo niśeti pramātrapekṣāpradhānatayā evaṃ vibhavajyate, (page 344) prameyāpekṣayā vaiparītyena api | ata eva āha arthānāṃ sarge'pi asau prāṇasya pravṛttiḥ pramātuḥ pralaya eva iti | bahiḥ praśamasthānaṃ viṣayo dvādaśāntaśca, antastu ahamiti hṛtsadanaṃ ca | pramātuḥ punarbhāvātmatayā sṛṣṭireveti sambandhaḥ | etāvataiva iti bhāvātmatvabhāgāpekṣāmātreṇetyarthaḥ | tadāha nanu iti | jāgrataṃ vyākhyāya svapnaṃ sūtre yatnapratipādyatvāt prathamoktamapi jāgraddṛśaiva vyākhyeyo'yamityāśayena paścāt vyācaṣṭe bhedena iti | atha tacchedātmā iti vyākhyāsyan jāgarādāvapi na na asti samāna iti vadan sarvatra sarvasaṃbhave'pi pradhānatākṛto vibhāga iti vyācaṣṭe bahiḥ iti | tuḥ pūrvato viśeṣadyotakaḥ | dvayoḥ ityetadeva sphuṭīkṛtaṃ bahirantaḥ iti viṣaye dvādaśāntapatite pramātari ca hṛdayabhūmigate yau viśrāntirūpau kṣaṇau, tayoḥ | vakṣyamāṇa iti tadānīmeva vivṛtau pralayatvam iti | grāhyagrāhakayorapi iti sarvapralayo'sāvityarthaḥ | idānīṃ tacchedātmā ityādi vivṛṇoti yadā tu iti | nyūnādhikatayā nāntarīyakastāṃ vinā na bhavati yaḥ, so'vaśyaṃ yatra bhavati pravṛttinivṛttikrame tasya abhāvādityenena viṣuvaddrūpatāmāsūtrayati | chedaḥ sāmyena vyākhyāyate ityatra upapattiṃ ghaṭayati prāṇa iti | jāgarasvapnayoḥ kṣaṇamātrarūpe'ntarāle | anyadā iti mūrcchāgāḍhanidrādiṣu cirakālaṃ tayoranullasanam, ubhayorvicchedameva sāmyamiti bījatāgamanaṃ vaiṣamyātmakollāsanivṛttiriti yāvat | anvartha iti samaṃ kṛtvā ā nijavyāpāraviṣayamaniti prāṇitīti hi samānaḥ | prāṇanaṃ ca tatra sūkṣmavṛttyā praśāntāṅgārajvalanavat sthitameva | ṣaṭtriṃśadaṅgulaścāraḥ---------------------------| (page 345) ityādidiśā tu dīrghaprasaraṇātmanā yā prāṇāpānarūpatā, sā vicchinneti ucyate; sūkṣmā tu astyeva | chedaḥ sāmyam iti danturamiva paśyannanyathā vivṛṇoti athavā iti | nanu sūtre nyūnatādi na śrūtameva, tat sarvanāmnā kathamāmṛśyate | atra āha rātrindiva ityādi | prāṇāpānau rātrindivātmānau sūtre tāvat nirdiṣṭau | tau ca pravṛttinivṛttirūpau, naca samatulādhṛtau bhavataḥ, apitu avaśyaṃ tatra nyūnādhikabhāvena vicitreṇa bhavitavyam, tataḥ so'vyabhicārī dharmastadantargataḥ sarvanāmnā nirdiṣṭa iti bhāvaḥ | vivṛtaśca iti nirodhe viccheda ti hi yuktā paryāyatā | ata eva pañcamīnirdeśāt tacchedāt samānākhya itipāṭhaṃ kecidāhuḥ | atra vṛttimapi sākṣiṇīmāhuḥ sa ca iti | nanu pūrvavyākhyāne sāmyeti saṃjñāyāṃ nimittatvena uktam, sāmye hetuḥ nirodhāt iti; adhunā tu etadeva saṃjñāyāṃ hetūkṛtam, sāmya iti tu kathaṃ neyam | itthamityāha tatra ca iti bījabhūmau yat sāmyaṃ prāṇāpānayorlokaprasiddhabāhyarātrindivayoriva, tat hetvantarānuktāvapi lokaprasiddhimeva apekṣya tatra nirodhe nimittabhāvena saptamīdyotitena āśritam | yuktaṃ ca etat yataḥ pūrvanirdiṣṭaṃ tat, nimittī tu nirodhaḥ paścāt nirdiṣṭaḥ; nimittakṛtā ca saṃjñā gārgyo'smi gotreṇetivat | tadāca iti prāṇāpānasāmyakṛte nyūnādhikatānirodhe kālādhikārāgamaprasiddhā viṣuvatsaṃjñā | laukikatadrūpatulyatvena tadeva darśayati tadāpi iti laukike meṣatulāviṣuvaddvaye prasiddho nyūnādhikabhāvaḥ prasariṣyate | nanu sakalameva dinaṃ rātrirvā viṣuvaditi loke prasiddham, na kṣaṇamātram | satyaṃ, prasiddhistu iyaṃ tatkṣaṇānugṛhītatvena tatpravāhapatitatvādupacāra iti darśayati tadānīṃ tu na ityādi | (page 346) na kevalaṃ viṣuvati evam, anyatra api dṛṣṭamevamityāha saṅkrāntau ca iti | rāśeryat rāśyantaracaraṇaṃ sūryasya, tat bodharūpasya prakāśasya vedyāt vedyāntaragamane iva ekacintāprasaktasya---------------------------| (spa. kā. 41) iti ubhayorbhāvayorjñānaṃ jñātvā mādhyam-------| (vi. bhai. 61) iti bhāve tyakte niruddhā cit---------------------------| (vi. bhai. 62) itiśāstroktanyāyena svātmaviśrāntirūpaṃ paraṃ puṇyam | yaducyate ayaṃ sa paramo dharmo yadyogenātmadarśanam | iti | tatra kṣaṇamātrarūpe'pi ------------------------daśa pūrvāndaśāparān | itinyāyena ubhayato dvātriṃśaddhaṭikaḥ puṇyaḥ kāla iti kecana pratipannāḥ, pare tu ubhayataḥ ṣaṣṭighaṭika iti | tadvat viṣuvati apīti tātparyam | nanu apavedye suṣupte grāhyābhāvāt tadanusāreṇa prasaraṇādyabhāvāt bhavatu samānarūpatā, savedye tu sā kathamityāśaṅkya āha suṣupta ityādi | atra pratijñāte hetumāha cakṣurādi ityādinā | etaduktaṃ bhavati-grāhakāt vicchinnaṃ yadavabhāti, tatra avaśyaṃ prāṇasya prasaraṇena bhavitavyam, natu vedyamātre | sukhādi ca grāhakādavicchinnamiva bhavati | grāhakasya hi api tvātmabalasparśāt---------------------------| (spa. kā. 8) itinyāyena svaprakāśataiva, kastatra prasaraṇāvakāśa iva | nanu svapne cakṣurādivyāpāro nāstyeva | atra āha svapne'pi iti | yadyapi manasā kevalena tadarthadarśanaṃ, tathāpi tat manobalenaiva cakṣurādikṛtatvena api sthāpitam | evaṃhi manasā utthāpitaṃ cakṣuṣā api (page 347) paśyāmi sati api manovyāpāre iti sā bhrāntiriti tu anyadetat grāhako'pi ityādi siddhāntavādī svayameva yatpūrvapakṣavādino hṛdaye sthitaṃ, tat kathayati, vastudṛṣṭyā na etat mama bādhakamityāśayena tāmeva darśayati yadica ityādinā | māyīyagrāhake'pi iti vedyagrāhakībhūte'vabhāsamāne | na caivam iti na atra pramāṇavṛttiḥ saṃvedyate tasyāsturyatadatītadaśāyāṃ sarvathaiva vigalanāt | yadūce yatroparamate prāṇo hyanirodhāt svabhāvataḥ | sā brahmaniṣṭhā turyātmā------------------------|| iti | nanu tasyāṃ māyīyaṃ grāhakamastītyāśaṅkya āha anyathā iti māyīyagrāhakābhāve parasaṃvittattve yā yuk ekatā, tayā saha vartate yastasya bhāvaḥ sāyujyam | prāṇaśūnyāderapi grāhakībhāvābhāvāt grāhyabhāvaikarasaireva vāyuśūnyādibhiḥ sāyujyaṃ prakāśamānatvācca paramārthacidrūpeṇa,-iti punaryadidaṃ vividhamutthānaṃ śarīraceṣṭāparyantaṃ, tat na syāt taddaśāpannasya yogino yadi māyīyo na syāt tadā grāhakaḥ | asti ca etat, tataḥ so'pi asti; naca tatra prāṇavṛtteḥ saṃbhava iti vyatiriktasaṃmate vedyate'syā ullāso, na vedyamātre; sukhādi ca na vyatiriktamiti | tadāha sukhādi ca iti | nca bāhyāmātreṇa evam, apitu grāhakatādātmyāditi darśayati tathāhi iti | nanu tadā api sukhādi smaryamāṇaṃ yathānubhavameva grāhakanirdiṣṭaṃ smartavyam, naca grāhake prāṇāpānavyapekṣetyāśaṅkya āha ātmāpi hi iti | etaduktaṃ bhavati- svasaṃvedanabhāgastāvat nityānastamitaḥ | natvevaṃ smaryamāṇatvam------------------------| (spa. kā. 13) itinyāyena smaryamāṇārhaḥ vikalpitastu tathā syāt | vikalpanapūrvakatāmeva (page 348) smaraṇasya abhidhātumadhunā eva vakṣyati vikalpyamāne smaryamāṇa iti | vikalpane ca ātmā api buddhibhūmipatitaḥ pṛthak sṛṣṭa eva vedyastādṛśamevaca sukhādi,-iti pṛthagasya smaraṇaṃ vikalpanapūrvatvāt yathānubhavameveti | tadātmano grāhyībhāvanāyāṃ bhavati eva prāṇaprasaropayogaḥ, grāhakatāyāṃ tu ekaghanāyāṃ na eṣa krama ityāha tataḥ iti prāṇamayoparohāt yadyapi vedyo vastutaḥ, tathāpi grāhakībhāvabhūmikārūḍho na tathā; tathātve'navasthā bhinne vedye grāhakāntarasya api grāhakāntarāpekṣaṇādityādiḥ | ata eva iti yato na grāhakāpekṣā grāhakatāyāṃ, tataḥ | śarīramapi iti sphuṭo yasya vedyabhāva iti apiḥ | āntarasparśarūpam iti netranimīlanādāvapi sthūlo'hamityādipratyayāt | ayam iti grāhakāntarāpekṣaṃ spandagranthamabhagnaṃ paṭhan yataḥ karaṇavargo'yam---------------------------| (kā. 6) ityādi samagrakaraṇārthaṃ smārayati | nanu evaṃ cet dehasya cetanarūpāveśaḥ, tarhi pūrnaḥ svātantryalābhaḥ kasmāt na bhavatītyāśaṅkya āha śarīragatarūpādīnām iti | idantāyāḥ iti pañcamī hetau | ahamityekarasena anuvedhe tu yadā idantā ācchāditā bhavati bhāvanāsātmyādīśvarasadāśivasaṃvidi iva turyadaśāyāṃ rasaviddhatāmrakanakanyāyena, yadāvā sarvathaiva pradhvaṃsitā vidrāvitā vā bhavati turyātītadaśāyāṃ śāktasaṃvidi iva tannijarūpasamyagviddhakanakarūpatātyantajaraṇāpāditatatsaṃskāra- vaśapītalatāvaśeṣavidrutarasanyāyena; tadā pūrṇasvātantryollāsa eva deha eva sati api niḥśeṣavibhūtilābhāt sadāśivādiśarīravat | evaṃ prasaṅgāduktvā prakṛtameva sukhādiprameyasya svasaṃvedanakāle prasarānapekṣatvamanubadhnāti manasāmapi ca iti | evaṃ sthūlaprasaraṇasvabhāvaḥ (page 349) saṃvedanapūrvakaḥ prāṇaprasaraḥ savedye'pi nāstīti uktam, abuddhipūrvakastu īśvarecchākṛto bhastrādhmānatulyaḥ so'pavedye'pi asti | yaditu śāntāṅgārajvalananyāyena antarapi sūkṣmaspando vicāryate, tadā astu prāṇāpānayogaḥ sūkṣmaḥ; saivatu samānateti dṛḍhametadeva | tadeva pakṣāntareṇa darśayati athavā iti || 19 || evaṃ sarvatra pramātṛviṣaye'vasthātraye prāṇāditrayasya prādhānyamuktam, taddṛḍhatāvaśena evahi sati api pratikṣaṇamanekavedyadehatve bhāvabhūtaśarīravibhāgo bhaṭṭaśrīkallaṭādibhiḥ śrīśivasūtre prāṇākhyanimittadārḍhyam---------------------------| ityatra uktaḥ | adhunā lokottarapramātṛviṣaye daśādvaye udānavyānapradhānatāṃ darśayati sūtreṇa madhyordhvagāmyudānākhyasturyago hutabhuṅmayaḥ | vijñānākalamantreśo vyāno viśvātmakaḥ paraḥ || 20 || prāṇa eva hṛdayabhuvi madhyasthāne viśrāntaḥ samānatāṃ pratipadya yadā pārśvapravāhavicchedāt tena eva ūrdhvaṃ suṣiramārgeṇa pravahati, tadā ūrdhvamā samantādanitīti udānaḥ | saca bhedaṃ dahannagnikalpaḥ | tata eva sa turyabhūmau | sa evaca tadānīṃ pramāteti vijñānākalarūpāt māyordhvavartina ārabhya yat sadāśivapramātrantaṃ, tat tasya eveti sa eva vijñānākalaśca, mantraśca vividhaḥ, īśaśca sadāśivātmeti karmadhārayaḥ; sa eva tu samastaṃ dehavarti tattvabhuvanādi yadā vyāpya ā samantādaniti, tadā paramaśivasvabhāvasturyātītarūpatayā paraḥ pūrṇo vyānaḥ itīyatā yogijñānipramātṛviṣayaṃ rūpadvayamupādeyamuktam, jñānino'pi tatsaṃvedanalakṣaṇastadāveśātmaiva, yoginastu bahirdehāntatayā vibhūtaye bhagavataśca | sakalā eva prasaraṇaviśramaṇayogāt prāṇāpānarūpaṃ dvayam, (page 350) pralayākalā vijñānākalāḥ samānaḥ, mantrādaya udānaḥ, śivarūpatā vyānaḥ,-ityapi darśitamiti sūtrārthaḥ | tamavatārayati udāna ityādinā | nidarśanamudāharaṇam, vijñānākalādi viṣayaḥ turyādilakṣaṇamūrdhvabhāktvādīti vibhāgaḥ, samānadaśāpūrvikā iyaṃ daśeti pārśvadvaya ityādinā labhate ityantena darśayan pūrvapūrva uttarottararūpamāpadyate iti sūcayati yadyapi iti | tataśca tau pravāhau naṣṭāveveti kathaṃ prāṇāpānau madhye ūrdhvena ekatāpannau pravahata iti vṛttau bhaṇitam | nahi gatireva sthitirbhavatīti bhavati, prāṇāpānayośca kathaṃ vyatirekeṇa tiryakpravāha uktaḥ iti ākūtam | etat pratisamādhatte tathāpi iti | pañcasvarūpatayā iti eka eva vāyurdharmī pañca rūpāṇi pratipadyate iti nirdiṣṭamiha | tataśca prāṇāpānaśabdena sa vāyureva ukta iti upapannā tasyaiva udānatā | tadāha cirakāla iti tayā pravāho dharmo yukta iti vyatirekanirdeśo nirdoṣaḥ | tadāha dharmadharmibhāvo'pi iti | uktam iti samānarūpatā, tāvatī seti yāvat | dvandvaṃ dvaitadṛṣṭiḥ | yathā tṛtīyaṃ cakṣuragnisvabhāvaṃ hetutrayāt, tathā so'pi,-iti sambandhaḥ | yat vijñaptaṃ mayā brahmādikīṭāntamanantakaṃ yallokatraye vedakacakravālam | taddvaitadṛṣṭyaiva svavarṇamitthaṃ tadīyacakṣuryugalaṃ vyanakti || itthaṃ vimṛśyāhamanantaśaktiṃ viśrāntadhīrdvaitadṛśaṃ jihāsuḥ | tvadbhaktisandarśitaśuddhamārganirargalībhāvitabhūribhāvaḥ || samaṃ samagrodgatavedanākhyabindusthanetrāntaraśobhamānam | bhavantamantaḥkṛtaviśvarūpamadvaitadṛṣṭiṃ śiva saṃśrito'smi || yattatparaṃ dhāma yadanyadhāmavidhvaṃsanādhāyi---------| ityādi | etadeva saṃvādayati uktaṃ ca iti sadasatī sṛṣṭisaṃhārarūpe (page 351) prāṇāpānadinarātrijanmamṛtyurāgadveṣādirūpe parasparāvyabhicā- riṇī yadā dvandvarūpatāsaṅghaṭṭayogena madhyaṃ praviśatastadā prāṇārkāpānacandrayorbhoktabhogyabhāvena anyonyasaṅgharṣātmakamelanāt jhagiti udgata urdhvavāhī yo hutāśanaḥ sarvasya arpitasya idantāpadapatitasya bhogyagramasya grasitā, yadāgamaḥ śucirnāmāgnirudbhūtaḥ saṅgharṣāt somasūryayoḥ | madhyanāḍīmadhyasaṃsthabindusūtrarucitrayā ?|| iti, etadudānasya paramaṃ pradhānaṃ rūpaṃ brāhmaṇā brahmāṇi vyānamaye vakṣyamāṇe viśrāntibhājo vidustadārohe tadudānabhūmikāyāḥ sopānakalpatvāt | ata eva māyāmaladāhaprādhānyena advaitapradhānatāyāṃ viśeṣavaiṣṇavādyāgameṣu viṣṇuviriñcāderapi vīreśvaratodaye bhinnaprameyaprasaraḥ | iti uktapūrvarūpaparākriyayā tṛtīyanayanasya darśitameva unmīlanamiti alam | asyāṃ daśāyāṃ vijñānākalā vyavasthitāḥ,-iti sambandhaḥ | te ca pūrvameva uktāḥ | nanu iyaṃ nirmalā daśā, tasyāṃ te kathamityāśaṅkya āha yato'tra daśāyāṃ śuddhirasti maladvayasya mūlata eva abhāvāt, āṇavamalasya api anātmani puryaṣṭakādau jaḍe ātmabhāvābhimānaḥ,-ityevaṃbhūtasya nivṛtterbodha eva ātmatvābhimānāt; natu aśuddhirūpo viparyayaḥ, vijñānākalānāṃ ca etadrūpamityato hetorasyāṃ daśāyāṃ te'vasthitāḥ | nanu evamāgame teṣāṃ bahuśākhaḥ suṣuptāvasthāyogaḥ | yaduktam akalau dau parijñeyau samyak svapnasuṣuptayoḥ | (mā. vi. 2|28) iti, trayodaśātmake bhede svarūpamakalāvubhau | pralayākalabhede'pi svaṃ vijñānākalābubhau | (mā. vi. 2|30) (page 352) iti, tat virudhyate | netyāha teṣāṃ ca iti | ihatu saṃsārāduttitīrṣataḥ sā eva upādeyā prathamā avasthā yā bhagavatsvarūpāpekṣayā heyatamā adhamasya prathamaṃ prabubhūṣata iva āpatitasenāpatitvaparitrāṇaprakārasadṛśī daśeti, tatasturyatvena gaṇanamiti āśayaḥ | mantreśvarā apica iti mantreśaśabdo vyākhyāyate | asyāmeva iti turyāyām | yadyapica iti tataśca pūrṇarūpalābhāt turyātītatā yukteti yāvat | mantraśabdāt pṛthageva īśaśabda ityevaṃ vyācaṣṭe yadivā iti | anunmīlitavimarśāḥ ityetat mantreṣu dṛṣṭāntābhiprāyeṇa punaranūditam | tatraiva iti turyadaśāyām | tathā īśvaro'pi turye'vasthānaṃ yasya turyāvastha eveti sambandhaḥ | nanu bahavasta uktāḥ | āha tadā na jānāti iti | īśvaraścāsau iti atra ekatvaṃ nirvivādamitibhāvaḥ | karmadhārayaṃ jātivyaktyorekatābhiprāyeṇa samarthayate tasyāśca ityādinā | nanu atra vyākhyāne mantreśvarāḥ kena saṅgṛhītāḥ | mantrapadena tajjātīyatvādīśapadena samānavācyatākṛtena tantranyāyeneti darśayati athavā iti | tāstāḥ iti | savedyāpavedyādirūpatayā malatānavaṃ yathā prakṛṣyamāṇaṃ vividhabhūmikodbhāvanaṃ karoti, tathā kartṛtā api krameṇa prakṛṣyamāṇetyarthaḥ | īśvaraśaktyāveśāt iti ahamitipramātṛśaktyāveśāt, pramātṛviśeṣarūpatā samalā nirmalā kartṛtātiśayavatī ca tasyaiva yukteti yāvat | vyāno'pi iti vyāno viśvātmakaḥ paraḥ | ityatra | vivṛtam iti vṛttau | pūrvam iti sūtravṛttibhyām | vyāna iti vyācaṣṭe turyātītapade tu iti pravahaṇavyāpārāsaṃsparśanahetuḥ, deśakālabhedāpekṣaṃ gamanaṃ pravahaṇaṃ, deśakālāvapica atra ahantaikamātrasārajātau; natu kathañcit (page 353) bhinnāviti | viśvātmakaḥ ityanena śabdena kvacidīśvara uktaḥ, ihatu śiva eveti darśayati yadyapica iti | prathamavyākhyāne mantreśapadamekamiti cetasi nidhāya āha athavā iti | prathama iti ayaṃ hi pūrṇatāyāḥ prārambho vijñānākala iva nirmalatāyāḥ | pralayākale māyākhyamalābhāve'pi na nirmalatā kārmamalayogena tadabhāvasya anātyantikatvāt | asya iti īśvarasya vedyarūpatāparityāgena iti | krameṇa saṃvedanaṃ vedyākāratāmavabhāsapradhānyena svīkurvāṇaṃ tadākārasaukṣmyāt bindvardhendubhūmī pratipadya taddhvaṃsatamorūpatayā nirodhitvādavabhāsabhāge nyakkṛte vimarśabhāgasvīkāre śabdanabhāgaviśrāntyā prāṇapathāvalambikramasaukṣmyāt nādanādāntarūpatāmārohati, tato'pi pravāhātmakavāyurūpatāprakṣaye saṅkocatyāgatāratamyena śaktivyāpinīsamanaskonmanaskabhāvaṃ pratipadyate, parataḥ śuddhasvabhāvonmīlane śuddhātmatayā paramaśivatāmiti | āstāmetat | tadeva āha prāṇaśaktiḥ ityādi parameśvarādhiṣṭhitā parameśvaronmeṣamātrarūpā cetyarthaḥ | kalpaśabdena iti vṛttigatena | kalpaśabdaḥ svabhāvavācī | tathāhi parameśvaraniḥśvasitarūpaḥ samasto'yaṃ prameyapramātṛvargaḥ | tatra uktaṃ bhūtatattvābhidhānānāṃ yo'dhiṣṭheyaḥ sa ucyate | piṇḍastha iti taṃ prāhuḥ padasthamaparaṃ viduḥ || mantrāstatpatayaḥ seśā rūpasthamiti kīrtyate | rūpātītā parā śaktiḥ savyāpārāpyanāmayā || niṣprapañco nirābhāsaḥ śuddhaḥ svātmanyavasthitaḥ | sarvātītaḥ śivo jñeyo yaṃ viditvā vimucyate || (mā. vi. 2|42) (page 354) iti | evaṃ parameśvarābhiprāyeṇa vyākhyāya asmadādyabhiprāyeṇa vyācaṣṭe yogināṃ tu iti | tadapekṣayā iti prāṇādigrāhakāpekṣayā, yuktirābhāsasaṃyojanaviyojanaprakārasahasrābhāsaparāmarśaḥ, tayā pratipāditāyāṃ asau iti āgamārthasāraḥ bahu vitatya iti vitatya vipulaṃ na vihita ityarthaḥ,-iti śivam || 20 || iti śrīmāheśvaraśrīmadācāryābhinavaguptapādaviracitāyāmīśvara- pratyabhijñāvivṛtivimarśinyāmāgadhikāre pramātṛtattva- vimarśo dvitīyaḥ || 2 || samāptaśca ayamāgamārthasaṃgrahādhikāraḥ || 3 || īśvarapratyabhijñāvivṛtivimarśinī | mahāmāheśvaraśrīmadācāryābhinavaguptapādaviracitā | tattvasaṅgrahādhikāraḥ | atha prathamo vimarśaḥ | baindavamamṛtarasamayaṃ vedyaṃ yo'nuttare nije dhāmni | pūrṇībhāvayatitamāmamṛteśaṃ taṃ namasyāmi || evaṃ svaprakāśamātmatattvaṃ jñānakriyātmakaśaktyaprati- ghātāt maheśvararūpaṃ vitatya yuktyāgamopabṛṃhitamadhikāratrayeṇa uktaṃ, tadeva saṅkṣepeṇa svabhyastajñānatvajñānitvayogitvasiddhaye bhāvanādyupayogitayā śiṣyadhiyi niveśayituṃ tattvārthasaṅgrahaṃ ślokaiḥ pañcadaśabhirdarśayati svātmaiva sarvajantūnām---------------------------| ityādibhiḥ --------------------------------------jānāti ca karoti ca | ityantaiḥ | tatra ślokena pāramārthikaṃ svarūpamuktam, tataḥ pramātṛprameyatattvadarśanadiśā navabhirbandhatattvaṃ, pañcabhiḥ pratyabhijñātmakaṃ mokṣatattvamiti vimarśasya tātparyam | atha granthārtho nirūpyate svātmaiva sarvajantūnāmeka eva maheśvara | viśvarūpo'hamidamityakhaṇḍāmarśabṛṃhitaḥ || 1 || tatra sūtramavatārayati idānīm ityādinā vitatābhidhānānantaram | (page 356) tena anunmīlitavaitatyā eva upodghātena anugṛhītāḥ, unmīlitavaitatyāstu punaḥ saṃkṣiptatattvārthābhilāṣiṇo'tyantavaitatyabhīravo'pi madhyamavaitatyābhilāṣiṇo'neneti apaunaruktyamiti darśayati | yat muniḥ iṣṭaṃ tu viduṣāṃ loke samāsavyāsadhāraṇam | iti | jantupade bharaṃ darśayati iha ityādinā | tena iyadaviśeṣeṇa upadiśyate puruṣa evedaṃ sarvam | ityādi | tato'sya upadeśasya mahāviśeṣa uktaḥ | ata eva śrīparameṣṭhipādaiḥ śrīśivadṛṣṭau sarvabhāvāḥ śivaḥ, sarvabhāvānāmātmā śivaḥ iti na śivadṛṣṭiruktā, apitu teṣu svayamasphurattādharmasu ya eṣa sphurannātmā, sa śivaḥ iti | etacca ādāveva abhihītam | apitu iti svātmaiva sannīśvaraḥ, natu rājavat pṛthak vartamānaḥ sannīśvaraḥ | īśvaraḥ kīdṛk sannīśvara iti praśne evamuktaḥ, īśvaraḥ kena jñāteyena jantūnāṃ saṃbandhī, yena teṣāmīśvara iti praśne vā | svātmaiva asau teṣāṃ bhavati, natu te kecidanye iti | tadāha yadivā iti | pūrvoktaḥ iti viśvaśarīraḥ | kaḥ iti jantūnāṃ kena saṃbandhena asau saṃbaddha iti yāvat | tattvajñānaṃ hi jñeyaniṣṭhaṃ, jñeyaṃ ca viśvamiti tatpṛṣṭhe tattvopadeśāvakāśa ityāśayena āha kasya avasthāsvarūpam iti | tadanantaraṃ hi iti turyarūpatvādavarūḍhaṃ hi saṃvittattvamavyavahitameva viśvabhedaṃ svīkaroti, turyātītatvāvarūḍhaṃ madhye turyadaśāṃ śrayat viśvabhedaṃ svīkuryāditi | tayā asya viśvavṛttānto vyavahitaḥ | nanu evaṃ turyātīto viśvavṛttānte sarvathaiva na varṇyaḥ | na varṇyo'sau, tayā tu vyavahito varṇya ityāha tasyā api iti | athavā iti asyāṃ vyākhyāyāṃ (page 357) turyātītamapi tadīyāṃ prathamabhūmiṃ turyāntyabhūmikāṃ spṛśatā spaṣṭaṃ spṛṣṭameva | yadāha ādibhūmikāyām iti prathamopādeyatā tataḥ prabhṛti malavigalanārambhāt | akhaṇḍitagrāhaka ityādikaṃ vṛttigataṃ mahāpadaṃ vyācaṣṭe yattat iti | anena grāhakapadaṃ vyākhyātam, akhaṇḍitapadaṃ vyācaṣṭe yatra ityādinā akhaṇḍita ityantena | tathā ityādinā grāhyapadaṃ vyācaṣṭe, tatra ityādinā tadviśeṣaṇam akhaṇḍita iti, tayoḥ ityādinā melanāpadam | tayoriti grāhakagrāhyayoḥ | paraspara iti | akhaṇḍitapadena grāhakasya grāhakāntarāt, grāhyasya grāhyāntarāt na viccheda iti darśitam, amunā tu parasparato'pīti | upabṛṃhitapadaṃ vivṛṇoti nirākāṅkṣa ityantena | sarvamarthaṃ saṃkṣipati antaḥkṛta iti || 1 || nanu evaṃ kasya ko bandho yadavamocanāya ayaṃ yatna ityāśaṅkya āha sūtraṃ tatra svasṛṣṭedaṃbhāge buddhyādigrāhakātmanā | ahaṅkāraparāmarśapadaṃ nītamanena tat || 2 || evaṃ svātmani maheśvare sthite tatraiva svātmadarpaṇe tenaiva svātantryāt yaḥ sṛṣṭaḥ saṃkocapuraḥsaramidaṃbhāgaḥ, tanmadhye yat buddhiprāṇadehādirūpamidantayā vedyaṃ tadbhinnasya vedyasya grāhakatvasamucitaṃ yato'sya idantābhibhavāsamarthena grāhakasvabhāvabhūtena apūrṇena kṛtakena ahambhāvena parāmarśo bhāti | sa tathābhūto'haṃ sukhītyādi grāhakaḥ sṛṣṭaḥ, saca baddhastasya mokṣa iti sūtrārthaḥ | avatāraṇamāha idānīm ityādinā | tadabhede iti tasya ātmana aikye'pi tasmācca ātmano grāhakagrāhyarāśeravyatireke'pi | upapattau hetuḥ māyā śakte sāmarthyāt iti | prakramate iti ślokanavakasya (page 358) iyat tātparyamiti āśayaḥ | tatra iti vaiyadhikaraṇyena vivṛtya sāmānādhikaraṇyena vivṛṇoti tasminvā iti vaiyadhikaraṇyaṃ ca ubhayathā sūtravyākhyānāvasare yojitameva | yadvartate iti tanmadhyagatamevetyarthaḥ | tenaiva iti īśvareṇa | prathitam iti ṇici prakaṭīkṛtamityarthaḥ | idantayāpi iti sphuṭena vedyatveneti yāvat | uktameva iti saṃsaraṇaṃ kasya bhavatītyasyāṃ pramātṛcintāyām | tattvārtha iti paramārthopadeśaprakrama ityartha iti vaktuṃ pūrvaṃ nirdeśaścitsvarūpasyeti saṃbandhaḥ | tatraiva iti citsvarūpe | yat spandaśāstraṃ --------------tat prayatnena parīkṣyaṃ tattvam---------| (1|7) iti | tena upodghāte tathāhi jaḍabhūtānām---------------------------| (1|1|4) iti jaḍopakramaṃ yadabhidhānaṃ, tadatimūḍhān prati; idaṃ tu prabuddhān pratīti viśeṣo'tra darśitaḥ | na kevalaṃ svātmaiva sarvajantūnām-------------------------| (4|1|1) ityanena pūrvamasya nirdeśaḥ, yāvat sūtrāntare'pi etadeva anusṛtamityāha tathāhi iti | svagrahaṇena pūrṇacitsvarūpameva parameśvarātmakaṃ nirdiṣṭam | udbhāvya iti evamanyonyabhinnānām---------------------------| (1|3|6) ityādinā | anena hi iti pūrvoktena sūtradvayena | tadapivā iti jñānam | kartṛ neti pūrveṇa saṃbandhaḥ | tirodhatte ca iti ātmānamāvṛṇute nidrādyavasthāsu-iti yāvat | kartṛsthabhāvakatvāt yagabhāvaḥ | ātmane- padaṃ tu ñittvādeva | tamaḥ ityanena tirodhatte iti vyākhyātam || 2 || nanu evamapi astu, tathāpi na īśvarāt vyatirikto'sti (page 359) yasya bandho bhavet; buddhyādeśca ahambhāvo nijameva vapuḥ prakāśaparāmarśaparamārthatvāt, tat so'pi na asya bandhamāpādayati | yadavataraṇavivṛtiḥ vedyaikadeśe'pi ityādiḥ, anena hi ahambhāvābhiṣiktasya api buddhyāderna bandharūpatvaṃ samarthitameva bhavediti uktam | tasmāt bandha upapādanīya ityāha sa svarūpāparijñānamayo'nekaḥ pumān mataḥ | tatra sṛṣṭau kriyānandau bhogo duḥkhasukhātmakaḥ || 3 || satyaṃ, na kasyacit kaścana bandho nāma; vastutaścitsvabhāvaḥ svatantra eva ekaḥ śiva iti, kintu tasyaiva anuttarāt svātantryāt yadā saṅku- citā saṃvidavabhāti, tadā svasya pūrṇasya rūpasya yadaparijñānaṃ sarvasyaiva pūrṇānandautsukyena heyābhāsastatsvabhāvastannibandhanas- tenaiva otaproto'khyātiparamārthaḥ prāṇaśūnyadehādisaṅkocavaicitrya- carcitastata eva anekaḥ pumānabhimato loke sāṅkhyādiśāstre ca | saca bhoktā baddhaḥ, bhogaśca nāma-tatra tasminnanekatra puṃsi yau sṛṣṭau kalpitau kriyānandau kriyājñānaśaktī vimarśaprakāśamayyau, te eva krameṇa sukhaṃ duḥkhaṃ ca; madhye tu viśramātmakaṃ tamo māyāmayamiti sa eva bhogaḥ | āśaṅkāparihāraparatvena sūtramavatārayati | vedyaikadeśe'pi ityādinā api ityantena āśaṅkā sūcitā, śeṣeṇa tatparihāraḥ | puṃstvam ityasya sautrasya pumān iti padānusāriṇo vyākhyānam aṇutvam iti baddhatvamiti yāvat | anyonyabhedaḥ iti anekapadaṃ sautraṃ spṛśet, tasya bhogaḥ iti caramaṃ sūtrārdham | etat iti buddhyādirūpam | aparijñānaṃ ca tathā iti parimitatvādapi anyonyarūpam | tena yasya yat prasiddhaṃ tena tasya prasiddhaṃ vyākhyeyaṃ lakṣaṇasya sarvatra evaṃrūpatvāditi āśayaḥ | āṇavam iti (page 360) aṇutvotthāpanāt | etat iti parasvarūpāparijñānam | ata eva iti parimitatvamaparijñānameva, tatastatpratipakṣe'pi dvitīyapratipakṣa eveti | yadvā iti sukhī ahaṃ, duḥkhī ahaṃ dhanena vidyayā saṃbhogenetyādivṛttayaḥ, tāsu tu punarapi ekāhambhāvānusandhānādanekatve'navakḷptirvāśabdena dyotitā | anena iti vṛttigranthena | khaṇḍaśabdena atidīrghagonāsaśarīragatābhinnajīvatve khaṇḍīkaraṇe khaṇḍakhaṇḍānāṃ pṛthagjīvatvaṃ punarekībhāvāpattāvekajīvateti dhvanatā aṇutvamaparāparaśabdena ca parimitatvaṃ darśitam | anekatvāparijñāne tu svaśabdenaiva ukte | tirodhatte iti akhyātiṃ darśayati | atraiva upapattiṃ smārayati viparyāse hi iti | pūrvaṃ yaduktaṃ, tadeva saṃkṣipya punarāha yāvaddhi iti | asatkhyātimapāsya akhyātiṃ ghaṭayati kevalam iti | teṣām iti pramātrantarāṇām | taiḥ iti pramātrantaraiḥ | tacca iti pramātrantarāṇāṃ tathāpratīterabhāva iti vākyārtharūpam | nanu vyavahāreṇa kiṃ prayojanaṃ yena uktaṃ vyavajihīrṣuṇā avaśyajñātavyam iti | atra āha vyavahārapathe iti | ihāpi iti puṃsvarūpavicāre | sa ca iti āśrayaḥ | pūrṇena ahambhāvena apratyabhijñātamiti sa ca asaḥ | anyathā iti viśvapūrṇāhambhāvapratyabhijñāne | ādyamardhaślokaṃ vyākṛtya dvitīyaṃ vyākurute ye ca ityādinā | nirmitau iti pumān striyā (pā. sū. 1|2|67) iti ekaśeṣaḥ | pratipādayiṣyate iti sattānandaḥ kriyā patyuḥ---------------------------| (4|1|6) ityatra | nirmitam iti etacca sūtre ahaṅkāra iti karotinā uktam | tatra ityamuṃ bhāgaṃ vyācaṣṭe grāhakākāragataśabdena | tasyaiva vyavacchedyaṃ darśayati parakīya ityādi | yoginaḥ iti (page 361) yasya tadbhedane'pi saṃsārivat grāhakākāragatasukhaduḥkhāntarayogena api bhogaḥ saṃbhāvya ityevaṃparaṃ yogipadaṃ, natu ayogināmapi parasukhādisaṃvideva bhoga ityevaṃparam | buddhau ca iti grāhakatvena abhimanyamānāyāmitibhāvaḥ | buddhistāvat bhinnāvabhāsā grāhakīkṛtā api parimitā, tanniṣṭhe api ānandakriye avaśyaṃ tathābhūte eva bhinnāvabhāsaviṣayatvena vā bhinnāvabhāse | tadā iti tataḥ parimitatvādityarthaḥ || 3 || sṛṣṭau ityasya saṃgrāhyavyavacchedyavibhāgadarśanāya sūtraṃ svāṅgarūpeṣu bhāveṣu patyurjñānaṃ kriyā ca yā | māyātṛtīye te eva paśoḥ sattvaṃ rajastamaḥ || 4 || svarūpāvyatirekiṇi viśvatra bhagavataḥ prakāśavimarśau jñānakriyā- śaktī, kriyāśaktereva vijṛmbhātmikā sadāśiveśapade ācchādanīye- dantonmeṣadāyinī māyāśaktiḥ | tā etā naisargikyo bhagavato dṛṣṭāḥ | svarūpāparijñāne tu bhāveṣu jñānaṃ kriyā śuddhameva bhinnatvaṃ prakāśavimarśānanugṛhītamiti paśvapekṣayā prakāśaḥ prakāśāpra- kāśatvamaprakāśa iti prakāśakriyāniyamanātmakāni sattvādīni | tanmayatvam iti sukhādimayatvam | māyāśaktyā ca iti | anena idamāha- bhagavati viśuddhacidātmani kriyāśaktireva svātantryātmikā vimarśamayī, natu māyātvaṃ tatra kiñcit; nirmātavyabhedāpekṣayā tu taditi paśurūpatānulagnaiva māyā | tata eva jñānakriyāmāyānāṃ sūtre samakakṣyatayā na upādānamiti | acirāt iti sattānandasūtre (4|1|6) | ata eva prakramate ityavatāraṇikāyāmuktamihaiva na tanmayatvaṃ sphuṭīkaroti || 4 || nanu īśvarasya iva jñānādayaḥ paśorapi sattvādaya āgameṣu śaktaya eva kiṃ na uktā ityāśaṅkāyāṃ sūtraṃ bhedashiteḥ śaktimataḥ śaktitvaṃ nāpadiśyate | eṣāṃ guṇānāṃ karaṇakāryatvapariṇāminām || 5 || (page 362) bhedavyavahāro'yaṃ vicāryate | tatra ca saṅkucitacinmātrasvabhāvaḥ puruṣaḥ, na asya naisargikaṃ bhāvaviṣayaṃ prakāśādirūpaṃ sarvadā tatprasaṅgāt | tato'nyasaṃbandhakṛtaṃ tat | tataśca tasmāt śaktimattvena śaṅkyamānāt paśorbhedena sthitāni yataḥ sattvādīni, tato na śaktivyapadeśyāni | puruṣaśca bhoktṛrūpāt svasmāt tāni yato bhedena manyate, tatastadabhimānamahinnā paramabhokturapi śaktimato bhinnānīti vastuto'sya dharāntāḥ śaktirūpā api na tathā | nanu puruṣāt kimiti bhedena sthitāni iṣyante | ucyate iha karaṇakāryātmakaṃ yadica sukhādayaḥ puruṣāvyatirekeṇa syuḥ, tarhi puruṣa eva karaṇamayo, naca asau pariṇāmena tadvādasya dūṣitvāditi svātantryeṇa puruṣo viśvamaya iti | tathāca īśvara eva ayaṃ, na puruṣaḥ kaścit | tasmādapratyabhijñāna- maye puruṣasvarūpe cintyamāne sattvādayaḥ pṛthivyantapariṇāmamayās- tato bhinnā eveti pṛthageva teṣāmāgameṣu gaṇanā yukteti sūtrārthaḥ | tamavatārayati jñānakriyā ityādinā | na tathā iti śaktitvena | atra hetuḥ -bhedena yadavabhāsanaṃ paśvapekṣayā tadabhimānakṛtayā ca bhoktaḥ sarvasmāt sata eva eteṣāṃ bhede itinītyā parameśvarāpekṣayā api, tena saha śaktitvaṃ viruddham | śaktirhi na vastvantaramiti bhaṇitamasakṛt | bhoktāram iti paramaṃ paśuṃ ca | bhoktuṃ iti paramāt paśośca | paśoḥ kutra upayoga ityāśaṅkya āha tato'pica iti māyāśakterhetubhāvena abhimatāyāḥ | tadupapattaye iti pṛthakprathanasya upapattaye | yo māyayā upakalpitaḥ, sa pramātā taṃ sattvādikaṃ dharāntamahambhāvāviṣayaṃ manyate iti sambandhaḥ | nanu paśorastu asya bhedaḥ, paramabhoktustu katham | āha bhoktṛtvena kiyatā api iti | tataśca evamasya abhimāno-yo bhoktā, (page 363) tataḥ sukhādirūpaṃ sattvādi bhinnameveti | atha ayamabhimāno na ādriyate, tarhi na kecana sukhādayo, sattvādayo, ghaṭādi vā; apitu jñānādiśaktaya eva | tadāha śaktistu iti | tena sattvādirūpataiva udbhavantī śaktitvanyakkriyayā udbhavatīti āśayaḥ | tathābhāvasya jñātṛtvakartṛtvarūpasya prasaṅgaḥ śaktereva anumīyate iti anyathā anupapannatvādanuvādasya | anvarthaḥ iti guṇaḥ śeṣa upakaraṇamityarthaḥ | teṣām iti mate iti śeṣaḥ | āgame iti śrīmaṅgalāśāstre || 5 || jñānaśaktyādīnāṃ paśuṃ prati sattvādiguṇarūpatvamupapādyate sattānandaḥ kriyā patyustadabhāvo'pi sā paśoḥ | dvayātmā tadrajo duḥkhaṃ śleṣisattvatamomayam || 6 || patyurviśvaprabhoḥ sattā sphurattā bhavane kartṛtaiva śuddhavimar- śarūpā kriyāśaktiḥ, anyāpekṣāvaikalyācca viśrāntirūpatvena ānandaśaktiriti | tadiyaṃ cidrūpataiva iyatī | paśostu sattā ānandaḥ, tadabhāvo dvayātmā ca | tatra ādyo yaḥ sattānandabhāgaḥ seti sattā sattvaṃ prakāśasukhātmakamiti yāvat | yastadabhāvaḥ prakāśānanda- yorabhāvaḥ, sa sattvasya abhāvastamaḥ āvaraṇarūpam | dvayasya ātmā vyāmiśrasvabhāvaścitrapataṅgagatanīlānīlanyāyena ekaparāmarśa- balāt vartamānaḥ, ata eva śliṣṭe parasparamiśre sattvatamasī prakṛte rūpaṃ yasya, tat prakāśāprakāśarūpaṃ duḥkhātmakaṃ rajaḥ | ekaghanatve hi prakāśāprakāśayoḥ sukhamohamātratā putrasya tu vyādhitasya prakāśaḥ kalyāṇasya aprakāśa iti, etat duḥkham | iyamevaca paurvāparyeṇa cañcalarūpā kriyā, anubhayarūpaṃ tu nāsti yathā nīlaṃ vastu dhiyi nīlānīlaṃ tadubhayānusandhānadhiyi sphuret caturthaṃ na kalpitāyāṃ na akalpitāyāṃ dhiyi bhātumarhati | anīlanīle (page 364) eva hi tadā bhavetāmiti traya eva guṇā iti | apiścārthe | sattā iti āvartate | enaṃ sūtrārthamavatārayati sattvādīnām ityādinā | paramārtha ityādinā sthitameva ityantena saṃvidrūpataiva iyatī iti sā sphurattā---------------------------| (1|5|14) ityādi yaduktaṃ, tadeva smārayati | pratiyoginā iti abhāvena, tamapi hi sā vyāpnoti tasya api prakāśavimarśajīvitatvāditi hi uktam | abhāvapratiyoginī iti, paśostu svātmābhāvapratiyoginīti | atra hetuḥ pārimityaṃ, tatra api grāhyatāpādanam | uparañjanāt itinirvacanaṃ vyācaṣṭe anyonya-ityādinā | nanu caturtho'pi guṇo'nubhayarūpaḥ kasmāt na ukta iti | āha anubhayarūpatvaṃ tu iti | na kathañcit pratī, tiryasya, tadapratītirūpam | evaṃ hi tat kiñcit syāt yadi nīlamanīlaṃ ca muktvā ubhayaṃ nāma bhavet; tadā api ubhayamakalpitaṃtadabhāvaśca anubhayaṃ kalpanābuddhyā viṣayīkriyate | naca ubhayaṃ te muktvā saṃbhavi | citrapataṅge rūpaṃ nīlamiti ca parāmṛśyamanīlaṃ cetyevamubhayaṃ, natu tattyāgena ubhayatā tṛtīyā kācit | tadāha tṛtīyā ityādi | etadeva parighaṭayati tathāhi iti | anīlaṃ ca ityādinā avabhāsasāratvena abhāvasya vastutvaṃ pratipādayati | evaṃca iti vastutve virodhaṃ darśayati | yat iti ubhayaṃ nāma | nīlādanīlācca rāśyantaraṃ na kiñcidityeva draḍhayati tathāca iti | nanu evaṃ tṛtīyo guṇaḥ katham | anusandhibalāt ityāha | tathāpi iti apratītirūpam iti yaduktaṃ, tat spaṣṭayati yatpunaḥ iti | taddhi iti yathā asmābhistṛtīyo guṇa iṣṭastata eva uktaṃ dvayātmā (page 365) iti, dvayaṃ ca iti, tadātmā ca iti, dvayasya vā ātmā iti, ubhayathāpi iti, nīlatayā ca eka pratītau iti anusandhirūpāyām | evaṃ tṛtīyamupa- pādya etadvyatiriktaṃ caturthaṃ na kiñcidastītyetadupasaṃharati yatpunaḥ iti | tat iti nīlam, atat iti anīlam, vastu pratītau iti na kiñcit iti śabdamātra- meveti yāvat | tṛtīyasya tu apratītirūpatvaṃ nāstīti darśayati kriyā tu iti | atraiva upapattimāha nahi iti | tadā iti kriyāpratibhāse | nanu kriyā cet duḥkhaṃ, bhagavati sā aṅgīkṛteti sa duḥkhī syāt | netyāha pūrvam iti sa svarūpāparijñānamayaḥ-----------------| (4|1|3) ityatra sāmānyena nirdiṣṭasya -------------------paśoḥ sattvam------------------| (4|1|4) ityādau -------------------------tadabhāvo'pi sā paśoḥ | (4|1|6) ityādau ca yat viśeṣaṇamupāttaṃ paśupadaṃ, tannimittako'yamartho labhyate-kriyāyā yat rajoduḥkharūpatvamayaṃ māyīyaḥ prakāra iti | tataśca idaṃ jātamityāha māyāparapāre iti | ataḥ iti cinmayyāḥ kriyāyāḥ | etadeva anyonyavailakṣaṇyaṃ śuddhe pade māyīye ca sphuṭayati tadviparītarūpā iti nanu iti ca | tato'kramāviparītā sakramā aṇutvamāṇavamala eva saṃskārānadhiko'pi adhika iva saṃvidi tatpade paśutve, na citpade tatra anābhāsātmano viparītasya kālanidānasya abhāvāt | atra hetuḥ tadā iti | nanu yadi tataścinmayyāḥ kriyāyā na jñānaṃ bhidyate, tarhi cidrūpāpekṣayā kathaṃ jñānakriye bhedena ukte (page 366) svāṅgarūpeṣu---------patyuḥ---------------------| (4|1|4) ityatra | etat pariharati raudrī ityādi | pārthivamaṇḍaṃ vicitrasṛṣṭipradhā- naṃ brahmaṇā adhiṣṭhitaṃ, prākṛtaṃ tu sphuṭasaṃskāraśeṣatayā sthitipradhānaṃ viṣṇunā, māyāṇḍaṃ tu nīlasaṃskārarūpatonmeṣaka- leti pratyayapradhānaṃ saṃhārapadamiti rudreṇa | tasya bhagavato yā kriyāśaktiḥ saṃharaṇarūpā avabhāsanapradhānāyā jñānaśakte- ranyā, sā netyevaṃ pramātṛprameyāṇāṃ parasparavyavacchedātmaka- śūnyatāpradhānā māyāśaktiriti ucyate | sā ca niṣedharūpā rudrā- dhiṣṭhitā śaktiraparadaśāsamāsūtraṇarūpā sadāśiveśvaradaśāyā- mapi asti | tatra hi ahamityamunā rūpeṇa ācchādanīya idaṃbhāvo'para- svabhāvaḥ | sa tayā rudrasambandhinyā śaktyā samutthāpanīyaḥ | saṃharaṇarūpatayā ca śakteścidrūpatā ucitā tasyāṃ daśāyāṃ parabhāge'pi na na ucitā | sadāśiveśvaratā ca paramapadāt na bhidyate deśakālādibhedābhāvāditi tāvāneva śivanāthaḥ, tata eva rudreśvara- sadāśivabhūmayaḥ parameśvarapadamayyaḥ iti tadadharavartināṃ viṣṇubrahmādīnāṃ kṣetrajñatvaṃ paśutvaṃ ca | yathā uktaṃ bhinnaprameyaprasare brahmaviṣṇū------------------| (3|2|1) iti, tathā nareśvaravivekaḥ ------------------sāca daśā rudrādhidevatā | niṣedharūpāpyaiśāne pade'haṃ sarvamityapi || ityādi | tataśca rudrapade tāvadubhayaṃ prakāśāprakāśalakṣaṇaṃ melayantī jñānaśaktirbhedena vyavasthāpyate iti saṃbhāvyametat | tasyāṃ hi satyāmidantānirdeśyatā bhavati apararūpā tadabhinnā ca, ahamiti pūrṇā parāpi asti saṃvit, ata eva parāpararūpā kriyāśaktipradhānā (page 367) āgameṣu īśvarāvasthā uktā; sāca bhagavati na bhidyate tāvadrūpatvāt- saṃvida iti pūrvaṃ patyurjñānakriye bhedena yat nirūpite, tat na ayuktamiti || 6 || evaṃ pramātṛtattvaṃ paśupatibhedena nirūpitam, bhogaśca sukhā- dyātmā yathāyogaṃ nirūpitaḥ; idānīṃ prameyasya bhogyātmanas- tattvaṃ vācyam | eka evaca ayaṃ bhoktṛbhogabhogyatattvārthavimarśa ekaghanatayaiva kartavyo vimarśavicchedo mā bhūditi prakaraṇamekameva idaṃ vyākhyātam | tatra patyau tāvat prameyasya itthaṃ vyavastheti nirūpayati ye'pyasāmayikedantāparāmarśabhuvaḥ prabhoḥ | te vimiśrā vibhinnāśca tathā citrāvabhāsinaḥ || 7 || iha ābhāsā eva tāvadarthāste ca parāmarśaikyena kadācit miśrīkriyante yatra svalakṣaṇatā miśratābhavana evatu kadācidanāmiśrā eva avamṛśyante yatra sāmānyalakṣaṇatā, ubhayātmāno'pi asāmayikena akṛtakena aṅgulyādinirdeśyaprakhyeṇa idambhāvena sahajabhedāvamar- śanarūpeṇa prabhorapi īśvarasya api na kevalaṃ sadyojātabālādergocarī- kāryāḥ, tena sāmānyaviśeṣaprakāreṇa citraṃ kṛtvā yugapadekāhantā- viśrāntyā avabhāsanaśīlāḥ | īśvaradaśāyāṃ hi bhāvollāsanānta- rīyakatayā saṃvitsaṅkocarūpaṃ niṣedhyānuparaktanañarthamātra- rūpaṃ śūnyaṃ rudrādhiṣṭhātṛkaṃ saṃvitprakāśenaiva prakāśa- mānamahantāniṣedharūpāmasāmayikīmidantāmullāsayati | etacca anantarameva nirṇītam | evaṃ patyau prameyavṛttāntaḥ, paramapatau tu bhagavati prameyakathaiva na astītyāśayaḥ sūtrasya | pūrvāparaṃ saṅgamayan prakaraṇāvatāraṇe sūtramavatārayati evam ityādinā | yadyapi iti bāladārakādeḥ | na kevalam iti | iyatā sūtre apiśabdaḥ prabhoḥ ityetadanantaratvena vyākhyeya iti darśitam | (page 368) nanu asāmayikedantāparāmṛśyatvaṃ bāle'pi na pratītam, tat kathaṃ tat vṛttau dṛṣṭāntīkṛtam | pratītamiti darśayati tasya ityādinā anumānāt ityantena | etadeva ghaṭayati yadihi iti | sa tu iti bālaḥ | tasya iti bālasya | prāk iti sākṣātkārasūtre | evaṃ dṛṣṭāntaṃ sūtre'piśabdena sūcitaṃ vṛttau sphuṭīkṛtaṃ parighaṭayya dārṣṭāntike yojayati te ca iti aneka ityādipadena svalakṣaṇātmānaḥ, pṛthak ityādinā tu sāmānyalakṣaṇa- rūpā nirdiṣṭā | nanu pratyābhāsaṃ pūrvaṃ pramitivyāpāraścarcitaḥ, tataśca sarvadaiva pṛthagābhāsā bhānti; natu miśratayetyāśaṅkya ekābhāso'pi kaścidantarnītastannāntarīyakābhāsavargo na nāsti vākyaparāmarśasamucita iti hṛdaye gṛhītvā āha tatra ca ghaṭa ityādi | tathā iti ghaṭa-ityekāvabhāsasya | naca anekābhāsatāmātrādeva svālakṣaṇyamityāha deśakālādi iti | ādigrahaṇena pramātrantaragrāhyatvādi deśādikāvabhāsāntarāsaṃbhede tu sāmānyarūpataiva, natu svalakṣaṇateti darśayati anekāvabhāsa ityādinā | puraḥ iti deśāvabhāsaḥ | avasthitaḥ iti vartamānakālābhāsaḥ | evaṃ svalakṣaṇāvabhāsaṃ miśraṃ vicārya sāmānyābhāsaṃ vicārayati puro'vasthitāvabhātam iti | apiśabdāt svātantryeṇa vikalpyamānatā yadyapi īśvarāpekṣayā na asti, tathāpi sākṣātkāro'pi īśvarasya upapannaḥ sāmānyābhāsastathā sākṣātkāryāṇāmīśvare bhāsanāditi dhvanati | ata eva īśvarasyāpi iti apiśabdaṃ paṭhiṣyati | nanu pṛthagdīpasūtre (2|3|7) aviruddhābhāsānāṃ melanamupapāditam | virodhāvirodhau ca niyatiśaktyapekṣayā paśupramātṝn prati, natu bhagavati ko'pi virodhāvirodhaniyamaḥ tataśca niyamābhāve viṣāṇitvābhāsasya pṛthubudhnodarākārābhāsena (page 369) api kiṃ na miśratā | tataśca asmaducitā ete kathaṃ bhagavati svalakṣaṇā- bhāsa ityāśaṅkāṃ darśayan vyapohati tathā iti tena uktena prakāreṇa ābhāsānāṃ yat vaicitryavattvaṃ miśrīkaraṇātmakaṃ, tat yadyapi bhagavati na niyataṃ, tata eva īśvarāpekṣayā ghaṭo'pi viṣāṇī, maṇḍūko'pi jaṭābhārabhāsvaraḥ sākṣātkārarūpa eva avabhāti; tathāpi sṛṣṭyā ye'nugrahītavyā jantavastadapekṣayā niyatiśaktimahimnā viṣāṇitvasāsnādimattvaniyamo'pi na na prathate tena adhiprathā tatra astu, natu asmaducitaprathā tatra na astīti | nanu te bhāvāḥ kiṃ pūrvasṛṣṭā eva kecana sthitāḥ | netyāha te ca iti | te na iti te naiveti yāvat | asmadādidṛśyā hi arthāstenaiva bhagavatā nirmīyante | prajāpatimātāpitṛkumbhakārā- destu nirmātṛtābhimāno yaḥ, so'pi tasyaiva sṛṣṭiriti uktamasakṛt || 7 || evaṃ sadāśiveśatāyāṃ prameyavṛttānto nirūpitaḥ, paramaśivasya tu iyadeva prameyayogitvaṃ, na pṛthak kiñciditi | ataḥ paraṃ paśuṃ prati prameyavṛttāntaḥ ślokatrayeṇa ucyate | tatra prathamena pīṭhabandhaṃ karoti te tu bhinnāvabhāsārthāḥ prakalpyāḥ pratyagātmanaḥ | tattadvibhinnasaṃjñābhiḥ smṛtyutprekṣādigocare || 8 || turīśvaraprameyāt viśeṣadyotakaḥ | īśvarasya hi śuddhavimarśa- viṣayāḥ sarve arthāḥ, natu vikalpyāḥ paśoriveti te viśeṣasāmānyarūpa- tvena dharmidharmatayā bhinnāvabhāsāḥ; tathā pratiprāṇi pratyavasthaṃ ca svavāsanānusāreṇa svayamavasthāpitābhiḥ priyo'yaṃ, śatrurayamityevaṃprāyābhirvibhinnābhiḥ saṃjñābhirbhinnāvabhāsāḥ prakalpyā vikalpanīyāḥ | tata eva sambandhātmakavidyonmeṣe'pi māyāvijṛmbhitapradhānāpohanasāratayā (page 370) hānādānādiviṣayīkāryatvena arthā bhavanti nīlamidaṃ, gauro'haṃ, sukhyahamiti sarvathaiva avabhāsasya viśrāntidhāmatvāt | kasya kva | āha pratyagātmanaḥ pratipuruṣamavyāmiśrasvasaṃvedanāvagamarūpatvena asaṃkīrṇadehādisaṃkucitāhaṃprakāśātmanaḥ kṛśo'hamityāditattadvibhinnasaṃjñābhirupalakṣitasya smṛtāvutprekṣaṇe saṃkalpane anyatra ca vikalpe viṣayatvena | etadvikalpapradhāna evaca sadā paśuriti sūtrārthaḥ | taṃ saṃkṣipya āha evamiti na kevalaṃ paśūnāṃ bhāvābhāsaḥ, yāvadīśvarasya api sa tu evam iti avikalpyatayeti viśeṣaḥ | yadvā īśvaraśabdena paramaśivaḥ, tasya api bhāvābhāsa evamiti īśvaratādvāreṇa | evakāreṇa torartho vyākhyātaḥ | upakramate iti tṛtīye tu śloke nirvāhayiṣyatītyarthaḥ | tuśabdārthaṃ vyākhyātuṃ pūrvapūrvapramātṛtattvāviyogaṃ ca uttarottarapramātṛbhūmiṣu darśayituṃ pūrvoktamanuvadati evam ityādinā avasthāpitāḥ ityantena | sāmānyātmānaḥ iti svalakṣaṇarūpā api śabdagocarīkāryatvena sāmānyātmakā eveti prāgeva uktamasakṛt | te vicitrasaṃjñāprapañcena vyavahārapathamupanīyante iti sambandhaḥ | svayamapi anekasaṃjñāspadaiḥ ityanena tattat ityādi sautramubhayaviṣayatvena yojayati | anantaram iti tasyāsādhāraṇī---------------------------| (4|1|9) ityatra | iyatā tribhiḥ ślokairvākyaikavākyatayā prastutavastu nirvāhyamityāha tattadvibhinna ityādinā sautraṃ vṛttāvapi ubhayathā yojitamiti darśayati pramātṝṇāmapi iti | etadeva upapādayati māyīya ityādinā | prameyabhede hi sati māyāpramātṛsthitiḥ, tasyāṃ ca satyāṃ prameyabheda iti yugalakasṛṣṭirevaṃ bhagavataḥ (page 371) saṃsārotthāpanam | etadeva vyatirekamukhena āha paramārthe'pi tadubhayam iti vedyavedakātmakamabhinnameva | uktaṃ ca etat mayā tanmayā dṛśyate dṛṣṭa---------------------------| (1|4|8) itisūtre | nanu evaṃ paramārthapramātari cet sarvamabhinnaṃ, tarhi prāṇādyapekṣayā tāvat śarīramastu vedyam; prāṇādi tu kimapekṣayā vedyamucyate | atra āha śūnyapramātrapekṣayā tu iti | nanu śūnyamapi vedyameva, tattu kimapekṣayeti vācyam | ucyate śūnyasya api iti | vedakaḥ iti vikalpaka iti yāvat | arvāgdṛśāṃ hi na śūnyaṃ sākṣātkārabhūmiriti sphuṭabhāvena, apitu samastaśabdādivedyavinirmuktaṃ netinetibrahmavādidṛṣṭyā yadupakalpitaṃ tat vikalpavijñāne yuktyāgamādiprabhave cakāsti | atha atra śūnyapramātari sākṣātkārātmakaṃ saṃvedanaṃ kiṃ na saṃbhavatyeva | saṃbhavati cetyāha yogiṣu iti prāṇabuddhyādisākṣātkārānantaraṃ bhāvanāprabhavena jñānena ye śūnyamapi viṣayīkartumudyatāste śūnyāntare tadvedyaśūnyāpekṣayā vitatabaddhapramātṛbhāvā bhavanti | tathāhi dehābhāvarūpaṃ śūnyaṃ dehātītabrahmarandhrordhvaśūnyapramātṛbhāvena viṣayīkriyate, mahāvidehadhāraṇāsamāpattau punastadūrdhvaṃ śūnyaṃ prāṇābhāvarūpaṃ dvādaśāntopalakṣitena śūnyena, tadapi paratareṇetyevaṃ tāratamyabhedena māyāpade anavasthaiva sṛjyamānaśūnyānāṃ paryantasya alābhāt | naca iyamanavasthā kāṃcana kṣatiṃ vidhatte | yadihi kalpito grāhako grāhakāntareṇa gṛhīta udriktāṃ vedyatāmeva vedakatāyāṃ prayojakīkurvāṇaḥ san vedyaṃ jānātīti upagamyeta, tadā anavasthāto vedyasyaiva jñaptirna bhavet yāvatā grāhakasya saṃvitsamāveśitāhambhāvasya svātantryaṃ, sa eva grāhakatāyāṃ prayojaka iti śuddhasaṃvideva paramārthataḥ sarvatra grāhikā (page 372) yadyapyarthashitiḥ---------------------------| (a. pra. si. 20) itinyāyāt | vedyatā tu tatra māyīyā, tatra grāhakāntarānavasthaiva na dūṣaṇaṃ vastutaḥ khaṇḍanāyogāt | tatpramātṛtāvasare ca saṃvidāviṣṭamapi tat śūnyaṃ bhinnabodharūpavidyeśvarādisarvajñapramātrantarāpekṣayā bhinnaṃ vedyaṃ ceti | tadāha naca iti anavasthā na doṣāvahā atreti yāvat | nanu atra mā bhūdanavasthāto doṣaḥ, īśvarapade tu yat tat śūnyaṃ yadapekṣayā ācchādanīyasya idambhāvasya ullāsaḥ, tat kena saṃvedyam | śūnyāntareṇeti cet, tadapi keneti anavasthā, avedyatve ca tat śūnyaṃ na idantayā prakāśeteti aprakāśarūpatvādasat syāt; tadasadbhāve ca ka idantonmeṣa iti doṣaḥ | bhavedeṣa doṣo yadi śūnyāntaraṃ vedyameva atra grāhakaṃ syāt, naca tathā | nāpi pūrṇaṃ cidrūpaṃ tadapekṣayā idantolāsātmakabhedaprathanāyogāt, apitu tatra pūrṇacidrūpe yat saṃkucitaṃ viśvataḥ palāyamānamiva viśvābhāvarūpaṃ saṃvedanaṃ svaprakāśamakālakalitaṃ pūrṇaṃ cidrūpāt paramārthena abhinnamapi bhinnamiva prathate | cidrūpatāsvātantryādeva parāparasvarūpollāsakāriṇastadapekṣayā idantollāso yukta eva, na anavasthā kāciditi | enamarthaṃ vitatya āha yataḥ ityādinā | cinmātra iti viśuddhapūrṇacidrūpāpekṣayetyarthaḥ | advayānupapattiḥ iti | upapāditaṃ ca śuddhacidapekṣayā sarvasya avyatirekādadvayamiti āśayaḥ | na saṃvidapekṣayā, nāpi anyonyāpekṣayā bhāvānāṃ bhedo yujyate, naca na asti asau | tato hetoridamupagamyam | kiṃ tadityāha tasya ityādinā | īśvaraḥ parāparāvasthātmā, tasya yā śuddhacidrūpatā, sa parāvasthātmā bhāgaḥ | tatrāpi iti tasyāmeva viśrāntaḥ | punaḥ iti tataḥ paradaśābhāgāt viśeṣamasya āha abhāvarūpatvādeva iti cidrūpatā (page 373) prakāśaparāmarśapūrṇā sphurati | viśvābhāvastu viśvasya na prakāśanaṃ na vimarśanamityevaṃ nañarthaḥ | svayaṃ tu so'pi avaśyaṃ prakāśavimarśāvadhiśete evetyāha tadabhāvavimarśe ca iti prakāśatvena vimṛśyatvaṃ ca sphurati yataḥ | nanu evaṃ jaḍa eva astu | etadapi neti brūte nāpi iti śabdādīnāṃ yādṛśo bhāvaḥ pṛthak vedakāt kiñcididamiti, tena rūpeṇa asphuraṇāt | nanu abhāvo niṣedhyadharmātmā niṣedhyasya bahirapi ākhyātidharmatvena sphuratiśabdābhāvaḥ, sparśābhāva ityevam | satyaṃ, yatra pratiyogī sphurati, tatra evam; ihatu na tathetyāha nahi iti | avabhāsaḥ syāt iti | sa evaca viśvāvabhāsa idantayā cintayitumārabdha iti abhiprāyaḥ | kathaṃ tarhi asāvabhāvavimarśaḥ | āha kintu nirviśeṣaṇa eva iti | nanu tādṛśasya api atra kiṃ svarūpam | tatra ca kathaṃ na anavasthā | atra āha vedyam ityādi codyate ityantam | atra īśvarapade nañartho yaḥ prathate, na tatra grāhakāntaramupayujyate iti sambandhaḥ | vedyaṃ nāstītyevaṃ yat vedyamātraṃ, tena api aviśiṣṭo vedyaviśiṣṭatvādeva yat niṣedhyamātraniṣṭhatvaṃ tato hetoḥ kṣetrajñarūpāṇāṃ cittattvānāṃ māyāpramātṝṇāmapi sa niṣedhātmā nañarthaḥ | viśvam iti mātṛmeyarūpaṃ sarvaṃ māyīyaṃ neti niṣiddhaṃ bhavatītyarthaḥ | tasya nañarthasya rūpāntaraṃ samuccinoti | sa ca kālasya prathayā sphuṭena rūpeṇa rahitaḥ | tatra heturayamiti sākṣātkriyamāṇatayā sa itica smaryamāṇatayā, tata eva militvā anusandhīyamānatayā yato na ābhāsapadavīmeti, tata ābhāse idambhāge niṣṭhito yaḥ kālaḥ, sa tasya na viśeṣakaḥ | ata eva sa nañarthaḥ īśvarasya śivanāthasya dvitīyamiva rūpam | vakṣyate hi (page 374) sā ca rudradaśā śivatattvasya aparāvasthā iti | dvitīyatvameva sphuṭayati svātmasaṅkoca iti bhedavādināmiva saṃvittattvaṃ samastāt viśvarāśeḥ saṅkucitamiva nityam | saṅkocādeva śūnyaśabdavācyaṃ viśvānavabhāsaṃ saṃhāratamaḥpradhānena māyāyāḥ pade rudranāthena adhiṣṭhitam | ivaśabdārthameva sphuṭayati pūrṇameva iti vastutaḥ pūrṇameva saṃvitsvarūpaṃ tat, prathate tu paraṃ tathā saṅkocenetyarthaḥ | īśvarasya vā parāparadaśātmano dvitīyamaparadaśātmakaṃ svarūpaṃ sa nañarthaḥ, pararūpanimagnataivaca asyeti ivaśabdaḥ | tāmeva sphuṭayati so'pica iti | viśvamīśvarasaṃvidi yadyapi ahantāyāmantarbhūtaṃ, tathāpi sā ahantā viśvataḥ saṅkucitā api tatra sphurati prakāśavimarśasārā bhavati | katham | cidghanatayaiva paradaśānimagnatvenetyarthaḥ | nanu yāvadahantā na saṅkucitā, na tāvadidantollāsaḥ, yāvacca na asau, tāvat kathamahantā saṅkucediti anyonyāśrayam | bhavet yadi paurvāparyamatra syāt, naca taditi darśayati ekaivaca iti | etaduktaṃ bhavati-saṃvidaḥ svātantryādanuttarādatidurghaṭamidamapi samameva bhāti ahamidamiti | tatra ahamiti pūrṇameva saṃvidrūpam, idamityetadākṣiptaṃ tu saṅkucitam | yadahamitirūpaṃ, tatra ahambhāgasya pūrṇasaṃvidrūpāhambhāvāvyatirekeṇaiva prathā, saṅkocabhāgastu yaḥ sa idantā uttīrṇa iva tatraiva ahamityatra rūpe pratibimbakalpatayā sphurannapi na sphuṭo na idambhāvena, apitu nirmalatame ādarśe dvitīyamalinādarśavadaparedantānugrāhakatveneti ekarasamīdṛśaṃ saṃvidaḥ svātantryam | na kevalamaprarūḍhamāyāyāmīśvarabhuvi idaṃ rūpaṃ, yāvat pratirūḍhasaṅkocāyāṃ māyādaśāyāmeṣā eva vartanīti nirūpayati māyādaśāyām ityādinā | nīrūpatvāt iti pṛthak tasya na kiñcit rūpaṃ saṃvidaḥ (page 375) saṃvedyāt ca nirbhātītyarthaḥ | tau iti ghaṭābhāvapaṭābhāvau | māyāpadatvameva sphuṭayati saṅkocaśca iti | etadeva spaṣṭayati ahaṃvimarśena iti parihāro viyogaḥ | mukhyā tāvat iti mahāśūnyarūpā | cita eva iti mahāsaṃhārarūpā raudrī daśā, eṣā ca īśvarasaṃveda eva paramārthato viśrānteti vāgrahaṇena āha, anyathā pṛthageva enāmaparetyamunā upakrameṇa nirdiśet | nanu mahāsaṃhāre'pi puryaṣṭakarūpatvena bhāvisaṃhāravaicitryavanto'ṇavastiṣṭhanti eva, tatra kathaṃ cito viśvābhāvarūpatetyāśaṅkya āha puryaṣṭakasaṃhāro'pi iti apavedyapralayasamaye puryaṣṭakasya api bījabhāvopagamanaṃ śūnyarūpatāyāmiti saiva śūnyarūpatā tadbījavaicitryeṇa pramātṛbhedātmikā tatra raudre mahāśūnye saṃskārarūpatayā tāvadāste yāvat sṛṣṭimukhaṃ, tataḥ punarbījaprabodhāt puryaṣṭakasṛṣṭau pūrvāntargatakarmavāsanānusāreṇa śarīrakaraṇādivicitrabhāvaḥ | apara iti saṃsārabhuvi jāgratsvapnadaśāyām | pūryaṣṭakaṃ ca buddhiśarīrayorapi upalakṣaṇam | yadāha yatra iti | tadanyeṣāṃ puryaṣṭake yo bhāvastanniṣṭhā kācidakhyātiḥ śuddhapuryaṣṭakamātraprathārūpā mahāpralayāt pūrvoktāt māyāniṣṭhādanyatra pralaye pradhānādiviśramaṇarūpe'vāntarapralaye | etacca suṣuptasya api upalakṣaṇaṃ savedyasya, apavedyaṃ tu mahāpralayena upalakṣitam | evaṃ vedakasya śuddhasya kalpitasya ca vedyena viyoga eka eva, vedyasya apivā teneti parasparaṃ viyogaḥ; so'pi aviyogaviśrānte na veti yathāyogaṃ bhedā ete iti | idānīṃ vedyasya vedyāntareṇa viyogaḥ, tayorvā parasparamiti darśayati anya iti vedyagatatvāt viśeṣāt parasparābhāvaṃ pṛthagupakramaṃ vinaiva vāgrahaṇena āha | sarvaiva iti īśvarapadādārabhya vedyamātraparyantamabhāvaprathāyāmidameva tattvaṃ yadanyasya (page 376) tatra aprathanam; anyātmatve'pica yat tathā, tat bhramarūpatvaṃ saṃhāraśūnyābhāvādiśabdābhidheyaṃ rudrādhiṣṭhitaṃ śuddhasaṃvedanasya aśuddhamidambhāvākhyaṃ samāsūtrayadādyādicchārūpādeva svātantryāt bījabhūtamunmiṣati | tadāha śuddha ityādi | etadeva āgamena saṃvādayati saca iti sāmyamubhayordaśayoryojayati tatra ityādinā | sāmye'pi yena viśeṣeṇa bhedaḥ paratvāparatvayogaśca, tamāha kevalam iti | sabījā api iti bījamapi vilīnaṃ parameśvarasvātantryaśaktiśeṣatāmetīti bījāvaśeṣā viśve bhāvā rudrabhūmau yogyatādiśabdābhidheyā iti sambandhaḥ | yogyatārūpatayā api aṃśataḥ śivarudradaśayoḥ sāmyamāha tadānīm iti | rudrabhuvi bījapātayogena ye māyīyā bhinnā arthāḥ, te śivātmani api vedyatayā avasthitā iti vyajyante vyapadeṣṭum | nanu yogyatā bījarūpatā, sā api tatra vilīnā | satyaṃ, bhedarūpatve yāyogyatā, sā vilīnā bhedābhedarūpatvena parāparatayā; tayā tu yā īśvarasaṃvidi prathā sphuṭā, tasyā avaśyaṃ sa eva bījabhāvo yat bhagavataḥ svātantryamiti viśiṣṭaiva iyaṃ yogyatā | nanu kāraṇe kāryaṃ yogyatayā ucitaṃ, na śiveśvarayoḥ kāryakāraṇatetyāśaṅkāmanuvadan pariharati yadyapica iti arvāgdarśanā jñānayogābhyāṃ tathā pāryantikīṃ daśāmadhyāsīnāḥ krameṇa yato buddhyante svīkurvate ca, tatastadīyābhāsāpekṣayā paurvāparyaṃ sṛṣṭasya api bhavet; tasya ca pāramārthikarūpānulagnatayā svātantryāmuktam---------------------------| (1|5|16) iti uktanyāyena sṛṣṭatvā paramārthe'pi tathābhāvavyavasthā, natu svataḥ | svato'pivā kāryakāraṇabhāvo'stu yathā uktaṃ (page 377) yatsadāśivaparyantaṃ pārthivādyaṃ ca suvrate | tatsarvaṃ prākṛtaṃ jñeyaṃ vināśotpattisaṃyutam || iti | sakalapralayākalavijñānakevalimantratadīśamaheśānāmapi hi idambhāvāṃśena pārimityalakṣaṇena anuvedhāt tadapekṣayā eva kṛtakatvamucyate, tadvat sadāśiveśvarayorapi | tata eva uktaṃ prākṛtam iti | tadetadāha idambhāga ityādinā | etadupasaṃhāreṇa spaṣṭayati tadevam iti | idantāvamarśa eva yadi tatra sphuṭaḥ syāt, tadā viśvameva tat bhavet; natu viśvabījamiti ucitapadam | bījasaṃskārayogyatāśaktirūpaṃ ca asmadādīnāṃ nityānumeyamapi sarvajñapade ca sphuṭaprakāśanocitameveti ahantāyāmeva viśrāmyati, naca asau śuddhaiva ahantā viśvabījatāyāḥ parisphuraṇādanabhivyaktatadrūpacakravartipaṇḍitakaviśilpiprabhṛtigata- svasvakaraṇīyaviśeṣasphuraṇavat | ata eva śaktivācoyuktyā atra vyavahāraḥ | ata eva āha yannānyagrāhakāpekṣam iti | nau evameṣā śūnyarūpā bījabhūmirnityameva īśvarasaṃvidanulagnā, tataḥ śūnyasya kathaṃ pṛthak pramātṛtā, prameyatā vā | atra āha tacca iti śūnyaṃ kartṛ ahantācchādanamīśvarasaṃvidabhedaṃ vihāya māyāśaktervaśāt vijṛmbhālakṣaṇāt | tathaiva iti tenaiva śuddhena rūpeṇa parasaṃvidanuvedhavandhyenetyarthaḥ | tacca śūnyaṃ saṃvinmātrarūpaṃ ca saṅkocādhikaṃ ceti ubhayaṃ darśayati tacca iti śūnyam | tadā iti suptamūrcchāsamādhānādau | nanu bodha eva tathā smariṣyati, kiṃ bodhātiriktaśūnyatādhikyena | etat netyāha nahi iti | svayam iti sṛṣṭisṛṣṭitve saṅkocādhikye vā yat smaraṇaṃ, tat vedyāṃśagatameva | taduktaṃ natvevaṃ smaryamāṇatvaṃ tattattvaṃ pratipadyate | (spa. kā. 1|13) (page 378) iti | sāca iti tatra sparśādimaye prāṇapramātari viśramaḥ | tathā sati iti prāṇādipramātravasthāne | atra avasthānam iti śūnyapramātari eva avasthitatvāt iti hetutāśayena vyākhyeyam | na nivṛttaḥ iti tannivṛttau pralayākalavat dehānuprāṇanataddehādyutthānādyayogāt | tathābhāva iti rāgadveṣakṣuttṛṣṇāderabhāvaḥ | parimitameva iti śālibījaṃ hi palālataṇḍulakaṇamātrapūrṇaṃ nyagrodhabījāderantaḥkṛtānantaśākhāpallavaskandhādermahābījāt parimitameva | evaṃ saṃsāriṇi kramavikāso yāvat sarvajñeṣu vikāsatāratamyena, paramo vikāso rudrabhuvi śūnyasya | tadāha sarvabhāva iti | tat iti cittattvam | ivaśabdena vāstavo na ko'pi saṅkocastadābhāsamātraṃ muktveti darśayati tathāpi iti saṅkoce'pi | evaṃ śūnyasya antargatatattadvastunyūnatādhikyakṛtaṃ saṅkocavikāsatāratamyamiti uktvā tadā sarvāvaraṇalope tasya jñānasya ānantyāt jñeyamalpamityanayā dṛṣṭyā jñeyasaṃskāravicchedatāratamyena saṃvidbhāgavikāsāt vikāsatāratamyaṃ grāhyagrāhakabhāvotthāpakamiti darśayati yogināṃ ca iti naca anastheti smārayati tasya tu iti | śūnyāntare vedyāt śūnyādasya viṣeśaṃ tunā āha | evaṃ samāveśopadeśaśūnyānāṃ pratiyogisaṃvalitameva niṣedhameva buddhyamānānāmabuddhānāmanantasṛjyamānaśūnyayogo yogināmiti uktam | ye tu samāveśaviśāradāstattvavidaste dehādimeva yadyapi bodharūpāviṣṭamabhimanyante, tathāpi taddehaprāṇādibhedollāsanopayoginā śūnyena avaśyamantarā bhāvyaṃ, natu tatra śūnyāntareṇa kiñcidityetat darśayati pāramārthikapakṣāntaraparigraheṇa yadivā iti | viśeṣābhāvāt iti ghaṭena yā śūnyatā neti bhāti, yā ca ghaṭapaṭābhyāṃ; tatra pratiyogibhedaṃ (page 379) muktvā na svarūpato bhedo vivekavatāmavabhātīti na śūnyāntaraṃ kiñcidasti | nanu evaṃ saṃsāriṇāṃ yogabhuvi śūnyasaṃvedanaṃ kena, nahi teṣāmaiśvarī saṃvidasti | ka evamāha, astyeva sā | tadāha sarvā caiṣā iti | pratipāditam iti pūrvaḥ pūrva uttaramuttaraṃ vyabhicarati, natu uttaraḥ pūrvamiti hi uktam | tatra iti tasyāṃ pramātṛparamparāyām | madhye raudra iti so'pi māyīyatvena heyaḥ | tathāpi na heyaḥ ityāha sa tu iti | evaṃ śūnyapramātṛsvarūpaṃ pradarśya vṛttiṃ vyācaṣṭe atra iti | kṣetraśabdena śarīraṃ vadatā tacchūnyānāṃ na asti vikalpanaśaktiriti uktam | apohyamāna iti saṃvidamapekṣya yā vikalpanaśaktiḥ, sā bhedadṛṣṭyā tattvarūpatāmāpannā mano'ntaḥkaraṇam | tacca pratiyogyapohanasahitārthāvamarśanavyāpāram | tatraiva ca rūḍhatā saṃsāritā, tata eva paścādapohaprakaraṇaṃ sambandhastu śaktisparśa iti bodhābodhātmā pramātā paramārthapramātari ajaḍe cidvimarśātmani viśrāmyati | tata eva apohanāntaṃ prasaratīti prakaraṇapañcakasya pratilomānulomabhāvanāyāṃ tātparyam | tadapohane paraḥ pradhānam | etadeva sphuṭayati mano hi iti | sā ca iti vikalpanaśaktiḥ śabdarāśisamutthasya---------------------------| (spa. kā. 3|17) iti svarūpāvaraṇe cāsya---------------------------| (spa. kā. 3|15) iti ca nayena śabdanaśaktaya eva pratiprāṇi pratyavasthaṃ vicitratayā lokaśāstravyavahārānubaddhaṃ vikalpanavyāpāraṃ grāhyagrāhaka- viṣayaṃ vicitramutthāpayantyo malatritayamanuprāṇayanti | yat nirūpitaṃ pīṭheśvaryo mahāghorā mohayanti muhurmuhuḥ | iti (page 380) viṣayeṣveva saṃlīnān---------------------------| (mā. vi. 3|31) iti ca | tā eva tu śuddhavimarśāvaśeṣatāṃ vikalpanamapi nayantyo muktidāyinyaḥ | yadādiṣṭaṃ -------------------jantucakrasya śivadhāmaphalapradāḥ | parāḥ prakathitāstajjñairaghorāḥ śivaśaktayaḥ | (mā. vi. 3|33) iti ekaiva māmikā māyā sthitāṣṭāṣṭakabhedinī | iti ----svamārgasthā jñātā siddhyupapādikā | (spa. kā. 3|16) iti | tadāha saṃjñāvikalpe iti saiṣā saṃsāriṇāṃ saṃjñā bahirantaśca vartate | (vā. pa. 1|127) iti pratipramātṛvicitratayā śabdanaśaktimayī śabdabhāvanā, tatkṛte vikalpavaicitrye | iyatyeva iti mūlaparāmarśabhūmimaspṛśati, tatsparśe hi vikalpe'pi na bandharūpatā | etacca vakṣyate saṃsāro viśrāntaḥ saṃsaraṇasya heyatāmāha bandharūpa iti | svarūpajīvitaṃ tu asya āha malatraya ityādi | māyīyatvaṃ trayasya api uktaṃ -----------------māyāśaktyaiva tattrayam | (3|2|5) iti | iyatā śabdamaya itivṛttirvyākhyātā | etacca paramupadeśatattvamiti āha atraiva iti | avadhānena vikalpasya praśamanaṃ vā vikalpahānena---------------------------| (4|1|11) itibhāvinītyā, śuddhaparāmarśaśeṣīkaraṇaṃ vā sarvo mamāyaṃ vibhavaḥ---------------------------| (4|1|12) itisthityā kāryam || 8 || (page 381) nanu evaṃ vikalpyamāna eva artho bandhaka iti uktam, tacca ayuktam, | vikalpyatve yāvān yathā vā, avikalpatve'pi tāvānevahi so'rthaḥ | tat ko viśeṣaḥ prameyasya patipaśupramātṛtāyām | ayamiti hi tasyāsādhāraṇī sṛṣṭirīśasṛṣṭyujīvinī | saiṣāpyajñatayā satyaiveśaśaktyā tadātmanaḥ || 9 || svaviśrāntyuparodhāya calayā prāṇarūpayā | vikalpakriyayā tattadvarṇavaicitryarūpayā || 10 || tasya iti paśukartṛkā sṛṣṭirīśasṛṣṭipṛṣṭhapātinītvena tadupajī- vinī satī asādhāraṇī pratipramātṛ pratikālaṃ ca pramātrantaradaśānta- rādyanuvartanavihīnā | tathāhi idaṃ hṛdyamiti yena yadā sṛṣṭaṃ, tat tasyaiva tadaiva | nanu paśoḥ sraṣṭṛtvaṃ cet, īśvara eva tarhi asāviti tatsṛṣṭeḥ kiṃ na sādhāraṇatā syāt | yadi svaśaktiḥ sā asya viditā syāt, kintu tasya ajñātā paravaśasya eva sato vikalpanaśaktirudeti | kena sā asya prabodhyate iti cet, īśatvena eva | tadaparijñānaparijñānamātrato hi baddhamuktatā | tathāhi īśvarasya viśvaparāmarśavigrahatvena śabdarā- śiśarīrasya yā māyākhyā śaktirnijasvabhāvaviśramaṇātmakapāramai- śvaryoparodhaprayojanā tattadbrāhmyādidevatācakrādhiṣṭhitavargāṣṭa- kamayī, tata eva kakārādivarṇagatavyāsasamāsavaicitryaśatasahasragar- bhatayā aṣṭāṣṭakabhedasahasravaicitryavicitrā, tata eva prāṇāpānādi- preṅkhārohaṇacañcalā kṣaṇamapi ekatra rūḍhimanāsādayantī, mitramidaṃ śatrurayamityevamādikaṃ vikalpanaṃ yayā kriyate; tadātmana īśvarasvabhāvasya eva paśorasādhāraṇī sṛṣṭirdaśaradano dantītyapi pṛthagābhāsānīśvarasṛṣṭāneva upajīvati,-iti sūtrārthaḥ | taṃ tātparyata āha eṣa ca ityādinā | (page 382) yataḥ iti aiśvaryā eva śakterutthita iti yāvat | yathāca iti tathāparijñāna- mātreṇetibhāvaḥ | nirūpādānāneva sṛjati iti mahāvākyena sarvaḥ sūtrārthaḥ saṅkṣepeṇa vyākhyātaḥ | tattat ityādinā saṃskṛta ityantena samāsapadena īśasṛṣṭyupajīvinī iti vyākhyātam | nanu niyatadeśakālā eva svatantravikalpe'pi ābhāsante'rthāḥ, tat kathaṃ vṛttau sāmānyarūpān iti uktam | etat pariharati sāmānyarūpatvena iti smṛtiviṣayo vikalpyamāno'pi na svotthāpitadeśakālayogī, kintu nirūḍhadeśakālayogī eveti svalakṣaṇātmā tena svasṛṣṭadeśakālābhāsamelanā eva arthāḥ svātantryavikalpaśaktau, natu nirūḍhāveṣāṃ kaucana deśakālābhāsāvityetat tātparyam | sāmānyarūpān itivṛttigranthasya punarapi upalabhyate kevalam ityatraiva cchedaḥ | tatra dvitīya upalambhaḥ punarupalambhaḥ itibhramaṃ bhinatti pūrvānubhava ityādinā sphurati ityantena | pūrvaka eva upalambhaḥ punarunmīlanāmātramastīti yāvat | kevalam iti yaduktaṃ tadeva spaṣṭayati nanu ityādinā | nanu mumūrṣamāṇa eva smarati, tat kathamuktaṃ aprabhaviṣṇutvāt iti | atra āha anyūnādhikabhāvena iti yathā didṛkṣamāṇe'pi paśyatinā arthāṃśe tadicchā prabhavati, tathā atrāpīti bhāvaḥ | nanu pūrvamasau sphuṭaḥ, adhunātu na tatheti kamanūnādhikatā | atrāpi āha asphuṭatvam iti | tātkālikendriyavyāpāraviṣayīkāryatāyāṃ sphuṭatvavyavahāro lokasya, sa ca atra nāstīti yāvat | nanu evaṃ paśoranubhavagocare na astyeva sargaśaktiḥ | na na asti; sabhittistu sā nirbhittervilakṣaṇeti āha anubhūyamāna iti | rāgādiviṣayatvaṃ hṛdyābhāsādirūpaṃ kṣetrajñanirmitireveti (page 383) sambandhaḥ | atra hetuḥ svaccha ityādi | pratipramātṛ iti asādhāraṇatva- muktam | yaḥ punartho'vabhāsate, sa kṣetrajñasṛṣṭireva | atha tathātva- śaṅkābījamāha pūrva ityādinā | hṛdyatā hi na bahīrūpaṃ kiñcidanu- bhūtam | ihatu kūpajalābhāsatantryābhāsādyanubhūtameveti kva aṃśe paśurabhiṣicyate sraṣṭṛtayeti śaṅkābījam | nanu etadeva astu, sṛṣṭistu tasya sā kutaḥ | āha tatkūpa ityādi | mokṣa ityantena prathamaślokavyā- khyānena paśuṃ prati iti apunaruktatā | māyāśaktāveva asyāṃ malatrayaṃ saṃsāramantarbhāvayan seyaṃ kriyātmikā śaktiḥ śivasya paśuvartinī | bandhayitrī------------------------------------------------| (spa. kā. 3|16) ityāmnāyamanusarati niṣedhamātra ityādinā | tucchatābhāsopakramo vaiparītyābhāso nañarthaḥ | vaiparītyajñāne kriyāyāṃ ceti tryaṃśā iyaṃ māyā malatrayeṇa prasaratīti tātparyam | anupapannam iti sphuṭayati bhinnaṃ parimitaṃ ca iti | jñeyaṃ prakāśyaṃ kāryaṃ ca vimṛśyaṃ, tacca prakāśavimarśarūpāt saṃvedanāt deśādyaparimitādavyatiriktaṃ sadabhinnamaparimitaṃ ca upapannaṃ, tadviparītābhāsamanupapannam | ābhāsayantyāḥ iti jñeyīkurvatyāḥ | kāryaṃ ca kurvatyāḥ iti vimarśanīyīkurvatyā ityarthaḥ | kriyābhāsa eva vitatātmani kārmamalasthitirityāha kāryakāraṇa ityādinā | kakārādi iti | sphuṭāsphuṭāvyaktabhāvena vaikharyādivaicitryeṇa ca vicitratābhājāṃ samastavyastaviparyayabhedena vikalpābhivyañjanavyāpriyamāṇatvena vyañjanasaṃjñānāṃ vargadevatābhiḥ sṛṣṭisthityādivaicitryanirbhāsa- naśaktiyogena brahmaviṣṇurudraprabhṛtyanantapramātṛvargatatkāryarāśi- tadbhogavibhavasamadhiṣṭhānakāritādinā (page 384) ca pratilabdhatattadāgamaprasiddhānantanāmadheyābhirutthāpyamāna- sthāpyamānanirudhyamānayojyamānaviyojyamānādirūpāṇāṃ parameśvararūpānuprāṇakabījabhūtaśabdanātmanā antaḥsukhādi- parāmarśapīḍanena samastākṣepakatvena ca akārādibhiḥ svayaṃ rājattayā svarasvarūpairanuprāṇitānāṃ kakārādivarṇānāṃ vaicitryaṃ yato gaṇanātītam, atastāsāmapi anantatvaṃ darśitaṃ āga- meṣu | svopalabhyān iti cittavṛttibhedamayān iti ca | pratipuruṣamayantaḥ iti asādhāraṇatvamuktamāntarapratītimātrasā- ratvaṃ ca | kṣaṇamātra iti pratikṣaṇaṃ yantīti cañcalatvaṃ prakārāntareṇa api uktam | tata eva āgameṣu varṇeṣu kālabhedo hrasvamitivaduktaḥ | kālottarasaṃvidantaḥpratyayasaṃjñān iti | āgame hi tattvabhūtabhuvanapṛṣṭhapātī bhāvasargaḥ pratyayasarga uktaḥ | tatra ca śabdarāśibhāgavarṇadevatādhiṣṭhānamuktaṃ svarūpāvaraṇe cāsya śaktayaḥ satatotthitāḥ | yataḥ śabdānuvedhena na vinā pratyayodbhavaḥ || (spa. 3|15) iti | śrīmāyāvaibhavāgame ekaiva māmikā māyā sthitāṣṭāṣṭakabhedinī | ityādi | śrīsarvavīre'pi na tairvinā bhavecchabdo nārtho nāpi citeḥ-----| iti | kādi iti tairvarṇairadhiṣṭheyaistāsāmanantā gaṇanā | tāśca īśvaraśaktereva vijṛmbhābhūtāḥ | yathoktaṃ taṃ śakticakravibhavaprabhavaṃ śaṅkaraṃ numaḥ | (spa. 1|1) iti | tathā iti varṇabhedaśatānantagaṇanā iti vṛttigatena bahubrīhiṇetyarthaḥ | sa iti kṣetrajñaḥ | kumbhakṛt iti kumbhanirmitimayaḥ | sa iti tathāpratyayasargaḥ kumbha iva (page 385) kumbhakāranirmitatābhāsaśarīraḥ | parameśvaraikanirmitatve'pihi svapnasaṅkalpādivadidamavabhāsavaicitryamiti avocāma bahuśaḥ | ubhayam iti | yata utthito'yaṃ bhedapratibhāso, yathāca bhandharūpatāṃ dhatte iti yadavatāraṇikāyāmuktaṃ, tadanena nirṇītam | īśvaraśaktereva māyātvaṃ prāptāyā utthitaḥ svarūpāvaraṇakāriṇībhiśca varṇadevatābhirvikalparūpatāṃ yato nītaḥ, tato bandharūpatāṃ dhatte'yaṃ bhedapratibhāsa iti | vakṣyamāṇa iti anantarasūtra eva | upari tadupajīvitvena sabhittikatvamuktam | nanu dūrādeva jhaṭiti dṛśyamāne yadayaṃ rajyati virajyati vā, tatra asya rāgadveṣātmikā sṛṣṭiḥ svayaṃkṛtā api pāratantryādeva utpannā anicchoreva kāmakrodhabhaya- trāsādyudayāt | tatastatra svarūpāparijñānaṃ bandhakāraṇatvena varṇādhiṣṭhātṛvimohakaśakticakrotthāpitamastu, yatra tu eṣa rājāhaṃ varte, śatrurmayāyaṃ hataḥ iti manorājyādau svecchāprayatnavaśādeva rāgadveṣādiprayuktāt vāhanamātmano nirdalanakāriṇaṃ śatrordantinamantarnirmimīte, tatra sphuṭameva svātantryamasyeti tatra svarūpāvaraṇābhāvāt kathaṃ bandharūpateti svayamāśaṅkya apākaroti yāpi vā iti | vāśabdaḥ samuccaye | rāgadveṣādigrahaṇaṃ pūrvapakṣe svātantryasya prayojakamiti uddīpakamabhimataṃ parasya tadeva tu pratisamādhānāvakāśakāraṇamiti darśayati balāt ityādinā vākyena | yato'sau kṣetrajño balādākramya anicchuriva rāgādiparīto vikalpapratyayaiḥ kakārādivarṇavigrahābhirmohanībhiḥ śaktibhirullāsitaiḥ kriyate, tathākṛtaśca tāṃ sṛṣṭiṃ devatādhiṣṭhitaistairbalādākramya kāryate manorājyodaye'pi asya pāratantryāt saumanasyādhāyakamanorathotthāpanecchāyāmapi bhayadaurmanasyādinidānabhūtānāṃ manorājyāntarāṇābhojaḥkṣayādāvudayāt | tataḥ svādhīnatayā pramukhe (page 386) bhāsamānā api sā sṛṣṭiḥ parādhīnā eveti saṃbandhaḥ | etadeva draḍhayati kṣetrajñatāyā eva iti | unmīlitasvātantryo hi asau kṣetrajña eva na bhavati, apitu bhagavāneveti | vikalpākhyavyāpāra itivṛttyā sūtre vikalpakriyayā iti bahubrīhirayaṃ śaktiṃ viśinaṣṭi,-ityāha || 10 || yadi pāśavī bandharūpā, pārameśvarī tarhi sṛṣṭiḥ kimityāśaṅkāyāṃ sūtraṃ sādhāraṇo'nyathā caiśaḥ sargaḥ spaṣṭāvabhāsanāt | vikalpahānenaikāgryāt krameṇeśvaratāpadam || 11 || aiśvarasya sargasya spaṣṭāvabhāsatvam, ata eva avikalpyateti rūpam | saca ghaṭādiḥ sādhāraṇaḥ san cakārādasādhāraṇo vā dvicandrapra- mukhādiḥ, ubhayo'pi pāśavasṛṣṭeranyathābhūtaḥ; kiṃca sādhāraṇo vā anyathā ceti asādhāraṇaḥ | so'yaṃ sargo yadā vikalpahānakrameṇa avikalpakaparigṛhītaspaṣṭavastuviṣayaikāgratāvalambanena ahamidamiti aiśvaryaparāmarśapadatvameti, tadā antarlakṣyabahirdṛṣṭinimeṣonmeṣa- parihāradṛśā kramādabhyāsatāratamyaparyante paśoḥ paśutvaṃ hanti, īśvaratāṃ ca darśayati | yathoktaṃ kaivalyaṃ jāyate sadyo netrayoḥ stabdhamātrayoḥ | (vi. bhai. 113) iti | kiṃca pāśavo'pi sargo anyatheti parijñātayā īśaśaktyā parijñāta- tādātmyasya yadi spaṣṭāvabhāso bhavati, tadā so'pi sādhāraṇa eva bhavannīśvaratāmasya dadāti āpyāyanābhicaraṇādivikalpa iva nyastamantrasya bhāvitāntaḥkaraṇasya | so'pi ca aiśvara eva sadā sarga ityāśayena vivṛtau vṛttau ca na vyākhyāntarametadāśritam, asmābhistu abhīṣṭaṃ spaṣṭatarameva abhidheyamityevaṃ vibhaktam | (page 387) sūtrārthamavatārayati evam ityādinā | iti ca iti vaktumiti sambandhaḥ | aiśvaraḥ sargo yataḥ sādhāraṇaḥ, tasmāt pāśavāt sargādanyathābhū- taḥ; cakārāt yo'pi asādhāraṇaḥ, so'pi dvicandrādisargastasmādanya- thābhūto'tispaṣṭābhāsatvena avikalpyatayā,-ityevaṃ sūtraṃ vivṛṇoti aiśvara ityādinā anyathātvameva ityantena | sargasya pramātṛsādhāraṇyādicintā kva upayujyate iti cet pramātṛsāhityena prameyasya sṛṣṭirna anyathā bhedāvabhāsabhājanaṃ vinā tadanupapatteriti darśayati saha ityādinā | uktyā iti vṛttigatayā | etāvatā iti vṛttigranthena | ata eva iti yata ekapramātṛgatatvamapi aiśvarasargasya, tato'tra sūtre sādhāraṇo'nyathā ca iti sādhāraṇāsādhāraṇapade dvidhā aiśvaraḥ sarga ityapi sūtrārtho vācya ityarthaḥ | nanu yadi spaṣṭāspaṣṭāvabhāsatayā aiśapāśavasargabhedaḥ, sā tarhi svapne'pi asti | satyaṃ, tata evahi sarvatra api ubhayī sthitaiva sṛṣṭiḥ | tadāha svapne'pi iti | tatra iti | svapne'pi hi saṅkalpanādi saṃvedyate eva | sparśarasādi iti | ādigrahaṇāt gandharūpaśabdaviśeṣā api kecidasādhāraṇā eva | ata eva ------------dṛśyaṃ śravyaṃ ca yadbhavet | iti sakalapramātṛsādhāraṇyaṃ na api asya muninā darśitam | sā ca ahamidamityetāvat iti vṛttyekadeśaḥ paṭhitaḥ | tadavabhāsasya iti | māyīyasya kṣetrajñasya yo'vabhāsaḥ, sa yataḥ pratiyoginā apohyamānena sahitaḥ; tataḥ prāguktamatra vikalpalakṣaṇaṃ ------------------sa hyukto dvayākṣepī viniścayaḥ | (1|6|1) iti saṃbhavati | iyaṃ ca bhedodayasahitā spaṣṭāvabhāsitā sarvaprāṇisādhāraṇyena (page 388) paśoranicchata eva sato bhavati | naca rāgādivadabhyāsāpekṣiṇīti brahmaṇā adhiṣṭhitā ucyate | evam iti | bhedānudayāt iti | anena aiśva- rasya sargasya pāśavāt sargāt vailakṣaṇyaṃ darśitam | yata evaṃ, taditi tasmādīśvarasṛṣṭirna bandhahetuḥ, apitu tatpṛṣṭhe yā pāśavī; sā api na brahmādhiṭhitā bhedodayamātrasārā māyīyāṇavamalamātrollāsa- rūpā, apitu kārmamalāpyāyikā pratyayasṛṣṭireva parāmṛtarasaḥ svavi- śrāntyānandaghanatā, tato'yameva apāyoḥ yaḥ pratyayasṛṣṭerudbhavo yatastena ayaṃ kṣetrajñatāmasvātantryaṃ pratipadyate | sa ca pratyayod- bhavaḥ parameśvarasṛṣṭaśabdādiviṣayapṛṣṭha eva rāgadveṣādyātmā udetīti | yaduktaṃ tenāsvatantratāmeti sa ca tanmātragocaraḥ | (spa. kā. 3|14) iti | evaṃ ślokārdhaṃ vyākhyātam | atha vikalpahānena ityādi yat sūtraṃ, tadvṛttiṃ tatrāntara ityādikāṃ vyākhyātumupakramate tasyāśca iti pratyayasṛṣṭeryāvadeva tānavāpattiḥ | tatra hetuḥ vikalpa ityādiḥ | kasmāt tathābhyāsa iti cet, āha bandha ityādi | ihaiva iti sati api dehāhambhāvāparityāge | yadāha bhaṭṭadivākaravatsaḥ jāte dehapratyayadvīpabhaṅge prāptaikadhye nirmale bodhasindhau | avyāvartyaivendriyagrāmamantarviśvātmā tvaṃ nityameko'vabhāsi || iti | anena sarvendriyasākṣātkārakakṣyāyāmeva dehādyucitapratyayasarga- prakṣaye ghaṭādyābhāsamātre sarvapramātṛsaṅkucitanityasaṃvedanā- vaśeṣatvamabāhyatāsāramadbhutatvena uktam | yadyapi iti | sahabhāve ca antarāntarā iti yuktamiti bhāvaḥ | tathāpi iti na atra vikalpasṛṣṭeranta- rāntarā sambhava uktaḥ, kintu tannirhrāsasya | madhye ca vikalpasya nirhrāso dṛṣṭaḥ (page 389) saṃhṛtya sarvataścintāṃ---------------------------| iti vikalpayannapyekārthaṃ yato'nyadapi paśyati | (pā. vā. 3|207) ityādidaśāsu | tamevaca vikalpanirhrāsaṃ yadi pariśīlayati, tadā anavarata- nirvikalpakasaṃvedanaratnamālābhūṣitahṛdayaḥ parameśvarapadamāvi- śatīti evaṃ sūtravṛttī vyākhyāya, na atra durlabhatayā avasādaḥ kartavyaḥ iti darśayan kāruṇika ācāryaḥ saṃsāriṇāmapi eṣā bhūrna na gocaraḥ kevalaṃ tāmeva upadeśāvadhānābhyāsaniḥśreṇikrameṇa ārohayediti utsāhayan pūrvoktaṃ prameyamekīkaroti saṃsāriṇām ityādinā | iha ca tattvārthasaṅgrahaprakaraṇe pūrvoktāni prameyaratnāni yadavāntarāyātaprameyāntarebhyaḥ proccitya darśyante sāratvena hṛdayagañje niveśanayā parameśvaratāsiddhaye, tat bhūṣaṇameva; natu punaruktāśaṅkyā dūṣaṇamiti bhramyam | tatra bhāganirvikalpakamamunaiva nirṇītaṃ bhavedityāśayena sarvaṃ nirvikalpasaṃvedanamīśvarabhūriti darśayitumāha sāmānya iti | sāmānyakaraṇarūpe ye vidyākalāśaktī, tayorvijṛmbhārūpatvena saṃbandhīni yāni antarbahiṣkaraṇāni, teṣu ye śabdāvabhāsanacintananirmāṇādaya ākāraviśeṣāstairabhivyakto yathāyogaṃ jñānakriyāśaktileśo'pūrṇatvena yeṣāmiti śabdayojanāmātraṃ kṛtaṃ prameyasya vitatya nirṇītatvāt ghaṭo'yamityadhyavasā---------------------------| (1|5|20) ityetatsūtraṭīkāvasāne, ādisiddhasūtre, anyatra ca | evaṃ nirvikalpe vṛttāntamuktvā anekadarśina ekavikalpane'pi ayameva vṛttānta ityāha aneka ityādi | etadeva prameyadvayaṃ ghaṭayituṃ prathamaṃ tāvat prameyaṃ ghaṭayati yataḥ ityādinā eva ityantena prakṛta etat yojayati tataḥ ityādinā ghaṭādigatāpi ityantena | (page 390) atra ca ahamidamiti pratītiriti pūrveṇa sambandhaḥ | phalamasya prameyasya āha tāvati iti | nanu evaṃ saṃsāritā kathamityāśaṅkya malatrayameva nirūpayannetaddaśānuśīlanameva malanivāraṇakāraṇaṃ sat mokṣamākṣipatītyādinā? kevalam ityādinā bhaktajana ityantena | kathyante iti | iyati na kiñcit saṃvedanamuditaṃ sahajasya āvṛtatvāt kṛtakasya nirjitatvāt | uktam iti ādisiddhasūtre | tat iti prakāśāprakāśātmakaṃ sattānandasūtre (4|1|6) yat rajaḥ uktam | tadā iti māyīyamātṛmeyābhivyaktau | etaddaśānuśīlanaṃ ca mokṣaheturityāha tataḥ iti | tanmaladvayavyapagama eva māyordhvalābha iti iti saṃsārābhāvāt kaivalyarūpā muktirjātā | yaditu āṇavamalavidalanamanavaliptatayā kuryāt, śivatāveśamapi labhata ityāha tatrāpi iti bhaktajanaḥ iti yo bhagavacchaktipātāt tathābhūtadraḍhīyastamavāsanātiraskārakasāṃsārikavāsano, natu tiraskaraṇīyasvavibhavo, na bhavati; tena etadadurlabhameveti bhāvaḥ | iyat ca sarvaṃ svaprakāśamevetyāha sarvaṃ ca ityādi | tam iti sahajamidantāvamarśam | nanu yadi iyam iti vimarśastat nirvikalpakatā kutaḥ | atra āha naca iti ihaca ahantācchādanāt na pratiyogyābhāsa iti āśayaḥ | āntara iti yataḥ saṃtamase'pi dehābhimānaḥ | sarva eva iti darpaṇapratibimbavat śarīrasparśādi bāhyaghaṭādi vā tadā bhātītyarthaḥ | etat iti āntarasparśādiprabhṛti ghaṭādyantaṃ yat prakāśanaṃ, tat grāhyagrāhakayorbhedena vinā na upapadyate iti yat śaṅkyate, tat na | atra hetuṃ smārayati yataḥ ityādinā | nanu evaṃ kiṃ śāstropadeśādiprayāsena | atra āha evaṃca iti svaprakāśe'pi vikalpamohena tirohite | nanu prakāśādabhede nīlādirūpatā kutaḥ | (page 391) āha cittattvasyāpica iti svataḥ iti saṃvedanasaṃnidhau nīlādi bhāsate itihi darśanenāntaravipralambhābhāve bhāti eva | pravādaḥ iti māyīya- lokaśāstrakalpitaḥ | nanu yat nīlādi bhāsate, yat vā avadhānātiśayavatā yoginā adhikamapi bhāsyate; tāvadābhāsanarūpatvaṃ saṃvittattvasya astu saṃvedanasiddham, viśvāvabhāsanarūpatvaṃ tu parameśvararū- patvaṃ kutaḥ, adhikādhikasaṃvedanadarśanāt tathābhāve'pi yogyatā asyeti cet, sā tarhi kutaḥ pramāṇāt | svaprakāśatvena pratyakṣādeveti darśayati | viśvābhedāvabhāsarūpapārameśvarye'pi yā yogyatā, na kevalaṃ svarūpāmātraṃ yāvat, sā api svataḥsiddhaiva | katham | āha uktanītyā yat citsvabhāvasya paryālocanamanavarataṃ --------------prayatnena parīkṣyaṃ tattvam----------| (spa. kā. 1|7) itinayena pariśīlanaṃ, tena saṃskṛto'dhivāsita āśayo vikalpo yasyeti | nanu yogyatā kāryataḥ kalpyā, na pratyakṣasiddhetyāśaṅkya bodhasya tadviṣaye svabhāvahetuṃ vadataḥ sā pratyakṣasiddhaiva sarvaḥ svabhāvaheturvyavahāramātrasādhanaphalaḥ iti nirṇītatvāditi dṛṣṭāntopakramaṃ nirūpayati agnīndhanādi iti kālaparivāsāpekṣanapekṣāviśeṣaṇaḥ kāryodayādubhayopādānam | ādigrahaṇāt vaikalyam | nanu kāraṇatā nāma śaktirūpo dharma iti parokṣaiva sā | netyāha kārya ityādinā darśanam ityantena | tadatra pūrṇakāraṇatve pratyakṣatayā nirūpye saṃbhāvanīyakāraṇatve dṛṣṭāntīkaroti yathā iti yadihi agnerdhūmaṃ prati na saṃbhāvayate kāraṇatāṃ dhūmārthī, tasmin dṛṣṭe'pi loṣṭa iva na sahakāriṇaḥ saṃbibhṛyāt | etat dārṣṭāntike yojayati tathā iti | yathāhi pūrṇatā patyakṣīkṛtā tadadhikasaṃbharaṇaprayatnādarśanāt, tathā pūrṇakāraṇatā apīti (page 392) yāvat | nanu na agneḥ svarūpamātradarśanaṃ kāraṇatādarśanam, apitu agneḥ paścāt niyamena dhūma ityevaṃ darśanīyaṃ tatkāraṇatvadarśanam | etadapi astu, tathāpi agnereva tat tathādarśanaṃ jātaṃ yena kālāntare dhūmamapaśyato dhūmārthino vahnisaṃbharaṇam | etadāha kārya ityādi | ityapi yaducyate, tat yujyate yatastena uktena tat na ullaṅghitaṃ bhavati yadasmābhiruktaṃ-kāraṇatāviṣayaṃ pratyakṣasiddhatvam | kathametat na ullaṅghitam | āha tathā iti agnyanantaraṃ dhūmajñānamityevaṃsaṃskṛtasya puruṣasya agnimātraniṣṭhastathāvabhāsaḥ kāraṇatāvabhāso'sti yathā dhūmapaścādbhāvāvalokane sāhityam | atra niścayāpekṣāniyatapaurvāparyataiva pratyakṣānupalambhagocarīkāryā mantavyā | evaṃ dṛṣṭāntaṃ vicārya prakṛte yojayati evam iti | sā ca iyaṃ sarvārthāvabhāsanayogyatā nāma īśvaratvāt prabhṛti śivatāpattiparyantā satī api jñāniyogidīkṣitānāṃ nivṛttamalatve'pi malasaṃskārasya sadbhāvādanabhivyaktā tasya prakṣaye'bhivyajyate yato dehakṣaye muktaḥ | malasaṃskārasya vā dehādyāvaraṇarūpasya sata eva abhyāsena śivatāmāveśayati yadā, tadātu na pūrṇā sā śivatā īśvaratā vā abhivyaktā bhavati | dehādisaṃskāra evahi tathā vilupyeta, tata eva sā na parā siddhiḥ, apitu aparā, parāparā veti | iha api pūrvamuktaṃ kaṃcit vibhūtibhāgam iti | evaṃ nirvikalpakarūpamavabhāsanaṃ cidrūpasya jñānaśaktyātmakaṃ svasaṃvedanasiddhamaiśvaryaṃ samarthya kriyāśaktyātmakamapi samarthayate bhedaparāmarśo'pi ityādinā | pūrvaṃ ca yadyapi svaprakāśe pramāṇavyavahāro yatnena apasārita ādisiddhasūtre pramātrekavapuṣaḥ iti, tathāpi siddhe vastutattve svaprakāśataiva yadi etābhirvācoyuktibhirucyate jñānamālā iva ātmaśabdena śākyaiḥ, tat vastuni (page 393) kā kṣatirityāśayena sarvajanāśvāsasthānabhūtapratyakṣādivācoyuk- tyā vyavahāro'pi aduṣṭa eva | ādipadena āgamādiḥ | evamadūratopapādanena asya ------------------------antikaṃ ca tat | (bha. gī. 13|15) iti smāraṇena śiṣyān protsāhya prakṛtaṃ sūtrārthaṃ nigamayati tadevam ityādinā || 11 || evaṃ vikalpanaṃ tanūkṛtya nirvikalpakasātmībhāvena viśvātma- sākṣātkāralakṣaṇaḥ svapratyaya eva svaprakāśatvena mokṣo darśitaḥ, vikalpanirhrāsābhāve tu yathā sa, tathā darśayati sūtreṇa sarvo mamāyaṃ vibhava ityevaṃ parijānataḥ | viśvātmano vikalpānāṃ prasare'pi maheśatā || 12 || na pratyagātmā nāma kaścidanyo'haṃ, kintu grāhyagrāhakapra- kāśaghanaḥ parameśvaro yaḥ, sa eva aham; saca ahameva, na anyaḥ kaścit | tato vikalpasṛṣṭirapi mama svātantryātmā vibhavaḥ,-ityevaṃvimarśe dṛḍhībhūte vikalpā api asya mahāvimarśapatitā avikalpībhavanti | yathā uktaṃ śrīpāradarśane śaṅkāpi na viśaṅkyeta niḥśaṅkatvamidaṃ sphuṭam | iti | kevalam ityādinā bandhātmakamaparijñānaṃ pradarśya itarat darśayati parijñānaṃ tu iti | svāvaraṇarūpo vibhavaḥ kva dṛṣṭa ityāśaṅkāṃ yathā nṛpaḥ sārvabhaumaḥ prabhāvāmodabhāvitaḥ | krīḍan karoti pādātadharmāṃstaddharmayogataḥ || tathā prabhuḥ pramodātmā---------------------------| (śi. dṛ. 1|38) iti śivadṛṣṭyāśayena dṛṣṭāntāntareṇa śamayati yathāvā iti prakṛtitvamapi prāptān vikārānākaroti saḥ | (page 394) sa eva brahmalakṣaṇaḥ svasvabhāvo vikārān svaṃ svaṃ rūpaṃ vikirataḥ khaṇḍayato vikalpādirūpānākaroti svaśaktivikṣobhātmakān prakaṭayati | te ca vikārāḥ prakṛtitvaṃ viśvavyavahārabījatvaṃ prāptā yathā ṛtūn dhatte iti ṛtudhāmā ādityo dharmānte kulīramṛgarājarāśiyugabhogāt- make saṃcāraviśeṣe prāvṛḍiti prasiddhe svasvavibhavabhūtānantaḥsau- ṣumnanāḍikatādātmyapratipannapūrvaprasaraṇaprārambhayogiviśvarasa- pracayarūpān svarūpasya bhāsvarasya vikīrṇatāmāvṛttiṃ ca nirbhāsa- yato mahato viśvauṣadhīphalādirasaprakṛtibhūtān meghasaṃplavānāka- roti,-iti bhartṛharipaṭhitāgamagranthasaṃvādo darśitaḥ | pratyāpadyante iti svarūpameṣāṃ vimarśamātrarūpaṃ, tadevaca punarāpatitaṃ māyāpramātrutthāpitaviśeṣāvabhāsabhaṅgāditi pratyāpattiriyamucyate | maheśvarataiva iti vṛttiṃ vivṛṇoti pratyabhijñā ityādinā || 12 || nanu evaṃ baddhamuktayoḥ prameyaṃ prati ko bheda ityāśaṅkāyāṃ sūtraṃ meyaṃ sādhāraṇaṃ muktaḥ svātmābhedena manyate | maheśvaro yathā baddhaḥ punaratyantabhedavat || 13 || śrīmatsādākhyapadāt prabhṛti ākrimi yo mātṛvargastadadhiṣṭhā- tṛyadahamitirūpaṃ, tadeva ātmatayā mukto'bhiniviśate | tataśca viśvasya yat prameyaṃ, tat mama api; yat mama, tadanyasya api | meyaṃ ca idaṃ mamaiva aṅgabhūtaṃ, meyāntarapi tathā,-ityevaṃ meyaṃ parasparato mātṛvargāt ca avyāvṛttamiti ekarasābhedaviśrāntitattvamasya sarvaṃ parāmarśapadamabhyeti | yat nirūpitaṃ śivadṛṣṭau ghaṭo madātmanā vetti vedmyahaṃ ca ghaṭātmanā | sadāśivātmanā vedmi sa vā vetti madātmanā || (5|106) atrākāre na yanme'sti tadākārāntare'sti me | (7|91) (page 395) atrākāre na me pūjā sāca sādāśivātmani || (7|93) ityādi | baddhasya tu sarvametat viparyayeṇeti ekaghanabhedaviśrānta eva sa iti sūtrārthaḥ | tulyam iti kriyāviśeṣaṇam | tasya arthaḥ sāhityena aviśeṣeṇa ca iti | taditi vailakṣaṇyena āha | grāhako'pi bhedaikarasa eva bhāti, na kevalaṃ grāhyamityenaṃ bhedasya atiśayaṃ vivṛtya grāhyagatasya eva bhedasya prarūḍhalakṣaṇamatiśayaṃ pakṣāntaraparigrahadiśā vivṛṇoti athavā iti | tathāpi iti āstāṃ tāvadabhedaḥ paramaḥ, parāpararūpatayā api sa na astītyarthaḥ | tathātvasya iti yathāyogaṃ baddhamuktabhedena parijñānāparijñāne yojye, natu yathākramam || 13 || nanu sadāśiveśabhūmau jīvanmuktipade paśupramātṛgocare ca prameyavṛttāntaḥ parīkṣitaḥ, paramaśive tu kathamasau; vikalpāvikalpa- bhuvi ca yoginaḥ pronmīlitakaraṇasya uktaḥ prameyakramaḥ, nimīlitasakala- karaṇasya tu kīdṛgasauḥ; na kaścideva tatra asāviti sūtreṇa āha sarvathā tvantarālīnānantatattvaughanirbharaḥ | śivāścidānandaghanaḥ paramākṣaravigrahaḥ || 14 || sarvathāpadasya vyavacchedyaṃ vivṛṇoti sarvam ityādinā | avabhāsa eva iti prarūḍhiṃ na prāpta iti tu anyadetaditi ākūtam | nirbhara- padaṃ vivṛṇvānaḥ paratvamatra anvarthena darśayati ahaṃpratītireva pūryate iti śūddhatvaṃ sphuṭayati svāṅgabhūte'pi iti | dūrāpetā tāvat bhinnaprameyākāṅkṣā, dainyayoginī pramātṛteti apiḥ | cidānandaghanaḥ iti sautram ahaṃpratītau pūrṇāyām itīyatā vyākhyātamiti prakaṭayati pūrṇe vā ityādinā ucyate ityantena | paramākṣara ityapi anayaiva vyākhyayā vyākhyātam || 14 || (page 396) evamadhikāracatuṣṭayoktaṃ yat vastu, tatphalamāha sūtreṇa evamātmānametasya samyag jñānakriye tathā | jānan yathepsitān paśyañjānāti ca karoti ca || 15 || evamiti īśvararūpamātmānaṃ, tasya śaktirūpe jñānakriye paśyan, natu kāpilakāṇādādidiśā samāvṛṇvan, yat yadicchati; tat tat jānāti karoti ca samāveśābhyāsaparo'nenaiva dehena, atatparo'pi sati dehe parameśvarapramātṛtaddarśanadṛḍhahṛdayo jīvanmuktaḥ, tatpāte parameśvara eveti pūrvoktaṃ samastamarthaṃ saṃkṣepāntareṇa sūtravṛttyarthayojanādisamastavighnaleśavirahitena nirmakṣikameva śiṣyadhiyi niveśayituṃ paramakāruṇikatvena pratyāvartayan evam iti sautraṃ vivṛṇoti iha ityādeḥ | māyāpade'pi evaṃbhūtaścitprakāśaḥ | asya ca deśakālāspṛṣṭatvam, ato'yaṃ pūrṇaḥ śivasaṃjña ityevaṃ paramaśivatvaṃ darśitam | sadāśiveśarūpatāmapi āha saca ityādinā | evaṃ parameśvaraparamaśivāntarvartitacchaktirūpasadāśiveśadaśā- darśapatitaiva iyaṃ māyāmayī saṃsārabhūmirityāha tathā ityādinā | sā ca cidrūpaṃ na khaṇḍayatīti darśayati atrāpi ca iti | kācit iti neti saṃbandhaḥ | tena na svarūpeṇa śaktau kācit khaṇḍaneti uktaṃ bhavati | atra hetuḥ manāgapi iti nīlādyābhāsatvaṃ bhinnabhinnaṃ, śuddhapra- kāśātmatā ca kālāspṛṣṭeti ekasyā eva saṃvida iyat vapuriti daṣṭāntena ghaṭayati yathā bauddhānām iti | abhāvāt tasya iti nimittāntarasya, tadapi aprakāśatāyāṃ na kiñcit, prakāśatve cideva iyat | prathamata eva iti svaprakāśatvena ayatnasiddhatāmāha | tathāpi upadeśopayogamāha kevalam iti | pūrvapakṣamapi saṃkṣipya smārayati yattvatra iti vivadantīti sambandhaḥ | eṣām (page 397) iti bhinnānāmavabhāsānāmāśrayabhūtasya pramātuḥ pratītirna viṣayaiveti sambandhaḥ | atra hetuḥ avyatiriktaviṣayā iti ahamiti tāvat vikalparūpaḥ pratyayo'vyatiriktasvātmaviṣayaśca, vyatirikto hi idamiti vikalpaḥ | tatra svātmaviṣayatvaṃ vikalpatvameti asaṅgatamadaḥ svātmano vikalpyatvāsaṃbhavāt | atra ca aśakyasamayo hyātmā---------------------------| (pā. vā. 3|249) ityāgamo'nusartavyaḥ | nanu yadi etadasaṅgatam | kiṃ tarhi etat | ātmagraho'yamavidyā iti asatkhyātirūpaṃ bhramamātrametaditi yāvat | tādṛśa eva kṣaṇasthitidharmā sa bhāva utpanna iti kā virodhacintā yata uktaḥ asato nāma virodhāt ityevaṃ virvarṇayatā bauddhena viruddhadharmādhyāsaparamāstratyāgastāvat kṛtaśca evamapi śakyate vaktum-āmudgarasaṃpātasthāyī saṃjāta iti | tadetadāha naca ityādinā | nanu yadaiva bhāvaḥ san, tadaiva yadi na san; tadā virodhaḥ | yadātu kṣaṇāntara eva asan, tadā kālabhedāt ko virodhaḥ | etadāha dvitīye'pi iti dvitīyakṣaṇe nāśena saha na virodha ityetadapi yaducyate, tadapi na nāśakṛtatvādeva kṣaṇadvitīyatāyāstasyā eva paryanuyuktatvāt virodhacintayā | tadāha satyam iti | evaṃ kālasaṅkocaṃ kṣaṇikatānibandhanamapākṛtya paramāṇutānibandhanaṃ deśasaṅkocamapi apāsyati deśabhede'pi iti | ābhāsasvabhāvasya kathamanābhāsarūpateti asmābhiḥ paryanuyuktaṃ, tat kathametadeva uttarīkartuṃ yuktamiti āśayaśeṣaḥ | iyatā kṣaṇaparamāṇumātratodgrāhaṇena bhāvatattvaṃ saṅkocena dūṣitanijaruci racayanto jaḍānāmudgārairityatra pakṣe nikṣiptāḥ | tato bhāvānāṃ paramavikāsa eva tattvamiti uktaṃ (page 398) bhavati, jaḍānāṃ vā yadasti, tadastu; saṃvidastu kālādisaṅkocaḥ sarvathā na yukta ityāha naca citaḥ iti | nanu nīlādipratiṣṭhāsthānaṃ saṃviducyate, sā ca sābhāsaiva | netyāha niravabhāsā iti | yaduktaṃ yadyapyarthasthitiḥ---------------------------| ( a. pra. si. 20) iti | tatprasaṅgena iti | etadeva sphuṭīkṛtaṃ kriyākāraka iti | arthabhedena api iti ekānekarūpatā iti pūrveṇa sambandhaḥ | tayorapi iti deśakālayoḥ | nanu yathā śuktirajatābhāsasya vimarśānuvṛttibhaṅge'sthairyaṃ śuktivimarśasya anuvṛttighanatvena sthairyamityevaṃ śuktireva iyaṃ, na rajatamiti viplavatvaṃ vyavasthāpyate; tathā pramātari bhaviṣyati | etat niṣedhati na ābhāsīya iti ābhāseṣu eva etaducitaṃ vaktuṃ yeṣu vyatirikto vimarśaḥ, natu saṃvidi avyatiriktavimarśāyāmiti taddhitasya abhiprāyaḥ | sati ca bādhake yujyate etat, ihaca tat netyāha nacāpi iti | pratyuta paradṛśi bādhakamastītyāha athairya ityādi | nanu avicāritacārutāsāramasamañjasamupaplutamidaṃ sarvam, astu tāvadetadapi bādhayituṃ, bādhaśca sati sthire pramātarītyāha āsamañjasya iti | atraiva iti svasyāmuktau tṛtīyarāśyabhāvena paraiḥ samarthita iti abhiprāyaḥ | evaṃ tuṣyediti sambandhaḥ | tadapi iti anyatvaṃ saṃvedanāt, saṃvedanaṃ ca ekasāmānyaviṣayamapi astyeveti viśeṣarūpatayā anekatvaṃ, sāmānyākāreṇa ca ekatvamiti ekānekarūpatāpratītiḥ | nanu rājño viśeṣaṇatvena ahaṃpratyavamarśanīyatve svarūpameva luptamiti aviśiṣṭa eva puruṣaḥ syādityāśaṅya āha idantāparāmarśa iti idantayā iti nirūḍhayeti śeṣaḥ | evaṃśabdārthaṃ vyākhyāya (page 399) etadekavākyatvena ātmānam iti vyācaṣṭe evamekaścinmayaḥ ityādinā | nanu aikādhikaraṇyena ekarūpā saṃvidīśvaratā, saiva vyavahārakāle, nanu śivatā | etadāśaṅkya pariharati tayośca iti | tataśca īśvaratā api paramaśivarūpāntarlīnaiva sphurati, tata eva ucyate yatra sthitamidaṃ sarvaṃ kāryam----------------------| (spa. kā. 1|2) ityādi,-iti śivam || 15 || iti śrīmahāmāheśvaraśrīmadācāryābhinavaguptaviracitāyāmīśvara- pratyabhijñāvivṛtivimarśinyāṃ tattvārthasaṅgrahādhikāre mātṛmeyabandhamokṣatattvavimarśastṛtīyaḥ || 3 || atha caturtho vimarśaḥ | prasṛtamanuttararūpādānandādikrameṇa viśvamadaḥ | sarvāmṛtadharamantarbahiśca visṛjantamabhivande || jñānakriyādhikārayugalena tattvārthasaṅgrahasahitena svaprakāśe'pi tattve yuktyupabṛṃhite nirūpite svataḥ ityaṃśaḥ pūritaḥ āgamādhikāreṇa, tameva arthamupodbalayatā śāstrataḥ iti ayam | śāstradṛṣṭirapi tatprasiddhaguruparamparopadeśena samyagāgamatvaṃ neyā | yathā uktaṃ prāk śāmbhavanītyādīnāmapi ityādi | tata eva paramahadantarāladivyadivyādivyādivyasambandhamanādṛtya sbuddhipustakamātraśaraṇā viḍambitā ityāśayena pustakādhītavidyāśca gurukramavivarjitāḥ | ācaranto diśantaśca pacyante narake ciram || yātanārājarājānāṃ te bhoktāro vininditāḥ | tasmādgurukramāyātaṃ diśanneti paraṃ śivam || iti uktam | tato gurutaḥ iti ayaṃ tṛtīyaḥ aṃśaḥ pūrayitavyaḥ | uktaṃ hi śrīkiraṇāyāṃ ---------------------------gurutaḥ śāstrataḥ svataḥ | iti | tamaṃśaṃ pūrayituṃ ślokatrayeṇa prakārāntaramāha | tatra prathamaślokena svaguruparvakramaṃ vadannādiśrīkaṇṭhanāthāt pravṛttimasya darśayati upadeśasya apūrvatvena aprayāsakāritvena avaśyopadeśyatāṃ ca | dvitīyena abhijñānaprakaṭanātmanā upadeśaḥ sato'pi asatkalpasya anuprāṇakaḥ iti tatra ādaraḥ kartavyaḥ iti darśitam | tṛtīyena vyākhyānaśravaṇacintanābhyasanasāphalyasiddhaye svakapūrvaguruvandanamavaśyaṃ kartavyamiti śikṣayā pravṛttaśiṣyānugrahāya svātmano gurutve yogyatābhidhānāya (page 401) kīrtanīyo gurorvargaḥ śāstrārthasya prasiddhaye | itinayaṃ pālayituṃ pituralaukikavastuviṣayaprasiddhyabhidhānena upakārāya prasiddho diṣṭe lokaḥ pravartate | iti lokasya apravṛttasya pravartanādvāreṇa ca anugrahāya ca svātmano vaṃśapradarśanapūrvakanāmaprakaṭīkaraṇapuraḥsaramadhikāraprayoja- nasambandhābhidheyābhidhānānāṃ nigamanamiti prakaraṇārthaḥ | pratiślokaṃ tu artho nirūpaṇīyaḥ | saca spaṣṭa eva, vṛttivivṛtyośca nirūpitaḥ | yattu kiñcit kiñcidaspaṣṭamatra, tadeva vimṛśyate iti prakaṭito mayā sughaṭa eṣa mārgo navo mahāgurubhirucyate sma śivadṛṣṭiśāstre yathā | tadatra nidadhatpadaṃ bhuvanakartṛtāmātmano vibhāvya śivatāmayīmaniśamāviśansidhyati || 1 || ata eva iti yataḥ pratyabhijñāmātrāt mokṣaḥ, tata eva yamaniyamādikleśayogo'nupayoga eva atra | aspaṣṭatvāt iti sphuṭopāyamanāyāsamanārambhaṃ mahāphalam | śrotumicchāmi deveśa yogaṃ yogavidāṃ vara || iti prāṇāyāmādikairaṅgairyogāḥ syuḥ kṛtrimā yataḥ | tena nākṛtakasyāsya kalāmarghanti ṣoḍaśīm || ityādi ca yadapi rahasyāgameṣu nirūpitam, tathā vispaṣṭatvena na uktaṃ garbhīkṛtya tu nirūpitaṃ nacaitadaprasannena śaṅkareṇopadiśyate | kathañcidupalabdhe'pi vāsanā na prajāyate || vāsanāmātralābhe'pi yo'pramatto na jāyate | tamanityeṣu bhogeṣu yojayanti vinyāyakāḥ || (page 402) iti | yadi ahaṃ paramaśivaḥ sarvajñasarvakartṛtvāt, tarhi kimiti na śatrūnsarvān sapadi grase ityādirmāyīye dehādāvanabhyāsena vibhavecchāmayo hi paramo vighnaḥ | sa etacchāstrārthapariśīlanena nivartate | loke mokṣopāyatvena na pratītāḥ, nañabhāve tu lokaprasiddhā ye jñānakriyādayastairiti vyākhyā | prathamaṃ pādaṃ vyākhyāya dvitīyaṃ vyācaṣṭe eṣa ca ityādinā anāviṣṭa ityantena vikalpahānenaikāgryāt---------------------------| (4|1|11) ityatra anupraveśaḥ uktaḥ śaśvat ityādiḥ | sarvo mama---------------------------| (4|1|12) ityatra śivapada ityādinā svātmani māyāmohasaṃskārakaluṣasādhaka- vargābhilaṣitocitavibhūtyanāsaṅgena samyaktattvadarśitayā kṛtakṛtyatve jñānakriyayoḥ pariśeṣaviśeṣatvān parānugrahatantratā | sakalalokalo- canatāṃ prapannena avalokatvena prasiddhiparyavasānaṃ nāma pūrvoktagurulakṣaṇam | śivadṛṣṭi iti tadgatamāśrīkaṇṭhanāthāt guruparvakramaṃ sūcayati | tatrahi śrīśrīkaṇṭhanāthaḥ śāsane samutsanne śrīdurvāsomuniṃ tadavatāraṇāya dideśa, so'pi śrītryambakādityaṃ traiyambakākhye lokaprasiddhyā tairimbābhidhāne gurusantāne pravartayitāraṃ mānasaṃ sasarja,-ityādi vitatya uktam | śrīkaṇṭhanāthaśca adhigatatattvaḥ śrīmadanantanāthāt, so'pi śrībhagavacchaktitaḥ ityādi āgameṣu nirūpitamiti saṃpūrṇo guruparvakramaḥ uktaḥ | samūḍhaḥ iti prabodhitaḥ, pakvacandanādisaṃskārasthirīkṛtasaurabhaśca | ghanasāraḥ karpūram | aṣṭādaśabhujādyākārasākṣātkaraṇabhrāntirvikatthano'yamadyāpi atattvajño'yamanupayoginirūpaṇarasiko'yamitica pratītiphalā mā bhūdityāśayena āha antaḥkṛta iti | citrakarmaṇaḥ kva prakṛte upayogaḥ | āha tajjñānasya (page 403) eva aiśvaryajñānasya adhikālaukikavastuprāptau mūḍhānāṃ dṛḍhapratyayatā bhavatīti | dvitīyamardhaṃ vivṛṇoti īśvara ityādinā | anena hetutṛtīyāntena padena tat iti sautraṃ tasmādityarthaṃ vivṛtavān | --------------------jīvanmukto na saṃśayaḥ | ityādiṣu āgamasthāneṣu niyamārthavyākhyānāya vṛttau yaḥ evakāraḥ, taṃ vyācaṣṭe dehapātāt ityādinā | adbhutatamatvamapi ca evakāreṇa sūcitamasya upadeśasya | dehapātādekabhaviko mokṣaḥ itihi etadeva tāvadadbhutam | ihaikabhaviko mokṣa eṣa tāvat parīkṣyatām | anekabhaviko mokṣaḥ paścātsa ca gamiṣyati || iti hi paramakṛpālunā bhagavatā āgamagranthena nirūpitamadbhutatvam | idaṃ tu adbhutatamaṃ yatkila jīvanneva mukta iti || 1 || taistairapyupayācitairupanatastanvyāḥ sthito'pyantike kānto lokasamāna evamaparijñāto na rantuṃ yathā | lokasyaiṣa tathānavekṣitaguṇaḥ svātmāpi viśveśvaro naivālaṃ nijavaibhavāya tadiyaṃ tatpratyabhijñoditā || 2 || upayācitaiḥ iti devatāprārthanadūtīpreṣaṇātmāvasthānivedanābhiḥ | tanvyāḥ iti virahakṛśāyāḥ na rantumalam iti saṃbandhaḥ | pratyabhijñānamātrādānandalābhaḥ, pariśīlanāt tu saṃbhogasahasraprāptiriti tulyamubhayatra | vastuviśeṣa iti vastuni arthakriyālābhe | kānte ca iti pūrvadṛṣṭe'pi mohātpūrvamavijñāte iti bhāvaḥ | yadvā iti nirbhāte api anirbhātakalpatvaṃ, tato dṛḍhaniścaye tathābhimāna iti ubhayatra api tulyamiti yāvat | ekatā prakāśātmā iti so'yaṃ iti hi atrāpi tattvedantayorekīkaraṇaṃ prakāśanam, ihāpi īśvaratāhantayorityarthaḥ | (page 404) āśrayaucitya iti | dṛṣṭāntadārṣṭāntikarūpau yāvāśrayau, tadaucityādeva tadbalānīto viśeṣo bhūṣaṇam, anyathāhi aikyameva syāt, na sādṛśyam || 2 || janasyāyatnasiddhyarthamudayākarasūnunā | īśvarapratyabhijñeyamutpalenopapāditā || 3 || yaḥ kaścit jananadharmā, tasya ataḥ siddhiḥ; natu atra jātyācārādau bharaḥ iti sarvānugrāhakatvamuktam | etacca prārambhe eva asmābhirvitatam | tato'pi iti yaśaḥsamucitena phalena pituryogāt | asya iti kartuḥ | anena sarvataḥ kṛtakṛtyatvaṃ darśitam,-iti śivam || 3 || vivṛtikāraḥ saṃkṣipya sarvamāha ittham ityādiślokaiḥ | anena asmaduktena īśvaratāprakāreṇa yā susaṃvittiḥ sthitā, tām | lāṭa ityādinā pūrvaṃ śuddhavaṃśajanmano dvitīye vāgīśvarīgarbhajanmani kṛte pūrṇaṃ dvijatvaṃ bhavatīti | antaḥprakṛtiḥ iti amātyasuhṛtprāyaḥ | karkābhidhānaḥ iti yadiyaṃ karkasaṃgrahādiśāstram | janmamātre carame'bhimānaḥ iti darśayati tryambaka iti tisro devyo yadā cainaṃ---------------------------| iti śaktitrayaparipūrṇatryambakadāsyalakṣmīyogāt pūrvoktamitātmatāguṇīkaraṇatadrūpatonmajjanasamāveśāt taddāsaḥ kṛtakṛtyatvena sābhimāno'smi | bhoga ityādi viśveśvarasya pratyabhijñāmṛtasya ca viśeṣaṇam | asya upādeyatāmāha prāyeṇa ityādinā | kheṭapālācāryaprabhṛtayo dvaitaprādhānyamaśiśriyan, tadanusāriṇo'pi anye tathaiva | avidyayā iti anirvācyarūpayā | ayaṃ brahmavādo'pi na ekāntavādo, na niścitādvayavādaḥ iti | mataṃ na viśadamiti sambandhaḥ | ātmā īśvaro nāsti teṣāṃ yo vastuto'sti, (page 405) santānāntaraṃ ca asti yat vastuto nāsti,-iti | avasanna iti upāyalābhābhāvāt | asmiṃstu sati āgameṣu dvaitavyākhyānamapāsya brahmavāde avidyāṃ māyāśaktīkṛtya vijñānādvayamātmeśvarābhiprāyeṇa nirūpya sidhyati eva jano yathā pūrvamuktamiti darśayati asminnevam iti | pārameśvareṣu tāvadāgameṣu śaivavaiṣṇavarahasyeṣu vedānteṣu ca spaṣṭa eva ukto'yamasmadukto'rthaḥ | tadanusāriṇā eva sugatena uktaṃ cittamātramidaṃ yaduta traidhātukam | iti | tadatra vivaraṇakārairdurabhiniveśavaśena vipratārito janaḥ | idameva tu tattvamiti tu tātparyam | ata eva prathāto'khilagrahaṇena idamāha-sakalo lokaḥ sakalaṃ ca śāstramasmābhiryadyapi na avalokyate, tathāpi yatkiñcit vastu vā, vikalpitaṃ vā; tat sarvaṃ prathamānameva sat bhavati | prathamānatā ca prathārūpāt bhagavataḥ paramaśivādanatirekiṇī,-iti sa eva paryantopāsanīyaḥ paramaśivaḥ upāsitaḥ kalpate paramaśivāya,-iti śivam || bhaṭṭātriguptakulajātavarāhagupta- janmābhavat cukhulakaḥ śivamārganiṣṭhaḥ | śrībhūtirājavadanoditaśambhuśāstra- tattvāṃśuśātitasamastabhavāndhakāraḥ || 1 || tajjanmadehapadabhāk padavākyamāna- saṃskārasaṃskṛtamatiḥ parameśaśakteḥ | sāmarthyataḥ śivapadāmbujabhaktibhāgī dārātmajaprabhṛtibandhukathāmanāptaḥ || 2 || nānāgurupravarapādanipātajāta- saṃvitsaroruhavikāsaniveśitaśrīḥ | (page 406) śrīśāstrakṛddhaṭitalakṣmaṇaguptapāda- satyopadarśitaśivādvayavādadṛptaḥ || 3 || sarvānyaśāsanakathāḥ kalaviṅkakeli- kalpāḥ paraṃ prakalayanniha śāstrasāre | ājñāmalaṅghyaphaladāṃ gurunāthapāda- nityārcanasmaraṇayogakṛtāmavāpya || 4 || śrīśāmbhavādvayapade janatāṃ niyoktu- mabhyuditaḥ sakalasaṃpadudāravṛttau | ṭīkāvimarśamakarollaghunā nayena spaṣṭena cābhinavaguptapadapratiṣṭhaḥ || 5 || nādātuṃ naca dātumeṣa sulabhaḥ kiṃ kṛtyametāvate- tyevaṃ tarkayatā janena śakalīkṛtyātha yadgṛhyase | māṇikyācala candrakīrtiracalā sā te jagadvyāpinī lokasyaiva mitopayogarasikasyaiṣā punaḥ khaṇḍanā || 6 || saṅkocya niñcidiha kiñcidatha prasārya prakṣipya kiñcidiva kiñcidathāpyapāsya | vidvāñjano bhavatu saṃprati śāstrakṛcca samyakpracāraṇavidhiḥ sahi janma tasya || 7 || kalpāntāmbunidheḥ pracaṇḍapavanaprakṣobhitaurvānala- jvālājālamilattaraṅgavalanānaśyatkulakṣmābhṛtaḥ | bhūyānapyavagāhanāya vibhavennatvīśvarābhijñayā nirṇītasya vidhervimarśavidhaye śaktaḥ paraḥ śaṅkarāt || 8 || prāk paśyantyāṃ sphuratu bhajatāṃ madhyamāyāṃ vikāsaṃ vaikharyāṃ ca prakaṭapadavīṃ śrotravṛttiṃ prayātu | (page 407) viśrāntā cedabhinavamatistadvimarśinyathānta- statsāphalyaṃ bhajati nitarāmīśvarapratyabhijñā || 9 || pāṣāṇān prati vaktu kaḥ śṛṇuta bho yuṣmān bruve jaṅgamāḥ śayyotthāyamanarthamarthasaraṇe ko'yaṃ vṛthaivodyamaḥ | saṃviddhāmani śāmbhave viśatha cetkālīyamekaṃ lavaṃ kiṃ kiṃ varṇanikābhirābhirabhitaḥ satyaṃ svayaṃ jñāsyatha || 10 || paricinuta tadenāmīśvarapratyabhijñāṃ dahata hṛdi niviṣṭaṃ vāsanācakravālam | jvaladanalaśikhāntarlelihānāraṇeya- sthiraparicayabhāk kiṃ sūtaye bījapuñjaḥ || 11 || vākyapramāṇapadatattvasadāgamārthāḥ svātmopayogamamutaḥ kila yanti śāstrāt | bhaumān rasāñjalamayāṃśca na sasyapuṣṭyai muktvārkamekamiha yojayituṃ kṣamo'nyaḥ || 12 || ātmānamanabhijñāya vivektuṃ yo'nyadicchati | tena bhautena kiṃ vācyaṃ praśne'smin ko bhavāniti || 13 || yāvānātmāvaraṇavidhaye kalpate ko'pi kalpa- stāvānātmaprakaṭanavidhau nīta evopayogam | yena spaṣṭaṃ paramagurave tīvrakāruṇyapūrṇa- śrīśarvāṇīdayitasatatāveśabhāje namo'smai || 14 || iti navatitame'smin vatsare'ntye yugāṃśe tithiśaśijaladhisthe mārgaśīrṣāvasāne | jagati vihitabodhāmīśvarapratyabhijñāṃ vyavṛṇuta paripūrṇāṃ preritaḥ śambhupādaiḥ || 15 || (page 408) paramaśiva na tādṛk kvāpi yattāvakīna- sphuritavibhavavandhyaṃ syādathāntarbahirvā | iti sudṛḍhavimarśāveśi--------------------------- stutiraraci mayeyaṃ saṃmukhaṃ tvāṃ vidhātum || 16 || īśvarapratyabhijñā tu vimarśādīśvareṇa-------------| --------------tmavimarśodyoginīṃ kriyāt || 17 || iti mahāmāheśvaraśrīmadācāryābhinavaguptaviracitāyāmīśvara- patyabhijñāvivṛtivimarśinyāṃ samastanigamanaṃ caturtho vimarśaḥ || 4 || samāptā ca iyamīśvarapratyabhijñāvivṛtivimarśinī || kṛtiḥ śrītrinayanacaraṇacintanalabdhaprasiddhīnā- mabhinavaguptapādānām || ########### END OF FILE #######